• Tidak ada hasil yang ditemukan

Budget: Previous Years | Timor-Leste Ministry of Finance FINAL BB3BOR 2015

N/A
N/A
Protected

Academic year: 2017

Membagikan "Budget: Previous Years | Timor-Leste Ministry of Finance FINAL BB3BOR 2015"

Copied!
58
0
0

Teks penuh

(1)

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

Livru-3B

Orsamentu Rektifikativu

RAEOA-ZEESM

(2)
(3)

Índise

Prefásiu... 1

 

Antesedente ... 3

 

PARTE A. SUMARIU ESTATISTIKA ... 5

 

Mapa 1: Lina kiak ... 5

 

Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos ... 6

 

Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku ... 7

 

Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula ... 8

 

Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu ... 9

 

Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak ... 10

 

PARTE B. SUMÁRIU DESPEZAS ... 11

 

1.

 

SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM ... 11

 

2.

 

SUMÁRIU DESPEZAS LIÑAS INSTITUISAUN ESTADU ... 12

 

3.

 

SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM ... 14

 

PARTE C : MAPA, JEOGRAFIA, PERFIL FUNSIONARIU NO FASILIDADES RAEOA ... 15

 

Mapa ... 15

 

Jeografika ... 16

 

Perfil Funsionarius ... 16

 

Fasilidades ... 17

 

PARTE D : DETAILA DESPEZAS ... 18

 

Detalha Despesas husi Liñas Instituisaun Estadu. ... 19

 

Detalha Despesas ba RAEOA & ZEESM... 23

 

PARTE E : Programa Nasional Dezenvolvimentu Sukus (PNDS) ... 27

 

PARTE F : DESPESA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU ... 28

 

(4)

Antesedente

Haktuir ba Konstituisaun Republika Demokratika Timor Leste, artigu 5 “ Desentralisasaun” no artigu 71

“Organisasaun Administrativa”.

Atu implementa artigu sira Konstituisaun nebe mensiona iha leten Governu liu hosi Parlamentu Nasional

aprova tiha ona lei n

u

. 3/2014, loron 18 fulan Junu, no mos hetan promulgasaun hosi Presidente da

Republika konaba hamosu Rejiaun Administrativa Espesial ba Oe-kussi Ambenu no estabelese Zona

Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM).

Atu implementa lei refere Governo no Estadu hili/hatudu no fo’o posse ba Sua Eselensia Sr. Dr. Mari

Alkatiri hanesan Presidente ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial

Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) no mos iha tempu hanesan halo transferensia poder no devolusaun

kompetensia atu lidera no desenvolve Rejiaun no Zona refere hosi parte fisika no laos fisika hodi habelar

kualidade vida moris no bem – estar komunidade Oe-Cusse Ambeno.

Livru ne’e apresenta mos informasaun badak konaba: jeografia, populasaun, funsionáriu governu,

fasilidades saúde no edukasaun, idosu no invalidu sira, Bolsa da Mãe, Kombatente Libertasaun Nasional

no benifisiariu- ba Mártire sira, ho despesa Parseiru Dezenvolvimentu tuir Ministeriu/Ajensia.

Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu

(ZEESM) sai hanesan parte integradu ba Nasaun Timor Leste no estrutura Governo mak aktividade hotu

sei halao tuir programa no orientasaun hosi Governu Sentral.

Ho ida ne’e mak iha tinan 2015, V Governu Konstitusional haforsa liu tan ninia esforsu ba

desenvolvimentu lokal nudar dalan ida atu atinji metas ne’ebe hatuúr ona iha Planu Estratejiku

Desenvolvimentu Nasional ho nune’e halao kontinuasaun ba programa desenvolvimentu foun rua nebe

deklara tiha ona hosi IV Governu liu Resolusaun no. 1/2012 nebe hanaran Programa Nasional

Desenvolvimentu Suku (PNDS) hodi troka Programa PDL no DL no. 4/2012 konaba Programa

Desenvolvimentu Integradu Distrital (PDID) nebe sei akumula PDD 1 no 2. Nunee mos iha VI Governu

Konstitusional kontinua nafatin implementa programa sira nebee trasa tiha ona iha Governu sira anterior ba

futuru.

Programa refere mos sei implementa iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona

Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) no responsabilidade tomak ba implementasaun no

monitorisasaun hosi Estrutura nebe estabelese iha Rejiaun refere, Governu Sentral sei halao nia knar

nudar kordenador, fasilitador no fiskalisador.

Alokasaun Orsamentu ba PNDS mai hosi Despesa Transferensia Publika iha Fundu Konsolidadu

Timor-Leste (FKTL). Alokasaun orsamentu ba Suku ida-idak depende ba kriteria hanesan total populasaun, no

klasifikasaun hanesan area remota, remota liu no remota teb-tebes hosi Suku ba Kapital Sub Distritu,

Distritu no Kapital Nasaun (Dili).

(5)

Tinan 2015, Governu Sentral liu husi V Governu Konstituisional aloka orsamnetu PNDS ba Rejiaun

Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) ho

montante rihun $628,750.- ho nian komposisaun ba projetu fisiku hamutuk rihun $539,500.- no rihun

$89,250 ba kustus operasional. Kustus projetu fisiku ba tinan 2015 sei implementa deit iha Sukus 12, ho

razaun baseia siklo ka fase PNDS nebe tau iha Manual operasional PNDS. Ba kustus operasional hetan

alokasaun ba sukus 15 no Sukus 3 mak lahetan alokasaun inklui ba kustus projetu fisiku. Kustus

operasional nia objetivu atu halo preparasaun planeamentu ba programa 2016. Responsavel ba

implementasaun PNDS mak Governu Sentral liu hosi Ministériu Administrasaun Estatal, estrutura Rejiaun

Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno sai hanesan supervisor ba implementasaun projetu refere.

Programa PNDS iha V Governu Konstitusional tutela iha Ministériu Administrasaun Estatal hodi halao

politika planeamentu no implementasaun. Maibe iha VI Governu Konstitusional, programa refere hetan

mudansa no tutela iha Ministério Planeamentu no Investimentu Estratejiku. Intensaun husi governu foun

hodi re-integra programa ida nee ho programa no projetu fiziku hotu-hotu nudar programa integradu ida.

Ho programa integradu sira nee, bele inisia ona planu hotu-hotu presiza hahu estandariza planu desenhu no

kustus nebee adekuadu. Ho nunee, bele fasilita intidade sira hodi halo monitorizasaun no kontrola

programas nebee implementa terrenu. Tamba nee, iha orsamentu rektifikativu 2015 governu konsidera deit

orsamentu ba programa PNDS hamutuk tokon $10 menus husi total nebee aprova ona iha OGE 2015.

Konsiderasaun ho montante refere hodi atende dadaun projetus sira nebee selebra ona kontratu ho

komunidade sira. Ho nunee, projetu PNDS ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu

(enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha Orsamentu Rektifikativu

2015 hetan konsiderasaun final hamutuk rihun $383,750.

Bainhira implementa didi’ak, PDID (PDD I ho II) no PNDS sei kontribui direta ba kresimentu ekonómiku,

loke servisu, ho lori oportunidade barak ba distritu, sub-distritu, Suku no aldeia. Nune’e dezenvolvimentu

ekonómiku mos sei aumenta iha RAE Oe-Cusse Ambeno ne’e tuir objetivu governu nia politika.

Livru ida ne’e mos apresenta Orsamentu Parseiru Dezenvolvimentu nebe Unidade ba Jestaun Parseiru

Dezenvolvimentu, Ministériu Finansas kompila tuir informasaun nebe fo sai husi Parseiru

Dezenvolvimentu.

Tanba hetan ona transferensia poder no devolusaun kompetensia hosi Governu Sentral ba Autoridade

Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenou mak autoridade rejiaun refere iha poder no

kompetensia tomak atu desidi no implementa planu nebe hakotu tiha ona tuir Planu Estratejiku Nasional.

 

 

(6)

PARTE A. SUMARIU ESTATISTIKA

Iha parte A Sumariu estatistika nebe mensiona iha okos fornese dadus hodi fo’o hanoin ba Rejiaun Administrativa

Espesial Oe-Cusse Ambeno no ZEESM Oe-Cusse Ambeno hodi hola atensaun iha planeamentu ba

desenvolvimentu ekonomia komunidade Oe-Cusse Ambenu (Enklave Oe-Cusse).

Mapa 1: Lina kiak

(7)

Page 6 of 57

Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos

Estatistika ida nee hatudu persentajen populasaun iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno nebee

asesu ba Be’e Moos nebe diak, hanesan Be Matan bai-bain ne’ebe mak hadia ona mak Be’e Torneira, Posu nebe

protejidu, Posu Artezianus no halibur Udan Been. . Tuir Mapa estatistika hatudu katak :

1.

Iha Subdistritu Pante Makassar no Passabe asesu ba Be’e Mos atinji ona 40% - 59%;

2.

Iha Subdistritu Nitibe no Oesilo asesu ba Be’e Mos atinji ona 60% - 79%;

3.

Distritu Oe-Cusseen jeral atinji 57.7%

(8)

Page 7 of 57

Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku

Tuir dadus estatistika nebe bazeia ba sensus populasaun no umakain 2010 hatudu katak :

1.

Iha Subdistritu Pante Makassar maka atinji ona 30.7%

2.

Iha Subdistritu Nitibe, Oesillo no Passabe hetan kualifikasaun nebe aat tamba umakain sira nebe iha

atinji deit menus husi 20%

3.

Iha nivel distritu foin maka atinji 21.85%

 

 

(9)

Page 8 of 57

Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula

Tuir dadus estatistika nebe bazeia ba Sensu Populasaun no Umakain 2010 hatudu katak iha area Umakain sira

nebe involve iha produsaun agrikula hanesan :

1.

Iha Subdistritu Pante Makassar, Oesilo no Passabe mak atinji ona 80% - 100.00%

2.

Iha Subdistritu Nitibe atinji ona 60.00% - 79.99%

(10)

Page 9 of 57

Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu

(11)

Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak

Tuir dadus estatistka husi Sensu Populasaun no Umakain Tinan 2010 proporsaun Umakain ho idade (tinan)

15-64 nebee ekonomikamente la aktivu (La servisu, katuas, moras, estudante no seluk tan hatudu iha mapa :

1.

Subdistritu Pante Makassar no Nitibe hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe

ekonomikamente la aktivu 40% - 59%

2.

Iha Subdistritu Oesilo no Passabe hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe

ekonomikamente la aktivu 20% - 39%

3.

Iha Distritu Oecusse en Jeral hatudu katak proporsaun populasaun ho idade 15-64 nebe

ekonomikamente la aktivu 43.62%

(12)

PARTE B. SUMÁRIU DESPEZAS

1.

SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM

V Governu Konstitusional iha tinan 2015 aloka orsamentu ba RAEOA & ZEESM hamutuk tokon

$81.9 nebee tau ba aktividades rekorrente hamutuk tokon $19 ka 23% no tokon $62.9 ka 77%

kapital. Iha VI Governu Konstitusional liu husi Orsamentu Rektifikativu 2015 iha aumentu

orsamentu hamutuk $51,500,000. Entertantu total orsamentu hamutuk tokon $133.4, nee nudar

investimentu ba desenvolvimentu RAEOA & ZEESM. Husi total ida nee sei kontribui ba Kapital

hamutuk tokon $112.9 ka 85% no ba rekorente hamutuk tokon $20.5 ka 15% hanesan hatudu iha

grafiku tuir nee.

Orsamentu Anual 2015

Orsamentu Rectificativo 2015

Husi total Orsamentu RAEOA & ZEESM tuir kategoria depois Orsamentu Rectificativo hanesan

apresenta iha tabela grafiku tuir nee.

2015 Anual

2015 Rectificativo

Total

Salariu Vensimentu

6,153,116

-

6,153,116

Bens Servisus

9,631,250

1,500,000

11,131,250

Transferensias Publikas

1,938,000

-

1,938,000

Kap ital M enor

1,274,000

-

1,274,000

Kap ital Desenvolvimentu

62,933,388

50,000,000

112,933,388

Total

81,929,754

51,500,000

133,429,754

Rekorente

23%

Ka pital 77%

(13)
(14)

Husi total despezas Liñas Instituisaun Estadu sira nee dezagrega fali ba despesas rekorrenti

hamutuk tokon $10.5 ka 15% no investimentu hamutuk $112.9 ka 85% hanesan hatudu iha

grafiku tuir nee.

SV,

5%

BS, 8%

TP, 1.5%

KM, 0.95%

KD, 85%

Kompozisaun Despesas husi LI tuir Kategoria

Rekorrenti

15%

Investimentu

85%

(15)

3.

SUMÁRIU DESPEZAS RAEOA & ZEESM

Sekretariat RAEOA & ZEESM hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $9.9 husi V Governu

Konstituional no la-iha aumentu husi VI Governu Konstituional. Orsamentu refere100% aloka ba

despesas rekorrenti. Husi total nee nebee dezagrega fali tuir apropriasaun kategoria, atu nunee hodi

fasilita iha prosesu ezekusaun. Dezagregasun nee representa ba Saláriu no Vensimentu 11%, Bens

no Servisus 59%, Transferensias Públikas 17% no Kapital Menor 11% hanesan hatudu iha tabela

grafiku tuir nee.

2015 Anual

2015 Rectificativo

Total

Salariu Vensimentu

1,111,000

-

1,111,000

Bens Servisus

5,869,000

-

5,869,000

Transferensias Publikas

1,700,000

-

1,700,000

Kap ital M enor

1,244,000

-

1,244,000

Kap ital Desenvolvimentu

-

-

-Total

9,924,000

-

9,924,000

 

 

 

 

 

 

 

SV

11%

BS

59%

TP

17%

KM

13%

KD

0%

(16)

;

0 5 10 15 20 Kilometers

Suco Boundary

PARTE C : MAPA, JEOGRAFIA, PERFIL FUNSIONARIU NO FASILIDADES RAEOA

Mapa

(17)

Jeografika

Mapa iha leten hatudu pozisaun jeográfika Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu

(enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEESM) ho luan 815 km², nebe

hadulas hosi Timor Ocidental (NTT-Indonesia) iha costa norte no kompostu hosi 15% território

Timor Leste ho populasaun hamutuk 64.742 tuir Sensus 2010. Rejiaun Administrativa Espesial

Oe-CusseAmbenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha

Sub Distritus ha’at (4), Sukus 18 no aldeias 63 hanesan hatudu iha Tabela okos.

Tabela : Sub-Distritus ho Sukus no total Aldeias/Sukus

Nitibe Oesilo

Pante

Makassar

Passabe

Sukus

Total

Aldeias

Sukus Total

Aldeias

Sukus Total

Aldeias

Sukus Total

Aldeias

Banafi

3

Bobometo

9

Bobocase

2

Abani

3

Beneufe

3

Usitaqueno

1

Costa

5

Malelat

1

Lelaufe

4

Usitasae

3

Cunha

5

Suniufe

3

-

-

Lalisuc

4

-

-

Usitaco

4

-

-

Lifau

3

-

-

-

-

-

-

Naimeco

4

-

-

-

-

-

-

Nipani

2

-

-

-

-

-

-

Taiboco

4

-

-

Data husi : MAE no Estatistica

Perfil Funsionarius

Funsionariu Publiku Instituisaun Estadu (Governu Sentral) nebe destaka iha RAEOA nakfila

kedas ba Funsionariu Publiku Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambenu (Enklave

Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) :

SES:

1.

125 Polísias;

2.

76 kompostu hosi 72 Seguransa Sivil temporaries no funsionarius administrativa 4.

3.

27 Bombeirus

4.

4 emigrasaun

Eduksaun:

1.

Funsionariu publiku : 319 (inklui 12 Cargo diresaun no chefia 12)

2.

Professores Ensino Infantil : Publiku (22 ) no Fundasaun (2 )

3.

675 Profesores Ensino Basiku Públiku ho (-) Privadu;

4.

63 Profesoares Ensino Sekundárius Públiku ho 19 Fundasaun;

5.

34 Profesores Ensino Tekniku Sekundário Públiku ho (-) Privadu

Total professores inklui ona professores kontratadu husi volontario

Saúde:

1.

89 Funsionarius Permanentes

2.

Aliados : 15

(18)

4.

26 Enfermeirus e

5.

16 Assistentes enfermeiros

6.

19 parteiras.

Total profesionais saúde inklui ona cargo diresaun no chefias sira

MSS :

1.

Numero idosos (tinan 60 ba leten) no invalidus nebe simu subsidio iha RAEOA hamutuk

6.385 pessoas no idosos 6.264 pessoas no invalidus 121 pessoas.

2.

Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha RAEOA

hamutuk 415

3.

Bolsa de Mãe : 4.301

4.

27 funsionarius permanentes

MAP : 89 Extensionistas no naun Extensionistas 48

CNE : 7 funsionarius

Ministeriu Justisa: 19 funsionarius

SEJD:2, MCIA:7, MOP:67, MPRM:1, MT:1, MTC:6, PDHJ: 4, SEPFOPE: 7, SEPI:1, SEAPRI:7

MAE : 68 kompostu hosi : Diresaun Distrital 43, STAE 6 no PNDS 19

MdF :

17

(DGAlfandegas

11, Diresaun Nasional Patrimonio Estado 4, Agente Estatistika

1 no Ofisial Tesouro 1)

Fasilidades

a. Fasilidades Edukasaun iha RAEOA mak : Eskolas Infantil Publiku 12, Privadu 1 no

Fundasaun 1; Eskolas Ensino Basiku Publiku (66) no Privadu 5, Eskolas ensino

Sekundarias Jeral Publiku (2) no Privadu 1, Eskolas Sekundárias Tecnico Vokasional

Publiku (2) no Privadu (-).

b. Fasilidade Saúde iha RAEOA mak Hospital (1), CHC (4), Postus Saúde (16), SISCa (18)

no laiha Klinika Privadu.

(19)

PARTE D : DETAILA DESPEZAS

Dezagregasaun orsamentu tuir Liñas Instituisaun Estadu depois Orsamentu Rektifikativu hetan

aumentu aktividade foun (500 Anos Oe-Cusse Ambeno) hanesan hatudu iha grafiku no tabela tuir

nee.

Tuir grafuku iha leten hatudu despesas nebee dominante iha orsamentu

RAEOA & ZEESM akontese iha

kapital desenvolvimentu hamutuk 84%, tuir fali despesas RAEOA 7% no restu menus husi 3% -

0.003% tamba refere deit ba kustus operasional no salariu.

Detalha despesas ba RAEOA & ZEESM depois Orsamentu Rektifikativu bele hare iha tabela orsamentu

tuir nee:

Linhas Instituisaun Estadu Kategoria

SV BS TP KM KD Total

Ministeriu Saude 1,443,000 919,000 - 30,000 - 2,392,000

Ministeriu Edukasaun 2,737,000 1,287,000 - - - 4,024,000

Ministeriu Administrasaun Estatal 129,000 99,000 238,000 - - 466,000

Ministeriu Solidariedade Social 77,000 84,000 - - - 161,000

Ministeriu Agricultura no Peskas 274,032 192,968 - - - 467,000

ARAEOA & ZEEMS 1,111,000 5,869,000 1,700,000 1,244,000 - 9,924,000

Selebrasaun 500 Oecusse - 1,500,000 - - - 1,500,000

Projetus Linhas Ministerius - - - - 692,000 692,000

MS, 2%

ME, 3%

MAE, 0.3%

MSS, 0.1%

MAP, 0.3%

RAEOA, 7%

500Anos, 1%

Projetu LM, 1%

PDID, 0.04%

Projetu FI, 84%

MOPTC, 1%

MCIA, 0.03%

MTAC, 0.01%

MPRM, 0.002%

MJ, 0.1%

MdF, 0.03%

SEPFOPE, 0.03%

SEJD, 0.004%

SEAPSEM, 0.003%

MECAE, 0.02%

(20)

Linhas Instituisaun Estadu Kategoria

SV BS TP KM KD Total

Programa PDID - - - - 47,388 47,388

Projetu Fundu Infraestruturas - - - - 112,194,000 112,194,000

Ministeriu Obras Publikas,Transporte no Komunikasens

170,000 852,794 - - - 1,022,794

Ministeriu Comercio, Industria no Ambiente

21,816 12,141 - - - 33,957

Ministeriu Turismo, Arte Cultura 3,060 5,279 - - - 8,339

Ministeriu Petroleo no Recursu Minarai

2,088 1,000 3,088

Ministeriu Justisa 106,994 34,228 - - - 141,222

Ministeriu Finansas 34,200 11,357 - - - 45,557

Sekretario Estadu Politika Formasaun no Emprego

27,384 9,599 - - - 36,983

Sekretario Estadu Juventude no Disportu

4,774 1,000 - - - 5,774

Sekretario Estadu Apoio Poromosaun Socio-Ekonomia Mulher

2,652 880 3,532

Ministro Estado, Kordenador ba Assunto Ekonomia

20,148 9,852 - - - 30,000

Postu Integradu - SAKATO - 231,120 - - - 231,120

Total 6,164,148 11,120,218 1,938,000 1,274,000 112,933,388 133,429,754

Detalha Despesas husi Liñas Instituisaun Estadu.

Iha parte nee sei justifika kategoria no item atu nunee hodi tulun tekniku sira hodi ezekuta tuir

programas no aktividades nebee difini ona.

Salariu Vensimentu.

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $6.1. Husi total kategoria nee hodi asegura salariu ba

funsionariu hamutuk tokon $5.7 no rihun $463 ba horas extraordenariu hodi halao aktividades liu husi

horas normal. Salariu vensimentu iha kategoria ida nee la-inklui salariu ba agents administrative, kazual

no nomeasaun politika nebee atravês selebrasaun kontratu.

Bens Servisus

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $11.1. Husi total kategoria nee hodi asegura kustus

operasionais ba varius items. Iha kategoria ida nee só informa deit item sira balun nebee presiza fó

atensaun, mak hanesan :

1.

Item Sevisus operasionais hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $3.3. Total nee fó atensaun

liu ba programas merenda eskolar no konsensoens eskolar ba eskola publiku.

2.

Item Outros servisus diversus depois orsamentu rektifikativu hetan alokasaun orsamentu hamutuk

tokon $2.1. Total ida nee hodi halo despesas ba selebrasaun 500 Anos Oe-Cusse Ambeno no hahan

ba pasiente iha RAEOA

3.

Item Asistensia Teknika nebee koloka mos orsamentu balun husi Linhas Instituisaun Estadu 5 hodi

asegura salario ba pessoal seguransa edifisio.

(21)

5.

Varius item sira seluk iha kategoria ida nee nudar kustus operasionais ba funsionamentu makina

servisus iha RAEOA

Transferensias Publikas

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk rihun $238 nebee hodi asegura subsidio ba sukus sira tuir

programas nebee Ministerio Administrasaun Estatal trasa ona.

Kapital Menor

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk rihun $30. Husi total kategoria nee hodi asegura :

Aguizisaun equipamentu diversus ba Hospital referral iha

RAEOA hamutuk

rihun $15.00 no

Aguizisaun equipamentu diversus ba Servisus Saude iha

RAEOA hamutuk

rihun $15.00.

Kapital Desenvolvimentu

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $112.9. Husi total kategoria nee hodi finansia

programa/projetus nebee destinado ona husi fontes tolu mak hanesan fundo infraestruturas hamutuk

projetus 18 ho total orsamentu tokon $112.2, $47 ba projetus 4 husi Liña Instituisaun Estadu sira no

projetus 7 husi programas PDID ho total orsamentu rihun $47, hanesan grafiku tuir nee.

Tuir mai dezagregasaun total kustus ba programa/projetu ida-ida tuir tipo projetus/programas :

1)

Projetus PDID

RAEOA apresenta reapropriasaun ba projetu PDD-I no PDL hamutuk 7 nebe seidauk remata

implementa iha tinan 2014 hodi kontinua implementa fali iha 2015 ho total orsamento rihun

$47,388 nebe kompostu hosi PDD-I projetu 2 ho total orsamentu rihun $25,196; no PDL ho

projetu 5 ho total orsamentu rihun $22,192. Total orsamentu nee hodi finansia ba projetus

konstrusaun eskola, sentru komunitaria, bee dalan no sst hanesan hatudu iha tabela.

LM, $692 , 1%

PDID, $47 , 0%

FI, $112,194 , 99%

(22)

Tipo Projetu

Projetu Nain

Naran Projetu

Total 2015

Observasaun

PDID (PDD-I)

MAE/A.D.N

Konstrusaun Bareras iha Mota

Oelete

13,242

Sub Distritu Nitibe Suku Usitaco

PDID (PDD-I)

MAE/A.D.N

EP P F 999 Bimanu

11,954

Sub Distritu Nitibe Suku Usitaco

PDID (PDL)

MAE/A.D.N

Konstrusaun Centru Komuniatrio

Aldeia Hoeneno

3,500

Sub Distritu Oesilo Suku

Bobometo

PDID (PDL)

 

MAE/A.D.N Konstrusaun

centru

Komuniatrio

Aldeia Bonemese

4,060

Sub Distritu Pante Makasar Suku

Naimeco

PDID (PDL)

 

MAE/A.D.N Konstruasun

centru

komunitario

Aldeia Hantefo

3,287

Sub Distritu Nitibe Suku Banafi

PDID (PDL)

 

MAE/A.D.N

Konstrusaun be'e dalan, Deker,

Satan Rai no Loke Luan Estrada

10,754

Sub Distritu Nitibe Suku Lelaufe

PDID (PDL)

 

MAE/A.D.N Konstrusaun

Deker 2 Unit, Edificio

Municipio Assembleia Distrito

Oecusse

591

Sub Distritu Pante Makasar Suku

Costa

Total

47,388

2)

Projetus husi Linha Instituisaun Estadu

RAEOA iha tinan 2015 kontinua implementa planu husi Governu Sentral hodi kontinua halao

rehabilitasaun edifisio tribunal distritais 1, residensia ba magistrado 1, residensia ba Juiz sira 1

no inklui mos perfurasaun be mos 1.

Tipo

Projetu

Projetu Nain

Naran Projetu

Total 2015

Observasaun

LM Tribunais

Rehabilitasaun

residencia magistrado

57,000

LM Tribunais

Rehabilitasaun

Residensia Juiz

250,000

LM

Tribunais

Perfurasaun ba Captasaun Be Mos

Tribunal Oecusse

50,000

LM Tribunais

Rehabilitasaun Tribunal Distrital

Oecusse

335,000

Total

692,000

3)

Projetus husi Fundo Infraestruturas

Iha 2015 RAEOA kontinua implementa projetus husi fundo infraestruturas nebee seidauk

finaliza iha 2014 hamutuk projetus 6 ho montante hamutuk tokon $14 nebee refere ba

irrigasaun tono, central electricidade, estradas Tumin-Oesillo, eskola polo, estudu & desenhu

no konstrusaun posto integradu. Alende nee, iha mos projetu foun 1 ba tinan ida nee ho total

orsamentu hamutuk tokon $48 ba desenvolvimento infraestruturas Regiaun Espesial Oecusse.

Liu husi Orsamentu Rektifikativu, VI Governo Konstituional aumenta tan orsamentu hamutuk

tokon $50 ba programas investimentu, atu nunee hodi asegura pagamentu ba projetus sira

nebee iha ona progresu.

Tipo

Projetu

Projetu

Nain

Naran Projetu

Orsamentu

2015

OR - 2015

Total

Observasaun

FI

MAP

Construção e Supervisão da

Irrigação de Tono

1,750,000

- 1,750,000

FI

ME

Construção de Central Eléctrica de

Oecusse

10,000,000

14,000,000 24,000,000

FI

MOP/SEE

Reabilitação de Estradas Tumin -

Oesillo

529,114

- 529,114

(23)

Page 22 of 57

Tipo

Projetu

Projetu

Nain

Naran Projetu

Orsamentu

2015

OR - 2015

Total

Observasaun

de Oecussi

FI

MOP

Estudo e Desenho de Mercado

Municipal de Oecusse

750,000

- 750,000

FI MdF

Projektu

Postu

Integradu Oessilo

500,000

-

500,000

FI

LM

Projectos de Dezemvolvimento

Infrastrututas Regiao Oecusse-500

Anos Oecusse

48,069,707

36,000,000 84,069,707

Total

62,194,000

50,000,000

112,194,000

 

 

 

 

 

Tabela tuir nee deskrisaun husi

Projectos de Dezemvolvimento Infrastrututas Regiao Oecusse-500 Anos

Oecusse ho total tokon $84.1.

Sectores

Deskrisaun

2014

2015

OR 2015

Total

OBRAS PUBLICO

Estradas

1. Pacote I

Desenhu/Estudos,Konstrusau

n, Supervizaun no

Manutensaunn Estradas :

Tono-Lifau- Aeroporto -P.

Makasar-Sunlili-Sakato

(L=22 KM)

4,589,000

8,807,889

- 8,807,889

2. Pacote II

Desenhu/

Estudos,Konstrusaun,

Supervizaun no

Manutensaunn Estradas :

Mercado Tono - Samoro-

Estradas-Urbanas (L=27.43

KM)

5,400,000

9,000,000

- 9,000,000

3. Pacote III

Desenhu/

Estudos,Konstrusaun,

Supervizaun no

Manutensaunn : Ponte Tono

(L=320 M+Approach)

2,886,679

7,643,615

- 7,643,615

Sub Total Estrdas

12,875,679

25,451,504

- 25,451,504

ELECTRICIDADE

-

1.Central Electrica de

Oe-cusse

Desenhu/Estudos,Kompra

Maquina,Konstrusaun/Instala

saun no Supervizaun:Sentral

Electrica Inur Sakato

8,141,832

-

- -

Sub Total

Electricidade

8,141,832

-

- -

Agua e Saneamento

-

1.Perfuracao/Abastecim

ento de Agua

Desenhu/Estudos,Konstrusau

n no Supervizaun linhas

Distribuisaun Agua iha

Oe-Kussi

600,000

1,890,000

- 1,890,000

Sub Total Agua e

Saneamento

600,000

1,890,000

- 1,890,000

TURISMO

-

1.Centro Turismo e

Cultural

Desenhu/Estudos,Konstrusau

n e Supervizaun " Centro

Turismo no Cultural" de

Oe-Kussi

-

2,900,000

- 2,900,000

2.Jardim e Monumentos

Desenhu/Estudos,Konstrusau

n e Supervizaun " ardim no

Monumento Praia de Lifau"

(24)

Page 23 of 57

 

Sectores

Deskrisaun

2014

2015

OR 2015

Total

3.Reabilitacao de

Monumentos Existente

Desenhu/Estudos,Konstrusau

n e Supervizaun

"Monumentos Existen"

-

-

- -

4.Caravela e Estatuas Desenhu/Estudos,Konstrusau

n /Instalasaun"Caravela no

Estatuas

2,130,245

-

- -

Sub Total Turismo

2,130,245

2,900,000

- 2,900,000

TRANSPORTE

KOMUNIKASAUN

-

Aeroporto

-

1. Rehabilitasaun/

Konstrusaun/

Supervizaun Aeroporto

Oe-Kussi

Desenhu, Konstrusaun Muru

3km, Pista, Terminal, Torre

Kontrolu

15,000,000

2,000,000

21,000,000

23,000,000

2.Infraestruturas/Fasilid

ades suportas

Desenhu/Estudos,

Aquizisaun, Instalasaun,

Konstrusaun Fasilidades

suporta seluk

Sub Total Aeroporto

15,000,000

2,000,000

21,000,000

23,000,000

Porto

-

Aquizisaun Rai

Desenhu/Estudu no

Konstrusaun Estradas ba

Asesu Fasilidades seluk

Portuaria

50,000

1,095,496

- 1,095,496

Sub Total Porto

50,000

1,095,496

- 1,095,496

Transporte

-

Ferry Boat

Hodi sosa Ro Ferry ida ba

komunidade Oe-cusse

Ambeno no Dili

-

-

5,000,000

5,000,000

Sub Total Porto

-

-

5,000,000

5,000,000

INFRAESTRUTURAS SELUK (A.D.N)

-

1. Rehabilitasaun/

Konstrusaun ba

Kompleksu Residensia

Lifau iha Oe-Kussi

Desenhu/Estudu,

Rehabilitasaun,/Konstrusaun

no Supervizaun ba

Kompleksu Residensia Lifau

1,000,000

2,250,000

1,500,000

3,750,000

12. Rehabilitasaun/

Konstrusaun Hotel

Lifau iha Oe-Kussi

Desenhu/Estudu,

Rehabilitasaun,/Konstrusaun

no Supervizaun ba Hotel

Oe-Kussi

3,250,000

2,250,000

3,500,000

5,750,000

Konstrusaun Edificio

Administrativo RAEOA

Nova Konstrusaun Edificio

Administrativo RAEOA

-

-

5,000,000

5,000,000

Sub Total Infraestruturas

Seluk

4,250,000

4,500,000

10,000,000

14,500,000

Plano Desenvolvimento

Ordenamento do

Territorio

Plano Desenvolvimento

Ordenamento do Territorio ba

OE-CUSSE E Atauro

-

10,232,707

- 10,232,707

Sub Total Infraestruturas

Seluk

4,250,000

10,232,707

- 10,232,707

Grand Total

47,297,756

48,069,707

36,000,000

84,069,707

Detalha Despesas ba RAEOA & ZEESM.

(25)

Salariu Vensimentu.

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.1 Husi total kategoria nee hodi asegura salariu ba

funsionariu hamutuk tokon $1.1 no rihun $15 ba horas extraordenariu hodi halao aktividades liu husi horas

normal

Bens Servisus

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $5.9. Husi total kategoria nee hodi asegura kustus

operasionais ba varius items. Iha kategoria ida nee só informa deit item sira balun nebee presiza fó

atensaun, mak hanesan :

1.

Item viagem estrangeiro aloka kustus hamutuk rihun $521 hodi atende reuniaun iha rai liur relative

ho programas ARAEOA & ZEESM.

2.

Item formasaun professional no seminariu aloka kustus hamutuk tokon $1.5 hodi atende kursu

GRUPU agrikultura organika, grupu turismo, desenvolvimentu rural no komunitariu inklui kursus

inglesh no portugues.

3.

Item Asistensia Teknika hetan alokasaun orsamentu hamutuk rihun $800 hodi asegura salaries ba

assesores sira, konsultan nasional sira no tekniku professional sira seluk.

4.

Item Servisus Operasionais aloka mos orsamentu hamutuk $1.8 hodi asegura kustus ba aktividades

operasional no programas sira seluk husi ARAEOA & ZEESM.

5.

Varius item sira seluk iha kategoria ida nee nudar kustus operasionais ba funsionamentu makina

servisus iha RAEOA & ZEESM

Transferensias Publikas

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.7. Husi total kategoria nee hodi apoio ba

organizasaun sosiedade civil no asosiasoens koperativas.

Kapital Menor

Total despesas ba kategoria ida nee hamutuk tokon $1.2. Husi total kategoria nee hodi asegura aquizisaun

kompras veikulus 10 membros ARAEOA, equipamentu informatika pakote 10 no komunikasoens,

mobilario, geradores, agua no equipamentus seluk hodi fasilita funsionamentu prestasaun servisus iha

RAEOA & ZEESM.

Kapital Desenvolvimentu

(26)

Detaila Despesas tuir Liñas Instituisaun Estadu, Kategoria no Items depois Orsamentu Rektifikativu

Kate gori a/Ite m Kode MJ MS ME MAE MS S MAP MO PTC MC IA MT-AC MPRM MdF

S al ari o e Ve nci m e n tos 01 106,994 1,443,000 2,737,000 129,000 77,000 274,032 170,000 21,816 3,060 2,088 34,200

Salarios e Venciment os 600 64,734 1,392,000 2,444,340 105,756 57,264 274,032 150,924 21,816 3,060 2,088 34,200 Horas Ext raordinarias 610 42,260 51,000 292,660 23,244 19,736 - 19,076 - - - -Abonos/Allowance 615 - - - - - - - - - -

-Be ns e Se rvi ços 02 34,228 919,000 1,287,000 99,000 84,000 192,968 852,794 12,141 5,279 1,000 11,357

Viagens Locais 620 24,468 35,000 11,000 12,000 13,000 9,000 31,000 - - - -Viagens ao Est rageiro 625 - - - - - - - - - - -Formação Professional e Seminarios 630 - 27,000 - - 2,000 3,000 - - - - -Ecargos de Int alação 640 - 79,000 - - 6,000 2,000 19,000 - - - -Arendament o de P ropreidades 645 - 4,000 - - 4,000 - - - - -Combust iveis de Operações de Veiculos 650 4,541 79,000 16,000 6,000 10,000 6,000 312,000 5,372 2,939 735 6,412 Manut enção de Veiculos 651 5,219 29,000 10,000 6,000 10,000 6,000 242,000 5,475 2,340 265 4,945 Seguro,Rendas e Serviços 652 - - - 14,000 4,000 - - - - - -Mat erial e Forneciment os de Escrit orio 660 - 31,000 3,000 5,000 7,000 5,000 15,000 - - - -Mat erial e Forneciment os Operassionais 670 - 60,000 5,000 5,000 2,000 - 14,000 - - - -Combust ivel para Geradores 680 - 50,000 1,000 - 3,000 - 107,794 1,294 - - -Manut enção de Equipament os e Edificio 690 - 54,000 5,000 5,000 7,000 31,000 36,000 - - - -Servicos de Operasionais 700 - 67,000 1,236,000 21,000 8,000 130,968 23,000 - - - -Assist ensia T echnica 705 - 114,000 - 15,000 3,000 - 26,000 - - - -Serviços de T radução 706 - 5,000 - - - - - - - - -Out ros Servicos Diversos 710 - 285,000 - 10,000 5,000 - 27,000 - - - -Pagament o Quot as 715 - - - - - - - - -

-Transfe re n ci as 05 - - - 238,000 - - - - - -

-Pagament o P essoaais 721 - - - 214,000 - - - - - - -Concessoes P ublicas 722 - - - 24,000 - - - - - - -Capit al Grant s 723 - - - - - - - - - -

-C api tal Me n or 03 - 30,000 - - - - - - - -

-Compra de Veiclos 810 - - - - - - - - - - -Equipament o de Infromat ica 820 - - - - - - - - - - -Equipament os de Seguranca 830 - - - - - - - - - - -Equipament os de Comunicacoes 840 - - - - - - - - - - -Out ro Equipament os Diersos 850 - 30,000 - - - - - - - - -Mobilirio 860 - - - - - - - - - - -Out ro Equipament o de Escrit orio 870 - - - - - - - - - - -Geradoris 880 - - - - - - - - - - -Equipmen de Aqua 890 - - - - - - - - - -

-C api tal De se n vol vi m e n to 04 - - - - - - - - - -

(27)

-Kate goria/Ite m Kode SEPFO PE SEJD SEAPSEM MEC AE PI-SAKATO 500 Anos ARAEO A KD-LM KD-PDID KD-FI Total Salari o e Ve ncime ntos 01 27,384 4,774 2,652 20,148 - - 1,111,000 - - - 6,164,148

Salarios e Venciment os 600 27,384 4,584 2,652 20,148 - - 1,096,000 - - - 5,700,982

Horas Ext raordinarias 610 - 190 - - - - 15,000 - - - 463,166

Abonos/Allowance 615 - - - - - - - - - - -Be ns e Se rvi ços 02 9,599 1,000 880 9,852 231,120 1,500,000 5,869,000 - - - 11,120,218

Viagens Locais 620 1,000 - - 1,000 1,920 - 204,000 - - - 343,388

Viagens ao Est rageiro 625 - - - - 5,000 - 521,000 - - - 526,000

Formação Professional e Seminarios 630 - - - - - - 1,500,000 - - - 1,532,000

Ecargos de Int alação 640 - - - 1,169 20,000 - 429,000 - - - 556,169

Arendament o de Propreidades 645 - - - - - - - - - - 8,000

Combust iveis de Operações de Veiculos 650 2,980 735 615 1,873 600 - 14,000 - - - 469,802

Manut enção de Veiculos 651 1,325 265 265 1,810 1,000 - 18,000 - - - 343,909

Seguro,Rendas e Serviços 652 - - - - - - 204,000 - - - 222,000

Mat erial e Forneciment os de Escrit orio 660 1,000 - - 1,000 2,200 - 155,000 - - - 225,200

Mat erial e Forneciment os Operassionais 670 1,000 - - - 1,000 - 16,000 - - - 104,000

Combust ivel para Geradores 680 1,294 - - - 11,200 - - - - - 175,582

Manut enção de Equipament os e Edificio 690 - - - 139,000 - - - - - 277,000

Servicos de Operasionais 700 1,000 - - 3,000 - - 1,782,000 - - - 3,271,968

Assist ensia T echnica 705 - - - - 19,200 - 800,000 - - - 977,200

Serviços de T radução 706 - - - - - - 24,000 - - - 29,000

Out ros Servicos Diversos 710 - - - - 30,000 1,500,000 202,000 - - - 2,059,000

Pagament o Quot as 715 - - - - - - - - - - -Transfe re ncias 05 - - - - - - 1,700,000 - - - 1,938,000

Pagament o Pessoaais 721 - - - - - - - - - 214,000

Concessoes Publicas 722 - - - - - - 1,700,000 - - - 1,724,000

Capit al Grant s 723 - - - - - - - - - -C api tal Me nor 03 - - - - - - 1,244,000 - - - 1,274,000

Compra de Veiclos 810 - - - - - - 766,000 - - - 766,000

Equipament o de Infromat ica 820 - - - - - - 158,000 - - - 158,000

Equipament os de Seguranca 830 - - - - - - - - - -

-Equipament os de Comunicacoes 840 - - - - - - 6,000 - - - 6,000

Out ro Equipament os Diersos 850 - - - - - - 104,000 - - - 134,000

Mobilirio 860 - - - - - - 138,000 - - - 138,000

Out ro Equipament o de Escrit orio 870 - - - - - - 49,000 - - - 49,000

Geradoris 880 - - - - - - 20,000 - - - 20,000

Equipmen de Aqua 890 - - - - - - 3,000 - - - 3,000 C api tal De se nvol vi me nto 04 - - - - - - - 692,000 47,388 112,194,000 112,933,388

Aquisição de Edivicio 800 - - - - - - - - - -

-Act ivos de Infraest rut uras 900 - - - - - - - 692,000 47,388 112,194,000 112,933,388

Injecção de Capit al 910 - - - - - - - - - -

(28)

PARTE E : Programa Nasional Dezenvolvimentu Sukus (PNDS)

Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Rejiaun

Administrativa Espesial Oe-CusseAmbenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial

Merkadu (ZEEMS) hamutuk rihun $628,750 nebee sei implementa iha suku 15. Total nee

kompostu husi orsamentu fisiku ho montante rihun $539,500 no kustus operasional aloka rihun

$89,250.

Politika VI Governu Konstitusional ba programa PNDS tutela iha Ministério Planeamentu no

Investimentu Estratejiku. Programa re-integra hamutuk ho programas no projetus fiziku sira seluk

nudar programa integradu ida. Konsilidasaun programa sira nee ho objetivu hodi hahu estandariza

ninian planeamentu desenhu no kustus, atu nunee bele fasilita intidade kompetente hodi halo kontrola

no monitoriza programas sira nebee implementa iha terrenu. Entertantu, através orsamentu

rektifikativu 2015 governu konsidera deit orsamentu tokon $10 ba programa PNDS hodi atende no

responde dadaun programas sira nebee selebra ona kontratu ho komunidade sira.

Ho nunee, programa PNDS ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-CusseAmbenu (enklave

Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha Orsamentu Rektifikativu 2015

hetan konsiderasaun final ho total rihun $383,750. Husi total nee, aloka ba kustus fisiku hamutuk

rihun $322,750 ba suku 7 no kustus operasional hamutuk rihun $61,000 ba suku 10.

Portantu, suku 10 nebee sei kontinua implementa hanesan Sub Distritu Nitibe: Suku 5, Sub Distrito

Passabe : Suku 2 no Suku 3 husi Sub Distrito Oesilo la-hetan alokasaun orsamentu ba projetu fisiku

maibe aloka deit kustus operasional hodi halo preparasaun planeamentu programa PNDS ba tinan

2016 hanesan temi iha tabela tuir nee. Governu Sentral liu hosi Ministério Planeamentu no

Investimentu Estratejiku mak sai responsabilidade ba implementasaun programa ne’e no estrutura

RAEOA sai hanesan supervisor ba programa refere.

 

Tabela Kapital Grants – Programa PNDS

Oaran

Orgaun

Naran

Programa

Distritu

Sub

Distritus

Sukus

Projetu

Fisiku

Kustus

Operasional

Total Kustus

MAE

PNDS

Oecusse

Nitibe

Banafi

44,000

6,000

50,000

MAE

PNDS

Oecusse

Nitibe

BeneUfe

48,750

6,250

55,000

MAE

PNDS

Oecusse

Nitibe

Lela-Ufe

44,250

5,750

50,000

MAE

PNDS

Oecusse

Nitibe

Suni-Ufe

39,500

5,500

45,000

MAE

PNDS

Oecusse

Nitibe

Usi-Taco

44,250

5,750

50,000

MAE

PNDS

Oecusse

Oesilo

Bobometo

6,500

6,500

MAE

PNDS

Oecusse

Oesilo

Usi-Tacae

6,250

6,250

MAE PNDS Oecusse Oesilo

Usi-Taqueno

6,000

6,000

MAE

PNDS

Oecusse

Passabe

Abani

53,500

6,500

60,000

MAE PNDS Oecusse Passabe Malelat 48,500

6,500

55,000

Total RAEOA

322,750

61,000

383,750

 

(29)

F. DESPESA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU

Iha projetu hamutuk 14 mak planeia atu implementa iha Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse

Ambenu (enklave Oecussi) no Zona Espesial Ekonomia Sosial Merkadu (ZEEMS) iha 2015,

hamutuk tokon $8.4, projetu sira ne’e balun sai hanesan kontinuasaun. Projetu sira ne’e mak hanesan

iha tabela tuir nee.

Tabela Despesa Parseiru Dezenvolvimentu 2015 ba RAEOA

RAEOA

AMP ID

Títulu Projektu nian

Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu

2015

Finansiamentu

hosi Parseiru

Dezenvolvimentu

sira

87292936976 Fortalesimentu Institusional bá Igualdade

Jéneru no Kapasitasaun Feto nian iha

Timor-Leste

Ministériu Negósius Estranjeirus

Noruega nian

351430

87292191220 G0180:

Projektu

Sektor

Dezenvolvimentu Rede Estrada / Lurón

nian

- Banku bá Dezenvolvimentu Ásia

nian

811,232.88

- Ministériu Obras Públikas nian

87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu

Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde

nian

- DFAT - Programa Ajuda

Austrália nian

- Uniaun Europeia

- Banku Mundial

466,355.36

87292371438 P116520: Projektu bá Segunda

Oportunidade Ensinu nian iha TL

Banku Mundial

209,396.48

87292361449 G0258: Projektu bá Fornesimentu Bé iha

Kapitál Distritu sira nian (Projektu

subvensaun nian)

- Banku bá Dezenvolvimentu Ásia

nian

- Ministériu Obras Públikas nian

1,613,629.5

87292393359 Projektu Apoiu bá Servisu Sekundáriu sira

Faze 2 entre Austrália no Timor-Leste

(ATLASS II)

DFAT - Programa Ajuda Austrália

nian

188,295.596

87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL)

DFAT - Programa Ajuda Austrália

nian

333,653.673

87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu

DFAT - Programa Ajuda Austrália

nian

2,359,166.58

87292643975 Programa bá Dezenvolvimentu Rural bá

Dala Hat IV (fundu UE nain) Komponente

I

Uniaun Eurpeia

100,395

87292643967 Programa bá Dezenvolvimentu Rural bá

Dala Hat IV (fundu BMZ)

Kooperasaun Alemanha nian

3,815.01

87292645396 Asesoria no formasaun bá Indústria sira

Relasionadu ho Marítima Timor-Leste nian

(Projektu Tékniku Kooperasaun nian)

Kooperasaun Alemanha nian

552,172.5

87292481529

Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun

Programa Ajuda Nova Zelándia

nian, Ministériu Negósius

Estranjeirus no Komérsiu

155,690.518

87292431586

Bá oin hodi Hametin Seguransa no

Reziliénsia Komunidade nian liu hosi

Habelar no Konsolida Sistema

Atendimentu bá Alerta Antesipada

(30)

RAEOA

AMP ID

Títulu Projektu nian

Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu

2015

Finansiamentu

hosi Parseiru

Dezenvolvimentu

sira

87292644552

Ligasaun Transporte Marítima sira nian iha

Kosta Norte

Kooperasaun Alemanha nian

1,250,000

8,398,261.091

 

 

 

(31)

ANEKSU – LISTA FUNSIONARIUS

Parte ida nee informa kona ba funsionariu permanente sira nebee destaka ba iha Autoridaede Rejiaun

Administrativa Espesial Cusse Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba

Oe-Cusse.

Lista funsionariu permanente nebee destaka, kompostu husi Linhas Instituisaun Estadu ida-ida nebee

halao sira nian knar iha Autoridaede Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona

Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba Oe-Cusse durante tinan 2015 hanesan lista mensiona iha

tabela kraik nee.

Total funsionariu nebee destakado iha Autoridaede Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse

Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba Oe-Cusse hamutuk 1.458 pessoas, nee

kompostu husi funsionariu permanente, professionais saúde no professores.

Funsionarius kontratadu sira nebee halao hela sira nian aktividades iha Autoridaede Rejiaun

Administrativa Espesial Cusse Ambeno no Zona Espesial no Ekonomia Sosial Merkado ba

Oe-Cusse sei responsabiliza nafatin husi Governu Sentral atravês Linhas Instituisaun Estadu sira.

Ministério Funcionário Categoria Escalão Índice Total Salario

M C I A Americo Soares de Carvalho 12780-9 TAGrauE 2 174 2,088

M C I A Imaculada da Cruz 24944-0 TAGrauE 2 174 2,088

M C I A Crisviano Bobelo 24946-7 TAGrauE 1 166 1,992

M C I A Crecencio Sucu 25632-3 Dir

Nacional

2 725 8,700

M C I A Domingas Sufa 26591-8 TPGrauD 2 230 2,760

M C I A Jacinto Beno 29638-4 TAGrauE 1 166 1,992

M C I A Calisto Poto 29640-6 TAGrauE 3 183 2,196

Total Funsionario MCIA 7

Total Salario MCIA 21,823

Ministério das Finanças José da Costa 6578-1 TPGrauD 4 247 2,964

Ministério das Finanças Domingos Baptista Gomes 6593-5 TPGrauD 4 247 2,964

Ministério das Finanças Alberto Teofilo Freitas 7075-0 TAGrauE 1 166 1,992

Ministério das Finanças Germano Freitas Ximenes 7186-2 AssGrauF 4 149 1,788

Ministério das Finanças Dionizio Maniquin 8281-3 TPGrauD 5 255 3,060

Ministério das Finanças Manuel Tolan 8286-4 TAGrauE 5 200 2,400

Ministério das Finanças Mario Coel 8859-5 TAGrauE 4 191 2,292

Ministério das Finanças João Horacio da Costa 12715-9 AssGrauF 1 136 1,632

Ministério das Finanças José Carlos Guia de Oliveira 13006-0 AssGrauG 1 115 1,380

Ministério das Finanças Afonso Suratai da Costa 13016-8 AssGrauG 1 115 1,380

Ministério das Finanças Thomas da Costa 13058-3 AssGrauG 1 115 1,380

Ministério das Finanças Tobias Borges da Cruz 13059-1 TPGrauD 1 221 2,652

Ministério das Finanças Acildo Cardoso Fernandes 13085-0 AssGrauG 1 115 1,380

Ministério das Finanças Florinda de Fátima Sequeira Bobo 13185-7 TAGrauE 1 166 1,992

Ministério das Finanças Patricio Tanaque Abi 15574-8 AssGrauF 1 136 1,632

Ministério das Finanças Victor Bobo Mauno 31257-6 AssGrauF 1 136 1,632

Total Funsionario MdF 16

Total Salario MdF 34,200

Ministerio do Turismo Maria Julieta da Costa 8544-8 TPGrauD 5 255 3,060

Total Funsionario MT 1

Total Salario MT 3,060

M P R M Julio Boquifai 22339-5 TAGrauE 2 174 2,088

Total Funsionario MPRM 1

(32)

Ministério Funcionário Categoria Escalão Índice Total Salario

SEPFOPE Herminio Talue 11508-8 IR 1 765 9,180

SEPFOPE Tarciso da Costa 12434-6 Dir.Distr. 2 600 7,200

SEPFOPE Lourenço Paixão da Rosa 12531-8 TAGrauE 2 174 2,088

SEPFOPE Mario Muni Salu 20294-0 TPGrauD 1 221 2,652

SEPFOPE Sebastiao Colo 27643-0 TAGrauE 2 174 2,088

SEPFOPE Jose Neu 27649-9 TAGrauE 2 174 2,088

SEPFOPE Maria Imaculada da Cruz Taul Anuno 27654-5 TAGrauE 2 174 2,088

Total Funsionario SEPFOPE 7

Total Salario SEPFOPE 27,384

S E P I Inacio Quebo 33126-0 TPGrauD 1 221 2,652

Total Funsionario SEPI 1

Total SEPI 2,652

Ministério da Saúde Manuel da Cunha 7047-5 ChefeDep. 2 510 6,120

Ministério da Saúde Marcos Seo 7050-5 ChefeDep. 2 510 6,120

Ministério da Saúde Domingos Lafu 7122-6 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Francisco Xavier Soares 7123-4 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Edita Ascenção Ribeiro da Sousa 7242-7 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Angela Maria Marsella Teme 7361-0 ChefeDep. 2 510 6,120

Ministério da Saúde Manuel da Costa 7482-9 TDTSPGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Celestino Sari Batu 7487-0 EnfGJB 1 450 5,400

Ministério da Saúde Lucia Taeki 7488-8 Dir.Distr. 2 600 7,200

Ministério da Saúde Jose Soares 7489-6 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Rosa de Lima Elu 7490-0 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Domingos Fatubai 7491-8 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Maria Adelaide da Costa Diniz 7492-6 PartProfJB 3 470 5,640

Ministério da Saúde Domingos Neno 7493-4 EnfBás. 3 370 4,440

Ministério da Saúde Domingas dos Remedios 7517-5 PartProfJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Lolita Lay dos Santos 7518-3 ChefeDep. 2 510 6,120

Ministério da Saúde Amadeo Ton 7519-1 EnfGJB 1 450 5,400

Ministério da Saúde Isadora Marques 7521-3 EnfGJB 3 470 5,640

Ministério da Saúde Mateus Corbafo 7522-1 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Albano Neno Leus 7523-0 EnfGJB 1 450 5,400

Ministério da Saúde Jovito Alvaro da Costa 7524-8 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Fulgencio do Rosário 7525-6 EnfGJB 1 450 5,400

Ministério da Saúde Camilo Lelan 7526-4 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Fernando Mala Quilo 8061-6 TPGrauC 5 349 4,188

Ministério da Saúde Gil Firmino do Rosario 8362-3 TDTSPB 3 320 3,840

Ministério da Saúde Facundo Lafu 8364-0 TPGrauC 5 349 4,188

Ministério da Saúde Luis de Jesus Neno 8365-8 TPGrauC 5 349 4,188

Ministério da Saúde Cecilia dos Remedios 8408-5 PartProfJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Dismas Lucia da Cruz Anuno 8409-3 EnfGJB 3 470 5,640

Ministério da Saúde Beatriz da Costa Corbafo Noronha 8412-3 PartProfJB 3 470 5,640

Ministério da Saúde Milena Maria Paixão Bano 8413-1 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Victor Manuel dos Reis da Costa 9065-4 TAGrauE 5 200 2,400

Ministério da Saúde Baptista Punef 9398-0 EnfGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Fernando dos Santos 9416-1 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Lamberto Hanjan 9907-4 TAGrauE 4 191 2,292

Ministério da Saúde Nelson da Paixão 9908-2 TDTSPGJA 1 510 6,120

Ministério da Saúde Mateus Fuka Kaet 9931-7 AssGrauF 2 140 1,680

Ministério da Saúde Alberto Nunes 10827-8 TDTSPGJB 1 405 4,860

Ministério da Saúde Agustinho Punef 10831-6 EnfGJB 1 450 5,400

Ministério da Saúde Luis Pereira Valerianus Mouzinho 10832-4 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Nilda Maria da Costa 10833-2 PartProfJB 2 460 5,520

Ministério da Saúde Ermelinda da Cunha 10834-0 EnfGJB 2 460 5,520

Ministério da Saúde Abraham Nufa 10835-9 AssEnf. 4 280 3,360

Ministério da Saúde Rui Mali Talo 10836-7 EnfBás. 2 360 4,320

Referensi

Dokumen terkait

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk

Bahwa pada akhirnya, penahanan terhadap Akbar Tanjung itu diasumsikan tidak akan bermuara pada pengadilan atau proses hukum yang tuntas.. Ancaman partai Golkar terhadap

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk

Kata seorang dari mereka, “lalu, apakah yang engkau tawarkan sebagai kompensasi bagi kami?” Jawab Suhaib, “Jika anda sekalian setuju, bekal berupa barang dagangan yang kubawa,

Apabila pada waktu tersebut di atas Saudara atau yang mewakili (dibuktikan dengan Surat Kuasa) tidak dapat hadir dan tidak dapat membuktikan keaslian dan

Dalam hal pembinaan ini, menurut Rektor UMSU Drs H Chairuman Pasaribu, UMSU diberi tugas untuk melakukan pembinaan terhadap Universitas Muhammadiyah Tapanuli Selatan di

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk diketahui dan

manfaat bagi setiap tingkatan pengurus maupun perorangan yang mengelola Katam, di mana dana yang diberikan disebut Alokasi Dana Jamiah (Katam), maka bersamaan dengan acara