• Tidak ada hasil yang ditemukan

BB3A Tetum 25 Jan 16 Final.Final

N/A
N/A
Protected

Academic year: 2017

Membagikan "BB3A Tetum 25 Jan 16 Final.Final"

Copied!
64
0
0

Teks penuh

(1)

República Democrática de Timor-Leste

Livru 3-A

Aprovadu

Orsamentu Geral

Estadu 2016

(2)
(3)

I

NDISE

 

4.2.5  Programa Sistemas finanseirus no Infra‐estruturas apoiu/komplementares ... 16 

(4)
(5)

I. INTRODUSAUN

Vizaun atu hetan núkleu infra-estruturas produtivus nébe estipula klaramente iha Planu

Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasional (PED) hanesan pilar sentral hodi apoia dezenvolvimentu ekonómiku ho transformasaun sosial iha futuru. Atu konkretiza vizaun ida ne’e, governu harií Fundu Infra-estruturas (FI) ho Dekretu-Lei No. 8/2011 ne’ebé subsidiária ba Lei No.1/2011 hodi funsiona hanesan instrumentu finanseiro ba Governu atu bele orienta ho kuidadu hotu investimentu ba projetus públikus prinsipais hodi impulsiona dezenvolvimentu no kria ekonomia nebé funsiona ho di’ak. PED define nia objetivu primario mak kria FI, hodi finansia implementasaun projectus infra-estruturas ne’ebé presiza investimentu boót no plurianuais ho valor osan US$1 millaun ba leten.

Ida ne’e permite utiliza rekursus ho maneira ne’ebé efisiente, transparente no responsável. Projetus hirak ne’e ezije governu atu selebra kontratus plurianuais ho baze legal atu nune’e garante finansiamentu liu tinan fiskal ida. Fundu ne’e mos bele rai hela fundus ne’ebé la gasta kada tinan ne’ebé automatikamente sei tranzita ba tinan tuir mai.

Maski investimentu ba dezenvolvimentu infra-estruturas ho bele ho kustu nebeé boót, governu dispostu atu investe tamba benefísius sosiais no ekonómikus lubun ida nebeé sei realiza hafoin projectus infra-estruturas hirak ne’e kompleta. Ida neé laos deit sei hatun limitasoens iha kapasidade no tulun dezenvolve ekonomia ida ne’ebé produtivu, maibe mos kria enkuadramentu nebe diak ba dezenvolvimentu no kresimentu liu husi redusaun kustus tranzasaun, kriasaun empregu no jera rendimentu ne’ebé ikus mai bele estimula integrasaun merkadu doméstiku no hasaé demanda iha áreas rurais.

Exekusaun fundu Infra-estruturas la’o tuir siklu jeral projetu nian ho forma ida ou seluk, ne’ebe projetus hotu-hotu ne’ebé implementa liu husi fundus Infra-estruturas (FI) tenke aliña ho objetivus no vizaun ne’ebé define iha PED. Projectus hotu-hotu ne’ebé propoen no implementa husi liña ministerial tenke apresia bazeia ba kritérius ne’ebé estabelese tiha ona, atu nune’e bele fornese informasaun loloos hodi define prioridades iha alokasaun orsamentu ne’ebé baibain

limitadu tebes. Projetus ou programas ne’ebé hatur iha lista Livru Orsamentu 6 depois de

aprovasaun husi Parlamentu Nasional sei implementa liu husi faze rua; (1). Prosesu aprovizionamentu; (2) Prosesu jestaun kontratu.

(6)

Figura: Implementasaun Projetu FI liuhusi Siklu Projetu

Projetus ne’ebé kompletu ona sei entrega ba liñas ministeriais relevantes hanesan projetus nain hodi reprezenta governu Timor Leste. Governu sei opera no mantein projetus ne’ebé halo hotu ona.

Livru Orsamentu FI ida ne’e elabora hanesan tuir mai. Seksaun II halo introdusaun badak kona-ba jestaun Fundu Infra-estruturas. Seksaun III aprezenta kona-kona-ba alokasoens no dezembolsus orsamentu anual iha tinan 2011, 2012, 2013, 2014, no 2015 laran. Seksaun IV sumariza orsamentu 2016 FI tuir programa. Buku ne’e termina ka taka ho Aneksues ho detailles kona-ba orsamentu 20 haree tuir programas ho projetus.

II. JESTAUN

FUNDU

INFRA-ESTRUTURAS

Haktuir kriasaun Fundu Infra-estruturas, Governu mos estabelese Konselú Administrasaun Fundu Infra-estruturas (CAFI) hanesan órgaun ezekutivu ida ho autoridade iha proseu foti desizaun ba asuntus tomak ne’ebé relasiona ho projetus Infra-estruturas no fó orientasoens polítikas ba ajénsias ezekutivas ou liñas minnisteriais sira.

Iha inísiu compostu husi Prezidente ida ho membrus permanentes tolu hanesan tuir mai:

1. Primeiru-Ministru, Prezidente

2. Ministru (a) Finansasa, Membru

3. Ministru Trasporte no Komunikasoens, Membru

(7)

Kompozisaun membrus ho prezidénsia re-estrutura tiha iha Marsu 2015 hodi akomoda mudansas hanesan rezultadu husi remodelasaun governu ne’ebé halo iha fulan Fevereiru 2015 bazeia ba reuniaun Konsellu-Ministrus iha Marsu 27, 2015. Prezidente foun ho membrus CAFI nian mak:

1. Ministru Planeamentu no Investimentu Estratéjiku, Prezidente

2. Ministru Obras Públikas, Transportes no Komunikasoens, Membru

3. Ministra Finansas, Membru

Ministrus ho Sekretárius Estadu sira-seluk mos sei atende reunioens CAFI wainhira ajenda reuniones ne’e iha relevânsia ho responsabilidades no atividades sirania ajénsias. Sekretariadu Grandes Projetus (SGP), Ajénsia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) ho Komisaun Nasional Aprovizionamentu (CNA) fó apoiu administrativu no tékniku ba CAFI tuir buat fluxu servisu Fundu Infra-estruturas nian.

SGP mak responsável atu ezekuta funsoens ne’ebé espesifika iha “Workflow Process” Fundu Infra-estruturas nian no mos atu fó apoiu tékniku no sekretariadu ba CAFI. Ne’e inklui hala’o avaliasaun ex-ante kona-ba propostas projetu no relata kona-ba análizes no mos opsoens finansiamentu ba CAFI ho ezekusaun pagamentus bazeia ba rekomendaoens husi ADN.

Ajénsia Nasional Dezenvolvimentu (ADN) mak responsável kona-ba kontrolu kualidade projetus liuhusi dalan garante katak projetus hirak ne’e implementa tuir espesifikasoens ne’ebé aprova tiha ona, hala’o inspesoens regulares ba terrenu, no halo rekomendasoens kona-ba pagamentu ne’ebé adekuadu. ADN mos responsabiliza ba revizaun design/dezeñus ho estudus, ho "Bill of Quantity" (BoQ) no mos reve dokumentus konkursu antes submete ba Komisaun Nasional Aprovizionamentu (CNA) ne’ebé halo aprovizionamentu ba servisus.

Liñas Ministeriais ho Ajénsias hanesan projetu nain, sira mak responsábiliza ba identifika no aprezenta proposta projetus, halo preparasaun dokumentus projetu ba konkursu, asina akordus kontratu, fó sai notifikasaun hahu servisu, monitoriza implementasaun lorloron nian no jestaun projetus, aprova progresu projetu no/ou relatórius finais no hasai sertifikasaun pagamentu.

Toó agora, Fundu Infraestruturas kobre programas 22 no ho baze ba aprovasaun final husi Parlamentu Nacional reve ba programa 23. Programas hirak neé aliná ho PED no prioridades Governu nian:

1. Programa Agrikultura ho Peskas

2. Programa Bee ka Água ho Saneamentu

3. Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural

4. Programa Edifísius Públikus

5. Programa Sistema Finansas no Infra-estruturas Apoiu

(8)

12. Programa Seguransa ho Defeza

22. Manutensaun no Reabilitasaun ba Programas Infra-estruturas, no

23. Programa Empréstimus Externus.

Ho kriasaun ZESSM, projetus infra-estruturas husi FI ba Oecusse transfere ona ba autoridade ZESSM atu halo rasik planu, ezekuta, no jere. Ne’e inklui dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé identifika iha Livru Orsamentu 2014. Maibé, tanba orsamentu limitadu, tenke iha fundus adisionais husi FI ba projetus ZEESM nian. Fundus ne’e bele disponibiliza bazeia ba prinsípiu fleksibilidade iha Fundus Infra-estruturas. Desizaun kona-ba fundus adisionais halo liuhusi CAFI babazeia ba proposta husi autoridade ZEESM.

III. ALOKASOENS NO DEZEMBOLSUS ORSAMENTU ANNUAL

2011-2015

Total osan $2.765 bilioens aprova tiha ona no aloka ba Fundu Infra-estruturas dezde nia kriasaun iha 2011 hodi finansia 22 programas, inkluindo Programas ba Parserias Públiko-Privados no Programas Empréstimus Externus.

Tabela 1. Sumáriu kona-ba Alokasaun no Dezembolsu Orsamentu FI husi 2011-2015

Anu/Tinan

(9)

Iha projectus 42 mak akresenta tan ba pasta FI iha 2012 ho total finansiamentu adisional ba tinan refere aumenta ba $800.3 milloens. Ida ne’e, tau hamutuk ho saldu ne’ebé la dezembolsa husi 2011 $124.9 milloens halo total orsamentu disponivel ba tinan refere hamutuk $925.2 milloens. Ida ne’e inklui finasiamentu ho osan $43.1 milloens ne’ebé sei disponibiliza husi empréstimus rua: ida primeiru ho Ajensia Kooperasaun Internasional Japaun ka JICA ho valor JPY5,278 milloens (Ekivalente ho $68.9 milloens) no segundu ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku ka ADB ho valor $40 milloens.

Iha Orsamentu Retifikativu ne’ebé promulga iha Uutubru 2012, total orsamentu ba FI reduz tiha ba $875.1 milloens nebe transferé tiha osan $50.0 milloens ba Fundu Konsolidadu ho expetativa katak bele reduz liutan dezembolsu FI kompara ho tinan 2011. Iha kazu ne’e, osan $376.1 milloens (43%) dezembolsa tiha ona (Relatóriu FB nian, Dezembru 2012) no husik hela restantes saldu ho montante $499.1 milloens.

Ba Anu Fiskal 2013, Governu aprova alokasaun osan $604.4 milloens ba Programas Fundu Infra-estruturas inkluzivu US$43.6 milloens husi empréstimus externus. Ne’e kobre saldu osan $444.4 milloens ne’ebé tuir estimativa iha preparasaun orsamental atu tranzita ba orsamentu 2013 nian plus dotasoens adisionais foun $160.0 milloens (ne’e inklui dispozisaun ka kritérius kona-ba dezeñu no supervizaun ba projetus foun).

Ezekusaun atual $205.7 milloens ou 37% husi orsamentu aprovadu 2013 ne’ebé aprova tiha ona (exklui empréstimus), signifika katak iha osan $356.1 ne’ebé sei tranzita ba tinan 2014. Maibé, tanba ezekusaun ne’ebé mínimu hanesan temi iha leten, mak Governu determina katak total orsamentu tinan 2014 nian tenke reduz no orsamentu final ne’ebé aprova deit $368.6 milloens. Montante orsamentu nebe gasta o’o 31Dezembru 2014 (FMIS, Min. Finansas)) hamutuk $324.2 milloens ka ekivalente ho 96% husi total orsamentu aprovadu, exkluindo empréstimus. Taixas ezekusaun real ida ne’e la’o tuir duni projesaun dezembolsu to’o iha final fulan Dezembru 2014 ne’ebé bele alkansa serka de 97 % husi total orsamentu ne’ebé aprova no restante saldu estima ho persentajen 3% ou $11 milloens husi projetus ne’ebé finansia ho empréstimus externus.

Haktuir taixa ezekusaun ne’ebé ás iha anu fiskal 2014, Parlamentu Nasional aprova orsamentu FI nian ba tinan 2015 ho montante $367 iha Dezembru 2014. Aprovasaun orsamentu orijinal ida ne’e reduz tiha fali ba $317 milloens, tanba $50 milloens transfere tiha ba ZESSM no PNDS durante orsamentu retifikativu iha Marsu 2015. Taixa ezekusaun real ne’ebé hetan durante anu fiskal 2015 serka de $245 milloens (exklui empréstimus) ou ekivalente ho 99%. Total taixa ezekusaun projetus ne’ebé finansia ho FI inklui empréstimus mak $292 milloens ou ekivalente ho 92%. Saldu restante husi projetus ne’ebé finansia ho emprétimus externus projeta ba $26.6 milloens, ne’ebé aloka ba projetus drenajen iha Dili osan $5 milloens, projetus ne’ebé finansia husi JICA $11.6 milloens,no alokasaun $10 milloens ba Projetu konstrusaun Auto Estrada Kosta Sul ka Tasi-Mane.

Projesaun ho realizasaun hirak ne’e bazeia ba evolusoens ka dezenvolvimentu hanesan tuir mai:

1. Dezempeñu ezekusaun projetus terseiru trimestre nian;

2. Orsamentu adisional ne’ebé liñas minnisteriais sira husu ho aprovasaun husi CAFI atu

(10)

3. Pagamentus adiantadus ka adiantamentus ba kontratus boot hanesan Auto Estrada Kosta Sul no Baze Fornesimentu Suai ka South Coast Highway and Suai Supply Base ne’ebé atu halo durante últimu trimestre 2015 no asina tiha ona iha meadus tinan 2015;

4. Aprovasaun CAFI nian ba projetus reabilitasaun Estradas Urbanas iha Dili faze II ho

apoiu ba programa dezenvolvimentu Oecussi liuhusi anu fiskal 2015;

5. Aumentu maka’as tebes iha pagamentus atu halo iha durante últimu trimestre du-anu.

Aleinde orsamentu estadu, Governu mos asina ona akordus kona-ba empréstimus externus lubun ida ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu ka Asian Dezenvolvimentu Bank (ADB), Banku Mundial no Ajénsia Kooperasaun Internasional Japaun dezde 2012. Mak hanesan:

1. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária (PMRR ka RNUP) husi Dili-Liquica no

Tibar-Gleno (asina husi GOTL ho ADB iha 2012). Ho empréstimu husi ADB ne’e, mak akordu ne’e kobre US$30.9 milloens husi Rekursus Kapital Ordináriu ka Ordinary Capital

Resources (OCR) no US$9.2 milloens husi Fundu Aziátiku Dezenvolvimentu Fund

(FAD ka ADF) hodi hadi’a seksoens estradas Dili-Liquica no Tibar-Gleno.

2. Projetu Melloramentu Estradas Dili-Baucau (asina husi GOTL no JICA iha 2012).

Relasiona ho empréstimu JICA nian, total osan Yen Japaun nian 5,278,000,000 ou serkade $68.7 milloens mak hodi hadi’a Estrada Dili-Manatuto-Baucau.

3. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária ka Estradas (PMRR ka RNUSP)

Manatuto-Natarbora nian (asina husi GOTL ho ADB iha 2013) ho montante $50 milloens.

4. Projetu Estradas Reziliénsia Klimátika nian ka Resilience Road Project husi Dili-Ainaro

(asina husi GOTL ho WB ka Banku Mundial iha 2013), $40.0 milloens asina ho Banku Mundial hodi hadi’a seksoens estradas ne’ebé liga Solerema (Aileu) ba Maubisse ho Ainaro.

5. Projetu Estrada ho via dupla ka faixa Tasitolu-Tibar (asina husi GoTL ho ADB ka BAD

iha Juñu 2015) ho total osan $11.7 milloens

Empréstimu JICA nian ho taixa jurus ka osan-funan 0.76% ho períodu máximu reembolsu tinan 20 no períodu tolerânsia tinan 10 nian. Empréstimus husi Rekursus Kapital Ordináriu ka OCR nia períodu máximu ba reembolsu mak tinan 20, no períodu tolerânsia tinan 5, enkuantu Empréstimu FAD ka ADF ninia períodu máximu reembolsu ma tinan 24,no períodu tolerânsia tinan 8. Governu kontribui mos ho 40-55% ba kustu total projetus hirak ne’e.

Ezekusaun projetus hirak ne’e hahú ho konsepsaun ka dezeñu projetu ne’ebé detailladu no estudus kona-ba melloramentu estradas Dili ba Manatuto ho Baucau. Obras konstrusaun hahú mos ona hodi hadi’a estradas Dili ba Liquiça no Tibar ba Gleno no besik atu remata. Komesa mos ona obras konstrusaun ba Lote 3 mak Solerema-Ainaro ne’ebé finansia liuhusi empréstimu Banku Mundial nian no mos Lote 1 Manatuto-Natarbora nian ne’ebé finansia liuhusi empréstimus BAD ka ADB. De-maneira jeral, ezekusaun projetus ne’ebé finansia ho empréstimus estima katak alkansa ona 64% husi total fundus empréstimus nian to’o finais anu fiskal 2015.

(11)

basias retardamentu ka retarding basins, no kanal interceptor drenajen nian besik foho Mascharenhas. Rezultadu husi melloramentu ne’e tomak mak halo sidade Dili sai moos no saudável, liuhusi dalan reduz ka hamenus risku tanba inundasaun, ka bee sa’e no tama barak, reduz estragus ba infra-estruturas ho propriedades privadas tanba inundasaun, no hadi’a kresimentu ekonómiku ho fó mos benefísius seluk ba komunidade Dili. Montante estimadu ne’ebé presiza finansia liuhusi empréstimus konsensionais mak $50.0 milloens. Durasaun

implementasaun projetu serkade tinan tolu ( 3). Área ne’ebé kobre ho projetu ne’e besik 30 km2.

Ein-jeral, total montante empréstimus externus ne’ebé asina iha finais tinan 2015 mak $210.5 milloens la inklui empréstimus tuir mai husi Banku Exim Xina nian ka Chinese Exim Bank. Entretantu, Governu tenke ko-finansia maka’as projetus hirak ne’e tanba mudansas iha detailles design/dezeñu ka projetu nian ho estudus ne’ebé halo depoisde akordu ne’e asina. Governu kontribui ba konstrusaun estradas hirak ne’e ho montante osan ko-finasiamentu $141.6 milloens.

Hanesan iha tinan hirak liubá, SGP halo ona avaliasoens ba propostas projetus boot foun ba tinan 2016 ne’ebé Liñas Minnisteriais ho Sekretarias Estadu sira aprezenta no apoia ho Síntezes Projetu nian. Avaliasaun ida ne’e hala’o uza kritérius lubun ida hodi apresia no avalia propostas,inklui: (i) asegura katak projetu ne’e la’o tuir duni Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu; (ii) valor ekonómiku líkidu tuir buat ne’ebé sukat ho taixa interna retornu ekonómiku; (iii) impaktu ambiental, sosial ho kontribuisaun ba redusaun pobreza; (iv) prontidaun ka preparasaun ba implementasaun tuir buat ne’ebé sukat ho kondisaun preparasaun projetu nian (iv) sustentabilidade, hanesan kona-ba posibilidade katak rekizitus seluk hodi asegura susesu projetu nian besik atu mai (hanesan ezemplu finansas, pesoal ka funsionárius,ho rekursus seluktán ne’ebé presiza ba funsionamentu ka operasaun no manutensaun no sei bele dsiponibiliza/prepara depoisde konklui ka halo hotu projetu),no (v) dependénsia ba projectus nebe implementa ho susesu relasiona ho konkluzaun projetus boót ne’ebé ligadus, no dependénsia husi projetus boót seluk iha implementasaun projetus.

Total 30 Project Briefs ne’ebé simu tiha ona no 14 la presiza halo tan avaliasaun tanba avalia tiha ona iha preparasaun Orsamentu FI 2014 nian ou simu tiha ona atu finansia ho FI. Proposta projectu ida (1) exklui tiha tanba kustu implementasaun estimadu ho valor ki’ik liu limite mínimu ba finansiamentu IF nian mak $1 millaun, enkuantu restantes 15 sujeito ba avaliasaun multikritériu. Iha avaliasaun komparativa hodi klasifika projetus tuir prioridade, akresenta tan projetus ne’ebé avalia antes ona maibé seidauk inklui iha pasta FI nian. Ida ne’e mak rezulta lista ida ho 61 projetus ne’ebé klasifika tuir orden prioridade iha implementasaun.

(12)

Tabela 2: Sumáriu Orsamentus, Dezembolsus no Saldus Final-du Anu Fundu Infra-estruturas nian, 2011-2012

5 Programa de Sistema Financeiro e Suportas de

(13)
(14)

Tabela 4: Sumáriu Orsamentus, Dezembolsus no Saldu Final-du Anu Fundu Infra-estruturas nian, 2015

(15)

IV. PROGRAMAS FUNDU INFRA-ESTRUTURAS NO ORSAMENTU BA

2016

4.1. Importânsia Programas Fundu Infra-estruturas 2016 nian

Investimentu ne’ebé adekuadu iha infra-estruturas (ba infra-estruturas sosiais no ekonómikas) sei hatuur baze ne’ebé metin hodi estimula ka dudu kresimentu ekonómiku, hadi’a sistema saúde públika, reduz pobreza, no hadi’a no hametin transformasaun sosial. Dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé di’ak liu sei atrai mos investimentu estranjeiru diretu, ne’ebé presiza iha Timor Leste hodi aumenta liután no diversifika ekonomia rai ne’e nian iha setores seluk ne’ebé sustentáveis liu. Durante konstrusaun infra-estruturas, benefísisu kurtu prazu nian liuhusi kriasaun empregus ka servisu bele realiza normalmente enkuantu benefísius ne’ebé boot liu husi dezenvolvimentu ekonómiku no sosial ho dalan aumenta rikeza no padroens moris sosiedade tomak nian,só bele realiza depoisde halo kompletu projetus infra-estruturas nian. Tanba baibain projetus infra-estruturas ne’e kompleksus no boot tebetebes ne’ebé ezije investimentu kapital ne’ebé boot, mak Governu Timor Leste buka halo ko-finasiamentu ka finansia hamutuk liuhusi Parserias Públika Privadas no instituisoens multilaterais. Arranjus hirak ne’e bele fornese fatores importantes hanesan espesialistas ka peritus no supervizaun externa ka husi rai li’ur ne’ebé la iha paíz ne’e ita la iha, hodi ajuda ita hala’o projetus tuir prazu no alokasaun orsamentu.

Anu fiskal 2016 espesial tebes tanba la’ós de’it iha tinan neen laran ita implementa programa FI maibé mos hodi hahú segundu períodu quinkenal ka dezenvolvimentu tinan lima nian ba dala rua implementasaun Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED 2011-2030). Depoisde tinan 5 implementasaun projetus FI nian, realizasoens ka rezultadus balun konsege hetan maibé dezafius barak mak sei hasoru ba oin. Husi buat rua rezultadus ho dezafius, tenke foti lisoens aprendidas hodi reforsa liután kapasidade Timor-Leste nian atu kontinua dezenvolve prátikas diak iha planeamentu no implementasaun projetus.

Entre realizasoens hirak ne’e mak hanesan – (i) Besik 80-90% husi programa eletrifikasaun nasional konsege halo kompletu, dezdeke hahú kria FI, no nia rezultadu mak mais de 75% territóriu Timor Leste bele kobre ho rede eletrifikasaun nasional; (ii) projetus melloramentu rodoviáriu (estradas) nasional ho fundus husi empréstimus no governu nian hatudu daudaun ona rezultadus balun; no (iii) edifísius/instalasoens públikus lubun ida hanesan eskritóriu Ministériu Finansas, eskritóriu Komisaun Nasional Eleisoens, ho seluk tán ne’ebé oras ne’e iha faze konkluzaun/finalizasaun ho tan hirak ne’ebé iha hela prosesu preparasaun design/dezeñu no aprovizionamentu. Aleinde ne’e, depoisde preparasaun iha tinan lima ne’e laran, projetus estratéjikus seluk ne’ebé sei kontinua hala’o hodi diversifika no aselera Timor Leste nia ekonomia iha futuru, finalmente bele komesa hala’o. Ne’e inklui Dezenvolvimentu Aeroportu Suai, Baze Fornesimentu ka Supply Base Suai nian (BFS ka SSB), dezenvolvimentu auto estradas Kosta Sul ho Portu Tibar. Ne’e mak projetus mega ka boot ne’ebé sei iha impaktus estratéjikus ba dezenvolvimentu ekonómiku Timor Leste nianiha futuru.

(16)

projetu infra-estruturas ida, benefísius barak tebes mak bele hetan liuhusi sinerjia ho projetus seluk ne’ebé halo kompletu ona. Hanesan ezemplu, inter-ligasaun no konektividade entre projetus infra-estruturas irrigasaun nian ne’ebé nia objetivu mak atu aumenta produsaun agrikultura iha fatin ida halo sinerjia ho melloramentu estradas hodi loke asesu husi fatin produsaun ba merkadu hodi nune’e permite komunidade rural hetan asesu di’ak liu ba merkadu no lori benefísius boot liu ho impaktu ba ema hotu nia moris liu-liu ba sira ne’ebé vulneráveis no moris iha áreas rurais.

4.2. Sumáriu kona-ba Orsamentu FI tinan 2016, tuir Programa

Hanesan ho tinan hirak liubá, orsamentu FI tinan 2016 nian sei utiliza hodi finansia 24 programas hanesan tuir mai, ho fonte finansiamentu maihusi orsamentu Estadu, empréstimus externus, no parserias privadas liuhusi modalidade PPP. Detailles kada programa, inklui projetus ne’ebé propoen ho modalidade finasiamentu sei deskreve iha detailles hanesan tuir mai.

4.2.1. Programa Agrikultura

Agrikultura hanesan setor estratéjiku ba dezenvolvimentu ekonómiku iha futuru tanba maioria

familias ka uma-kain iha paíz ka rai ida ne’e depende liu ba setor Agrikultura hodi moris. Dezenvolvimentu Infra-estruturas iha agrikultura hanesan fator ida de’it ne’ebé hodi tulun aumenta produsaun alimentar ka ai-hán no nia disponibilidade, hadi’a distribuisaun no aumenta seguransa alimentar liuhusi dalan reforsa no aumenta disponibilidade aleinde indiretamente aumenta rendimentu. Fatores seluk hanesan prátikas agríkolas ne’ebé di’ak liu, makanizasaun, semeadura adekuada ka di’ak, aplikasaun fertilizantes adekuadas mak hanesan fatores ne’ebé sei kontribui ba aumentu produsaun alimentas.

Projetus irrigasaun tolu ne’ebé boot – Raibere, Oebaba ho Caraulun alista hotu iha Livru Orsamentu 6 iha 2013, 2014, no 2015 halo kompletu ona. Sistema irrigasaun ne’ebé kompletu kobre total áreas 3,000 hectares. Oras ne’e, sistemas hirak ne’e funsiona hela no tama iha períodu responsabilidade kona-ba defeitus.

Ba 2016, total osan $2.0 milloens aloka hodi kobre pagamentu retensaun no mos konkluzaun kontratus ne’ebé ida mak kona-ba projetu irrigasaun Larisula.

4.2.2. Programa Bee ka Água ho Saneamentu

(17)

funsionamentu no manutensaun) iha área urbana Dili no iha distritus seluk ho modalidade parseria públika privada public private partnership (PPP).

Ho FI, mak planu mestre ka regulador ba Dili nia eskemas melloramentu drenajen no saneamentu halo kompletu iha 2012. Design/dezeñu Enjeñaria Detalladu ka Detail Enjeñaria

Design (DED) kona-ba opsaun estratéjika balu hodi hadi’a sistema saneamentu ho drenajen iha

Dili tuir buat ne’ebé rekomenda iha planu regulador halo kompletu iha 2014-2015. Konstrusaun kanal prinsipal sistema drenajen urbana ho obras halo dezviu bee mota nian, ne’ebé hanesan esforsu boot ida hodi reduz inundasaun iha sidade Dili, sei hala’o iha 2016 no 2017 ho empréstimu externu husi banku EXIM Xina.

Kona-ba orsamentu 2016, alokasaun total orsamentu ho montante $10.236 milloens ne’ebé fahe liu-liu ba projetu drenajen Dili nian ne’ebé finansia hamutuk ho empréstimu husi banku EXIM no montante ki’ik ne’ebé sei kobre pagamentu retensaun ho projetus ne’ebé iha estudu viabilidade opsaun PPP nina kona-ba operasaun ho manutensaun fornesimentu bee iha Dili.

Maibe orsamento ne’e hetan revisaun ba $ 13 milloens tuir aprovasaun Parlamentu Nacional hodi muda orsamento $2 milloens husi MOPTC ba estudo konstruksaun paragem ba retensaun be’e nia.

4.2.3. Programa Dezenvolvimentu Urbanu no Rural

Programa ida ne’e ho objetivu atu asegura planu ne’ebé di’ak ba espasu no atividades ekonómikas bazeia ba oinsá bele maksimiza potensia rekursus rejionais no lokais ho vantajen komparativa hodi prevene utilizasaun rekursus ne’ebé la efisiente. Atu bele produz planu espasial ne’ebé kompreensivu tantu urbanu komu rural, presiza informasaun espasial báziku ho formatu Sistema Informasaun Jeográfika(SIJ ka GIS). Ho pré-kondisaun ida ne’e iha pensamentu ka hanoin,mak governu halo kompletu ona kolesaun dadus jeoespasiais ba territóriu Timor Leste tomak liuhusi dalan uza metodolojia Detesaun no Lokalizasaun ho Lazer ka Light

Detection and Ranging (LiDAR). Produtus LiDAR nian kompostus husi dadus topográfikus

detailladus ho alta rezolusaun husi imajens aéreas ka high resolution of aerial imagery ne’ebé hanesan dadus bázikus hodi dezenvolve planeamentu urbanu no rejional hanesan zoneamentu uzu solu ka rai ka land use zoning, planeamentu transportes futurus, no planus dezenvolvimentu rejional no ekonómiku seluk.

Ba anu fiskal 2016, total alokasaun orsamentu ba programa dezenvolvimentu urbanu no rural ho montante $12.182 milloens ne’ebé 0.182 milloens rezerva hodi kobre pagamentu retensaun ba kontratu governu nian relasiona ho planeamentu urbanu nasional no $12 milloens aloka ba segunda faze projetu kolesaun dadus LiDAR nian hodi rekpetróleula informasaun kona-ba

subsolu ka rai okos ba territóriu Timor Leste tomak ne’ebé oras ne’e iha faze preparasaun

(18)

4.2.4. Programa Edifísius Públikus

Maioria husi eskritórius governu nian ho edifísius públikus konstroe ka harii durante tempu administrasaun Indonézia no uitoan de’it mak konstroe iha tempu administrasaun Portugeza. Edifísius barak mak sai aat antesde restaurasaun independénsia ou la satisfaz nesesidades governu nian atu utiliza hodi servisu ho efikásia no efisiénsia no presta servisus ba nia povu. Portantu, Programa Edifísius Eskritórius Públikus ninia objetivu mak atu apoia prestasaun servisus públikus ho kustu ne’ebé efetivu/efikáz. Husi 11 projetus inisiais ba edifísius públikus iha FI 2011, númerus projetus atuais aumenta anualmente ba 25 iha 2014 ne’ebé sia (9) mak tama iha listaa fiansiamentu tinan 2015. Aleinde ne’e, propostas kona-ba 11 projetus atu komesa iha 2015 aprezenta tiha ona. Husi projetus hirak ne’e, ne’ebé finansia ho FI, uitoan mak tama iha fazes konkluzaun ka finalizasaun hanesan Ministériu Finansas nia edifísiu eskritóriu foun, CNE, Ospital Referénsia Baucau, Ministériu Justisa ninia edifísu foun no seluktán ne’ebé iha faze progresu iha terrenu.

Iha 32 projetus ne’ebé alista iha Orsamentu Fundu Infra-estruturas 2015 nian ho orsamentu inisial ne’ebé aprova ho valor $13.7 ne’ebé orijinalmetne aloka ba programa ne’ebé refere iha Dezembru 2014. Figura ida ne’e ikus mai reduz ba $8.5 milloens, tanba $5.0 milloens hasai husi projetus barabarak iha programa edifísius públikus durante retifikativu iha Marsu 2015. Rezultadus ne’ebé alkansa durante anu fiskal 2015 foka ka haree liu ba iha konkluzaun projetus edifísius públikus lubun ida ne’ebé komesa halo tinan hira liubá hanesan Ospital referénsia Baucau, eskritóriu Ministériu Finansas, CNE, ho fasilidades defeza seluk. Utiliza mos fundus husi FI ba design/dezeñuas no estudus seluk kona-ba edifísius públikus hanesan deskreve iha relatóriu kona-ba Design/dezeñu ka Konsepsaun no Supervizaun Projetus Foun.

Tuir CAFI nia desizaun iha 17 Juñu, 2015, sei la iha tan projetus foun FI nian husi públiku, pelu kontráriu CAFI deside atu implementa no halo kompletu kontratus atuais ne’ebé ezekuta hela ba anu fiskal 2016. Montante orsamentu ida ne’e aloka hodi selu kontratus Governu nian ne’ebé iha design/dezeñu detailladu no mos obras sivís/konstrusaun edifísius públikus lubun ida ne’ebé governu estabelese antesde desizaun CAFI iha 17 Juñu, 2015. Portantu, alokasaun orsamentu ba edifísius públikus ho montante $2,3 milloens, ne’e hodi halo kompletu kontratus governu nian ne’ebé iha tiha ona kona-ba edifísius públikus.

Atravês Plenaria, Parlamentu Nacional aprova tan orsamento $0,129 milloens hodi kobre saldo husi kontrato ba dezeinho edifisio foun CAC, $0,11 milloens ba pagamento konsultores supervisaun ba edifisiu prisaun Suai no $1 milloens ba konstruksaun edifisio arkivu nacional. Tamba ne’e, orsamento nebe’e alokado hetan revisaun hamutuk $3,6 milloens.

4.2.5 Programa Sistemas finanseirus no Infra-estruturas apoiu/komplementares

(19)

investimentu iha estruturas edifísius ka instalasoens nian. Projetus ne’e esensiais ka importantes tebes ba operasaun ka funsionamentu servisus públikus no atu asegura katak valor tomak investimentus ne’e nian ba edifísius públikus bele realiza.

Iha 14 projetus atuais iha programa FI ho total alokasaun orsamentu $50.1 milloens iha 2014 ho projetu prinsipal mak Ministériu Finansas nia edifísiu eskritóriu foun. Ba anu fiskal 2015 alokasaun orsamentu reduz ba $19.135 milloens, tanba obras konstrusaun ba edifísius eskritóriu halo kompletu ona no montante ne’ebé sei resta ka iha propoen atu lori kobre montanjen ka instalasaun interior, sentru dadus, no sistema seguransa informasaun seluktán iha edifísiu foun Min. Finansas nian. Iha finais 2015, alokasaun orsamentu ida ne’e projeta atu dezembolsa ka gasta $18.225 milloens

Iha 2016, total alokasaun ba projetus atuais mak ho montante $19.097 milloens,ba pagamentu retensaun, pagamentu lisensa programa freebalance no sistema apoiu seluktán hanesan ASYCUDA, sistema tributáriu (ITAS), no kontratu ba instalasaun interior edifísiu foun Min. Finansas nian.

4.2.6. Programa Juventude no Desportu

Tanba 50% husi populasaun Timor-Leste ho idade tinan 18, mak preparasaun fasilidades no atividades ba dezenvolvimentu juventude ho labarik sira ne’ebé la halo parte iha setor edukasaun ka ensinu formal, ne’e vital tebetebes ba paíz ne’e nia futuru.Programa projetus FI haketak husi programa edifísius públikus iha 2014 no foka liu ba konstrusaun estádiu nasional

ba eventus desportivus importantes iha fatin taka ou nakloke ka outdoor and indoor sporting

events, ho konstrusaun estádius rejionais nakloke nian, outdoor, ualu (80) hanesan pre-rekizitu

ba kriasaun liga nasional futebol, halo parseria ho Koreia Sul, Konfederasaun Futebol Azia, ka

Asian Football Confederation, Federasaun Futebol Austrália no Fundasaun Real Madrid.

Durante anu fiskal 2015, estabelese kontratus barabarak kona-ba konstrusaun no melloramentu estádius ho sentrus desportivus lubun ida, inklui reabilitasaun estádiu nasional Dili, ho alokasaun orsamentu $2.750 milloens. 80 % husi alokasaun orsamental dezembolsa hotu ona. Tanba ba tinan 2016, foka liu ba oinsá halo kompletu kontratus ne’ebé iha no governu estabelese tiha ona iha tinan hira liubá ho alokasaun orsamentu $3.414 milloens

4.2.7. Programa Edukasaun

Iha rápidu kresimentu populasaun iha eskola no iha grupu-etáriu eduksaun avansada, advanced

education age-group nian no projetus FI nia meta mak kriasaun eskolas ho kualidade di’ak liu

ba ensinu báziku no fasilidades edukasaun ka ensinu nível tersiáriu.

Planu Estratéjiku Edukasaun/Ensinu Nasional 1 ba períodu 2011-2015 hanesan Primeiruira

tentativa atu agrupa ka halibur pensamentu korporativu no avalia situasaun atual ho dezafius

1

(20)

ne’ebé afeta abilidade/kapasidade Min. Edukasaun nian atu kumpri obrigasoens nasaun nian kona-ba dezenvolvimentu edukasaun/ensinu hanesan deklara iha Konstituisaun, no mos ninia kompromisu ba Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu 2015 nian ho metas Prioritárias Nasionais seluk. Nia prepara planu nasional setorial ida ne’ebé sei gia ka orienta implementasaun iha níveis hotu-hotu iha paiz laran. Ida ne’e dezenvolve liuhusi prosesu konsulta ne’ebé envolve pesoal iha níveis hotu-hotu Ministériu Edukasaun nian, inklui rejioens, no mos parseirus dezenvolvimentu ho stakeholders xave sira.

Total osan US$7.962 milloens aloka ba Setor Edukasaun iha 2015 no fahe hanesan ne’e: US$3.262 milloens ba Eskola Polu; US$2.0 milloens ba Eskola Politéknika, no; US$2.0 milloens ba Universidade Nasional ho 0.7 milloens ba konstrusaun Akademia Peskas iha Manatuto. Tanba ezekusaun ne’ebé mínimu iha orsamentu retifikativu, mak montante inisial reduz ba US$5.895 milloens.

Kona-ba ensinu báziku, FI oras ne’e finansia konstrusaun lima 2 husi programa total 12 Eskolas

Referensia Polu iha nasaun laran,ida-ida ninia merenda eskolar,catering, husi Primeiru to’o Nono Anu (9), hahú husi 2015 Oeccusse muda ba ZEEMS. Iha 2016 sei rekere ka presiza osan $0.585 milloens hodi finaliza Eskolas Polu iha Distritus 5.

Programa expansaun ka habelar edukasaun avansada relasiona ho Konstrusaun instalasoens Universidade Nasional iha Hera no Konstrusaun Politéknikas enjeñaria iha (Suai), Agrikultura (Manufahi), Peskas (Manatuto) ho Otel Turizmu (Lospalos). Aleinde ne’e, kriasaun Politéknika ida iha Aileu mos konsidera atu halo, hodi tau iha funsionamentu no jere tuir modalidade PPP. Konstrusaun fakuldades rua iha Universidade Nasional hala’o hela no osan $2.0 milloens aloka iha 2015. Pakote DEDs ba politéknikas ne’ebé propoen ba Suai, Manufahi,Lospalos no akademia peskas ba Manatuto hahú iha 2014 no sei halo kompletu iha 2015 no sei presiza osan $0.1 milloens iha 2015. Ba konstrusaun akademia peskas iha Manatuto aloka osan $0.2 milloens no proposta kona-ba Politéknika PPP iha Aileu inklui iha orsamentu FI ba 2015 no aloka osan $1.0 millaun. Projetus hirak ne’ebé halo hotu ona ba programa edukasaun ka ensinu avansadu sei implementa iha 2017 no la rezerva orsamentu ba tinan 2016.

Hanesan sumáriu, total orsamentu ne’ebé aloka ba programa Edukasaun mak $5.895 milloens iha orsamentu retifikativu 2015 no previzaun ba 2016 mak $0.585 milloens.

4.2.8. Programa Eletrisidade

Objetivu programa eletrisidade nian mak atu proporsiona jerasaun eletrisidade ne’ebé konfiável ka seguru, transmisaun no distribuisaun enerjia elétrika iha Timor-Leste tomak. Importânsia husi fornesimentu eletrisidade konfiável ne’e esensial tebes ba progresu nasaun hodi avansa ba modernizmu no dezenvolvimentu ekonómiku. Fornesimentu enerjia ne’ebé di’ak no konfiável de-faktu hanesan mos kondisaun ida hotu hodi hadi’a no aumenta investimentu privadu iha Timor Leste. Projetu eletrisidade to’o agora hanesan projetu boot liuhotu ne’ebé finansia ho FI.

2

(21)

Projetu ne’e inklui konstrusaun ho ekipamentus ba Estasoens elétrikas iha Hera no Betano no harii Torres Distribuisaun ho Média no Alta Voltajen ho kabus iha Timor-Leste laran no Konstrusaun 9 Subestasoens. Obras ne’ebé seidauk halo kompletu mak Sistemas Koontrolu Sentral ka Central Control Systems, Melloramentu iha Iluminasaun ruas ka estradas, ka Street Lighting, Konstrusaun Pontaun ida hodi halo entrega ka remesa kombustível iha Hera no Konstrusaun Alojamentu ba Pesoal Manutensaun no Operasaun iha Distritus.

Total alokasaun orsamentu ne’ebé aprova ba projetus eletrisidade husi 2011 to’o 2015 mak $1.060 billioens ho dezembolsa $881 milloens.Iha finais 2015, maioria projetus ne’ebé temi ne’e halo kompletu ona, exeptu liñas distribuisaun ho projetus seluk hanesan pontaun/ponte hodi hala’o fornesimentu kombustível ne’ebé efisiente ba sentrais elétrikus, ne’eb’e sei halo kompletu iha 2016 no 2017. Ba tinan 2016, total alokasaun orsamentu mak $6.3 milloens ne’ebé kobre konstrusaun pontaun iha Hera no pagamentu retensaun ne’ebé espera halo ba projetus ho voltajen baixa-média ne’ebé halo kompletu iha 2015.

4.2.9. Programa Informátikas

Indústria ho komérsiu mundial depende ba komunikasoens ne’ebé lais no bele konfia ho kapasidade no kobertura ne’ebé adekuada hodi satisfaz utilizadores ka utentes sira-nia nesesidades. Teknolojia komunikasaun atual hanesan kona-ba velosidade transferénsia dadus no koneksaun iha Timor Leste sei atraza liudook paízes viziñus hanesan Indonézia, Australia, ou paízes seluk iha rejiaun pasífika. Projetus tolu iha programa ida ne’e ho intensaun atu asegura katak Timor-Leste bele fornese ka proporsiona kapasidade ho kualidade tuir ezijénsias husi utilizadores/utentes ho investidores potensiais sira iha komérsiu no indústria. Alokasaun Orsamentu inisial iha 2014 mak $4.2 milloens no estima katak osan $1.1 millaun sei ezekuta to’o finais tinan ne’e.Bazeia ba pedidu husi donus projetus, CAFI aprova redusaun $3.61 milloens ne’ebé total alokasaun orsamentu ba programa sai ba $0.6 milloens ne’ebé hein katak bele dezembolsa iha fins 2014. Projetus rua husi tolu ne’ebé iha estabelese iha 2014 no hein katak bele halo kompletu iha anu fiskal 2015 hanesan tuir mai:

1.Projetu Konetividade Nasional Fazes III ho IV;

2.Satellite Internet Upgrade ka Atualizasaun Internet Satélite

Prosesu konkursu ba fibra optika Komisaun Nasional Aprovizionamentu (KNA/CNA) kansela tiha ona bazeia ba pedidu husi donu projetu iha 2014. Total alokasaun orsamentu ba 2015 mak $1.4 no to’o fins 2015 total $1.334 milloens projeta atu dezembolsa.

Ba tinan 2016, governu sei komprometidu ho projetus tolu ne’e hodi hadi’a no aumenta sistema telekomunikasoens no total alokasaun orsamentu mak $1.6 milloens.

4.2.10. Programa Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu (ODM ka MDG)

(22)

1.Erradika ka halakon extrema pobreza

2.Alkansa edukasaun primária universal

3.Promove igualdade jéneru no fortalese ka hakbiit feto sira

4.Reduz mortalidade kriansas ka labarik sira

5.Hadi’a saúde materna ka inan sira-nian

6.Kombate HIV/AIDS, malaria, ho moras seluk

7.Asegura sustentabilidade ambiental

8.Dezenvolve Parseria Global ba Dezenvolvimentu.

PED deklara katak “komponente xave ida husi Objetivus Dezenvolvimentu Miléniu mak Programa Suco, sei harii uma bae ma vulneráveis sira. Tuir programa ne’e, tinan-tinan sei harii

uma lima iha kada aldeia husi 2,228 aldeias”3. Atu aselera meta ida ne’e programa ne’e inklui

iha pasta FI dezde ninia kriasaun iha 2011.

Projetus rua hala’o hela hodi kompleta projetus relevantes iha programas seluk FI nian. Mak hanesan 1) Bee & Saneamentu no 2) Abitasaun ka Uma Sosial. Total orsamentu ne’ebé aloka ba Programa Suco ODM/MDG iha 2015 mak US$8.5 milloens. Husi montante ne’e, US$1.0 milloens aloka ba bee no Saneamentu ho US$7.5 milloens rezerva ba Programa Abitasaun Komunidade nian. Ikus fali, iha previzaun haree katak ezekusaun sei mínimu to’o finais du-anu, mak iha orsamentu retifikativu reduz ba $5.0 milloens.

Programa ne’e sei kontinua ba 2016 ho orsamentu $4.8 milloens, ne’ebé aloka ba Abitasaun Sosial.

4.2.11. Programa Saúde

Melloramentus barak iha disponibilidade no kualidade kuidadus saúde tenke kontinua hala’o iha Timor-Leste. Presiza tebes infra-estruturas, extensoens no melloramentus iha Ospital Nasional,ospitais referénsia no klínikas iha distritus no sub-distritus ho sentrus saúde.

Iha 2014, total osan $4.7 milloens aloka ba Programa Saúde hodi halo implementasaun ba projetus atuais lubun ida, inklui Reabilitasaun Palásiu Sinzas ba Ministériu Saúde atu utiliza ne’ebé halo hotu ona. Projetus boot/grandes ne’ebé hala’o hela mak hanesan 1) Konstrusaun Ospital Referénsia Hospital, 2) Reabilitasaun no Konstrusaun Antigu Ospital Dr Antonio Carvalho, Unidade Kuidadu Intensivu Kardíaku (UKKI) ka Intensive Care Cardiac Unit (ICCU), Sames, Kuidadus Intensivus no servisus Emerjénsia Agudas ka Acute Care and Acute Emergency Facilities no 3) Konstrusaun Unidade Pediatria nian iha Ospital Nasional Guido Valadares, Dili. Tuir mai, tanba ezekusaun ne’ebé mínima no aprovasaun husi CAFI, alokasaun orsamentu transfere ba programas seluk ne’ebé presiza fundus ho montante $2.8 milloens ne’ebé halo programa total sai ba $2.0 milloens.

(23)

Iha 2015, aloka montante similar ka hanesan, mak $4.00 ba lista projetus iha leten, iha livru orsamentu 6. Maibé, ho aprovasaun CAFI nian iha 2015, fundus hotu-hotu konsolida ba konstrusaun Ospital referénsia Bacau ne’ebé to’o ona iha faze akabamentu ka finalizasaun ne’ebé itens adisionais balu hanesan estrada, bee, muru ka lutu, ho eletrisidade presiza hodi apoia operasaun ka funsionamentu ospital ne’e nian wainhira hahú opera.

Kontratu atu reabilita Ospital Dr Antonio Carvalho hodi utiliza ba ICCU ka UKKI, Sames, Kuidadus Intensivus no Servisus Emerjénsia Agudas ka Acute Care and Acute Emergency

Services iha ona aprovizionamentu no aloka osan $0.9 milloens hodi bele hahú iha 2015.

Kontratu ba DED Unidade Pediatria nian iha Ospital Nasional Guido Valadares adjudika ona. Depoisde konkluzaun ho aprovasaun, tuir mai halo aprovizionamentu ba kontrator obras no enjeñeiru supervizaun ne’e mak aloka osan $1.5 milloens iha FI ba 2015.

Orsamentu FI nian ba 2016 ba Programa Saúde temi iha leten nia total mak $1.701 milloens ne’ebé kobre pagamentu retensaun ne’ebé espera halo ba Ospital Referénsia Baucau no finalizasaun ka akabamentu design/dezeñu ba projetus tuir mai:

1. Reabilitasaun ho Konstrusaun Antigu Ospital Dr Antonio Carvalho, Unidade Kuidadu

Kardíaku Intensivu (UKKI ka ICCU), Sames, Kuidadus Intensivus no Servisus Emerjénsia Agudas

2. Konstrusaun Unidade Pediátriku iha Ospital Nasional Guido Valadares, Dili.

4.2.12. Programa Seguransa no Defeza

Seguransa

Alkansa no garante seguransa ne’e hanesanprioridade topu ka boot ida ba Timor-Leste no prosesu rekonstrusaun inklui dezenvolve forsa polísia profisional ho nomeasaun no promosaun bazeia ba méritu, rekonstroe ka harii hikas fali instituisoens seguransa no introduz prinsípius boa governasaun. Investimentu iiha ekipamentu no infra-estruturas polísia nian, inklui alojamentu ba polísia, konsege hadi’a operasaun no mos imparsialidade forsa nian. Maibé, sei iha fasilidades/instalasoens infra-estruturas balu atu halo kompletu no atu komesa molok instituisoens seguransa ne’ebé sai adekuadas ka di’ak.

(24)

komunidade, enkuantu dokumentu konkursu konstrusaun nian aprezenta tiha ona ba KNA/CNA ba prosesu aprovizionamentu.

Projetus rua ne’ebé nia finansiamentu adia mak hanesan: 1) Polísia Fronteira nia Instalasoens ba Alojamentu no 2) Alojamentu, Sentru Formasaun/Treinamentu, Sede/Kuarteis ho Rezidénsia ba Polísia Marítima

Defeza

F-FDTL hakarak dezenvolve kapabilidades hodi asegura katak nia bele sai fleksível no versátil liu, dezenvolve kapabilidades militares konjuntas ho servisus seguransa seluk no prontu atu enfrenta ka hasoru dezafius ho ameasas.Modelu foun ba F-FDTL ne’e inklui Programas Defeza 20 no 96 Projetus Defeza, inklui investimentu kapital relevante ba ekipamentu ho infra-estruturas hodi dezenvolve no mantein F-FDTL ne’ebé sustentável.

Projetus tolu husi sia ne’ebé finansia iha 2014 halo hotu ona: Kazerna Hera, Rezidénsia Naval no Konstrusaun/dezenvolvimentu instalasoens Servisus Apoiu, Relasoens Públikas no Formasaun ka Treinamentu. Husi projetus restantes hitu,haat mak hahú ona no hala’o daudaun mak hanesan: 1) Konstrusaun Eskritóriu Polisia Militar (Faze 3), 2) Konstrusaun postus

FDTL iha distritus 4, 3) Institutu Nasional Defeza ho 5) 5 Postus Seguransa Rejionais F-FDTL nian

Iha total programa Defeza ne’e prevé katak presiza $ 1.3 millaun iha 2016. $0.193 sei aloka ba Konstrusaun Edifísiu Polísia Militar, $0.427 milloens sei aloka ba Postus FFDTL, $0.250 milloens ba FFDTL niasentru treinamentu no formasaun iha Metinaro no $0.422 milloens ba Institutu Nasional Defeza.

4.2.13 Programa Solidariedade Sosial

Programa ida ne’e iha pasta FI inisialmente kobre Konstrusaun Monumentu 12 Novembru ho Jardin Erois.Projetus rua ne’e halo hotu ona no husi 2013 akresenta tan Konstrusaun Monumentu Nicolau Lobato iha rotunda Aeroportu Dili. Projetu ida ne’e fizikamente halo kompletu iha 2013 enkuantu estátua halo iha 2014, no restante pagamentu hein atu halo iha finais 2014. Portantu, la iha tan ona orsamentu ne’ebé aloka iha 2015 ho 2016.

4.2.14. Programa Tasi Mane

Dezenvolvimentu áreas Kosta Sul nian, ne’ebé nakonu ho rekursus naturais oioin, hein katak

(25)

Sulk ka Tasi Mane. Programa Tasi Mane ba grandes projetus estabelese hodi rezolve defisiénsias hirak ne’e.

Dezdeke kria FI, governu aloka ona orsamentu ba programa dezenvolvimentu Tasi Mane,ne’ebé sei iha fazes preparasaun no konsepsaun. Finalmente iha 2014, konstrusaun sivíl ne’ebé importante liu kona-ba reabilitasaun aeroportu Suai komesa ona no mega projetus seluk ne’ebé konsidera hanesan dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé boot liuhotu iha korredor ekonómiku kosta sul nian hanesan Auto Estrada kosta sul, Baze Fornesimentu Suai ka Suai Supply Base (SSB) besik ona atu komesa iha 2015.Projetus seluk iha kadeia ekonómika korredor kosta sul hanesan indústria petrokímika, LNG, no prosesu refinaria, iha hela preparasaun kona-ba design/dezeñu no investigasaun detaillada.

Hanesan sumáriu, alokasaun orsamentu kona-ba projetus Tasi Mane iha 2016 ho osan $56,634 milloens, ne’ebé hodi kobre liu-liu kontratus boot ne’ebé governu asina iha 2015, ne’ebé hanesan Primeiruira seksaun auto Estrada Kosta Sul no Baze Fornesimentu Suai nian. Alokasaun orsamentu ba projetus hirak ne’e mak hanesan $35 no $15 milloens, respetivamente ba Projetu Baze Fornesimentu Suai no Primeira seksaun auto estrada kosta sul nian. Restante alokasaun orsamentu, ho montante $1.634, rezerva ba design/dezeñus enjeñaria nian ne’ebé detailladus ho preparasaun konsepsaun ba Sentral LNG iha Bee-asu

4.2.15. Programa Estradas

Objetivus dezenvolvimentu no konstrusaun estradas atu-hodi apoia movimentu beins no serrvisus no mos fornese boa konektividade ka ligasaun hanesan kona-ba transporte distritus ba sentrus atividades ekonómikas barabarak. Sistemas reparasaun no konstrusaun estradas ne’ebé halo didi’ak no reziste hasoru mudansas no variasoens klimátikas, esensial tebetebes ba kresimentu ekonómiku, koezaun sosial no hametin seguransa nasional.

Tuir Planu mestre ka regulador Transporte nian ne’ebé foin halo kompletu,total kumPrimeiruntu kombinadu rede rodoviária nian (nasional, estradas urbanas Dili, estradas kapital distritu, no estradas rurais) estima katak 4100 km. 60% husi kumPrimeiruntu estradas hirak ne’e oras ne’e iha kondisaun ne’ebé aat tebetebes no sei sai aat liután iha tempu udan tanba la iha Sistema drenajen di’ak ne’ebé bele lori sai bee ba mota laran ne’ebé besik. Kondisoens hanesan ne’e sei reduz velosidade viajens, rezulta kustus transporte ne’ebé ás no lori tempu naruk liu halo viajens.Impaktu husi ne’e mak hamosu presu ne’ebé ás liután iha prestasaun beins no servisus ho obstákulus iha dezenvolvimentu, liu-liu iha rejioens.

Dezdeke kria FI, governu aloka orsamentu husi fundus governu nian rasik no mos husi fontes empréstimus extensaunais hodi hadi’a estradas nasionais, estradas urbanas iha Dili ho redes estradas iha kapital distritu. Estradas rurais husi parte seluk oras ne’e hala’o daudaun husi parseirus dezenvolvimentu hanesan ILO ho Australian aid hamutuk ho kontribuisaun ba fundu husi governu.

(26)

milloens ne’ebé bele disponibiliza husi empréstimus externus. Iha 2015, orsamentu ba estradas aloka ho montante $54.8 milloens, inklui $29.0 milloens iha finansiamentu kontrapartida GoTL nian ba projetus haat ne’ebé finansia ho empréstimus plus $70 milloens husi empréstimus externus. Maibé, orsamentu ne’ebé aloka ne’e, ikus mai reduz tiha fali $10.0 milloens durante orsamentu retifikativu fulan Marsu 2015 ne’ebé hasai husi projetus barabarak iha programa estradas inklui finansiamentu kontrapartida governu nian ne’ebé sei iha faze aprovizionamentu. Portantu, alokasaun final orsamentu ba programa estradas iha 2015 mak $44.8 milloens. CAFI aprova orsamentu adisional $ 10 milloens ne’ebé transfere husi programa seluk iha projetus FI nian hodi selu projetus reabilitasaun estradas urbanas iha Dili ne’ebé halo kompletu ona iha 2015.

Orsamentu 2016 nian ne’e estrutura hodi selu projetus (kontratus) estradas ne’ebé iha ona no estabelese entre 2013 no 2015. Alokasaun total orsamentu ba tinan 2016 adjusta ona husi $107.464 milloens ba $ 104.23 milloens tuir aprovasaun husi Parlamentu Nasional ne’ebé aloka ba reabilitasaun estradas urbanas iha Dili, projetus estradas ne’ebé governu ko-finansia hamutuk ho empréstimus, no estradas distritais, estradas iha capital seluk tuir lista iha aneksu 1 livru ida ne’e nian.

4.2.16. Programa Pontes

Pontes ne’ebé di’ak ho manutensaun mos di’ak krusial tebetebes hodi asegura asesu ba merkadus, edukasaun ho servisus saúde no ba seguransa sustentável ho estabilidade sosial. Ne’e mak rekizitus fundamentais ba dezenvolvimentu ekonómiku ho sosial hanesan governu rasik rekoñese iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu. Portantu, konstrusaun pontes foun, reabilitasaun pontes aat no alarga ka haluan pontes tanba movimentu tráfiku ne’ebé ás mak hodi klasifika ida ne’e hanesan prioridade boot ida iha alokasaun fundus husi Fundu Infra-estruturas.

Programa pontes FI nian komesa iha 2011 ho projetus pontes hitu ne’ebé halo kompletu no pagamentus mos halo hotu. Adisoens seluktán mak rezulta halo tan pontes foun haat ne’ebe kompletu/remata iha finais 2014, pontes sia mak iha hela konstrusaun ou hotu ona maibé seidauk halo pagamentus retensaun. Alokasoens orsamentu ba pontes durante períodu ne’e

aumenta husi $5.5 milloens ba $18.74 milloens iha 2014 maibé ikus fali reduz ba $11.7 milloens

liuhusi virements ka transferénsias no adiamentu ba projetus rua hodi transfere fundus husi projetus ho progresu neineik ba projetus ne’ebé presiza liu fundus adisionais.

Dezembolsus/afetasoens ba projetus haat sei halo kompletu iha 2014 hodi husi 12 projetus iha andamentu ka hala’o hela ne’ebé presiza fundus iha 2015. Atu finansia sira-nia progresu iha 2015, presiza tan osan $11.3 milloens. Previzaun dezembolsu to’o finais 2015 atinji 50% no restantes fundus transfere depoisde aprovasaun CAFI ba programa estradas ne’ebé presiza fundus hodi responde/rezolve pagamentus. ba 2016, total orsamentu $6.485 milloens hodi kobre pagamentus retensaun ba projetus ne’ebé halo hotu ona iha 2015 ou antesde projetus balu ne’ebé sei hala’o hela tuir listaa iha anexku 1.

4

(27)

4.2.17. Programa Aeroportus

Viajens aéreas internasionais ba no husi Timor-Leste esensial tebetebes ba dezenvolvimentu komérsiu/negósiu ho turizmu. Maibé paíz ne’e sei falta aeroportu ida tuir padroens internasionais no ne’ebé preenxe ka kumpri padroens Organizasaun Aviasaun Sivíl Internasional ka Internasional Sivíl Aviation Organisation (ICAO) nian. Servisus Aviasaun Doméstika limitadu ba de’it ba aeronaves ka avioens ki’ik freta nian ho servisus elikópterus aliened aeródromus ka fatin atu aterra la di’ak hodi simu aivaun ne’ebé boot liu no ba servisus ne’ebé intensivus liu.

Ho kriasaun FI mak projetus hitu5 hodi reabilita aeroportus Timor-Leste nian hatama iha

programa ida ne’e no kobre melloramentu no extensaun ka haluan Aeroportu Internasional Nicloau Lobato iha Dili ho aeroportus internasionais iha Maliana, Baucau Suai, ho Oecusse. Husi programas hirak ne’e, só reabilitasaun aeroportus Suai ho Oecusse mak tama ona iha implementasaun obras ka konstrusaun. Ba aeroportu internasional Dili nian, halo reabilitasaun menor ka ki’ik ba pista ne’ebé remata iha 2013 no preparasaun design/dezeñu konseptual ba dezenvolvimentu iha futuru mos halo kompletu iha 2013 atu governu bele halo tuir hodi prepara design/dezeñu enjeñaria ne’ebé detailladu ba kontrusaun ne’ebé boot liu iha futuru. Maski aeroportu Oecusse transfere ba autoridade ZESSM iha inísius 2015, CAFI deside atu selu saldu restante husi taixa design/dezeñu nian no selu konsultor supervizaun iha anu fiscal 2015.

Iha 2014, orsamentu ne’ebé aprova ba programa Aeroportu nia total mak $5.6 milloens maibé ikus fali reduz ba $0.2 milloens, liuhsi transferénsia ne’ebé CAFI mak aprova hodi transfere fundus husi projetus ne’ebé ho progresu neineik ba fali projetus ne’ebé presiza liu fundus adisionais. La iha projetus iha programa aeroportus rejionais mak komesa ona. Iha 2015, fó liu atensaun ba Aeroportu Suai ho osan $13.0 milloens no $1.0 milloens ba detailles design/dezeñu, estudus no $5.0 milloens ba reabilitasaun pista aeroportu Dili. Maibé, durante orsamentu retifikativu iha fulan Marsu 2015, total montante $5.0 reduz tiha husi programa aeroportu. Portantu, orsamentu final ba programa aeroportu iha 2015 mak $14.0 milloens, ne’ebé hodi kobre liu-liu aeroportu Suai no adisional $1.0 milloens ba aeroportu Dili ba preparasaun estudu konseitu ho design/dezeñu nian, ka concept study and design. Importante nota katak aeroportu Suai hanesan programa ne’ebé halo parte programa Tasi Mane no foin mak muda ba Ministériu Transportes no Komunikasaun. Tanba la inklui tan projetus seluk iha programa ne’e,mak $14.0 milloens hanesan alokasaun total ba 2015.

Alokasaun orsamentu ba programa aeroportus iha anu fiskal 2016 ho montante $15.22 milloens hodi kobre dezembolsus ka despezas ba dezenvolvimentu aeroportu Suai no pagamentu retensaun ne’ebé espera halo kona-ba reabilitasaun emerjénsia ba aeroportu internasional Dili ne’ebé hala’o iha 2015.

5

(28)

4.2.18. Programa Portus

Dezenvolvimentu portus hanesan mos programa importante ida hodi apoia kresimentu ekonómiku no responde ba kresimentu indústria lokal ho atividades exportasaun-importasaun ne’ebé ezije servisus frete konfiáveis. Atualmente, só portu Dili mak serve embarkes/expedisoens hotu-hotu iha Timor Leste, maibé nia kapasidade la sufisiente hodi apoia kresimentu ekonómiku Timor Leste nian iha futuru. Aleinde ne’e, portus marítimus rejionais

mos iha kondisaun ne’ebé la di’ak6. PED nia meta mak dezlokalizasaun portus prinsipais

hanesan Dili nian ba Baía Tibar no restaurasaun portus rejionais atu bele adapta ho kondisaun no nesesidade ho finansiamentu husi FI.

Dezdeke kria FI, governu utiliza ona fundus hodi reabilita portus ne’ebé iha hanesan Dili nian kona-ba dragajen ho pavimentasaun no portu naval Heral, enkuantu konsepsaun kona-ba dezenvolvimentu portu baía Tibar tuir modalidade PPP avansa ona ba última faze prosesu aprovizionamentu. Iha finais 2015, governu sei asina akordu konsesaun ho empreza privada ne’ebé sei prepara dezeñu/projetu, konstroe ka harii no opera ka tau iha funsionamentu portu baía Tibar ba tinan 30-antesde portu ne’e transfere ba Governu Timor Leste.

Orsamentu total ne’ebé aloka iha 2014 mak $9.2 milloens ba Reabilitasaun no Dregajen

Portu Dili; Estudu ho Dezeñu Konseitu nian kona-ba Reabilitasaun Instalasoens Marítimas Atauro ho Cairabela no Portu ki’ik Com aleinde portu Vemasse. Dregajen iha Portu Hera

komesa iha 2014 ho ezekusaun osan $4.0 milloens hodi husik hela rekizitu/nesesidade osan adisional $2.5 milloens iha 2015 ba konkluzaun ka finalizasaun. Kona-ba design/dezeñu no

konstrusaun Portu Vemasse, la iha orsamentu ne’ebé aloka iha 2014 no 2015. Orsamentu

total ne’ebé aloka ba programa Portus iha 2015 uza hodi selu servisus konsultoria tranzasaun IFC nian ba dezenvolvimentu portu baía Tibar ho pagamentu retensaun ba Portu Naval Hera nia obras dregajen.

Ba 2016, total alokasaun orsamentu mak $3.6 milloens ne’ebé aloka hodi komesa dezeñu ho konstrusaun protu baía Tibar, reabilitasaun ne’ebé presiza halo ba portu Dili, ho dezenvolvimentu konseptual portus rejionais sira-seluk.

4.2.19. Programa Turizmu

Timor-Leste iha poténsia atu dezenvolve ho susesu indústria turizmu bazeia ba eransa kultural , emerjénsia ka hamriik-mai ho susesu boot husi okupasaun estranjeira, nia klima, rai ho fauna mariãa ho flora no topografia. Enkuantu hein katak inisiativa barak kona-ba dezenvolvimentu turizmu mai husi setor privadu, Governu nia inisiativas sei sai hanesan katalizadores apoiu ne’ebé boot tebes hodi aselera progresu. Ba finalidade ida ne’e, Governu introduz projetus iha Programa Turizmu Fundu Infra-estruturas nian husi tinan 2014.

6Exepsaun mak portu iha Oecusse hadi’a tiha ona hodi atende fretes doméstikus ho tráfiku pasajeirus tuir Doasaun

(29)

Projetus rua uluk nian, Estudus Preparatórius, Dezeñu no Konstrusaun ba

Dezenvolvimentu Bee Manas iha Marobo ho Atauro no Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun ba Dezenvolvimentu lagoa ka Bee-lihun Maubara. Kada projetu aloka osan

$1.0 millaun iha 2015. Maibé, la prepara Termus Referénsia ba estudus no fundus, ho aprovasaun CAFI nian atu utiliza fundu hamutuk ho transferensia/virement adisional ho osan $ 4.9 milloens hodi selu programa turizmu ho territóriu ZESSM.

Projetus haat ne’ebé orijinalmente ka dezde inísiu alista iha livru 6 2015 nian seimantein iha 2016 ho aloksaun orsamentu similar ka hanesan mak $0.4 milloens ba programa tuir mai ba Ministériu Turizmu:

1.Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun kona-ba Dezenvolvimentu Bee-Manas

iha Marobo ho Atauro

2.Estudus Preparatórius, Dezeñu ho Konstrusaun kona-ba Dezenvolvimentu lagoa

Maubara.

3.Dezeñu, Konstrusaun ho Supervizaun ba Muzeu iha Aipelo ho Estabelesimentu Sentru

Kultural iha Liquica

4.Dezeñu, Konstrusaun no Supervizaun Muzeu iha Dair

4.2.20. Programa Transporte

Dezenvolvimentu Setor Transporte hanesan programa xave ida hotu hodi apoia atividades sosiais no ekonómikas no kresimentu ne’ebé ezije servisus frete ne’ebé lais nian no bele konfia entre Dili ho enklave Oecussi no mos Illa Atauro. Ne’e mak rekizitus fundamentais kona-ba dezenvolvimentu hanesan Governu rasik rekoñese iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu. Programa ida ne’e nia objetivu mak atu hadi’a konetividade ka ligasaun entre áreas hirak ne’ebé temi iha leten.

Iha 2015 governu aloka osan $12 milloens liuhusi investimentu ba ró-ferry foun ida no instalasoens ba fasilidades Transporte relevantes seluk. Maibé alokasaun orsamentu ida ne’e ikus mai transfere fali ba programas seluk durante orsamentu retifikativu iha Marsu 2015.La aloka tan orsamentu ba 2016.

4.2.21. Preparasaun Dezeñus no Provizaun Servisus Supervizaun

Programa ida ne’e estabelese iha 2013 hodi fasilita preparasaun no supervizaun projetus boot husi liñas minnisteriais ne’ebé sira-nia orsamentus la adekuadus ka la to’o hodi aproviziona servisus hirak ne’e. Só $0.1 millaun husi alokasaun inisial ho osan $19.4 milloens mak dezembolsa, maibé, alokasaun iha 2014 reduz ba $7.8 milloens ne’ebé $0.9 millaun mak dezembolsa ka gasta. Restante saldu, ho aprovasaun husi CAFI, muda ba projetus seluk ne’ebé presiza liu fundus.

(30)

dezeñu no obras supervizaun iha dezenvolvimentu Infra-estruturas iha rejiaun Oecusse hanesan Aeroportu, Estradas, pontes,no sistemas irrigasaun.

Ba tinan 2016, total alokasaun orsamentu mak $6 milloens ba projetus barabarak iha programas barak ne’ebé iha hela fazes preparasaun hanesan irrigasaun, edifísius públikus, programa MKIA nian, etc.

4.2.22. Manutensaun no Rehabilitasaun Infrastrutura

Manutensaun no rehabilitasaun ba infraestrutura nebe kompleta ona, sai hanesan xavi ida hodi sustein ninia funsionamento no prolonga durasaun ba fasilidade infraestrutura. Progama ne’e establese iha 2016 tuir aprovasaun Parlamentu Nacional nebee persija manutensaun no rehabilitasaun diak ba fasilidade infraestrutura basiku. Ba 2016, orsamento ba manutensaun no rehabilitasaun sei foka ba manutensaun rutina ba sistema estrada nasional, estrada rural no manutensaun infra-estrutura be’e no saneamento. Total orsamento ba programa manutensaun no rehabilitasaun hamutuk $16 milloens, nebe distribui $4 milloens ba manutensaun rutina ba estrada nacional, $10 milloens ba estrada rural, no $2 milloens ba manutensaun infra-estruktura be’e no saneamento.

4.2.23. Programa Empréstimus Externus

Iha tinan hira ne’e laran, Governu adopta polítikas ne’ebé prudente hodi halo rekursu ba empréstimus konsesionais hodi tulun finansia projetus infra-estruturas xave. Em konformidade ho Polítika Dívidas Públikas, projetus hotu-hotu ne’ebé finansia ho empréstimus fo konfiansa katak sei bele jera benefisisu sosiais no ekonómikus ne’ebé ás depois de implementasaun, ne’ebé ás liu kustus finanseirus. Empréstimus hirak ne’e tenke selu fali montante ne’ebé empresta mai ho tan nia jurus ka osan-funan to’o selu hotu kedan montante emprétimus ne’e ba parte emprestadur. Kustu finanseiru empréstimus nian ne’e bele menus liufali retornus ka rentabilidade ne’ebé hetan husi fonte alternativu fundus, mak hanesan Fundu Petrolíferu.Tanba kompromisu atu reembolsa ka selu fali empréstimus, mak Governu asegura katak reembolsu iha futuru tenke tuir duni kapasidade paíz ne’e nian atu selu hikas fali no tanba ne’e mak estabelese limite ida kona-ba total empréstimus ba kada tinan.

To’o agora Akordus ba Empréstimus lima (5) mak halo ona hodi finansia projetus estradas entre GoTL ho parte kredores ka ne’ebé empresta osan. Hirak ne’e hotu mesak vias arteriais modernizasaun no fortaleimentu nian, mak hanesan:

1. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária ka Road Network Upgrading Projetu (RNUP)

Dili-Liquica ho Tibar-Gleno (asina husi GOTL ho ADB iha 2012).

2. Projetu Melloramentu Estrada/via rodoviária Dili-Baucau (asina husi GOTL ho JICA

iha 2012).

3. Projetu Melloramentu Rede Rodoviária ka Road Network Upgrading Projetu (RNUSP)

Manatuto-Natarbora (asina husi GOTL ho ADB iha 2013).

4. Projetu Estradas Reziliénsia Klimátika mak Dili-Ainaro (asina husi GOTL ho BM ka

(31)

5. Projetu Estrada via ka faixa dupla Tasitolu-Tibar nian (asina husi GoTL ho ADB iha Juñu 2015).

Aleinde projetu ne’ebé hala’o hela tuir listaa iha leten, iha mos projetus potensiais seluk ne’ebé finansia ho osan empréstimu ne’ebé atualmente sei iha fazes preparasaun (dezeñu no estudu viabilidade) no mos negosiasaun hodi asina akordu empréstimu. Projetus hirak ne’e mak hanesan:

1. Projetu Melloramentu Infra-estruturas Drenajen Dili nian atu finansia ho osan empresta

husi banku Xina EXIM

2. Auto Estrada Kosta Sul (Primeiruira seksaun husi Suai-Mola)

3. Dezenvolvimentu aeroportu Internasional Dili

4. Dezenvolvimentu Portu Baía Tíbar

5. Estrada Nasional Baucau-Lautem

6. Estrada Nasional Baucau-Viqueque

7. Baze Fornesimentu (BFS ka SSB)

Alokasaun orsamentu tinan 2016 ba projetus hirak ne’e ne’ebé finansia ho osanne’ebé empresta nia montante mak $107milloens (exklui fundu kontrapartida Governu nian).Distribuisaun detaillada ba kada orsamentu aprezenta iha tabele 7 no aneksu 1.

4.2.24. Programa Parserias Públika-Privadas

Aleinde dalan ka forma ne’ebé konvensional, governu Timor Leste buka mos hala’o modalidade Parserias Públika-Privadas ka Public-Private Partnerships (PPPs) hodi dezenvolve infra-estruturas. Razaun fundamental atu hala’o Parserias Públika-Privadas ne’e mai husi faktu katak tipu arranjus ka akordus komersiais hanesan ne’e potensialmente permite Governu hetan benefísius husi espesialistas no finansiamentu setor privadu nian, ne’ebé hanesan ingredientes importantes tebes ne’ebé bele fó rezultadus hanesan kualidade ne’ebé ás ho efisiénsia, aleinde risku mínimu ba Governu atu hala’o projetus infra-estruturas.

Iha tinan hira liubá, governu estabelese enkuadramentu legal no institusional ne’ebé hanesan elementus importante tebes hodi tipu projetus PPP ne’e bele dezenvolve no hetan susesu. Estabelesimentu hanesan ne’e Ministériu Finansas mak lidera liu husi Parserias Públika-Privadas ho Unidade Empréstimus. Dekretu-Lei No. 42/2012 regula rejime legal/jurídiku kona-ba Parserias Públika-Privadas tuir alterasaun husi Dekretu-Lei No. 2/2014 no Dekretu Lei 08/2014 (Hodi implementa Regras no Regulamentus husi Dekretu-Lei 02/2014) ne’ebé Konsellu-Ministrus aprova no Prezidente RDTL mak promulga.

Hein katak Projetus ne’ebé jere tuir Parserias Públika-Privadas halo planu didi’ak hodi nune’e bele tulun Governu alkansa objetivus hanesan tuir mai:

1. Apoia Governu atu elabora konseitu no dezeñu, implementa no/ou operasionaliza

(32)

2. Hadi’a kapasidade servisus liuhusi dalan explora no buka asesu ba espesialistas/peritus ho teknolojia husi emprezas privadas hodi nune’e bele presta servisus ne’ebé di’ak liu.

3. Kompartilla riskus ho sira ne’ebé bele dezeña di’ak liu no/ou konstroe ka harii no/ou

opera ka tau iha funsionamentu/mantein fasilidades ka instalasoens tanba PPP permite PPP aloka ka transfere tan riskus ba setor privadu.

4. Insentiva setor privadu atu halo entrega projetus tuir tempu no orsamentus.

5. Hetan relasaun kualidade/presu ba tempu naruk liuhusi transferénsia adekuada riskus

ba setor privadu durante tempu tomak projetu ne’e nian – husi dezeñu/ konstrusaun ba operasoens/manutensaun.

Projetu ida ne’ebé propoen ba PPP, ne’ebé iha ona faze avansada liu husi siklu projetu PPP nian mak Portu Baía Tíbar. Konsellu-Ministrus deside atu prosege ka kontinua ho modalidade PPP ho konsesaun ba tinan 30, hodi nune’e avansa ba faze aprovizionamentu ho selesaun parseiru privadu ida. Selsaun ne’e hala’o hela liuhusi konkursu internasional ne’ebé kompetitivu, hodi permite Governu kontrola dezeñu ho termus no kondisoens konsesaun nian, ho mos uza kompetisaun hodi selesiona ka hili parseiru ne’ebé di’ak liu no minimiza subsídiu husi Governu. Hein katak governu sei asina kontratu iha finais 2015 ho konstrusaun hahú iha meadus tinan 2016.

Projetu seluk ne’ebé kanaliza hela mak Sistema Fornesimentu Bee ka água iha Dili. Governu Timor-Leste nia objetivu mak atu fornese ba uma kain hotu-hotu iha sidade laran asesu ba kanalizasaun bee moos durante 24 oras iha Dili to’o tinan 2030. Nia rekoñese katak melloramentus ne’ebé halo lailais no ho sustentabilidade iha prestasaun servisus sei ezije kombinasaun entre aumentu investimentu, reintrodusaun tarifas ba bee no melloramentus substansiais iha jestaun, planeamentu no sistemas operasionais. Atu aborda kona-ba dezafius no nesesidades hirak ne’e, Governu, ho tulun husi ADB (Banku Aziátiku Dezenvolvimentu ka Asian Dezenvolvimentu Bank) hala’o avaliasaun pré-viabilidade ba sistemas Fornesimentu Bee iha Dili tuir modalidade Parserias Públika-Privadas. Aleinde ne’e, Governu deside ona atu hala’o investigasaun detallada liu kona-ba partisipasaun setor privadu iha konstrusaun no/ou operasaun no/ou jestaun setor Fornesimentu Bee iha Dili liuhusi modalidade PPP. Konsultor ba estudu viabilidade ne’e hili tiha ona liuhusi konkursu internasional. Objetivu estudu ne’e nian mak atu fornese informasaun no análizes ne’ebé bele permite Governu deside atu kontinua ho reform aba servisus fornesimentu bee iha sidade kapital Dili k alae. Estudu ne’e hahú iha Novembru 2014 no hein katak sei halo hotu iha fins 2015. Aleinde ne’e no karik selesiona modalidade PPP id aba reforma, mak Governu sei lansa konkursu internasional hodi hili parseiru privadu.

(33)

Governu mos identifika posíveis projetus iha futuru husi setor enerjia.Depoisde identifika projetus no selesiona hodi implementa liuhusi modalidade PPP hein katak estudus viabilidade ne’e sei hahú durante tinan 2016.

(34)

V. 2016 SUMÁRIU ORSAMENTU

Fonte finansiamentu projetus Infra-estruturas husi parte rua hotu, Estadu ho Empréstimus externus. Hanesan sumáriu, tuir ne’ebé bele haree iha Tabela 3, iha 2016 total osan $376.71 milloens aloka ba FI ne’eb e kompostu husi Finansiamentu Estadu ho Empréstimus no hasae ba $393 milloens nebe hetan aprovasaun husi Parlamentu Nacional.

Tabela 5. Sumáriu Orsmanetu FI ba tinan 2016

Kona-ba Programa ne’ebé Finansia husi Estadu, total proposta orsamento original $269.7 milloens no hasae ba $286 milloens nebe aprova husi Parlamentu Nacional, orsamento adisional nebe alokado sei kobre pagamento ba projetus ne’ebé hala’o hela iha tinan 2016, manutensaun no rehabilitasaun fasilidade infra-estrutura, no mos ba finansiamentu husi empréstimus ne’ebé finansia hamutuk, no CAFI deside atu foka liu ba implementasaun kontratus projetus atuais portantu projetus ne’ebé foun adia hotu ba anu fiskal tuir mai. Alokasaun 2016 nian la inklui

Zona Economica Exclussiva de Mercado Sosial (ZEEMS) Oecussi nian.

Programa Finansiamentu Empréstimus nian presiza orsamentu boot iha 2016 ba projetus atuais ne’ebé foun ho total alokasaun osan $ 107 milloens. Tabela 4 no 5 aprezenta kona-ba Finansiamentu Estadu ho detailles kona-ba Empréstimus tuir programa relasiona ho alokasoens ho programas tomak ne’ebé kompara grafikamente iha Figura 1.

Tabelas 4 ho 5 aprezenta kompozisaun Orsamentu Estadu kona-ba Fundu Infra-estruturas. Programa dahuluk ne’ebé boot liuhotu, kona-ba alokasaun orsamentu mak, Programa Estradas ho total alokasaun orsamentu $104.23 milloens.Segundu programa ne’ebé boot liu mak programa Tasi Mane ho montante $51.634 milloens, ne’ebé projetus atuais ho kontratus ne’ebé halo ona kompromisu ezije montante osan boot hodi finansia no asegura kontinuasaun projetus hirak ne’e ba tinan 2016.

(35)

Tabela 6: Sumáriu of 2016 Infra-estruturas Fund Orsamentu por Programa

(36)

Tabela 7: Projetus Finansia liu husi Empréstimos, 2016

Detailles informasaun kona-ba orsamentu Fundu Infra-estruturas 2016 nian tuir Programa no Projetus bele haree iha aneksus tuir mai:

Aneksu 1: Orsamentu FI 2016 nian tuir Programa no Projetus

Aneksu 2: Listaa Projetus 2016 nian ho Alokasaun Orsamentu ba Preparasaun Dezeñu/Estudus no Programa Supervizaun

Aneksu 3: Listaa Projetus 2016 nian ho Orsamentu ba Reabilitasaun estradas urbanas Faze II

(37)
(38)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(39)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(40)

5101 – Infrastructure Fund (Million Dollars)

(41)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(42)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(43)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(44)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(45)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(46)

5101 –Fundu Infra-estruturas (Milloens Dollares)

(47)

Aneksu 2

(48)
(49)

Aneksu 3

(50)
(51)

Aneksu 4

(52)
(53)
(54)

Referensi

Dokumen terkait

Untuk menanamkan kedisiplinan anak ini, menurut Kepala Sekolah SD Muhammadiyah Purwadiningratan 2 H Sabilillah, harus ada saling kontrol antara orang tua/wali

Inneke Koesherawati sendiri merasa mendapat penghormatan menjadi MC dalam acara tersebut yang dihadiri puluhan ribu warga Muhammadiyah yang berasal dari lima daerah Kabupaten/Kota

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk diketahui dan atas

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk diketahui dan atas

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk diketahui dan

Sultra Tahun Anggaran 2016, dengan ini kami mengundang saudara untuk menghadiri Pembuktian Kualifikasi dengan membawa dokumen kualifikasi perusahaan asli; Surat pernyataan

f) Sertifikat keahlian (SKA) dan Ijazah tenaga ahli tetap yang dipersyaratkan, dan.. g) Surat pengangkatan tenaga ahli tetap bersangkutan oleh pimpinan perusahaan dan

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk