REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
Livru-3B
Orsamentu Rektifikativu
RAEOA-ZEESM
Índise
Prefásiu... 1
Antesedente ... 3
PARTE A. SUMARIU ESTATISTIKA ... 5
Mapa 1: Lina kiak ... 5
Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos ... 6
Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku ... 7
Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula ... 8
Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu ... 9
Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak ... 10
PARTE B. SUMÁRIU DESPEZAS ... 11
1.
SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM ... 11
2.
SUMÁRIU DESPEZAS LIÑAS INSTITUISAUN ESTADU ... 12
3.
SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM ... 14
PARTE C : MAPA, JEOGRAFIA, PERFIL FUNSIONARIU NO FASILIDADES RAEOA ... 15
Mapa ... 15
Jeografika ... 16
Perfil Funsionarius ... 16
Fasilidades ... 17
PARTE D : DETAILA DESPEZAS ... 18
Detalha Despesas husi Liñas Instituisaun Estadu. ... 19
Detalha Despesas ba RAEOA & ZEESM... 23
PARTE E : Programa Nasional Dezenvolvimentu Sukus (PNDS) ... 27
PARTE F : DESPESA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU ... 28
Antesedente
Haktuir ba Konstituisaun Republika Demokratika Timor Leste, artigu 5 “ Desentralisasaun” no artigu 71
“Organisasaun Administrativa”.
Atu implementa artigu sira Konstituisaun nebe mensiona iha leten Governu liu hosi Parlamentu Nasional
aprova tiha ona lei n
u. 3/2014, loron 18 fulan Junu, no mos hetan promulgasaun hosi Presidente da
Republika konaba hamosu Rejiaun Administrativa Espesial ba Oe-kussi Ambenu no estabelese Zona
Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM).
Atu implementa lei refere Governo no Estadu hili/hatudu no fo’o posse ba Sua Eselensia Sr. Dr. Mari
Alkatiri hanesan Presidente ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial
Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) no mos iha tempu hanesan halo transferensia poder no devolusaun
kompetensia atu lidera no desenvolve Rejiaun no Zona refere hosi parte fisika no laos fisika hodi habelar
kualidade vida moris no bem – estar komunidade Oe-Cusse Ambeno.
Livru ne’e apresenta mos informasaun badak konaba: jeografia, populasaun, funsionáriu governu,
fasilidades saúde no edukasaun, idosu no invalidu sira, Bolsa da Mãe, Kombatente Libertasaun Nasional
no benifisiariu- ba Mártire sira, ho despesa Parseiru Dezenvolvimentu tuir Ministeriu/Ajensia.
Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu
(ZEESM) sai hanesan parte integradu ba Nasaun Timor Leste no estrutura Governo mak aktividade hotu
sei halao tuir programa no orientasaun hosi Governu Sentral.
Ho ida ne’e mak iha tinan 2015, V Governu Konstitusional haforsa liu tan ninia esforsu ba
desenvolvimentu lokal nudar dalan ida atu atinji metas ne’ebe hatuúr ona iha Planu Estratejiku
Desenvolvimentu Nasional ho nune’e halao kontinuasaun ba programa desenvolvimentu foun rua nebe
deklara tiha ona hosi IV Governu liu Resolusaun no. 1/2012 nebe hanaran Programa Nasional
Desenvolvimentu Suku (PNDS) hodi troka Programa PDL no DL no. 4/2012 konaba Programa
Desenvolvimentu Integradu Distrital (PDID) nebe sei akumula PDD 1 no 2. Nunee mos iha VI Governu
Konstitusional kontinua nafatin implementa programa sira nebee trasa tiha ona iha Governu sira anterior ba
futuru.
Programa refere mos sei implementa iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona
Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) no responsabilidade tomak ba implementasaun no
monitorisasaun hosi Estrutura nebe estabelese iha Rejiaun refere, Governu Sentral sei halao nia knar
nudar kordenador, fasilitador no fiskalisador.
Alokasaun Orsamentu ba PNDS mai hosi Despesa Transferensia Publika iha Fundu Konsolidadu
Timor-Leste (FKTL). Alokasaun orsamentu ba Suku ida-idak depende ba kriteria hanesan total populasaun, no
klasifikasaun hanesan area remota, remota liu no remota teb-tebes hosi Suku ba Kapital Sub Distritu,
Distritu no Kapital Nasaun (Dili).
Tinan 2015, Governu Sentral liu husi V Governu Konstituisional aloka orsamnetu PNDS ba Rejiaun
Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) ho
montante rihun $628,750.- ho nian komposisaun ba projetu fisiku hamutuk rihun $539,500.- no rihun
$89,250 ba kustus operasional. Kustus projetu fisiku ba tinan 2015 sei implementa deit iha Sukus 12, ho
razaun baseia siklo ka fase PNDS nebe tau iha Manual operasional PNDS. Ba kustus operasional hetan
alokasaun ba sukus 15 no Sukus 3 mak lahetan alokasaun inklui ba kustus projetu fisiku. Kustus
operasional nia objetivu atu halo preparasaun planeamentu ba programa 2016. Responsavel ba
implementasaun PNDS mak Governu Sentral liu hosi Ministériu Administrasaun Estatal, estrutura Rejiaun
Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno sai hanesan supervisor ba implementasaun projetu refere.
Programa PNDS iha V Governu Konstitusional tutela iha Ministériu Administrasaun Estatal hodi halao
politika planeamentu no implementasaun. Maibe iha VI Governu Konstitusional, programa refere hetan
mudansa no tutela iha Ministério Planeamentu no Investimentu Estratejiku. Intensaun husi governu foun
hodi re-integra programa ida nee ho programa no projetu fiziku hotu-hotu nudar programa integradu ida.
Ho programa integradu sira nee, bele inisia ona planu hotu-hotu presiza hahu estandariza planu desenhu no
kustus nebee adekuadu. Ho nunee, bele fasilita intidade sira hodi halo monitorizasaun no kontrola
programas nebee implementa terrenu. Tamba nee, iha orsamentu rektifikativu 2015 governu konsidera deit
orsamentu ba programa PNDS hamutuk tokon $10 menus husi total nebee aprova ona iha OGE 2015.
Konsiderasaun ho montante refere hodi atende dadaun projetus sira nebee selebra ona kontratu ho
komunidade sira. Ho nunee, projetu PNDS ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu
(enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha Orsamentu Rektifikativu
2015 hetan konsiderasaun final hamutuk rihun $383,750.
Bainhira implementa didi’ak, PDID (PDD I ho II) no PNDS sei kontribui direta ba kresimentu ekonómiku,
loke servisu, ho lori oportunidade barak ba distritu, sub-distritu, Suku no aldeia. Nune’e dezenvolvimentu
ekonómiku mos sei aumenta iha RAE Oe-Cusse Ambeno ne’e tuir objetivu governu nia politika.
Livru ida ne’e mos apresenta Orsamentu Parseiru Dezenvolvimentu nebe Unidade ba Jestaun Parseiru
Dezenvolvimentu, Ministériu Finansas kompila tuir informasaun nebe fo sai husi Parseiru
Dezenvolvimentu.
Tanba hetan ona transferensia poder no devolusaun kompetensia hosi Governu Sentral ba Autoridade
Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenou mak autoridade rejiaun refere iha poder no
kompetensia tomak atu desidi no implementa planu nebe hakotu tiha ona tuir Planu Estratejiku Nasional.
PARTE A. SUMARIU ESTATISTIKA
Iha parte A Sumariu estatistika nebe mensiona iha okos fornese dadus hodi fo’o hanoin ba Rejiaun Administrativa
Espesial Oe-Cusse Ambeno no ZEESM Oe-Cusse Ambeno hodi hola atensaun iha planeamentu ba
desenvolvimentu ekonomia komunidade Oe-Cusse Ambenu (Enklave Oe-Cusse).
Mapa 1: Lina kiak
Page 6 of 57
Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos
Estatistika ida nee hatudu persentajen populasaun iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno nebee
asesu ba Be’e Moos nebe diak, hanesan Be Matan bai-bain ne’ebe mak hadia ona mak Be’e Torneira, Posu nebe
protejidu, Posu Artezianus no halibur Udan Been. . Tuir Mapa estatistika hatudu katak :
1.
Iha Subdistritu Pante Makassar no Passabe asesu ba Be’e Mos atinji ona 40% - 59%;
2.
Iha Subdistritu Nitibe no Oesilo asesu ba Be’e Mos atinji ona 60% - 79%;
3.
Distritu Oe-Cusseen jeral atinji 57.7%
Page 7 of 57
Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku
Tuir dadus estatistika nebe bazeia ba sensus populasaun no umakain 2010 hatudu katak :
1.
Iha Subdistritu Pante Makassar maka atinji ona 30.7%
2.
Iha Subdistritu Nitibe, Oesillo no Passabe hetan kualifikasaun nebe aat tamba umakain sira nebe iha
atinji deit menus husi 20%
3.
Iha nivel distritu foin maka atinji 21.85%
Page 8 of 57
Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula
Tuir dadus estatistika nebe bazeia ba Sensu Populasaun no Umakain 2010 hatudu katak iha area Umakain sira
nebe involve iha produsaun agrikula hanesan :
1.
Iha Subdistritu Pante Makassar, Oesilo no Passabe mak atinji ona 80% - 100.00%
2.
Iha Subdistritu Nitibe atinji ona 60.00% - 79.99%
Page 9 of 57
Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu
Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak
Tuir dadus estatistka husi Sensu Populasaun no Umakain Tinan 2010 proporsaun Umakain ho idade (tinan)
15-64 nebee ekonomikamente la aktivu (La servisu, katuas, moras, estudante no seluk tan hatudu iha mapa :
1.
Subdistritu Pante Makassar no Nitibe hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe
ekonomikamente la aktivu 40% - 59%
2.
Iha Subdistritu Oesilo no Passabe hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe
ekonomikamente la aktivu 20% - 39%
3.
Iha Distritu Oecusse en Jeral hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe
ekonomikamente la aktivu 43.62%
PARTE B. SUMÁRIU DESPEZAS
1.
SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM
V Governu Konstitusional iha tinan 2015 aloka orsamentu ba RAEOA & ZEESM hamutuk tokon
$81.9 nebee tau ba aktividades rekorrente hamutuk tokon $19 ka 23% no tokon $62.9 ka 77%
kapital. Iha VI Governu Konstitusional liu husi Orsamentu Rektifikativu 2015 iha aumentu
orsamentu hamutuk $51,500,000. Entertantu total orsamentu hamutuk tokon $133.4, nee nudar
investimentu ba desenvolvimentu RAEOA & ZEESM. Husi total ida nee sei kontribui ba Kapital
hamutuk tokon $112.9 ka 85% no ba rekorente hamutuk tokon $20.5 ka 15% hanesan hatudu iha
grafiku tuir nee.
Orsamentu Anual 2015
Orsamentu Rectificativo 2015
Husi total Orsamentu RAEOA & ZEESM tuir kategoria depois Orsamentu Rectificativo hanesan
apresenta iha tabela grafiku tuir nee.
2015 Anual
2015 Rectificativo
Total
Salariu Vensimentu
6,153,116
-
6,153,116
Bens Servisus
9,631,250
1,500,000
11,131,250
Transferensias Publikas
1,938,000
-
1,938,000
Kap ital M enor
1,274,000
-
1,274,000
Kap ital Desenvolvimentu
62,933,388
50,000,000
112,933,388
Total
81,929,754
51,500,000
133,429,754
Rekorente23%
Ka pital 77%
Husi total despezas Liñas Instituisaun Estadu sira nee dezagrega fali ba despesas rekorrenti
hamutuk tokon $10.5 ka 15% no investimentu hamutuk $112.9 ka 85% hanesan hatudu iha
grafiku tuir nee.
SV,
5%
BS, 8%
TP, 1.5%
KM, 0.95%
KD, 85%
Kompozisaun Despesas husi LI tuir Kategoria
Rekorrenti
15%
Investimentu
85%
3.
SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM
Sekretariat RAEOA & ZEESM hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $9.9 husi V Governu
Konstituional no la-iha aumentu husi VI Governu Konstituional. Orsamentu refere100% aloka ba
despesas rekorrenti. Husi total nee nebee dezagrega fali tuir apropriasaun kategoria, atu nunee hodi
fasilita iha prosesu ezekusaun. Dezagregasun nee representa ba Saláriu no Vensimentu 11%, Bens
no Servisus 59%, Transferensias Públikas 17% no Kapital Menor 11% hanesan hatudu iha tabela
grafiku tuir nee.
2015 Anual
2015 Rectificativo
Total
Salariu Vensimentu
1,111,000
-
1,111,000
Bens Servisus
5,869,000
-
5,869,000
Transferensias Publikas
1,700,000
-
1,700,000
Kap ital M enor
1,244,000
-
1,244,000
Kap ital Desenvolvimentu
-
-
-Total
9,924,000
-
9,924,000
SV
11%
BS
59%
TP
17%
KM
13%
KD
0%
;
0 5 10 15 20 Kilometers
Suco Boundary
PARTE C : MAPA, JEOGRAFIA, PERFIL FUNSIONARIU NO FASILIDADES RAEOA
Mapa
Jeografika
Mapa iha leten hatudu pozisaun jeográfika Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu
(enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) ho luan 815 km², nebe
hadulas hosi Timor Ocidental (NTT-Indonesia) iha costa norte no kompostu hosi 15% território
Timor Leste ho populasaun hamutuk 64.742 tuir Sensus 2010. Rejiaun Administrativa Espesial
Oe-CusseAmbenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha
Sub Distritus ha’at (4), Sukus 18 no aldeias 63 hanesan hatudu iha Tabela okos.
Tabela : Sub-Distritus ho Sukus no total Aldeias/Sukus
Nitibe Oesilo
Pante
Makassar
Passabe
Sukus
Total
Aldeias
Sukus Total
Aldeias
Sukus Total
Aldeias
Sukus Total
Aldeias
Banafi
3
Bobometo
9
Bobocase
2
Abani
3
Beneufe
3
Usitaqueno
1
Costa
5
Malelat
1
Lelaufe
4
Usitasae
3
Cunha
5
Suniufe
3
-
-
Lalisuc
4
-
-
Usitaco
4
-
-
Lifau
3
-
-
-
-
-
-
Naimeco
4
-
-
-
-
-
-
Nipani
2
-
-
-
-
-
-
Taiboco
4
-
-
Data husi : MAE no Estatistica
Perfil Funsionarius
Funsionariu Publiku Instituisaun Estadu (Governu Sentral) nebe destaka iha RAEOA nakfila
kedas ba Funsionariu Publiku Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu (Enklave
Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) :
SES:
1.
125 Polísias;
2.
76 kompostu hosi 72 Seguransa Sivil temporaries no funsionarius administrativa 4.
3.
27 Bombeirus
4.
4 emigrasaun
Eduksaun:
1.
Funsionariu publiku : 319 (inklui 12 Cargo diresaun no chefia 12)
2.
Professores Ensino Infantil : Publiku (22 ) no Fundasaun (2 )
3.
675 Profesores Ensino Basiku Públiku ho (-) Privadu;
4.
63 Profesoares Ensino Sekundárius Públiku ho 19 Fundasaun;
5.
34 Profesores Ensino Tekniku Sekundário Públiku ho (-) Privadu
Total professores inklui ona professores kontratadu husi volontario
Saúde:
1.
89 Funsionarius Permanentes
2.
Aliados : 15
4.
26 Enfermeirus e
5.
16 Assistentes enfermeiros
6.
19 parteiras.
Total profesionais saúde inklui ona cargo diresaun no chefias sira
MSS :
1.
Numero idosos (tinan 60 ba leten) no invalidus nebe simu subsidio iha RAEOA hamutuk
6.385 pessoas no idosos 6.264 pessoas no invalidus 121 pessoas.
2.
Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha RAEOA
hamutuk 415
3.
Bolsa de Mãe : 4.301
4.
27 funsionarius permanentes
MAP : 89 Extensionistas no naun Extensionistas 48
CNE : 7 funsionarius
Ministeriu Justisa: 19 funsionarius
SEJD:2, MCIA:7, MOP:67, MPRM:1, MT:1, MTC:6, PDHJ: 4, SEPFOPE: 7, SEPI:1, SEAPRI:7
MAE : 68 kompostu hosi : Diresaun Distrital 43, STAE 6 no PNDS 19
MdF :
17
(DGAlfandegas
11, Diresaun Nasional Patrimonio Estado 4, Agente Estatistika
1 no Ofisial Tesouro 1)
Fasilidades
a. Fasilidades Edukasaun iha RAEOA mak : Eskolas Infantil Publiku 12, Privadu 1 no
Fundasaun 1; Eskolas Ensino Basiku Publiku (66) no Privadu 5, Eskolas ensino
Sekundarias Jeral Publiku (2) no Privadu 1, Eskolas Sekundárias Tecnico Vokasional
Publiku (2) no Privadu (-).
b. Fasilidade Saúde iha RAEOA mak Hospital (1), CHC (4), Postus Saúde (16), SISCa (18)
no laiha Klinika Privadu.
PARTE D : DETAILA DESPEZAS
Dezagregasaun orsamentu tuir Liñas Instituisaun Estadu depois Orsamentu Rektifikativu hetan
aumentu aktividade foun (500 Anos Oe-Cusse Ambeno) hanesan hatudu iha grafiku no tabela tuir
nee.
Tuir grafuku iha leten hatudu despesas nebee dominante iha orsamentu
RAEOA & ZEESM akontese iha
kapital desenvolvimentu hamutuk 84%, tuir fali despesas RAEOA 7% no restu menus husi 3% -
0.003% tamba refere deit ba kustus operasional no salariu.
Detalha despesas ba RAEOA & ZEESM depois Orsamentu Rektifikativu bele hare iha tabela orsamentu
tuir nee:
Linhas Instituisaun Estadu Kategoria
SV BS TP KM KD Total
Ministeriu Saude 1,443,000 919,000 - 30,000 - 2,392,000
Ministeriu Edukasaun 2,737,000 1,287,000 - - - 4,024,000
Ministeriu Administrasaun Estatal 129,000 99,000 238,000 - - 466,000
Ministeriu Solidariedade Social 77,000 84,000 - - - 161,000
Ministeriu Agricultura no Peskas 274,032 192,968 - - - 467,000
ARAEOA & ZEEMS 1,111,000 5,869,000 1,700,000 1,244,000 - 9,924,000
Selebrasaun 500 Oecusse - 1,500,000 - - - 1,500,000
Projetus Linhas Ministerius - - - - 692,000 692,000
MS, 2%
ME, 3%
MAE, 0.3%
MSS, 0.1%
MAP, 0.3%
RAEOA, 7%
500Anos, 1%
Projetu LM, 1%
PDID, 0.04%
Projetu FI, 84%
MOPTC, 1%
MCIA, 0.03%
MTAC, 0.01%
MPRM, 0.002%
MJ, 0.1%
MdF, 0.03%
SEPFOPE, 0.03%
SEJD, 0.004%
SEAPSEM, 0.003%
MECAE, 0.02%
Linhas Instituisaun Estadu Kategoria
SV BS TP KM KD Total
Programa PDID - - - - 47,388 47,388
Projetu Fundu Infraestruturas - - - - 112,194,000 112,194,000
Ministeriu Obras Publikas,Transporte no Komunikasens
170,000 852,794 - - - 1,022,794
Ministeriu Comercio, Industria no Ambiente
21,816 12,141 - - - 33,957
Ministeriu Turismo, Arte Cultura 3,060 5,279 - - - 8,339
Ministeriu Petroleo no Recursu Minarai
2,088 1,000 3,088
Ministeriu Justisa 106,994 34,228 - - - 141,222
Ministeriu Finansas 34,200 11,357 - - - 45,557
Sekretario Estadu Politika Formasaun no Emprego
27,384 9,599 - - - 36,983
Sekretario Estadu Juventude no Disportu
4,774 1,000 - - - 5,774
Sekretario Estadu Apoio Poromosaun Socio-Ekonomia Mulher
2,652 880 3,532
Ministro Estado, Kordenador ba Assunto Ekonomia
20,148 9,852 - - - 30,000
Postu Integradu - SAKATO - 231,120 - - - 231,120
Total 6,164,148 11,120,218 1,938,000 1,274,000 112,933,388 133,429,754
Detalha Despesas husi Liñas Instituisaun Estadu.
Iha parte nee sei justifika kategoria no item atu nunee hodi tulun tekniku sira hodi ezekuta tuir
programas no aktividades nebee difini ona.
Salariu Vensimentu.
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $6.1. Husi total kategoria nee hodi asegura salariu ba
funsionariu hamutuk tokon $5.7 no rihun $463 ba horas extraordenariu hodi halao aktividades liu husi
horas normal. Salariu vensimentu iha kategoria ida nee la-inklui salariu ba agents administrative, kazual
no nomeasaun politika nebee atravês selebrasaun kontratu.
Bens Servisus
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $11.1. Husi total kategoria nee hodi asegura kustus
operasionais ba varius items. Iha kategoria ida nee só informa deit item sira balun nebee presiza fó
atensaun, mak hanesan :
1.
Item Sevisus operasionais hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $3.3. Total nee fó atensaun
liu ba programas merenda eskolar no konsensoens eskolar ba eskola publiku.
2.
Item Outros servisus diversus depois orsamentu rektifikativu hetan alokasaun orsamentu hamutuk
tokon $2.1. Total ida nee hodi halo despesas ba selebrasaun 500 Anos Oe-Cusse Ambeno no hahan
ba pasiente iha RAEOA
3.
Item Asistensia Teknika nebee koloka mos orsamentu balun husi Linhas Instituisaun Estadu 5 hodi
asegura salario ba pessoal seguransa edifisio.
5.
Varius item sira seluk iha kategoria ida nee nudar kustus operasionais ba funsionamentu makina
servisus iha RAEOA
Transferensias Publikas
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk rihun $238 nebee hodi asegura subsidio ba sukus sira tuir
programas nebee Ministerio Administrasaun Estatal trasa ona.
Kapital Menor
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk rihun $30. Husi total kategoria nee hodi asegura :
•
Aguizisaun equipamentu diversus ba Hospital referral iha
RAEOA hamutuk
rihun $15.00 no
•
Aguizisaun equipamentu diversus ba Servisus Saude iha
RAEOA hamutuk
rihun $15.00.
Kapital Desenvolvimentu
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $112.9. Husi total kategoria nee hodi finansia
programa/projetus nebee destinado ona husi fontes tolu mak hanesan fundo infraestruturas hamutuk
projetus 18 ho total orsamentu tokon $112.2, $47 ba projetus 4 husi Liña Instituisaun Estadu sira no
projetus 7 husi programas PDID ho total orsamentu rihun $47, hanesan grafiku tuir nee.
Tuir mai dezagregasaun total kustus ba programa/projetu ida-ida tuir tipo projetus/programas :
1)
Projetus PDID
RAEOA apresenta reapropriasaun ba projetu PDD-I no PDL hamutuk 7 nebe seidauk remata
implementa iha tinan 2014 hodi kontinua implementa fali iha 2015 ho total orsamento rihun
$47,388 nebe kompostu hosi PDD-I projetu 2 ho total orsamentu rihun $25,196; no PDL ho
projetu 5 ho total orsamentu rihun $22,192. Total orsamentu nee hodi finansia ba projetus
konstrusaun eskola, sentru komunitaria, bee dalan no sst hanesan hatudu iha tabela.
LM, $692 , 1%
PDID, $47 , 0%
FI, $112,194 , 99%
Tipo Projetu
Projetu Nain
Naran Projetu
Total 2015
Observasaun
PDID (PDD-I)
MAE/A.D.N
Konstrusaun Bareras iha Mota
Oelete
13,242
Sub Distritu Nitibe Suku Usitaco
PDID (PDD-I)
MAE/A.D.N
EP P F 999 Bimanu
11,954
Sub Distritu Nitibe Suku Usitaco
PDID (PDL)
MAE/A.D.N
Konstrusaun Centru Komuniatrio
Aldeia Hoeneno
3,500
Sub Distritu Oesilo Suku
Bobometo
PDID (PDL)
MAE/A.D.N Konstrusaun
centru
Komuniatrio
Aldeia Bonemese
4,060
Sub Distritu Pante Makasar Suku
Naimeco
PDID (PDL)
MAE/A.D.N Konstruasun
centru
komunitario
Aldeia Hantefo
3,287
Sub Distritu Nitibe Suku Banafi
PDID (PDL)
MAE/A.D.N
Konstrusaun be'e dalan, Deker,
Satan Rai no Loke Luan Estrada
10,754
Sub Distritu Nitibe Suku Lelaufe
PDID (PDL)
MAE/A.D.N Konstrusaun
Deker 2 Unit, Edificio
Municipio Assembleia Distrito
Oecusse
591
Sub Distritu Pante Makasar Suku
Costa
Total
47,388
2)
Projetus husi Linha Instituisaun Estadu
RAEOA iha tinan 2015 kontinua implementa planu husi Governu Sentral hodi kontinua halao
rehabilitasaun edifisio tribunal distritais 1, residensia ba magistrado 1, residensia ba Juiz sira 1
no inklui mos perfurasaun be mos 1.
Tipo
Projetu
Projetu Nain
Naran Projetu
Total 2015
Observasaun
LM Tribunais
Rehabilitasaun
residencia magistrado
57,000
LM Tribunais
Rehabilitasaun
Residensia Juiz
250,000
LM
Tribunais
Perfurasaun ba Captasaun Be Mos
Tribunal Oecusse
50,000
LM Tribunais
Rehabilitasaun Tribunal Distrital
Oecusse
335,000
Total
692,000
3)
Projetus husi Fundo Infraestruturas
Iha 2015 RAEOA kontinua implementa projetus husi fundo infraestruturas nebee seidauk
finaliza iha 2014 hamutuk projetus 6 ho montante hamutuk tokon $14 nebee refere ba
irrigasaun tono, central electricidade, estradas Tumin-Oesillo, eskola polo, estudu & desenhu
no konstrusaun posto integradu. Alende nee, iha mos projetu foun 1 ba tinan ida nee ho total
orsamentu hamutuk tokon $48 ba desenvolvimento infraestruturas Regiaun Espesial Oecusse.
Liu husi Orsamentu Rektifikativu, VI Governo Konstituional aumenta tan orsamentu hamutuk
tokon $50 ba programas investimentu, atu nunee hodi asegura pagamentu ba projetus sira
nebee iha ona progresu.
Tipo
Projetu
Projetu
Nain
Naran Projetu
Orsamentu
2015
OR - 2015
Total
Observasaun
FI
MAP
Construção e Supervisão da
Irrigação de Tono
1,750,000
- 1,750,000
FI
ME
Construção de Central Eléctrica de
Oecusse
10,000,000
14,000,000 24,000,000
FI
MOP/SEE
Reabilitação de Estradas Tumin -
Oesillo
529,114
- 529,114
Page 22 of 57
Tipo
Projetu
Projetu
Nain
Naran Projetu
Orsamentu
2015
OR - 2015
Total
Observasaun
de Oecussi
FI
MOP
Estudo e Desenho de Mercado
Municipal de Oecusse
750,000
- 750,000
FI MdF
Projektu
Postu
Integradu Oessilo
500,000
-
500,000
FI
LM
Projectos de Dezemvolvimento
Infrastrututas Regiao Oecusse-500
Anos Oecusse
48,069,707
36,000,000 84,069,707
Total
62,194,000
50,000,000
112,194,000
Tabela tuir nee deskrisaun husi
Projectos de Dezemvolvimento Infrastrututas Regiao Oecusse-500 Anos
Oecusse ho total tokon $84.1.
Sectores
Deskrisaun
2014
2015
OR 2015
Total
OBRAS PUBLICO
Estradas
1. Pacote I
Desenhu/Estudos,Konstrusau
n, Supervizaun no
Manutensaunn Estradas :
Tono-Lifau- Aeroporto -P.
Makasar-Sunlili-Sakato
(L=22 KM)
4,589,000
8,807,889
- 8,807,889
2. Pacote II
Desenhu/
Estudos,Konstrusaun,
Supervizaun no
Manutensaunn Estradas :
Mercado Tono - Samoro-
Estradas-Urbanas (L=27.43
KM)
5,400,000
9,000,000
- 9,000,000
3. Pacote III
Desenhu/
Estudos,Konstrusaun,
Supervizaun no
Manutensaunn : Ponte Tono
(L=320 M+Approach)
2,886,679
7,643,615
- 7,643,615
Sub Total Estrdas
12,875,679
25,451,504
- 25,451,504
ELECTRICIDADE
-
1.Central Electrica de
Oe-cusse
Desenhu/Estudos,Kompra
Maquina,Konstrusaun/Instala
saun no Supervizaun:Sentral
Electrica Inur Sakato
8,141,832
-
- -
Sub Total
Electricidade
8,141,832
-
- -
Agua e Saneamento
-
1.Perfuracao/Abastecim
ento de Agua
Desenhu/Estudos,Konstrusau
n no Supervizaun linhas
Distribuisaun Agua iha
Oe-Kussi
600,000
1,890,000
- 1,890,000
Sub Total Agua e
Saneamento
600,000
1,890,000
- 1,890,000
TURISMO
-
1.Centro Turismo e
Cultural
Desenhu/Estudos,Konstrusau
n e Supervizaun " Centro
Turismo no Cultural" de
Oe-Kussi
-
2,900,000
- 2,900,000
2.Jardim e Monumentos
Desenhu/Estudos,Konstrusau
n e Supervizaun " ardim no
Monumento Praia de Lifau"
Page 23 of 57
Sectores
Deskrisaun
2014
2015
OR 2015
Total
3.Reabilitacao de
Monumentos Existente
Desenhu/Estudos,Konstrusau
n e Supervizaun
"Monumentos Existen"
-
-
- -
4.Caravela e Estatuas Desenhu/Estudos,Konstrusau
n /Instalasaun"Caravela no
Estatuas
2,130,245
-
- -
Sub Total Turismo
2,130,245
2,900,000
- 2,900,000
TRANSPORTE
KOMUNIKASAUN
-
Aeroporto
-
1. Rehabilitasaun/
Konstrusaun/
Supervizaun Aeroporto
Oe-Kussi
Desenhu, Konstrusaun Muru
3km, Pista, Terminal, Torre
Kontrolu
15,000,000
2,000,000
21,000,000
23,000,000
2.Infraestruturas/Fasilid
ades suportas
Desenhu/Estudos,
Aquizisaun, Instalasaun,
Konstrusaun Fasilidades
suporta seluk
Sub Total Aeroporto
15,000,000
2,000,000
21,000,000
23,000,000
Porto
-
Aquizisaun Rai
Desenhu/Estudu no
Konstrusaun Estradas ba
Asesu Fasilidades seluk
Portuaria
50,000
1,095,496
- 1,095,496
Sub Total Porto
50,000
1,095,496
- 1,095,496
Transporte
-
Ferry Boat
Hodi sosa Ro Ferry ida ba
komunidade Oe-cusse
Ambeno no Dili
-
-
5,000,000
5,000,000
Sub Total Porto
-
-
5,000,000
5,000,000
INFRAESTRUTURAS SELUK (A.D.N)
-
1. Rehabilitasaun/
Konstrusaun ba
Kompleksu Residensia
Lifau iha Oe-Kussi
Desenhu/Estudu,
Rehabilitasaun,/Konstrusaun
no Supervizaun ba
Kompleksu Residensia Lifau
1,000,000
2,250,000
1,500,000
3,750,000
12. Rehabilitasaun/
Konstrusaun Hotel
Lifau iha Oe-Kussi
Desenhu/Estudu,
Rehabilitasaun,/Konstrusaun
no Supervizaun ba Hotel
Oe-Kussi
3,250,000
2,250,000
3,500,000
5,750,000
Konstrusaun Edificio
Administrativo RAEOA
Nova Konstrusaun Edificio
Administrativo RAEOA
-
-
5,000,000
5,000,000
Sub Total Infraestruturas
Seluk
4,250,000
4,500,000
10,000,000
14,500,000
Plano Desenvolvimento
Ordenamento do
Territorio
Plano Desenvolvimento
Ordenamento do Territorio ba
OE-CUSSE E Atauro
-
10,232,707
- 10,232,707
Sub Total Infraestruturas
Seluk
4,250,000
10,232,707
- 10,232,707
Grand Total
47,297,756
48,069,707
36,000,000
84,069,707
Detalha Despesas ba RAEOA & ZEESM.
Salariu Vensimentu.
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.1 Husi total kategoria nee hodi asegura salariu ba
funsionariu hamutuk tokon $1.1 no rihun $15 ba horas extraordenariu hodi halao aktividades liu husi horas
normal
Bens Servisus
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $5.9. Husi total kategoria nee hodi asegura kustus
operasionais ba varius items. Iha kategoria ida nee só informa deit item sira balun nebee presiza fó
atensaun, mak hanesan :
1.
Item viagem estrangeiro aloka kustus hamutuk rihun $521 hodi atende reuniaun iha rai liur relative
ho programas ARAEOA & ZEESM.
2.
Item formasaun professional no seminariu aloka kustus hamutuk tokon $1.5 hodi atende kursu
GRUPU agrikultura organika, grupu turismo, desenvolvimentu rural no komunitariu inklui kursus
inglesh no portugues.
3.
Item Asistensia Teknika hetan alokasaun orsamentu hamutuk rihun $800 hodi asegura salaries ba
assesores sira, konsultan nasional sira no tekniku professional sira seluk.
4.
Item Servisus Operasionais aloka mos orsamentu hamutuk $1.8 hodi asegura kustus ba aktividades
operasional no programas sira seluk husi ARAEOA & ZEESM.
5.
Varius item sira seluk iha kategoria ida nee nudar kustus operasionais ba funsionamentu makina
servisus iha RAEOA & ZEESM
Transferensias Publikas
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.7. Husi total kategoria nee hodi apoio ba
organizasaun sosiedade civil no asosiasoens koperativas.
Kapital Menor
Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.2. Husi total kategoria nee hodi asegura aquizisaun
kompras veikulus 10 membros ARAEOA, equipamentu informatika pakote 10 no komunikasoens,
mobilario, geradores, agua no equipamentus seluk hodi fasilita funsionamentu prestasaun servisus iha
RAEOA & ZEESM.
Kapital Desenvolvimentu
Detaila Despesas tuir Liñas Instituisaun Estadu, Kategoria no Items depois Orsamentu Rektifikativu
Kate gori a/Ite m Kode MJ MS ME MAE MS S MAP MO PTC MC IA MT-AC MPRM MdF
S al ari o e Ve nci m e n tos 01 106,994 1,443,000 2,737,000 129,000 77,000 274,032 170,000 21,816 3,060 2,088 34,200
Salarios e Venciment os 600 64,734 1,392,000 2,444,340 105,756 57,264 274,032 150,924 21,816 3,060 2,088 34,200 Horas Ext raordinarias 610 42,260 51,000 292,660 23,244 19,736 - 19,076 - - - -Abonos/Allowance 615 - - - - - - - - - -
-Be ns e Se rvi ços 02 34,228 919,000 1,287,000 99,000 84,000 192,968 852,794 12,141 5,279 1,000 11,357
Viagens Locais 620 24,468 35,000 11,000 12,000 13,000 9,000 31,000 - - - -Viagens ao Est rageiro 625 - - - - - - - - - - -Formação Professional e Seminarios 630 - 27,000 - - 2,000 3,000 - - - - -Ecargos de Int alação 640 - 79,000 - - 6,000 2,000 19,000 - - - -Arendament o de P ropreidades 645 - 4,000 - - 4,000 - - - - -Combust iveis de Operações de Veiculos 650 4,541 79,000 16,000 6,000 10,000 6,000 312,000 5,372 2,939 735 6,412 Manut enção de Veiculos 651 5,219 29,000 10,000 6,000 10,000 6,000 242,000 5,475 2,340 265 4,945 Seguro,Rendas e Serviços 652 - - - 14,000 4,000 - - - - - -Mat erial e Forneciment os de Escrit orio 660 - 31,000 3,000 5,000 7,000 5,000 15,000 - - - -Mat erial e Forneciment os Operassionais 670 - 60,000 5,000 5,000 2,000 - 14,000 - - - -Combust ivel para Geradores 680 - 50,000 1,000 - 3,000 - 107,794 1,294 - - -Manut enção de Equipament os e Edificio 690 - 54,000 5,000 5,000 7,000 31,000 36,000 - - - -Servicos de Operasionais 700 - 67,000 1,236,000 21,000 8,000 130,968 23,000 - - - -Assist ensia T echnica 705 - 114,000 - 15,000 3,000 - 26,000 - - - -Serviços de T radução 706 - 5,000 - - - - - - - - -Out ros Servicos Diversos 710 - 285,000 - 10,000 5,000 - 27,000 - - - -Pagament o Quot as 715 - - - - - - - - -
-Transfe re n ci as 05 - - - 238,000 - - - - - -
-Pagament o P essoaais 721 - - - 214,000 - - - - - - -Concessoes P ublicas 722 - - - 24,000 - - - - - - -Capit al Grant s 723 - - - - - - - - - -
-C api tal Me n or 03 - 30,000 - - - - - - - -
-Compra de Veiclos 810 - - - - - - - - - - -Equipament o de Infromat ica 820 - - - - - - - - - - -Equipament os de Seguranca 830 - - - - - - - - - - -Equipament os de Comunicacoes 840 - - - - - - - - - - -Out ro Equipament os Diersos 850 - 30,000 - - - - - - - - -Mobilirio 860 - - - - - - - - - - -Out ro Equipament o de Escrit orio 870 - - - - - - - - - - -Geradoris 880 - - - - - - - - - - -Equipmen de Aqua 890 - - - - - - - - - -
-C api tal De se n vol vi m e n to 04 - - - - - - - - - -
-Kate goria/Ite m Kode SEPFO PE SEJD SEAPSEM MEC AE PI-SAKATO 500 Anos ARAEO A KD-LM KD-PDID KD-FI Total Salari o e Ve ncime ntos 01 27,384 4,774 2,652 20,148 - - 1,111,000 - - - 6,164,148
Salarios e Venciment os 600 27,384 4,584 2,652 20,148 - - 1,096,000 - - - 5,700,982
Horas Ext raordinarias 610 - 190 - - - - 15,000 - - - 463,166
Abonos/Allowance 615 - - - - - - - - - - -Be ns e Se rvi ços 02 9,599 1,000 880 9,852 231,120 1,500,000 5,869,000 - - - 11,120,218
Viagens Locais 620 1,000 - - 1,000 1,920 - 204,000 - - - 343,388
Viagens ao Est rageiro 625 - - - - 5,000 - 521,000 - - - 526,000
Formação Professional e Seminarios 630 - - - - - - 1,500,000 - - - 1,532,000
Ecargos de Int alação 640 - - - 1,169 20,000 - 429,000 - - - 556,169
Arendament o de Propreidades 645 - - - - - - - - - - 8,000
Combust iveis de Operações de Veiculos 650 2,980 735 615 1,873 600 - 14,000 - - - 469,802
Manut enção de Veiculos 651 1,325 265 265 1,810 1,000 - 18,000 - - - 343,909
Seguro,Rendas e Serviços 652 - - - - - - 204,000 - - - 222,000
Mat erial e Forneciment os de Escrit orio 660 1,000 - - 1,000 2,200 - 155,000 - - - 225,200
Mat erial e Forneciment os Operassionais 670 1,000 - - - 1,000 - 16,000 - - - 104,000
Combust ivel para Geradores 680 1,294 - - - 11,200 - - - - - 175,582
Manut enção de Equipament os e Edificio 690 - - - 139,000 - - - - - 277,000
Servicos de Operasionais 700 1,000 - - 3,000 - - 1,782,000 - - - 3,271,968
Assist ensia T echnica 705 - - - - 19,200 - 800,000 - - - 977,200
Serviços de T radução 706 - - - - - - 24,000 - - - 29,000
Out ros Servicos Diversos 710 - - - - 30,000 1,500,000 202,000 - - - 2,059,000
Pagament o Quot as 715 - - - - - - - - - - -Transfe re ncias 05 - - - - - - 1,700,000 - - - 1,938,000
Pagament o Pessoaais 721 - - - - - - - - - 214,000
Concessoes Publicas 722 - - - - - - 1,700,000 - - - 1,724,000
Capit al Grant s 723 - - - - - - - - - -C api tal Me nor 03 - - - - - - 1,244,000 - - - 1,274,000
Compra de Veiclos 810 - - - - - - 766,000 - - - 766,000
Equipament o de Infromat ica 820 - - - - - - 158,000 - - - 158,000
Equipament os de Seguranca 830 - - - - - - - - - -
-Equipament os de Comunicacoes 840 - - - - - - 6,000 - - - 6,000
Out ro Equipament os Diersos 850 - - - - - - 104,000 - - - 134,000
Mobilirio 860 - - - - - - 138,000 - - - 138,000
Out ro Equipament o de Escrit orio 870 - - - - - - 49,000 - - - 49,000
Geradoris 880 - - - - - - 20,000 - - - 20,000
Equipmen de Aqua 890 - - - - - - 3,000 - - - 3,000 C api tal De se nvol vi me nto 04 - - - - - - - 692,000 47,388 112,194,000 112,933,388
Aquisição de Edivicio 800 - - - - - - - - - -
-Act ivos de Infraest rut uras 900 - - - - - - - 692,000 47,388 112,194,000 112,933,388
Injecção de Capit al 910 - - - - - - - - - -
PARTE E : Programa Nasional Dezenvolvimentu Sukus (PNDS)
Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Rejiaun
Administrativa Espesial Oe-CusseAmbenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial
Merkadu (ZEEMS) hamutuk rihun $628,750 nebee sei implementa iha suku 15. Total nee
kompostu husi orsamentu fisiku ho montante rihun $539,500 no kustus operasional aloka rihun
$89,250.
Politika VI Governu Konstitusional ba programa PNDS tutela iha Ministério Planeamentu no
Investimentu Estratejiku. Programa re-integra hamutuk ho programas no projetus fiziku sira seluk
nudar programa integradu ida. Konsilidasaun programa sira nee ho objetivu hodi hahu estandariza
ninian planeamentu desenhu no kustus, atu nunee bele fasilita intidade kompetente hodi halo kontrola
no monitoriza programas sira nebee implementa iha terrenu. Entertantu, através orsamentu
rektifikativu 2015 governu konsidera deit orsamentu tokon $10 ba programa PNDS hodi atende no
responde dadaun programas sira nebee selebra ona kontratu ho komunidade sira.
Ho nunee, programa PNDS ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-CusseAmbenu (enklave
Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha Orsamentu Rektifikativu 2015
hetan konsiderasaun final ho total rihun $383,750. Husi total nee, aloka ba kustus fisiku hamutuk
rihun $322,750 ba suku 7 no kustus operasional hamutuk rihun $61,000 ba suku 10.
Portantu, suku 10 nebee sei kontinua implementa hanesan Sub Distritu Nitibe: Suku 5, Sub Distrito
Passabe : Suku 2 no Suku 3 husi Sub Distrito Oesilo la-hetan alokasaun orsamentu ba projetu fisiku
maibe aloka deit kustus operasional hodi halo preparasaun planeamentu programa PNDS ba tinan
2016 hanesan temi iha tabela tuir nee. Governu Sentral liu hosi Ministério Planeamentu no
Investimentu Estratejiku mak sai responsabilidade ba implementasaun programa ne’e no estrutura
RAEOA sai hanesan supervisor ba programa refere.
Tabela Kapital Grants – Programa PNDS
Oaran
Orgaun
Naran
Programa
Distritu
Sub
Distritus
Sukus
Projetu
Fisiku
Kustus
Operasional
Total Kustus
MAE
PNDS
Oecusse
Nitibe
Banafi
44,000
6,000
50,000
MAE
PNDS
Oecusse
Nitibe
BeneUfe
48,750
6,250
55,000
MAE
PNDS
Oecusse
Nitibe
Lela-Ufe
44,250
5,750
50,000
MAE
PNDS
Oecusse
Nitibe
Suni-Ufe
39,500
5,500
45,000
MAE
PNDS
Oecusse
Nitibe
Usi-Taco
44,250
5,750
50,000
MAE
PNDS
Oecusse
Oesilo
Bobometo
6,500
6,500
MAE
PNDS
Oecusse
Oesilo
Usi-Tacae
6,250
6,250
MAE PNDS Oecusse Oesilo
Usi-Taqueno
6,000
6,000
MAE
PNDS
Oecusse
Passabe
Abani
53,500
6,500
60,000
MAE PNDS Oecusse Passabe Malelat 48,500
6,500
55,000
Total RAEOA
322,750
61,000
383,750
F. DESPESA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU
Iha projetu hamutuk 14 mak planeia atu implementa iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse
Ambenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha 2015,
hamutuk tokon $8.4, projetu sira ne’e balun sai hanesan kontinuasaun. Projetu sira ne’e mak hanesan
iha tabela tuir nee.
Tabela Despesa Parseiru Dezenvolvimentu 2015 ba RAEOA
RAEOA
AMP ID
Títulu Projektu nian
Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu
2015
Finansiamentu
hosi Parseiru
Dezenvolvimentu
sira
87292936976 Fortalesimentu Institusional bá Igualdade
Jéneru no Kapasitasaun Feto nian iha
Timor-Leste
Ministériu Negósius Estranjeirus
Noruega nian
351430
87292191220 G0180:
Projektu
bá
Sektor
Dezenvolvimentu Rede Estrada / Lurón
nian
- Banku bá Dezenvolvimentu Ásia
nian
811,232.88
- Ministériu Obras Públikas nian
87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu
Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde
nian
- DFAT - Programa Ajuda
Austrália nian
- Uniaun Europeia
- Banku Mundial
466,355.36
87292371438 P116520: Projektu bá Segunda
Oportunidade Ensinu nian iha TL
Banku Mundial
209,396.48
87292361449 G0258: Projektu bá Fornesimentu Bé iha
Kapitál Distritu sira nian (Projektu
subvensaun nian)
- Banku bá Dezenvolvimentu Ásia
nian
- Ministériu Obras Públikas nian
1,613,629.5
87292393359 Projektu Apoiu bá Servisu Sekundáriu sira
Faze 2 entre Austrália no Timor-Leste
(ATLASS II)
DFAT - Programa Ajuda Austrália
nian
188,295.596
87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL)
DFAT - Programa Ajuda Austrália
nian
333,653.673
87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu
DFAT - Programa Ajuda Austrália
nian
2,359,166.58
87292643975 Programa bá Dezenvolvimentu Rural bá
Dala Hat IV (fundu UE nain) Komponente
I
Uniaun Eurpeia
100,395
87292643967 Programa bá Dezenvolvimentu Rural bá
Dala Hat IV (fundu BMZ)
Kooperasaun Alemanha nian
3,815.01
87292645396 Asesoria no formasaun bá Indústria sira
Relasionadu ho Marítima Timor-Leste nian
(Projektu Tékniku Kooperasaun nian)
Kooperasaun Alemanha nian
552,172.5
87292481529
Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun
Programa Ajuda Nova Zelándia
nian, Ministériu Negósius
Estranjeirus no Komérsiu
155,690.518
87292431586
Bá oin hodi Hametin Seguransa no
Reziliénsia Komunidade nian liu hosi
Habelar no Konsolida Sistema
Atendimentu bá Alerta Antesipada
RAEOA
AMP ID
Títulu Projektu nian
Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu
2015
Finansiamentu
hosi Parseiru
Dezenvolvimentu
sira
87292644552
Ligasaun Transporte Marítima sira nian iha
Kosta Norte
Kooperasaun Alemanha nian
1,250,000
8,398,261.091
ANEKSU – LISTA FUNSIONARIUS
Parte ida nee informa kona ba funsionariu permanente sira nebee destaka ba iha Autoridaede Rejiaun
Administrativa Espesial Cusse Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba
Oe-Cusse.
Lista funsionariu permanente nebee destaka, kompostu husi Linhas Instituisaun Estadu ida-ida nebee
halao sira nian knar iha Autoridaede Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona
Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba Oe-Cusse durante tinan 2015 hanesan lista mensiona iha
tabela kraik nee.
Total funsionariu nebee destakado iha Autoridaede Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse
Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba Oe-Cusse hamutuk 1.458 pessoas, nee
kompostu husi funsionariu permanente, professionais saúde no professores.
Funsionarius kontratadu sira nebee halao hela sira nian aktividades iha Autoridaede Rejiaun
Administrativa Espesial Cusse Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba
Oe-Cusse sei responsabiliza nafatin husi Governu Sentral atravês Linhas Instituisaun Estadu sira.
Ministério Funcionário Nº Categoria Escalão Índice Total Salario
M C I A Americo Soares de Carvalho 12780-9 TAGrauE 2 174 2,088
M C I A Imaculada da Cruz 24944-0 TAGrauE 2 174 2,088
M C I A Crisviano Bobelo 24946-7 TAGrauE 1 166 1,992
M C I A Crecencio Sucu 25632-3 Dir
Nacional
2 725 8,700
M C I A Domingas Sufa 26591-8 TPGrauD 2 230 2,760
M C I A Jacinto Beno 29638-4 TAGrauE 1 166 1,992
M C I A Calisto Poto 29640-6 TAGrauE 3 183 2,196
Total Funsionario MCIA 7
Total Salario MCIA 21,823
Ministério das Finanças José da Costa 6578-1 TPGrauD 4 247 2,964
Ministério das Finanças Domingos Baptista Gomes 6593-5 TPGrauD 4 247 2,964
Ministério das Finanças Alberto Teofilo Freitas 7075-0 TAGrauE 1 166 1,992
Ministério das Finanças Germano Freitas Ximenes 7186-2 AssGrauF 4 149 1,788
Ministério das Finanças Dionizio Maniquin 8281-3 TPGrauD 5 255 3,060
Ministério das Finanças Manuel Tolan 8286-4 TAGrauE 5 200 2,400
Ministério das Finanças Mario Coel 8859-5 TAGrauE 4 191 2,292
Ministério das Finanças João Horacio da Costa 12715-9 AssGrauF 1 136 1,632
Ministério das Finanças José Carlos Guia de Oliveira 13006-0 AssGrauG 1 115 1,380
Ministério das Finanças Afonso Suratai da Costa 13016-8 AssGrauG 1 115 1,380
Ministério das Finanças Thomas da Costa 13058-3 AssGrauG 1 115 1,380
Ministério das Finanças Tobias Borges da Cruz 13059-1 TPGrauD 1 221 2,652
Ministério das Finanças Acildo Cardoso Fernandes 13085-0 AssGrauG 1 115 1,380
Ministério das Finanças Florinda de Fátima Sequeira Bobo 13185-7 TAGrauE 1 166 1,992
Ministério das Finanças Patricio Tanaque Abi 15574-8 AssGrauF 1 136 1,632
Ministério das Finanças Victor Bobo Mauno 31257-6 AssGrauF 1 136 1,632
Total Funsionario MdF 16
Total Salario MdF 34,200
Ministerio do Turismo Maria Julieta da Costa 8544-8 TPGrauD 5 255 3,060
Total Funsionario MT 1
Total Salario MT 3,060
M P R M Julio Boquifai 22339-5 TAGrauE 2 174 2,088
Total Funsionario MPRM 1
Ministério Funcionário Nº Categoria Escalão Índice Total Salario
SEPFOPE Herminio Talue 11508-8 IR 1 765 9,180
SEPFOPE Tarciso da Costa 12434-6 Dir.Distr. 2 600 7,200
SEPFOPE Lourenço Paixão da Rosa 12531-8 TAGrauE 2 174 2,088
SEPFOPE Mario Muni Salu 20294-0 TPGrauD 1 221 2,652
SEPFOPE Sebastiao Colo 27643-0 TAGrauE 2 174 2,088
SEPFOPE Jose Neu 27649-9 TAGrauE 2 174 2,088
SEPFOPE Maria Imaculada da Cruz Taul Anuno 27654-5 TAGrauE 2 174 2,088
Total Funsionario SEPFOPE 7
Total Salario SEPFOPE 27,384
S E P I Inacio Quebo 33126-0 TPGrauD 1 221 2,652
Total Funsionario SEPI 1
Total SEPI 2,652
Ministério da Saúde Manuel da Cunha 7047-5 ChefeDep. 2 510 6,120
Ministério da Saúde Marcos Seo 7050-5 ChefeDep. 2 510 6,120
Ministério da Saúde Domingos Lafu 7122-6 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Francisco Xavier Soares 7123-4 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Edita Ascenção Ribeiro da Sousa 7242-7 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Angela Maria Marsella Teme 7361-0 ChefeDep. 2 510 6,120
Ministério da Saúde Manuel da Costa 7482-9 TDTSPGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Celestino Sari Batu 7487-0 EnfGJB 1 450 5,400
Ministério da Saúde Lucia Taeki 7488-8 Dir.Distr. 2 600 7,200
Ministério da Saúde Jose Soares 7489-6 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Rosa de Lima Elu 7490-0 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Domingos Fatubai 7491-8 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Maria Adelaide da Costa Diniz 7492-6 PartProfJB 3 470 5,640
Ministério da Saúde Domingos Neno 7493-4 EnfBás. 3 370 4,440
Ministério da Saúde Domingas dos Remedios 7517-5 PartProfJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Lolita Lay dos Santos 7518-3 ChefeDep. 2 510 6,120
Ministério da Saúde Amadeo Ton 7519-1 EnfGJB 1 450 5,400
Ministério da Saúde Isadora Marques 7521-3 EnfGJB 3 470 5,640
Ministério da Saúde Mateus Corbafo 7522-1 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Albano Neno Leus 7523-0 EnfGJB 1 450 5,400
Ministério da Saúde Jovito Alvaro da Costa 7524-8 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Fulgencio do Rosário 7525-6 EnfGJB 1 450 5,400
Ministério da Saúde Camilo Lelan 7526-4 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Fernando Mala Quilo 8061-6 TPGrauC 5 349 4,188
Ministério da Saúde Gil Firmino do Rosario 8362-3 TDTSPB 3 320 3,840
Ministério da Saúde Facundo Lafu 8364-0 TPGrauC 5 349 4,188
Ministério da Saúde Luis de Jesus Neno 8365-8 TPGrauC 5 349 4,188
Ministério da Saúde Cecilia dos Remedios 8408-5 PartProfJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Dismas Lucia da Cruz Anuno 8409-3 EnfGJB 3 470 5,640
Ministério da Saúde Beatriz da Costa Corbafo Noronha 8412-3 PartProfJB 3 470 5,640
Ministério da Saúde Milena Maria Paixão Bano 8413-1 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Victor Manuel dos Reis da Costa 9065-4 TAGrauE 5 200 2,400
Ministério da Saúde Baptista Punef 9398-0 EnfGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Fernando dos Santos 9416-1 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Lamberto Hanjan 9907-4 TAGrauE 4 191 2,292
Ministério da Saúde Nelson da Paixão 9908-2 TDTSPGJA 1 510 6,120
Ministério da Saúde Mateus Fuka Kaet 9931-7 AssGrauF 2 140 1,680
Ministério da Saúde Alberto Nunes 10827-8 TDTSPGJB 1 405 4,860
Ministério da Saúde Agustinho Punef 10831-6 EnfGJB 1 450 5,400
Ministério da Saúde Luis Pereira Valerianus Mouzinho 10832-4 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Nilda Maria da Costa 10833-2 PartProfJB 2 460 5,520
Ministério da Saúde Ermelinda da Cunha 10834-0 EnfGJB 2 460 5,520
Ministério da Saúde Abraham Nufa 10835-9 AssEnf. 4 280 3,360
Ministério da Saúde Rui Mali Talo 10836-7 EnfBás. 2 360 4,320