LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS KONTROLE
Ceturtais rev zijas departaments
_________________________________________________________________________________________________________________ SKANSTES IELA 50, R GA, LV – 1013
tālr. 67017510, 67017505, fakss 67017673, e-pasts: ceturtais@lrvk.gov.lv
INFORMAT VAIS ZIŅOJUMS
R gā
06.02.2015. Nr.2.4.1-14/2014
Rev zijas juridiskais pamatojums
1. Pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 2.pantu un Valsts kontroles Ceturtā rev zijas departamenta 06.05.2014. rev zijas uzdevumu Nr.2.4.1-14/2014, ir veikta lietder bas
rev zija par Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstību plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām.
2. Rev ziju veica vecākais valsts revidents Jānis Salenieks (rev zijas grupas vad tājs), vecākā
valsts revidente Krist ne Loča un valsts revidentes Iveta Mansura-Garsija, Olga Loginova un Zane Reizniece.
Rev zijas mēr is
3. Rev zijas m r is ir pārliecināties, vai sadz ves atkritumu apsaimniekošanas organiz šana
atbilst plānotajiem m r iem un ties bu aktu pras bām. Rev zijas apjoms
4. Rev zija ir veikta saska ā ar Latvijas Republikā atz tiem starptautiskajiem rev zijas
standartiem.
5. Lai rev zijā iegūtu pietiekamu pārliec bu par sadz ves atkritumu apsaimniekošanas
organiz šanas atbilst bu plānotajiem m r iem un ties bu aktu pras bām, rev zija tika
veikta:
5.1. Vides aizsardz bas un reģionālās att st bas ministrijā, kura koordin atkritumu
apsaimniekošanas valsts plāna stenošanu un sagatavo normat vo aktu projektus atkritumu apsaimniekošanas jomā1
;
5.2. Valsts vides dienestā, kurš atkritumu apsaimniekotājam izsniedz atbilstošas atļaujas
darb bas veikšanai un periodiski kontrol to darb bu2 ;
5.3. izv l tās un rev zijas izlas iekļautās asto āspašvald bās, kuru uzdevums ir organiz t
sadz ves atkritumu apsaimniekošanu savā administrat vajā teritorijā3, izv loties
atkritumu apsaimniekotāju, kurš veiks sadz ves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un uzglabāšanu4
;
5.4.izv l tos un rev zijas izlas iekļautos tr s sadz ves atkritumu apglabāšanas
pakalpojumu sniedz ju uz mumos (turpmāk – atkritumu poligonu apsaimniekotāji), kuri apr ina tarifa projektu par sadz ves atkritumu apglabāšanu5.
6. Lai pārbaud tu, kā izlas iekļautās pašvald bas veic uzraudz bu pār izv l tajiem atkritumu
apsaimniekotājiem, rev zijas laikā tika iegūta informācija ar no tiem.
7. Rev zijas rezultātā ir sagatavoti 12 rev zijas zi ojumi, kā ar šis informat vais zi ojums.
Rev zijas zi ojumi ir sagatavoti:
7.1. Vides aizsardz bas un reģionālās att st bas ministrijai (turpmāk – VARAM);
7.2. asto ām pašvald bām - Aizkraukles novada pašvald bai, Cesvaines novada
pašvald bai, Jelgavas pils tas pašvald bai, Kuld gas novada pašvald bai, Lubānas novada pašvald bai, Neretas novada pašvald bai, Preiļu novada pašvald bai un Vārkavas novada pašvald bai;
1Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta pirmās daļas 1.un 2. punkts.
2Atkritumu apsaimniekošanas likuma 12.panta pirmā daļa un 14.panta pirmā daļa.
3Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 1.punkts.
4Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta pirmā daļa.
5 Sabiedrisko pakalpojumu regul šanas komisijas padomes 09.03.2011. l muma Nr.1/1 „Sadz ves atkritumu
7.3. tr s atkritumu poligonu apsaimniekotājiem – SIA „Ventspils labiekārtošanas
kombināts” (reģ.Nr.41203001052), SIA „Vidusdaugavas SPAAO”
(reģ.Nr.55403015551) un SIA „ZAAO” (reģ.Nr.44103015509).
8. Rev zijas m r is, veicot pārbaudes pašvald bās, ir pārliecināties, vai pašvald bas:
8.1. ir nodrošinājušas, ka atkritumu apsaimniekošanas maksā ir iekļautas tikai pamatotas izmaksas;
8.2. nodrošina, ka tiek iev rotas vides aizsardz bas pras bas (t.sk. atkritumu dal tā
savākšana).
9. Rev zijas m r is, veicot pārbaudes pie atkritumu poligonu apsaimniekotājiem, ir
pārliecināties,vai atkritumu poligonu apsaimniekotāji:
9.1. ir nodrošinājuši, ka tarifs par sadz ves atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos un
dabas resursu nodoklis par atkritumu apglabāšanu tiek piem rots tikai par poligonos apglabāto atkritumu daudzumu;
9.2. kuri nodarbojas ar ar atkritumu apsaimniekošanu pašvald bās, ir nodrošinājuši, ka to
apr inātajā atkritumu apsaimniekošanas maksā ir piem rots atbilstošs pārejas koeficients no atkritumu svara uz tilpuma vien bām.
10. Rev zijā pārbaudot atkritumu apsaimniekotāju piem roto pārr ina koeficientu atkritumu
apjomam no tonnām uz kubikmetriem, izlas tika iekļautas:
10.1.devi as pašvald bas, jo Jelgavas pils tas atkritumu apsaimniekotājs SIA „Jelgavas
komunālie pakalpojumi” revid jamā laika posmā atkritumu apsaimniekošanu veica ar Jelgavas un Ozolnieku novadu pašvald bās;
10.2.divi atkritumu poligonu apsaimniekotāji6, kuri vienlaikus veic ar atkritumu
apsaimniekošanu 25 pašvald bās,
tād jādi kopumā šo jautājumu pārbaudot 34 pašvald bās.
11. Rev zijā pārbaudot poligona tarifa un dabas resursu nodokļa par sadz ves atkritumu
apglabāšanu piem rošanas pamatot bu, izlas tika iekļauti šādi atkritumu š irošanas l niju apsaimniekotāji:
11.1.SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kura š iro tr s pašvald bu teritorijās rad tos
atkritumus;
11.2.SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”, kura š iro četru pašvald bu teritorijās
rad tos atkritumus;
11.3.SIA „Vidusdaugavas SPAAO”, kura š iro 15 pašvald bu teritorijās rad tos
atkritumus;
11.4.SIA „ZAAO”, kura š iro 22 pašvald bu teritorijās rad tos atkritumus,
tād jādi kopumā šo jautājumu pārbaudot 44 pašvald bās.
12. Rev zijānetika pārbaud tas šādas jomas:
12.1.VARAM darb bas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna stenošanā, jo
dokuments7 ir apstiprināts 2013.gadā un pirmās atskaites par plāna izpildi ir plānots
sagatavot tikai l dz 01.07.2016.;
6
SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts” un SIA „ZAAO”.
7Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.
-2020.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta (turpmāk – MK)
12.2.iepakojuma kā atseviš a atkritumu veida apsaimniekošana, jo obligātu depoz ta
sist mu atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dz rienu iepakojumam ir plānots
ieviest tikai no 01.01.2015.8;
12.3.pašvald bām piederošo uz mumu iesaistes komercdarb bā pamatojums un atbilst ba
normat vā akta9 pras bām, kā ar iesp jamā konkurences deformācija atkritumu
apsaimniekošanas jomā, emot v rā, ka v l nav izveidojusies vienveid ga un konsekventa tiesu prakse jautājumā par in-house principa piem rošanu sadz ves atkritumu apsaimniekotāja izv l ;
12.4.sabiedrisko pakalpojumu regulatora darb bas, apstiprinot tarifus par sadz ves
atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonos10 ;
12.5.sadz ves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma maksas apr ina pareiz ba
daudzdz vokļu dz vojamās mājās saska ā ar normat vo aktu11, ja dz vokļu pašnieki
nav savstarp ji vienojušies par citu apr ina kārt bu.
13. Rev zijā tika veikta pašvald bu aptauja par atkritumu apsaimniekošanas maksas
noteikšanu konkr tajā pašvald bā. Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza 97% aptaujāto pašvald bu.
14.Rev zija tika veikta par laika posmu no 01.01.2012. l dz 30.06.2014.
15.Tā kā revid jamais laika posms ietv ra Latvijas Republikas nacionālās valūtas – lata
nomai u uz eiro, tad rev zijas zi ojumā visas skaitliskās v rt bas ir izteiktas eiro, piem rojot valūtas kursu – viens eiro ir 0,702804 lati.
Valsts kontroles revidentu atbild ba
16.Valsts kontroles revidenti ir atbild gi par rev zijas zi ojuma sniegšanu, kas pamatojas
uz rev zijas laikā gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem rev zijas pierād jumiem.
Revidējamo vien buatbild ba
17.VARAM, pašvald bas un atkritumu poligonu apsaimniekotāji ir atbild gi par normat vo
aktu iev rošanu un revidentiem sniegtās informācijas patiesumu. Revidējam s jomas ss raksturojums
18.Atkritumu apsaimniekošanu Latvijā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums un no tā
izrietošie Ministru kabineta noteikumi.
19.Atkritumu apsaimniekošana jāveic tā, lai neapdraud tu cilv ku dz v bu un vesel bu.
Atkritumu apsaimniekošana nedr kst negat vi ietekm t vidi12 .
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas loma sadzīves atkritumu apsaimniekošanā
20.VARAM ir atbild ga par:
20.1.atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna stenošanu;
20.2.normat vo aktu projektu atkritumu apsaimniekošanas jomā sagatavošanu;
8Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.
-2020.gadam (apstiprināts ar MK 21.03.2013. r kojumu Nr.100) 20.-21.lp.; Koncepcija par depoz ta sist mas piem rošanu dz rienu iepakojumam (apstiprināta ar MK
17.05.2013. r kojumu Nr.195).
9Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmā daļa.
10Atkritumu apsaimniekošanas likuma 40.pants.
11 MK 09.12.2008. noteikumu Nr.1013 „Kārt ba, kādā dz vokļa pašnieks daudzdz vokļu dz vojamā mājā
nor inās par pakalpojumiem, kas saist ti ar dz vokļa pašuma lietošanu” 17.4.apakšpunkts.
20.3.sadz ves atkritumu poligonu ier košanas koordin šanu13.
21.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam14ir izvirz ti šādi m r i:
21.1.nov rst atkritumu rašanos un nodrošināt kop jā rad to atkritumu daudzuma
iev rojamu samazināšanu;
21.2.nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu;
21.3.nodrošināt, ka rad tie atkritumi nav b stami, ka atkritumi p c iesp jas tiek atgriezti
vid noder gā veidā, kā ar to, ka atkritumi tiek pārstrādāti p c iesp jas tuvāk to rašanās vietai;
21.4.nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu15.
Pašvaldību loma sadzīves atkritumu apsaimniekošanā
22.Viens no pašvald bas uzdevumiem ir organiz t sadz ves atkritumu apsaimniekošanu savā
administrat vajā teritorijā atbilstoši pašvald bas saistošajiem noteikumiem par sadz ves
atkritumu apsaimniekošanu16.
23.Pašvald ba, balstoties uz atkritumu apsaimniekotāja iesniegto apr inu17, nosaka maksu18
par sadz ves atkritumu apsaimniekošanu un izdod saistošos noteikumus.
24. Izv loties atkritumu apsaimniekotāju, pašvald ba izv las vienu no šādiem variantiem:
24.1.veic publisko iepirkumu vai publiskās un privātās partner bas procedūru19;
24.2.deleģ uzdevumu pašvald bas kapitālsabiedr bai, pamatojoties uz likumā noteikto
iz mumu publiskā iepirkuma procedūras piem rošanai20 .
Pašvald ba ar izv l to atkritumu apsaimniekotāju sl dz l gumu par sadz ves atkritumu savākšanu, tai skaitā dal to atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiec gajā administrat vajā teritorijā21
.
Savukārt sadz ves atkritumu apsaimniekotājs, kuru izv l jusies pašvald ba, sl dz l gumu ar pašvald bas administrat vajā teritorijā esošajiem atkritumu rad tājiem par sadz ves atkritumu apsaimniekošanu22
.
Atkritumu rad tājs ir ikviena fiziska persona (iedz votājs) vai juridiska persona, kuras darb ba rada atkritumus23
.
Atkritumu poligonu apsaimniekotāju loma sadzīves atkritumu apsaimniekošanā
25. Lai nodrošinātu vides pras bām atbilstošu atkritumu apglabāšanas infrastruktūru, Latvijā ir
izveidoti desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioni24(skat t
1.pielikumu).
13Atkritumu apsaimniekošanas likuma 7.panta pirmā daļa.
14MK 21.03.2013. r kojums Nr.100 „Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2013.
-2020.gadam”.
15Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.
-2020.gadam kopsavilkums (apstiprināts ar MK 21.03.2013.
r kojumu Nr.100).
16Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta pirmās daļas 1.punkts.
17Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta piektā daļa.
18Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmā daļa.
19Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta pirmā daļa.
20Publisko iepirkumu likuma 3.panta pirmās daļas 7.punk
ts.
21Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18.panta pirmā un sestā daļa.
22Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta trešā daļa.
23Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta sestais punkts.
Atkritumu apsaimniekošanas reģions ir valsts administrat vās teritorijas daļa, kurā rad tie otrreiz ji neizmantojamie sadz ves atkritumi tiek apglabāti reģiona sadz ves atkritumu poligonā25
.
26. To pašvald bu administrat vajās teritorijās, kuras atrodas attiec gajā atkritumu
apsaimniekošanas reģionā, rad tos sadz ves atkritumus apglabā tikai attiec gā atkritumu apsaimniekošanas reģiona sadz ves atkritumu poligonā26
.
Atkritumu poligons ir speciāli ier kota un apr kota vieta atkritumu apglabāšanai, kur nodrošināti normat vajos aktos noteiktie vides aizsardz bas pasākumi27. Latvijā darbojas
11 sadz ves atkritumu apglabāšanas poligoni (skat t 1.pielikumu), kurus apsaimnieko
desmit starppašvald bu uz mumi28 .
27. Latvijā rad to un poligonos apglabāto sadz ves atkritumu daudzumu skat t 1.att lā.
1.att ls.Latvijā radīto un poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzums29
28. Atkritumu apglabāšanas poligonos tiek apglabāti vid ji 83% no rad tajiem
mājsaimniec bas un tiem l dz gajiem sadz ves atkritumiem.
29. Sadz ves atkritumu poligona apsaimniekotājs var veikt ar atkritumu apsaimniekošanu
pašvald bās, ja ir sa emtas attiec gas atļaujas.
Rev zijas konstatējumu un secin jumu kopsavilkums
25MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” 2.punkts.
26Atkritumu apsaimniekošanas likuma 21.panta pirmā daļa.
27
Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 10.punkts.
28 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.–2020.gadam (apstiprināts ar MK 21.03.2013. r kojumu
Nr.100) 15.lp.
29Valsts statistiskā pārskata „Nr.3 –Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” kopsavilkums par
2012.g., sagatavoja
valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Pieejams:
http://www.meteo.lv/lapas/vide/atkritumi/atkritumu-statistikas-apkopojumi/atkritumu-statistikas-apkopojumi?id=1713&nid=380[aplūkots 20.06.2014.];
Revidentu apr ini, izmantojot atkritumu apsaimniekotāju iesniegtās atskaites par 2013.gadu „Nr.3–Atkritumi.
Pārskats par atkritumiem”. Pieejamas: http://parissrv.lvgmc.lv/public_reports. 0 atkritumu apsaimniekošanas maksa 3 647 341 eiroapm rā(skat t 2.pielikumu).
Š pārmaksa ir veidojusies, atkritumu apsaimniekotājam piem rojot faktiskajai situācijai neatbilstošu maksas apr ina metodiku, kā ar nepamatoti iekas jot dabas resursu
I
Nepareizas pārrēķina metodikas no tilpuma uz svara vienībām piemērošanas rezultātā 25 pašvaldību atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, laika posmā no 01.01.2012. līdz 30.06.2014. ir pārmaksājuši 2 076 380 eiro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu
atkritumu poligonā
30. Lai iekas tu maksu par atkritumu apsaimniekošanu no atkritumu rad tājiem, tajā skaitā
iedz votājiem, atkritumu apsaimniekotāji izraksta r inus.
31. R inos norād tā maksa par sadz ves atkritumu apsaimniekošanu sastāv no trim
komponentiem, un tie ir izteikti atš ir gās m rvien bās –kubikmetros vai tonnās.
32. Lai izrakst tu r inu atkritumu rad tājiem un noteiktu kop jo maksu par kubikmetru,
atkritumu apsaimniekot js p rrē ina atkritumu apjomu no tonn m uz kubikmetriem.
33. Pārr inam no tonnām uz kubikmetriem atkritumu apsaimniekotāji:
33.1.vai nu izmanto 2002.gadā izstrādātajā Rokasgrāmatā faktoru pielietošanai sadzīves
atkritumu uzskaitē, pārejot no tilpuma uz svara vienībām (turpmāk – metodika) apkopotos atkritumu tilpuma –masas pārr ina faktorus30, kurā jauktiem nepres tiem
sadz ves atkritumiem ir noteikts koeficients– 0,2, tād jādi pie emot, ka viens
atkritumu kubikmetrs atbilst 200 kilogramiem atkritumu31,
33.2.vai ar piem ro m r jumu un nov rojumu rezultātā noteiktu koeficientu, pamatojoties
uz iepriekš jo pieredzi, tas ir, cik konkr tajā teritorijā iepriekš jā periodā ir sv ris
viens kubikmetrs atkritumu.
34. Pārbaudot atkritumu apsaimniekotāju piem roto pārr ina koeficientu atkritumu apjomam
no tonnām uz kubikmetriem 34 pašvald bās, tika konstat ts, ka:
34.1.devi ās32 pašvald bās atkritumu apsaimniekotāji piem ro m r jumu rezultātā
noteiktus pārr ina koeficientus, kuri ir robežās no 0,133 l dz 0,18, tād jādi pie emot,
ka viens atkritumu kubikmetrs sver no 133 l dz 180 kilogramiem;
34.2.25 pašvald bās33 atkritumu apsaimniekotāji automātiski piem ro metodikā34 norād to
koeficientu jauktiem nepres tiem sadz ves atkritumiem – 0,2, tād jādi pie emot, ka
viens atkritumu kubikmetrs sver 200 kilogramus (skat t 1.tabulu).
30MK 22.12.2008. noteikumu Nr.1075 „Noteikumi par vides aizsardz bas valsts statistikas pārskatu veidlapām”
5.pielikuma 5.punkts.
31 Rokasgrāmatas faktoru pielietošanai sadz ves atkritumu uzskait , pārejot no tilpuma uz svara vien bām
(Latvijas Vides aģentūra, 2002), 6.tabula.
32Kuld gas novada, Aizkraukles novada, Neretas novada, Lubānas novada, Preiļu novada, Vārkavas novada,
Ventspils pils tas, Ventspils novada un Alsungas novada pašvald bas.
33 Jelgavas pils tas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvald bas, kā ar Ziemeļvidzemes
atkritumu
35. Lai noskaidrotu, cik faktiski sver viens kubikmetrs atkritumu konkr ta atkritumu
apsaimniekotāja apsaimniekotajā teritorijā, rev zijā tika veikts pārr ins.
Veicot pārr inu, tika sal dzināts atkritumu apsaimniekotāja izrakst tajos r inos
atkritumu rad tājiem norād tais atkritumu kubikmetru skaits ar atkritumu poligonos nodoto atkritumu svaru. Tika secināts, ka to teritoriju iedz votāji, kuru atkritumu
apsaimniekotāji automātiski piem ro standarta pārr ina koeficientu 0,2, tas ir – uzskata,
ka viens kubikmetrs sver 200 kilogramus, faktiski rada mazāk atkritumu, un tād jādi maksā ar par neesošu atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu apsaimniekotāju piem roto, kā ar revidentu apr ināto faktisko35 sadz ves atkritumu tilpuma un svara attiec bas koeficientu apkopojums pa pašvald bām norād ts
1.tabulā.
1.tabula Sadzīves atkritumu tilpuma un svara attiecības koeficienti
N.
1. Jelgavas pils ta, Jelgavas un Ozolnieku
novads36 0,20 200 0,13 130 70 2. Kuld gas novads37 0,18; 0,13;
0,12; 0,1538
no 120 l dz
180 0,15 150 no -30 l dz 30
3. Aizkraukles novads39 0,14
140 0,11 110 30
8. Ventspils pils ta, Ventspils un
Alsungas novads43 0,18 180 0,13 130 50 9. Ziemeļvidzemes atkritumu
apsaimniekošanas reģiona pašvald bas44 0,20 200 0,12 120 80
Vidējais faktiskais koeficients - 0,12 - -
Jaunpiebalgas, Koc nu, Krimuldas, Limbažu, L gatnes, Mazsalacas, Naukš nu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgr vas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novada pašvald bas).
34 Rokasgrāmatas faktoru pielietošanai sadz ves atkritumu uzskait , pārejot no tilpuma uz svara vien bām
(Latvijas Vides aģentūra, 2002), 6.tabula.
35Sal dzinot izrakst tajos r inos norād to savākto sadz ves atkritumu kubikmetru skaitu ar atkritumu poligonā
nodoto sadz ves atkritumu apjomu.
36 Atkritumu apsaimniekotājs SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” (reģistrācijas Nr.43603022128
)
revid jamā laika posmā (no 01.01.2012. l dz 30.06.2014.) atkritumu apsaimniekošanu veica ne tikai Jelgavas pils tā, bet ar Jelgavas un Ozolnieku novadā.
37Atkritumu apsaimniekošanu veic
SIA „Kuld gas komunālie pakalpojumi” (reģistrācijas Nr.56103000221).
38Dažādos laika posmos tika piem rots atš ir gs koeficients
- 0,18 laika posmā no 01.01.2012. l dz 19.08.2012.;
0,13 laika posmā no 20.08.2012. l dz 31.12.2013.; 0,12 laika posmā no 01.01.2014. l dz 31.01.2014.; 0,15 laika posmā no 01.02.2014.
39Atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Aizkraukles KUK” (reģistrācijas Nr.
48703000438).
40Atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „ALBA” (reģ.Nr.44603000098).
41
Koeficients 0,14 tika piem rots poligona tarifam, bet 0,16 tika piem rots dabas resursu nodoklim.
42Atkritumu apsaimniekošanu veic SIA „Preiļu saimnieks” (reģistrācijas Nr.
47703001720).
43Atkritumu apsaimniekošanu veic
SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”.
44
Valmieras pils ta, kā ar Alojas, Amatas, Bever nas, Burtnieku, C su, Jaunpiebalgas, Koc nu, Krimuldas,
36. Tād jādi metodikā45 norād tais koeficients 0,2, ka viens atkritumu kubikmetrs ir 200
kilogrami atkritumu, apr inā iekļautajās 25 pašvald bās neatbilst faktiskajai situācijai.
37. Atkritumu apsaimniekošanas maksas pārr ins tika veikts tajās pašvald bās, kurās
noteiktais sadz ves atkritumu tilpuma un svara attiec bas koeficients būtiski neatbilst
faktiskajam koeficientam (tas ir, Jelgavas pils tas46 un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona 22 pašvald bās47), jo šajos gad jumos atkritumu rad tājiem, tajā
skaitā iedz votājiem, ir rad ti nepamatoti atkritumu apsaimniekošanas maksājumi.
38. Lai veiktu atkritumu apsaimniekošanas maksas pārr inu, iepriekš min tajās pašvald bās48
tika sal dzināts atkritumu apsaimniekotāju izrakst tajos r inos atkritumu rad tājiem norād tais atkritumu kubikmetru skaits ar poligonā nodoto atkritumu svaru, ko revidenti pārr ināja kubikmetros, piem rojot apsaimniekotāja izv l to koeficientu.
Pārr ina rezultāti liecina, ka šajās pašvald bās no atkritumu rad tājiem savāktais kubikmetru skaits tiek māksl gi palielināts, un laika posmā no 01.01.2012. l dz
30.06.2014. 25 pašvald bu49 atkritumu rad tāji, tajā skaitā iedz votāji, ir pārmaksājuši
kopumā 2 076 380 eiro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā, t.sk.:
38.1.Jelgavas pils tā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā – 491 018 eiro;
38.2.Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā – 1 585 362 eiro.
39.Valsts kontrole ir ieteikusi:
39.1.pašvald bām un atkritumu apsaimniekotājiem nodrošināt, lai m r jumu rezultātā tiktu noteikts faktiskajai situācijai atbilstošs pārr ina koeficients no atkritumu svara uz
tilpuma m rvien bām;
39.2.VARAM pilnveidot normat vo aktu regul jumu, kas paredz tu atkritumu
apsaimniekošanas maksas apr inam izmantot atkritumu apsaimniekotāja m r jumu rezultātā noteiktu koeficientu pārejai no svara uz tilpuma m rvien bām.
II
Atkritumu šķirošanas līniju uzstādīšanas rezultātā samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, bet turpinot no atkritumu radītājiem, tajā skaitā iedzīvotājiem, iekasēt
dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu iepriekšējā apjomā, 44 pašvaldību atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, laika posmā no 01.01.2012. līdz 30.06.2014. ir
pārmaksājuši kopumā 1 570 961 eiro
40. Lai samazinātu apglabājamo neš iroto sadz ves atkritumu daudzumu, laika posmā l dz
2014.gadam ir izveidotas četras neš iroto sadz ves atkritumu š irošanas l nijas, kuru
darb bas rezultātā ir būtiski samazinājies atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu
daudzums:
45 Rokasgrāmatas faktoru pielietošanai sadz ves atkritumu uzskait , pārejot no tilpuma uz svara vien bām
(Latvijas Vides aģentūra, 2002), 6.tabula.
46Atkritumu apsaimniekotājs SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” revid jamā laika posmā (no 01.01.2012.
l dz 30.06.2014.) atkritumu apsaimniekošanu veica ne tikai Jelgavas pils tā, bet ar Jelgavas un Ozolnieku novadā.
47 Valmieras pils ta, kā ar Alojas, Amatas, Bever nas, Burtnieku, C su, Jaunpiebalgas, Koc nu, Krimuldas,
Limbažu, L gatnes, Mazsalacas, Naukš nu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgr vas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novads.
48 Jelgavas pils tas, novada un Ozolnieku pašvald ba, kā ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas
reģiona pašvald bas.
49Jelgavas pils ta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona
40.1.2010.gadā atkritumu poligona apsaimniekotājs SIA „ZAAO” atkritumu poligonā
„Daibe” izveidoja atkritumu mehāniskās priekšapstrādes centru50 (turpmāk –
š irošanas l nija);
40.2.2011.gadā atkritumu poligona apsaimniekotājs SIA „Vidusdaugavas SPAAO”
atkritumu poligonā „Dziļā vāda” uzstād ja neš iroto sadz ves atkritumu š irošanas l niju51, kas savu darb bu uzsāka 2013.gadā52
;
40.3.2012.gadā atkritumu poligona apsaimniekotājs SIA „Ventspils labiekārtošanas
kombināts” atkritumu poligonā „Pentuļi” izveidoja neš iroto sadz ves atkritumu priekšapstrādes centru53(turpmāk –š irošanas l nija)
;
40.4.2013.gadā atkritumu apsaimniekotājs SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”
izveidoja neš iroto sadz ves atkritumu š irošanas staciju (turpmāk – š irošanas l nija).
41. Lai ar neš iroto sadz ves atkritumu š irošanas l niju darb bas rezultātā atkritumu
poligonā apglabāto atkritumu daudzums ir samazinājies, tom r š irošanas l niju apsaimniekotāji joprojām iekas dabas resursu nodokli par visu atkritumu apjomu – ar par tiem atkritumiem, kuri š irošanas rezultātā poligonā vispār netiek apglabāti.
42. Lai noskaidrotu, cik liels ir š irošanas l niju apsaimniekotāju iekas tā dabas resursu
nodokļa apm rs par tiem atkritumiem, kuri š irošanas rezultātā poligonā vispār netiek apglabāti, rev zijā tika veikts pārr ins.
Veicot pārr inu, tika iegūta starp ba starp š irošanas l nijā pie emtajiem un poligonā
apglabātajiem neš irotajiem sadz ves atkritumiem, kas reizināta ar dabas resursu nodokļa
likmi.
43. Tika secināts, ka 44 pašvald bu54 atkritumu rad tājiem, tajā skaitā iedz votājiem, laika
posmā no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. ir rad ti nepamatoti izdevumi 1 570 961 eiro
apm rā, tajā skaitā:
43.1.Jelgavas pils tā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā – 856 156 eiro apm rā; 43.2. Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā55– 213 815 eiro apm rā;
43.3.Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā56– 32 265 eiro apm rā;
43.4.Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā57– 468 725 eiro apm rā.
50SIA „ZAAO” 30.12.2010. akts Nr.38, Nr.39, Nr.41, Nr.42 “Par pamatl dzekļu nodošanu ekspluatācijā”.
51 SIA „Vidusdaugavas SPAAO” un personu apvien bas SIA „Ecotechno Baltic” un Komptech GmbH
25.03.2011. piegādes iepirkuma l gums Nr.SPAAO 2010/3ES KF-01;
Pamatl dzekļu karti a Nr.P110013 „Atkritumu smalcinātājs KOMPTECH TERMINATOR 3400”; Pamatl dzekļu karti a Nr.P110019 „Komposta sijātājs KOMPTECH MULTISTAR L3 FLOWERDISC”.
52 SIA „Vidusdaugavas SPAAO” veidlapa „Nr.3
-Atkritumi. Pārskats par atkritumiem” 2012. un 2013.gadā. Pieejamas: http://parissrv.lvgmc.lv/[aplūkota 28.10.2014.].
5312.12.2012. akts Nr.12000700980284 “Par papildus infrastruktūras izveidi cieto atkritumu poligonā “Pentuļi”
un pal gbūves nekustamā pašumā “Jaunpentuļi”, Vārves pagastā, Ventspils novadā pie emšanu ekspluatācijā”.
54 Jelgavas pils ta, Jelgavas novads un Ozolnieku novads,
Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģions (Ventspils pils ta un tr s novadi: Alsungas novads, daļa Kuld gas novada - Kuld gas pils ta, doles, Gudenieku,
vandes, Kurmāles,Padures, Pelču, Rumbas, Sn peles, Turlavas pagasts - un Ventspils novads), Vidusdaugavas
atkritumu apsaimniekošanas reģions (J kabpils pils ta un 14 novadi: Aizkraukles, Akn stes, rgļu, Jaunjelgavas, J kabpils, Kokneses, Krustpils, Madonas, Neretas, Pļavi u, Salas,Skr veru, Vies tes un Varakļānu novads) un
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģions (Valmieras pils ta un 21 novads: Alojas, Amatas, Bever nas, Burtnieku, C su, Jaunpiebalgas, Koc nu, Krimuldas, Limbažu, L gatnes, Mazsalacas, Naukš nu, Pārgaujas,Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgr vas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novads).
55 Ventspils pils ta un tr s novadi: Alsungas, daļa Kuld gas novada (Kuld gas pils ta, doles, Gudenieku,
vandes, Kurmāles,Padures, Pelču, Rumbas, Sn peles, Turlavas pagasts) un Ventspils novads.
56J kabpils pils ta un 14 novadi: Aizkraukles, Akn stes, rgļu, Jaunjelgavas, J kabpils, Kokneses, Krustpils,
44. Lai nodrošinātu pamatotu izdevumu par atkritumu apglabāšanu iekļaušanu atkritumu
rad tāju, tajā skaitā iedz votāju, r inos, emot v rā, ka atkritumu apsaimniekošanas
rezultātā var tikt samazināts apglabājamo atkritumu apjoms, Valsts kontrole ir ieteikusi:
44.1.š irošanas l niju apsaimniekotājiem veikt dabas resursu nodokļa un poligona tarifa
iekas šanu58tikai par to atkritumu daļu, k
as tiek apglabāta poligonā;
44.2.VARAM pilnveidot normat vo aktu regul jumu, lai noteiktu vienotu kārt bu dabas resursu nodokļa iekas šanai tikai par to atkritumu daļu, kas tiek apglabāta poligonā59.
45. Revidenti v rš ar uzman bu, ka atkritumu š irošanas l niju ieviešana izrais ja būtiskas
izmai as, piem ram, Jelgavas pils tas atkritumu apsaimniekotāja un Ventspils atkritumu
poligona apsaimniekotāja saimnieciskajā darb bā un izmaksu struktūrā, radot papildu izdevumus un papildu ie mumus, taču Jelgavas pils tas atkritumu apsaimniekotājs nav pārskat jis maksu par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu un Ventspils atkritumu poligona apsaimniekotājs nav pārskat jis poligona tarifu, tād jādi, iesp jams:
45.1.kompens jot atkritumu š irošanas l niju ieviešanas un uztur šanas izmaksas ar
nepamatoti iekas to atkritumu apglabāšanas maksu;
45.2.nenodrošinot, ka tarifos tiktu ietvertas tikai tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas.
46. Valsts kontrole ir ieteikusi š irošanas l niju apsaimniekotājiem60 pārskat t maksu par
atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, kā ar poligona tarifu, lai nodrošinātu, ka tajos tiktu iekļautas tikai tehnoloģiski un ekonomiski pamatotas izmaksas un demonstr tu saviem iedz votājiem ekonomisko ieguvumu no š irošanas l nijas izveides.
47. Atkritumu apsaimniekošanas sist mas shematisku att lojumu p c neš iroto sadz ves
atkritumu š irošanas l niju uzstād šanas skat t 2.att lā.
57 Valmieras pils ta un 21 novads
: Alojas, Amatas, Bever nas, Burtnieku, C su, Jaunpiebalgas, Koc nu,
Krimuldas, Limbažu, L gatnes, Mazsalacas, Naukš nu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgr vas, Smiltenes, Strenču, Valkas un Vecpiebalgas novads.
58 Poligona tarifa iekas šanu tikai attiec bā uz Jelgavas pils tas atkritumu apsaimniekotāju SIA „Jelgavas
komunālie pakalpojumi”, kas nav atkritumu poligona apsaimniekotājs, jo saska ā ar Sabiedrisko pakalpojumu regul šanas komisijas skaidrojumu, atkritumu poligonu apsaimniekotājiem nosakot poligona tarifu par atkritumu apglabāšanu, tiek emts v rā, ka š irošanas l nijas darb bas rezultātā tiek apglabāts mazāks atkritumu daudzums.
59 Atkritumu apsaimniekošanas likuma 39.panta pirmās daļas 2.punkts un Dabas resursu nodokļa likuma
3.pielikums.
* Papildu ienākumi no iekas tās maksas par atkritumu apglabāšanu poligonā veidojas tikai Jelgavas pils tas atkritumu apsaimniekotājam SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, kas nav atkritumu poligona apsaimniekotājs, jo saska ā arSabiedrisko pakalpojumu regul šanas komisijas skaidrojumu, atkritumu poligonu apsaimniekotājiem nosakot poligona tarifu par atkritumu apglabāšanu, tiek emts v rā, ka š irošanas l nijas darb bas rezultātā tiek apglabāts mazāks atkritumu daudzums.
2.att ls.Atkritumu apsaimniekošanas sistēma pēc nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas līniju uzstādīšanas
Atkritumu š irošanas l niju uzst d šanas rezult t samazinot
poligonos apglab jamo atkritumu apjomu, bet turpinot iekasēt
poligona tarifu* un dabas resursu nodokli par atkritumu
apglab šanu iepriekšēj apjom , 44 pašvald bu atkritumu
rad t ji, t.sk. iedz vot ji, divarpus gadu laik ir p rmaks juši
kopum 1
570 961 eiro
Atkritumu rad tājiem jāmaksā atkritumu apsaimniekotājam:
• par sadz ves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu;
• par atkritumu apglabāšanupoligonā;
• dabas resursu nodoklis par atkritumu
apglabāšanu.
Ieviešot š irošanas l niju, apglabājamo atkritumu apjoms samazinās.
Samazinās ar atkritumu apsaimniekotāja izmaksas par atkritumu apglabāšanu, jo
saš irotie atkritumi netiek vesti uz poligonu, bet tiek pārdoti pārstrādei.
No atkritumu rad tājiem, tajā skaitā iedz votājiem, iekas tā maksa
par atkritumu apglabāšanupoligonā* un dabas resursu nodoklis par atkritumu
apglabāšanu veido atkritumu
apsaimniekotāja papildus ienākumus, kuri, iesp jams, tiek novirz ti š irošanas l nijas
I
Pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju noslēgtie līgumi
48. Pašvald bām, sl dzot l gumu ar izraudz to atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu
apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu savā administrat vajā teritorijā, ir jāiev ro gan normat vo aktu61 nosac jumi, gan VARAM izstrādātie ieteikumi62 sadz ves atkritumu
apsaimniekošanas l gumu būtiskajiem nosac jumiem.
49. Pašvald bu nosl gtie l gumi ar atkritumu apsaimniekotājiem ne vienm r atbilst normat vo
aktu63 pras bām un VARAM ieteikumiem, tād jādi negat vi ietekm jot pašvald bas un
iedz votāju intereses un ierobežojot pašvald bu iesp jas efekt vi organiz t atkritumu
apsaimniekošanu savā administrat vajā teritorijā.
50. Pašvald bu nosl gtajos l gumos ar atkritumu apsaimniekotājiem ne vienm r ir noteikta (1)
atkritumu apsaimniekošanas maksas pārskat šanas kārt ba un iedz votāju inform šana par maksas izmai ām, (2) informācijas parnosl gtajiem l gumiem ar iedz votājiem nodošanas kārt ba jaunajam atkritumu apsaimniekotājam, kā ar (3) kārt ba, kādā atkritumu apsaimniekotājs ar pašvald bu saska o l gumu projektus ar iedz votājiem; (4) l gumi neparedz pras bas pakalpojumu kvalitātei, tād jādi pašvald bai nav iesp ju izv rt t atkritumu apsaimniekotāja sniegtā pakalpojuma kvalitāti un lemt par tā uzlabošanu nolūkā aizstāv t iedz votāju intereses; (5) l gumi neparedz l gumsodus par saist bu neizpildi; (6) virkn gad jumu šie l gumi ar neatbilst normat vo aktu64 pras bām.
51. Valsts kontrole ir ieteikusi VARAM izstrādāt normat vā akta projektu, nosakot minimālās
pašvald bas un sadz ves atkritumu apsaimniekotāja l gumā iekļaujamās pras bas, tād jādi veicinot pašvald bas un iedz votāju interešu aizstāv bu un sam r guma principa piem rošanu.
II
Iedzīvotāju un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju noslēgtie līgumi
52. Atkritumu apsaimniekošanas l gumus, kas tiek sl gti ar iedz votājiem, sagatavo atkritumu
apsaimniekotājs, un to saturs un noteikumi katrā pašvald bā atš iras.
53. Veicot l gumu anal zi, Pat r tāju ties bu aizsardz bas centrs kā kompetentā iestāde
atkritumu apsaimniekotāju l gumos ar iedz votājiem ir identific jis virkni netaisn gu
noteikumu65 – piem ram, (1) attiec bā uz str du izskat šanas un pretenziju iesniegšanas
kārt bu; (2) l gumsoda vai cita veida kompensācijas piem rošanu; (3) pakalpojuma
61
Atkritumu apsaimniekošanas likums, Publisko iepirkumu likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums „Par pašvald bām”.
62
VARAM 23.05.2013.v stules Nr.2.18-1e/4605 „Par ieteikumiem iepirkuma procedūru organiz šanā,
pašvald bām izv loties atkritumu apsaimniekotāju, un ieteikumiem sadz ves atkritumu apsaimniekošanas l gumu būtiskajiem nosac jumiem” visām pašvald bām 2.pielikums.
63 Atkritumu apsaimniekošanas likums, Publisko iepirkumu likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums
„Par pašvald bām”.
64 Atkritumu apsaimniekošanas likums, Publisko iepirkumu likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums
„Par pašvald bām”.
65 Pat r tāju ties bu aizsardz bas centra pārskats par uzraudz bas projektu „L gumu noteikumu un
komercprakses/reklāmas uzraudz ba sadz ves atkritumu apsaimniekošanas jomā”, 2014 [Pieejams: http://www.ptac.gov.lv/page/212&news_id=552(skat ts 24.11.2014.)].
Pašvald bu nosl gtie l gumi ar atkritumu apsaimniekotājiem un atkritumu apsaimniekotāju nosl gtie l gumi ar iedz votājiem vairumā gad jumu nenodrošina iedz votāju interešu aizstāv bu un iesp ju efekt vi organiz t atkritumu apsaimniekošanu
sniedz ja ties bām nesniegt pakalpojumu; (4) atļaujot pakalpojuma sniedz jam veikt
vienpus jas izmai as l guma noteikumos u.c.
54. Tād jādi ir secināms, ka sp kā esošā atkritumu apsaimniekošanas l gumu starp atkritumu
apsaimniekotājiem un iedz votājiem sl gšanas prakse vairumā gad jumu un virkn aspektu nenodrošina pat r tāju interešu aizsardz bu.
55. Valsts kontrole ir ieteikusi VARAM sadarb bā ar Pat r tāju ties bu aizsardz bas centru
izstrādāt normat vā akta projektu, nosakot iedz votāju un sadz ves atkritumu apsaimniekotāja l gumā iekļaujamās minimālās pras bas, tād jādi veicinot iedz votāju interešu aizstāv bu un sam r guma principa piem rošanu.
56. Atkritumu apsaimniekošanas likumā66 ir noteikts, ka atkritumu apsaimniekošana nedr kst
negat vi ietekm t vidi, tai skaitā to piesār ot un piegružot.Tād ļ ikvienai personai67
, kuras
darb ba rada atkritumus, ir jāsl dz l gums par sadz ves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar pašvald bas izv l to atkritumu apsaimniekotāju68
.
57. Mājsaimniec bu nosl gto un nenosl gto l gumu skaita attiec bu pret kop jo
mājsaimniec bu skaitu l dz 30.06.2014. izlas iekļautajās pašvald bāsskat t 2.tabulā.
2.tabula Mājsaimniecību noslēgto un nenoslēgto līgumu skaita attiecība pret kopējo
mājsaimniecību skaitu līdz 30.06.2014. izlasē iekļautajās pašvaldībās
N.p.k.
3. Jelgavas pils ta Nav informācijas Nav informācijas Nav informācijas Nav informācijas 4. Kuld gas novads Nav informācijas Nav informācijas Nav informācijas Nav informācijas
5. Lubānas novads 90 10 57 43
66Atkritumu apsaimniekošanas likuma 4.panta otrā daļa.
67Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1.panta 6.punkts.
68Atkritumu apsaimniekošanas likuma 16.panta pirmās daļas 1.punkts.
Pašvald bas nav veikušas pietiekamas darb bas, lai nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma pras bas iev rošanu, ka iedz votājiem ir jāsl dz l gumi par sadz ves atkritumu savākšanuun pārvadāšanu.
Vid ji 56% individuālo māju mājsaimniec bu nav nosl guši atkritumu
apsaimniekošanas l gumus, kas praktiski noz m , ka l gumus nenosl gušās mājsaimniec bas vai nu piesār o vidi, vai ar atkritumus izmet citu iedz votāju konteineros. Tas savukārt noz m , ka l gumus nosl gušie iedz votāji ir spiesti maksāt ar par l gumus nenosl gušajiem iedz votājiem.
58. Likums Par pašvaldībām69 nosaka, ka pašvald ba kontrol atkritumu savākšanu un
izvešanu savā administrat vajā teritorijā.
59. Rev zijas laikā pašvald bas sniedza informāciju, ka, lai veicinātu iedz votāju aktivitāti
sl gt l gumus par sadz ves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, pašvald bas inform un br dina iedz votājus par nepieciešam bu sl gt l gumus un organiz l gumu sl gšanu pašvald bas telpās.
60. Laika posmā no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. vien gi divas no izlas iekļautajām asto ām
pašvald bām ir konstat jušas tikai četrus normat vā akta70 pārkāpumus par atkri tumu
apsaimniekošanas l gumu nesl gšanu.
61. Tād jādi ir secināms, ka pašvald bas nav veikušas pietiekamas darb bas, lai nodrošinātu Atkritumu apsaimniekošanas likuma pras bas iev rošanu, ka iedz votājiem ir jāsl dz l gumi par sadz ves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, jo:
61.1.Jelgavas pils tas pašvald bā un Kuld gas novada pašvald bā vispār nav informācijas
par mājsaimniec bu skaitu pašvald bā;
61.2.pār jās izlas iekļautajās pašvald bās v l arvien vid ji 56% individuālo māju
mājsaimniec bu un 8% daudzdz vokļu māju mājsaimniec bu nav nosl guši atkritumu
apsaimniekošanas l gumus, tād jādi pietiekami neierobežojot vides piesār ošanu un, iesp jams, l gumus nosl gušie iedz votāji ir spiesti apmaksāt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus ar par l gumus nenosl gušajiem iedz votājiem. 62. Valsts kontrole ir ieteikusi pašvald bām, atkar bā no katras konkr tās situācijas, vai nu
izveidot vai būtiski pilnveidot kontroles sist mu, vai ar veikt papildu pasākumus, lai veicinātu sadz ves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas l gumu nosl gšanu ar visiem
atkritumu rad tājiem pašvald bas teritorijā.
Revīzijā tika konstatēti arī tādi pārkāpumi, kuri nav sistēmiski un raksturīgi vairākiem atkritumu apsaimniekotājiem un atkritumu poligonu apsaimniekotājiem, bet ir identificēti
tikai atsevišķās pašvaldībās
I Sadārdzinātas atkritumu transportēšanas izmaksas
63. 01.03.2006. SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”, neveicot iepirkumu, nosl dza
beztermi a l gumu ar savu kapitāldaļu pašnieku SIA „KULK” par specializ to atkritumu savākšanas maš nu nomuun servisa pakalpojumiem.
64.Iedz votājiem noteiktajā maksā par atkritumu apsaimniekošanu tiek iekļautas ar atkritumu
apsaimniekotāja transporta izmaksas.
Lai sal dzinātu specializ to atkritumu savākšanas maš nu nomas izmaksas ar
iesp jamajām iegādes izmaksām, tika izveidota SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi”
69Likuma „Par pašvald bām” 15.panta pirmās daļas 2.punkts.
70Latvijas Administrat vo pārkāpumu kodeksa 75.panta otrā daļa.
Jelgavas pašvald bas SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” ar finanšu l dzekļiem nav r kojusies lietder gi, jo specializ tās atkritumu savākšanas maš nas neiegādājoties pašumā, bet tās nomājot no sava otra kapitāldaļu tur tāja SIA „KULK”, pašvald bas SIA laika posmā no 01.03.2006. l dz 30.06.2014. ir pārmaksājusi vismaz 575 385 eiro.
darb bai nepieciešamo automaš nu izlase, tajā iekļaujot ilgstoši71 nomātas atkritumu
savākšanas maš nas. Apr inot izlas iekļauto specializ to automaš nu iesp jamās iegādes
izmaksas, tika emta v rā gan šādu automaš nu tirgus cena konkr tajā periodā, gan iesp jamās papildu izmaksas (l zinga izmaksas un automaš nu nodoklis). Apr inā netika
iekļautas specializ to atkritumu savākšanas maš nu remonta izmaksas, jo nomas l gumā nebija paredz ti autoservisapakalpojumi, kā ar netika iekļautas apdrošināšanas izmaksas, kas ir jāveic uz nomnieka r ina.
65. emot v rā rev zijas laikā veiktos apr inus, tika konstat ts, ka specializ to atkritumu
savākšanas maš nu iegāde SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” pašumā būtu bijusi būtiski izdev gāka nekā to noma.
Laikā no 01.03.2006. l dz 30.06.2014. SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” būtu ietaup jusi vismaz 575385 eiro, samazinot transporta izmaksas vismaz par 44%, tād jādi radot iesp ju samazināt atkritumu rad tājiem, tajā skaitā iedz votājiem, noteikto atkritumu apsaimniekošanas maksu.
66.Jelgavas pils tas pašvald ba, nesniedzot rakstiskus pierād jumus, norād ja, ka 2006.gadā
specializ tās atkritumu savākšanas maš nas nebija iesp jams iegādāties pašumā, jo SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” pašu kapitāls 2006.gadā bija negat vs.
Valsts kontroles ieskatā, 2006.gadā tom r pastāv ja iesp ja specializ tās atkritumu savākšanas maš nas iegādāties, nomas maksājumos izt r to finans jumu novirzot jaunu
transportl dzekļu iegādei.
67.Lai ar no 2010.gada SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” pašu kapitāls bija pozit vs,
tom r uz mums turpināja nomāt specializ tās atkritumu savākšanas maš nas, neizv rt jot iesp ju iegādāties automaš nas pašumā, kā rezultātā laikā no 01.01.2010. ldz 30.06.2014. palielinot transporta izmaksas vismaz par 420 700 eiro.
68.Rev zijas laikā SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” izsludināja iepirkuma konkursu
par specializ tās tehnikas pilna servisa nomu. Iepirkuma konkursa rezultātā 17.10.2014. tika nosl gts l gums ar SIA „KULK” par to pašu automaš nu nomu, kas bija iekļautas 2006.gadā nosl gtajā nomas l gumā, taču ar transporta izmaksu palielinājumu 39% apm rā, kā rezultātā pastāv risks, ka šo izmaksu pieauguma d ļ tiks palielināta atkritumu apsaimniekošanasmaksa atkritumu rad tājiem, tajā skaitā iedz votājiem.
69.SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” izmantoto specializ to atkritumu savākšanas
maš nu izmaksu shematisku sal dzinājumu skat t 3.att lā.
3.att ls.SIA „Jelgavas komunālie pakalpojumi” izmantoto specializēto atkritumu savākšanas mašīnu izmaksas
SIA „KULK” Jelgavas pilsētas pašvald ba
Iedz vot ji maks par atkritumu
apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu
apsaimniekotājatransporta izdevumiem Iedz vot ji maks par atkritumu
apsaimniekošanu, tai skaitā par mākslīgi
palielin tiemspecializ tā transporta
izdevumiem
SIA „Jelgavas
komun lie pakalpojumi”
49 % no pamatkapitāla 51% no pamatkapitāla
IEDZ VOT JI
70.Valsts kontrole ir ieteikusi Jelgavas pils tas pašvald bai kā SIA „Jelgavas komunālie
pakalpojumi” kontrolpaketes pašniecei izv rt t alternat vas iesp jas specializ tā autotransporta piesaistei un veikt pasākumus, kas samazinātu atkritumu apsaimniekošanas maksā atkritumu rad tājiem, tajā skaitā iedz votājiem, iekļautās specializ tā transporta
izmaksas.
II Nepamatots pašvaldības dotācijas apmērs par dalīto atkritumu savākšanas laukumu uzturēšanu
71.Jelgavas un Bauskas pašvald bu SIA „Zemgales EKO” veic tr s dal tās atkritumu
savākšanas laukumu Jelgavā72 uztur šanu un dal ti savāktu atkritumu pārvadāšanu uz
atkritumu š irošanas un pārkraušanas centru.
72. Divu dal tās atkritumu savākšanas laukumu73 apsaimniekošanu dot Jelgavas pils tas
pašvald ba, un laikā no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. SIA „Zemgales EKO” šim m r im ir
izlietojusi 196 163 eiro no pieš irtās dotācijas.
73.SIA „Zemgales EKO” laika posmā no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. ir guvusi ie mumus
232 129 eiro apm rā no otrreiz jo izejvielu realizācijas, bet šie ie mumi nav attiecināti uz
dal tās atkritumu savākšanas laukumu darb bu, lai gan atkritumu savākšanas laukumos pie emtie atkritumi tālāk tiek pārš iroti un realiz ti kā otrreiz jās izejvielas.
74.Valsts kontrole ir ieteikusi Jelgavas pils tas pašvald bai izv rt t iesp ju samazināt dal tās
atkritumu savākšanas laukumu uztur šanai pieš irtās dotācijas apm ru, emot v rā
ie mumus, kas tiek gūti no laukumos dal ti savākto atkritumu realizācijas.
III Atkritumu apsaimniekošanas maksā ir iekļauti nesaņemti pakalpojumi
75.Vārkavas novada pašvald bas nosl gtajos l gumospar sadz ves atkritumu apsaimniekošanu
Vārkavas novadā atkritumu apsaimniekotājiem ir noteikts pienākums nodrošināt sadz ves
atkritumu dal tās vākšanas iesp jasnovadā.
76.Atkritumu apsaimniekotāji šo pienākumu neveic un Vārkavas novada iedz votājiem v l
arvien nav iesp jams veikt atkritumu dal tu vākšanu, lai ar novada iedz votāji maksā par atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļauto dal ti vākto (š iroto) atkritumu
apsaimniekošanas pakalpojumu.
77. Vārkavas novada pašvald bai tika ieteikts nodrošināt, lai sadz ves atkritumu
apsaimniekotājs atbilstoši nosl gtā l guma pras bām novada iedz votājiem nodrošina iesp ju veikt atkritumu dal tu vākšanu.
72Paula Leji a ielā 6, Jelgavā, Salnas ielā 20, Jelgavā un Gan bu ielā 84, Jelgavā.
73Paula Leji a ielā 6, Jelgavā un Salnas ielā 20, Jelgavā.
Jelgavas un Bauskas pašvald bu SIA „Zemgales EKO” ir piepras jusi un sa musi lielāku Jelgavas pils tas pašvald bas dotāciju dal tās atkritumu savākšanas laukumu uztur šanai, nekā tai ir bijis nepieciešams, jo piepras tās dotācijas apr inā nav emti v rā ie mumi, ko komersants iegūst no min tajos laukumos savākto atkritumu realizācijas
IV Tiesību aktu prasībām neatbilstoša atkritumu poligonu izmantošana
78. Kuld gas novada teritorija ietilpst tr s atkritumu apsaimniekošanas reģionos – Liepājas,
Piejūras un Ventspils74, un Kuld gas novadā rad tie sadz ves atkritumi ir jāapglabā
attiec gajiem reģioniem75piesaist tajos sadz ves atkritumu poligonos:
78.1.„ v tes”, kuru apsaimnieko SIA „Liepājas RAS” (reģ.Nr.42103023090);
78.2.„Janvāri”, kuru apsaimnieko SIA „Atkritumu apsaimniekošanas sabiedr ba „Piejūra””
(reģ.Nr.40003525848);
78.3.„Pentuļi”, kuru apsaimnieko SIA „Ventspils labiekārtošanas kombināts”
(reģ.Nr.41203001052)76 .
79. Izveidojot poligonus, tika noteikta katra poligona kop jā ietilp ba 20 gadu laikā, emot
v rā apsaimniekošanas reģiona iedz votāju skaitu un bl vumu, atkritumu plūsmas virzienu un atkritumu rašanās prognozi nākamajiem 20 gadiem.
80. L dz 31.01.2014. Kuld gas novadā rad tie atkritumi tika apglabāti atkritumu
apsaimniekošanas reģionam piesaist tajos sadz ves atkritumu poligonos – „ v tes”, „Janvāri” un „Pentuļi”.
Savukārt no 01.02.2014. Kuld gas novadā savāktie sadz ves atkritumi tiek apglabāti tikai vienā poligonā –„Pentuļi” (skat t 4.att lu).
81. No 01.02.2014. Kuld gas novadā netiek iev rota normat vajā aktā77 noteiktā pras ba –
apglabāt sadz ves atkritumus atkritumu apsaimniekošanas reģionam piesaist tajā sadz ves atkritumu poligonā, jo, lai ar Kuld gas novadā rad tie atkritumi ir jāapglabā tr s dažādos poligonos, novadā rad tie atkritumi tiek apglabāti tikai vienā poligonā – „Pentuļi”, tād jādi pastāv risks, ka netiks nodrošināta poligonu „ v tes”, „Janvāri” un „Pentuļi” ilgtsp j ga darb ba.
82. Rev zijas laikā ir noskaidrots, ka VARAM ir piedāvājusi78 Kuld gas novada pašvald bai
atbilstoša ekonomiskā pamatojuma gad jumā rosināt normat vā akta79 groz jumus, lai
Kuld gas novadā rad tie atkritumi būtu jāapglabā tikai vienā poligonā.
Kuld gas novada pašvald ba šādu iesp ju nav izmantojusi.
74 MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem”
pielikuma 3.tabulas 5.punkts, 5.tabulas 5.punkts un 7.tabulas 2.punkts.
75
MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” 2.punkts.
76 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.
-2020.gadam (apstiprināts ar MK 21.03.2013. r kojumu Nr.100) 13. un 15.lp.
77 MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” 2.punkts un
pielikuma 3.tabulas 5.punkts, 5.tabulas 5.punkts un 7.tabulas 2.punkts.
78VARAM 16.04.2013. tikšanās ar Kuld gas novada pašvald bas pārstāvjiem.
79 MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” 2.punkts un
pielikuma 3.tabulas 5.punkts, 5.tabulas 5.punkts un 7.tabulas 2.punkts.
Kuld gas novadā attiec bā uz sadz ves atkritumu apglabāšanu netiek iev rota Ministru kabineta noteikumu pras ba, ka sadz ves atkritumi jāapglabā atkritumu apsaimniekošanas reģionam piesaist tajā sadz ves atkritumu poligonā.
4.att ls.Kuldīgas novada sadalījums atkritumu apsaimniekošanas reģionos un reģioniem piesaistītie atkritumu poligoni
83. Kuld gas novada pašvald bai tika ieteikts nodrošināt normat vā akta80pras bas iev rošanu,
ka pašvald bas teritorijā savāktie sadz ves atkritumi tiek apglabāti atbilstošajos atkritumu
poligonos.
V Atkritumu poligona neefektīva saimnieciskā darbība
84. SIA „Vidusdaugavas SPAAO” 2011.gadā ir nopirkusi un uzstād jusi neš iroto sadz ves
atkritumu š irošanas l niju. Pret ji normat vā akta81 pras bām, l nija nav uzstād ta sl gtās
telpās, bet gan ārā.
85. Rezultātā –l niju var darbināt tikai dažus m nešus gadā, un šobr d tiek saš irots tikai 21%
no plānotā apjoma. Neš iroto sadz ves atkritumu š irošanas l nijas iekārtu iegādes
izmaksas bija 873 982 eiro un š s izmaksas ir iekļautas poligona tarifā. Tād jādi atkritumu
rad tāji, tajā skaitā iedz votāji apmaksā ar neefekt vi izmantotas š irošanas l nijas darb bu.
86. SIA „Vidusdaugavas SPAAO” tika ieteikts veikt darb bas, kas nodrošinātu š irošanas
l nijas efekt vu izmantošanu atbilstoši tās plānotajai jaudai, tād jādi sasniedzot plānotos atkritumu š irošanas m r us.
80MK 25.06.2013. noteikumu Nr.337 „Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem”
2.punkts.
81 MK 22.11.2011. noteikumu Nr.898 „Noteikumi par atkritumu savākšanas un š irošanas vietām” 20.punkts.
Ventspils AAR Poligons
„Pentuļi”
Liep jas AAR
Poligons
„ v tes”
Piejūras AAR
Poligons
„Janv ri”
AAR Atkritumu apsaimniekošanas reģions
Normat vajos aktos paredz tā atkritumu plūsma apglabāšanai
Esošā atkritumu plūsma apglabāšanai
VI Privātmāju iedzīvotāji “subsidē” daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus
87. Preiļu novada atkritumu apsaimniekošanas maksā, kas tiek piem rota visiem novada
iedz votājiem, ir iekļautas pie daudzdz vokļu dz vojamajām mājām izvietoto atkritumu konteineru nolietojuma izmaksas. Savukārt privātmāju iedz votāji un uz mumi, papildus atkritumu apsaimniekošanas maksai maksā ar par atkritumu konteineru pirkšanu vai nomāšanu.
88. Iekļaujot visiem pat r tājiem piem rotajā atkritumu apsaimniekošanas maksā izmaksas,
kas attiecas tikai uz daļu no pat r tājiem (daudzdz vokļu māju iedz votājiem), tiek rad ta situācija, ka privātmāju iedz votāji un uz mumi pārmaksā 0,32 eiro par katru apsaimniekoto atkritumu kubikmetru, tād jādi subsid jot daudzdz vokļu māju iedz votājus.
89. Tād jādi privātmāju iedz votāji un Preiļu novada uz mumi laika posmā no 01.01.2012.
l dz 30.06.2014. par sadz ves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem ir pārmaksājuši 6808 eiro, sedzot daudzdz vokļu dz vojamo māju iedz votāju izmantoto atkritumu
konteineru izmaksas.
90. Preiļu novada pašvald bai tika ieteikts pārskat t Preiļu novadā noteikto atkritumu
apsaimniekošanas maksu, nosakot, ka iedz votāji maksā tikai par faktiski sa emtajiem
pakalpojumiem.
91. Valsts kontrole atzin gi nov rt Preiļu novada pašvald bas operat vo r c bu – p c
iepaz šanās ar Valsts kontroles rev zijas rezultātiem Preiļu novada pašvald ba ir nodrošinājusi, ka no 01.01.2015. atkritumu apsaimniekotājs piedāvā atkritumu
konteinerus privātmāju pašniekiem bez nomas vai iegādes maksas, tād jādi iev rojot
vienl dz gu attieksmi pret visiem iedz votājiem82.
Citi pārkāpumi
92. Lai veiktu atkritumu apsaimniekošanas darb bas, atkritumu apsaimniekotājam ir jāsa em
Valsts vides dienesta izsniegta atļauja (turpmāk –atkritumu apsaimniekošanas atļauja). Valsts vides dienests nodrošina atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas procesu,
kas ietver nepieciešam bu sa emt Latvijas Atkritumu saimniec bas uz mumu asociācijas (turpmāk – Asociācija) neatkar gas ekspertu komisijas (turpmāk – Asociācijas komisija) atzinumu par atkritumu apsaimniekotāja tehniskajām iesp jām veikt atkritumu
apsaimniekošanas darb bas (turpmāk – Atzinums).
82Preiļu novada pašvald bas 28.01.2015. v stule Nr.4
-10/90.
Latvijas Atkritumu saimniec bas uz mumu asociācija laika posmā no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. no atkritumu apsaimniekotājiem ir nelikum gi iekas jusi maksu par atzinumu sniegšanu 32 508 eiro apm rā.
Vienlaikus ir izv rt jama Latvijas Atkritumu saimniec bas uz mumu asociācijas iesaistes nepieciešam ba atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas procesā
93. Pirms atkritumu apsaimniekošanas atļaujas sa emšanas atkritumu apsaimniekotājam ir
jāsamaksā valsts nodeva.
Asociācijas valde, papildus valsts nodevai, ir noteikusi maksu par Atzinumu sniegšanu, neskatoties uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums83 nosaka, ka valsts pārvaldes
uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apm ra noteikšanas un apstiprināšanas kārt bu nosaka Ministru kabinets.
L dz ar to Asociācija no 01.01.2012. l dz 30.06.2014. no atkritumu apsaimniekotājiem ir nelikum gi piepras jusi maksu par Atzinumu sniegšanu 32508 eiro apm rā.
94. Asociācijas iesaistes atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas procesā shematisku
att lojumu skat t 5.att lā.
5.att ls.Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas iesaiste atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas procesā
95. Valsts kontrole ir ieteikusi VARAM veikt darb bas, lai nov rstu, ka Asociācija pret ji Valsts pārvaldes iekārtas likumam84
papildus valsts nodevai iekas maksu par Atzinumu
sniegšanu.
96. Asociācijas iesaistes nepieciešam ba atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas
procesā ir izv rt jama, jo:
96.1.Valsts vides dienests atkritumu apsaimniekošanas atļaujas vairākos gad jumos ir
izsniedzis bez Asociācijas komisijas Atzinumiem, jo tie nav iesniegti noteiktajā
termi ā;
96.2.Asociācijas komisijas negat vajos Atzinumos nav norād ts pietiekams pamatojums,
l dz ar to Valsts vides dienestam ir nepieciešams ieguld t papildu resursus, lai pārliecinātos, ka atkritumu apsaimniekotājam tiešām nav pietiekamas tehniskās iesp jas veikt atkritumu apsaimniekošanas darb bas;
83Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.1panta otrā daļa.
84Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.1panta otrā daļa.
AA samaksā Ministru kabineta noteikto valsts nodevu 72-142
EUR apm rā
VVD izsniedz atkritumu apsaimniekošanas
atļauju AA uzraksta
iesniegumu VVD
VVD izv rt iesniegumu
AA–atkritumu apsaimniekotājs; VVD– Valsts vides dienests; LASUA– Latvijas atkritumu
saimniec bas uz mumu asociācija
VVD nosūta iesniegumu LASUA atzinuma sniegšanai par AA tehniskajām iesp jām
LASUA nelikum gi
iekas papildus maksu no AA par atzinuma
96.3.piecas no sešām atkritumu apsaimniekošanas darb bām ir iesp jams veikt bez
Asociācijas komisijas Atzinuma sa emšanas.
97. Valsts kontrole ir ieteikusi VARAM izv rt t Latvijas Atkritumu saimniec bas uz mumu
asociācijas iesaistes nepieciešam bu atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas procesā.
Valsts kontroles ieteikumu apkopojums
98. Rev zijā konstat to nepiln bu nov ršanai Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 26 ieteikumus. Revid jamās vien bas ir ap mušās ieviest Valsts kontroles ieteikumus
atbilstoši rev zijas ieteikumu ieviešanas laika grafikam, kas saska ots ar atbild gajām amatpersonām.
Rev zijas grupas vad tājs,
vecākais valsts revidents Jānis Salenieks
Rev zijas grupa:
vecākā valsts revidente Krist ne Loča
valsts revidente Iveta Mansura-Garsija
valsts revidente Olga Loginova
valsts revidente Zane Reizniece
SASKA OTS
Sektora vad tāja A.Feldmane
1.pielikums 06.02.2015. Rev zijas Nr.2.4.1-14/2014 informat vajam zi ojumam
Atkritumu apsaimniekošanas reģioni un atkritumu poligoni Latvij
85Rev zijas grupas vad tājs,
vecākais valsts revidents J.Salenieks
2.pielikums 06.02.2015. Rev zijas Nr.2.4.1-14/2014 informat vajam zi ojumam
44 pašvald b s kopum p rmaks ti 3 647 341 eiro
Rev zijas grupas vad tājs,
