Koia i kukune mai te urupounamu Mā wai rā tō tātou reo e haumanu?
Hei kuru tongarerewa, Hei onge kāmehameha, Me tiritiri ko te pura I ruia mai i Rangiātea
Whakatūria he kura, Kia whāngaia ko ngā mokopuna,
Ki te waitī o onamata Kia tipu ake he momo tētēkura, Kua kākahu ki Te Aho Matua...
Whakatūria te kura,
I whakaarahia i te pā-tūwatawata o Ngā Tūmanako e, Nā te kaha o te iti o rangapū,
Nā te manako o te manawa tītī, Te Kura Kaupapa Māori i whakatūria ai
Kua eke rā te ngāhurutanga (hoko mā rima e) Te purapura i whakatōkia rā,
Kua tipu, kua manahua…3
Ka tīkina ake tēnei wāhanga waiata hei wāhi ake i tēnei kaupapa; he mea tito e ētahi o ōku tuākana hei whakanui i te rua tekau mā rima tau o tō mātou kura, o Te Kura Kaupapa Māori o Hoani Waititi Marae [TKKM o HWM]. Ko tā te waiata nei he whai haere i te takenga mai o te kura kaupapa Māori [KKM], otirā, o TKKM o HWM; mai i
te orokohanga o te whakaaro, ki te whakatuwheratanga o te kura, ki te waihangatanga o Te Aho Matua [TAM], ka tau mai ai ki ngā hua kua puta i a ia, i TKKM o HWM, moroki noa nei.
3 I waiatahia tuatahitia te waiata nei e te kapa o Ngā Tūmanako i ngā whakataetae kapa haka ā-rohe o Tāmaki Mākaurau 2010 i tū ki te whare tapere o Aotea. Nā Reikura Kahi rāua ko Korōria Taumaunu (he ākonga o mua o TKKM o HWM) te waiata nei i tito.
Hei te kōwae whakamutunga kitea ai te aronga matua o tēnei rangahau nei. Ko ngā purapura e kōrerohia nei ko ngā mokopuna kua tupu mai i te māra o TKKM o HWM i roto i ngā tau. Ko te huatau ia, ka toua he purapura ki te one haumako o Kaupapa Māori.
Ka roa e tāwharautia ana e TAM, otirā, e āta whāngaia ana ki ngā hua o Reo, o Tikanga, o Mātauranga Māori. Nāwai rā ka tupu, ka pihi ake, ka puāwai. Ka puāwai ana ngā tupu nei, ka tīkarohia ake, ka kawea atu ai ki te ao hei taonga whakarei, hei kura
whakanikoniko. Kātahi ka tiritiria anō te one, ka toua ētahi anō purapura, ka tīmata anō ngā mahi poipoi.
Nō te tau 1996 i puāwai ai te tuatahi o ngā purapura nei, me te aha, i puta atu ngā pia tuatahi o TKKM o HWM ki te ao. Otirā, ka pau ana he tau, he purapura anō te puāwai mai, he pia anō te puta atu ki te ao. Heoi anō ko te pātai, ‘Kua tupu pēhea nei, otirā, kua manahua pēhea nei ngā purapura nei?’ Nau mai rā ki te ito o tēnei kaupapa rangahau!
Te kaupapa
Tā ēnei mahi he aro ki te angitu mātauranga; ki ōna whakamāramatanga, ki ōna
whakatinanatanga. Ko tōna whakamāoritanga, i te horopaki o TKKM o HWM, tērā e mātua whāia ana, otirā, ko te pātai matua kei mua i te aroaro ko tēnei;
He tino pēhea nei te angitu o TKKM o HWM i roto i ngā tau? Hei hoa wherawhera i te pātai nei ko ēnei;
He aha ngā tino hua kua puta i te kura? Kua whai hua rānei ia?
Ko hea ngā taumata e tika ana kia whāia e te kura? Kua panoni rānei ngā taumata nei i roto i ngā tau?
He āta arotake, he aromātai, he arohaehae i te angitu me tāna i whai wāhi ai ki TKKM o
HWM te mahi. E ekea ai te pae o Urupare, e taukia ai te taunga o Mārama, i rukuhia a Hirikapo, i tutungia a Mahara, otirā, i tōia mai a Wheako rāua tahi ko Whakaaro. Ka mutu, i tīkina a Kupu hei whiringa kōrero. Ko te ‘Kupu’ e kōrerohia nei e au, ko ngā kupu ake a ngā toronga whānau o TKKM o HWM i noho mai hei pūkōrero i tēnei
kaupapa rangahau; ko ā rātou kupu, ko ā rātou kōrero mai ki ahau hei weu rangitāmiro i ngā wāhanga o tēnei kaupapa rangahau e whai auaha ai ia.
Te KKM
I mua i te tau 1985, hāunga anō tā ngā kōhanga reo whāngai i ngā mokopuna ki te reo Māori, eke ana te raro e puta ai te tamaiti ki te kura, kotahi anake te momo kura hei tomo māna; ko ngā kura auraki, otirā, ko ngā kura a te Kāwanatanga. Na, ka kuhu ana te
tamaiti ki aua kura rā ka mahue mai ngā pūeru whakamahana o Kaupapa Māori. Nāwai, nāwai ka rangona ngā hau māeke o te ao auraki, me te aha, ka kuhuna ngā kaka Pākehā hei ārai i te hau, hei whakamahana anō i te tinana. Ka waia haere ngā mokopuna ki taua
noho, ā, kāore tonu i roa ka warea te mahanatanga me te pūāhurutanga o ngā pūeru Māori nei i tupu mai ai rātou; ka mahue iho ko te reo, ngā tikanga me te mātauranga Māori, ka toro atu ai ngā ringa ki te reo Pākehā, otirā, ki te ao auraki. Nā whai anō i ara
mai ai te KKM; hei kāinga mō te reo Māori, hei āhuru mōwai mō ngā tamariki mokopuna.
I puea ake te KKM i ngā āwangawanga kei riro te reo Māori i te pari o te rua, tē mahuta ake anō ai. Tērā anō te māharahara kei pāngia kinotia ngā mokopuna e ngā aupēhitanga
o te ao auraki i rangona whānuitia e ō rātou mātua, e ō rātou tūpuna (Morgan, 2010; Nepe, 1991; T. Rewi, 2006; G.H. Smith 2003a; Winitana, 2011). Me te aha, hei whāinga mōna, mō te KKM;
Ko te whakaako ā-Māori nei i ngā mokopuna i puta i ngā kōhanga reo.
Ko te whakaū i te mātauranga Māori kia tangata whenua ai te noho i roto i ngā marautanga, otirā, i te pūnaha mātauranga.
Ko te whakaputa i ngā ākonga reorua, kākanorua anō hoki mā te noho rumaki i roto i te reo me te mātauranga Māori.
He whakawhanake i ngā pūkenga o ngā ākonga e puta ai he hua pai ki te pāpori o Aotearoa (Sharples, 1992 i roto i tā Tocker, 2002, p. 46).
Ko tā te KKM he whai i te ara i parahia e Te Kōhanga Reo; ko te whakarauorahia o te reo Māori hei kaupapa matua. Waihoki, ko tāna he whakarite i tētahi anō kāinga e tupu tonu mai ai ngā mokopuna i te mātotorutanga o te ao Māori ka puta ana ki te kura, otirā,
e takaia tonutia ai rātou ki ngā pūeru whakaāhuru, whakatangata anō hoki o te ao Māori.
Hei tuarā mō te KKM i tōna orokotīmatanga ko te whānau tonu; ko rātou ngā ringaringa me ngā waewae. Nā rātou tonu te kaupapa i kōkiri, i kawe, i whakatinana. Me te aha, hāunga anō ngā taimahatanga o te wā, te rawakore rānei i poke i a rātou, i whānau mai
te mātāmua, arā, TKKM o HWM i te tau 1985.
Nāwai rā ka whai hoa TKKM o HWM4, otirā, ka whakairohia TAM hei kaupapa ārahi. Ko tāna, ko tā TAM, he whakarārangi i ngā mātāpono matua o te kaupapa e pai ai te whakahaerehia o ngā kura, e tika ai te raupītia o ngā mokopuna, otirā, e puāwai mai ai te tamaiti me ōna katoa (Nepe, 1991; Ministry of Education, 2008; Tocker, 2002). Hei tā
Winitana,
Tīmata mai ai te kaupapa i tā te Māori whakatau mō te orokohanganga me te hekenga mai o te ira tangata. Ka toro ki te reo Māori me ngā huarahi haere ōna e whakaoratia ai. Kātahi ki te tangata me ngā whanaungatanga ōna. Ki te ao whānui me ōna nei taonga homai. Ka hurahuraina ngā tikanga o te ao ako. Ka hoki anō ki te kawa o te Kura Kaupapa Māori (2011, p. 197).
Ko te whāngai i te wairua, te tinana, te ngākau me te hinengaro te aronga e Māori ai tā te tamaiti hīkoi i te mata o te whenua.
Ka whā tau te KKM e oke ana kātahi ka whakamanahia ngā kura e te Kāwanatanga, ka whai wāhi atu ki te Ture Panoni Mātauranga 1989. Nā runga tonu i ēnei whakaritenga ka pūmau te noho a te KKM hei kura tūturu i raro i te ture, me te aha, i whai wāhi te KKM ki te tahua pūtea Kāwanatanga hei hāpai i te kaupapa, hei whakangāwari anō hoki i ētahi o ngā taimahatanga kua roa nei e pīkaungia ana e te tokoiti o Rangapū.
Heoi anō, ehara i te mea i ea katoa ngā taimahatanga, i mahue katoatia rānei ngā pīkaunga i tā te KKM piri atu ki te Kāwanatanga; he here anō i puta, he haepapa anō i
riro mai, otirā, he tohe anō te haere ake. Me te aha, ka ura ake te pātai (otirā, e karawhiua tonutia ana e ētahi), ‘I whakamanahia rānei ngā KKM?’ Hei te wāhanga tuarima tirohia ai tēnei pātai, inā hoki, ko ngā patanga o tā te Kāwanatanga me te KKM
taumau hei matapakinga.
Tēnei au!
Mokori anō kia paku whakamahuki ake i konei, ko wai tēnei e ngaki nei i tēnei māra rangahau. He uri ahau nō te iwi kai rarawa – ko Te Rarawa te iwi, ko Te Tao Mauī te hapū, ko Tinana te waka, ko Mātihetihe te marae. Ko Mitimiti te wāhi e mōhiotia nei e au ko taku tūrangawaewae; he kāinga pakupaku nei kei te taha whakararo o te wahapū o
Hokianga. Koia te wāhi i tanumia ai tōku whenua i taku whānautanga mai ki te ao; hei reira hoki au okioki ai kia karangahia au e te Wāhi Ngaro. Koia taku whenua taurikura, taku wāhi houkura; ko reira au hono ai ki ōku tūpuna, ki ōku wheinga.
I tua atu i tērā kāinga ōku, tērā anō tētahi e titi kaha nei ki te ngākau;
Ko Hikurangi te pae maunga Ko Waitākere te awa Ko Waipareira te rohe Ko Hoani Waititi te marae
Ko Te Aroha te wharekai Ko Ngā Tūmanako te whare tūpuna
Katoa mātou ko taku tuakana, ko taku tungāne i whakatupuria i Tāmaki Makaurau. Noho tāone ai mātou, noho tawhiti nei i ō mātou tūpuna, i ō matou whenua, ka mutu, e pērā tonu ana. Heoi anō, nō mātou te whiwhi i tupu tonu mai ai mātou i te pā tūwatawata o Hoani Waititi Marae, i te mātotorutanga o te ao Māori. Mai i te kōhanga reo, tae atu rā ki te wharekura, koinā te kāinga i tupu ai te reo Māori i roto i a mātou, otirā, i rongo ai mātou i te mahanatanga o te ao Māori. Hei kāinga te kura, otirā, te marae whānui ki a mātou ko taku whānau, me te aha, ko ngā hono ki a ia e rongo nei au, anō nei he hono whakapapa; he hono tē mahue iho, tē motukia. Me pēnei pea te kōrero;
ko Hoani Waititi Marae te papa, ko Ngā Tūmanako te kuku o te manawa.
Nō reira, nei ahau te kairangahau nei, he uri nō te iwi kai rarawa, he mokopuna nā ōku tūpuna, he tamāhine nā ōku mātua. Ka mutu, e whakahīhī katoa ana au i ērā tātai ōku. I kō atu, he wahine Māori ahau i tupu mai i te tāone, otirā, i whāngaia ki ngā reka o te ao Māori e ngā hau e whā. Nō reira, e tika hoki ana te kōrero he uri ahau nō te marae o Hoani Waititi, he mokopuna nā Te Kōhanga Reo, otirā, nā TKKM o HWM.
Me kōrero ēnei hononga ōku ki taku tūrangawaewae ā-tāone nei, ka tika; koinei te kāinga i whai pānga ai au ki te ao Māori. Koinei te kāinga, otirā, ko ngā whānau o tēnei
marae te hunga i whakaauaha i a au e whai wāhi ai au ki ngā tini huarahi e takahi nei au i ēnei wā nei. Me kī rā, i riro i a mātou ko taku whakareanga ngā hua o ngā whakapaunga werawera a ō mātou pakeke; he hunga i pakanga mō te kura, mō te reo Māori, otirā, mō te iwi Māori te take. Nō reira, tē taea e te kairangahau nei te noho
mawheto i te kura, otirā i te kaupapa o te KKM. Me te aha, e kore au e noho tawhiti i tēnei kaupapa rangahau. Kia kī pēnei pea, ko au te kura, ko te kura ko au, waihoki, ko