• Tidak ada hasil yang ditemukan

Budget: Current Year | Timor-Leste Ministry of Finance FINAL BB3A 2015

N/A
N/A
Protected

Academic year: 2017

Membagikan "Budget: Current Year | Timor-Leste Ministry of Finance FINAL BB3A 2015"

Copied!
137
0
0

Teks penuh

(1)

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

Livru 3-A

Orsamentu Geral Estadu

Distritus

(2)

Prefásiu

Lei Orgáni

no jere info

Tuir prov

publika ver

promulga

Nasional.

Dokument

da Repúbli

Livru 1

Livru 2

Livru 3

Livru 3

Livru 4

Livru 5

Livru 6

Livru 3A D

Livru ida n

servisu iha

Produsaun

orsamentu

Dokument

bá publik

syaquim@

Bainhira T

fiar katak d

no bainhir

informasau

Emilìa

 

Pires

Ministra

 

Fin

S e j a u m

u

ika Ministé

ormasaun fi

vizaun ida n

rsaun final

husi Sua E

asaun husi

ika , no mos

1 :

Rezum

2 :

Planu

3A :

Distri

3B :

RAEO

4 :

Items

5 :

Parse

6 :

Fundu

Distritu ana

ne’e aumen

a distritu hus

Livru ida

no projetu

asaun orsam

kasaun bele

@mof.gov.tl

Timor-Leste

dokumentu

a disemina

un importan

s

 

nansas

m b o m

ériu Finansa

inansial ne’

ne’e no atu

kona-bá do

Eselensia P

Orsamentu

s produs liv

mu Orsame

u Asaun Anu

it

us

OA & ZEES

liña Orsam

iru Dezenvo

u Espesial.

aliza detaille

nta transparé

si aproprias

nee mos at

sira nebe a

mental bele

e dirije ba

ka telefone

e hatete

“Sa

sira ne’e se

ba povu T

nte kona-bá

Repú

c i d a d ã

Gabine

Li

as nian espe

ebé iha rela

u aumenta

okumentu si

Prezidente d

Jeral Estad

vru orsamen

ntu

uál

SM

mental

olvimentu

es program

énsia orsam

saun orsame

tu haklaken

aloka ba Suk

e hetan iha w

a Diretor

e +670 333

ai Sidadaun

ei aumenta

Timor-Leste

á Orsamentu

ública Dem

Minist

ã o , s e j a

ete da Mi

 

ivru 3A -

esifika resp

asaun ho set

a transparén

ira ne’ebé ih

da Repúblik

du 2015 ham

ntu apoiu

oi-ma Governu

mentu hodi i

ental.

n informasau

ku, Sub-Dis

website Min

Nasional

9518.

n ida ne’ebé

koiñesimen

e, Sosiedade

u Estadu 20

mocrática

tério das

a u m n o

nistra

Distritus

onsabilidad

tor públiku

nsia kona-bá

ha relasaun

ka hafoin

mutuk ho L

-oin hanesan

ba Distritu

informa ba

un ba públi

stritu no Dis

nistériu Fina

Orsament

é diak, sai h

ntu no komp

e Sivil no

15.

a de Timo

Finanças

o v o h é r

de Diresaun

no publika

á finansas p

ho Orsame

debate iha

Lei Orsamen

n tuir mai:

ida-idak, to

sidadaun s

iku atu heta

stritu.

ansas,

www

tu, Sr. Sa

heroi foun b

priensaun k

Parseiru D

or-Leste

s

r o i p a r

n Nasional O

rezultadu e

publikas, M

entu Jerál Es

Sesaun Pl

ntu, ne’ebé

o’o Sub-Dis

ira kona-bá

an koiñesim

w.mof.gov.t

lomão Yaq

ba ita nian

kona-bá fina

Dezenvolvim

r a a n o

Orsamentu

statístika.

Ministériu F

stadu 2015,

enária Parl

públika iha

stritu no Su

á planu desp

mentu konab

l

. Pergunta

quim iha

Nasaun”

, i

ansa Gover

mentu sira h

s s a N a

atu foti

Finansas

, ne’ebé

lamentu

a Jornal

uku sira.

peza no

ba total

as

kona-e-mail:

ita hotu

rnu nian

hanesan

(3)

Índice

Prefásiu ... 1

Introdusaun ...3

PARTE A: Sumariu Despeza PDID no PNDS iha Distritu ...5

PARTE B: Sumariu Estatistika Distrital ... 12

Mapa 1: Liña kiak Distritu ... 12

Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos iha Distritu ... 13

Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku iha Distritu ... 14

Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula iha Distritu ... 15

Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu iha Distritu ... 16

Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak ... 17

PARTE C : Perfil no Orsamentu Distritu husi programa PDID no PNDS ... 18

1. District Aileu ... 18

2. Distritu Ainaro ... 24

3. Distritu Baucau ... 31

4. Distritu Bobonaro ... 38

5. Distritu Cova-Lima ... 45

6. Distritu Dili ... 51

7. Distritu Ermera ... 59

8. Distritu Laútem ... 67

9. Distritu Liquiça ... 73

10. Distritu Manatuto ... 79

11. Distritu Manufahi ... 85

12. Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno ... 91

13. Distritu Viqueque ... 96

Despezas sira seluk ba Dezenvolvimentu iha Distritus. ... 102

(4)

INTRODUSAUN

Livru Nu. 3A Orsamentu Jeral Estadu 2015 ne’e hatudu Orsamentu Estadu tuir distritu ho orsamentu

multi-distritu (distritu rua ba leten), inklui mos informasaun badak konaba distritu hanesan : populasaun,

funsionáriu governu, fasilidades saúde no edukasaun, idozu no invalidu sira, Bolsa da Mãe, Kombatente

Libertasaun Nasional no benifisiariu- ba Mártire sira, ho despeza Parseiru Dezenvolvimentu iha distritu

sira tuir Ministeriu/Ajensia.

Iha tinan 2015, V Governu Konstitusional haforsa liu tan ninia esforsu ba dezenvolvimentu lokal nudar

dalan ida atu atinji metas ne’ebe hatúr ona iha Planu Estratejiku Dezenvolvimentu Nasional ho nune’e

halao kontinuasaun ba programa dezenvolvimentu foun rua nebe deklara tiha ona husi IV Governu liu

Resolusaun no. 1/2012 nebe hanaran Programa Nasional Dezenvolvimentu Suku (PNDS) hodi troka

Programa PDL no DL no. 4/2012 konaba Programa Dezenvolvimentu Integradu Distrital (PDID) nebe sei

akumula PDD 1 no 2 .

Alokasaun Orsamentu ba PNDS mai husi Despeza Transferensia Publika iha Fundu Konsolidadu

Timor-Leste (FKTL). Alokasaun orsamentu ba Suku ida-idak depende ba kriteria hanesan total populasaun, no

klasifikasaun hanesan area remota, remota liu no remota teb-tebes husi Suku ba Kapital Sub Distritu,

Distritu no Kapital Nasaun (Dili). Ba programa ida ne’e, Ministeriu Administrasaun Estatal liu husi

Sekretario Estado Desenvolvimento Lokal mak sei responzabiliza diretamente ba alokasaun orsamentu

Distrital tuir kriteriu sira nebe mak determina husi lei no konsulta ho Konseilu Suku sira.

PNDS sei hakbi’it komunidade sira, sira nia Xefe no Konsellus Sukus, atu planeia no hari’i infra estrutura

bázika ne’ebe sai hanesan prioridade suku, responsavel ba resultadu no fundus ne’ebe utiliza no atu asegura

manutensaun projetus no atu nune’e projetus kontinua funsiona no oferese benefisius ba komunidade.

Komunidade presiza assistensia barak atu bele implementa no realiza mehi refere.

Ba tinan 2015 PNDS hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $17,8

ho nian kompozisaun ba projetu

fisiku hamutuk tokon $15,3 no tokon $ 2,6 ba kustus operasional. Projetu fisiku ba tinan 2015

sei

implementa deit iha Sukus 353, Distritus 13 ho razaun baseia ba siklu ka faze PNDS nebe tau iha Manual

operasional PNDS no fo tempu barak ba Sekretariadu PNDS atu prepara rekursus nebe diak liu ba

implementasaun programa no fo tempu sufisiente ba funsionarius/as foun ba programa ida ne’e atu aprende

liu tan antes koloka ba Sub Distritus no Sukus tomak iha territoriu Timor Leste. Kustus operasional hetan

alokasaun ba Suku hotu (442) iha distirtu 13 hodi halo preparasaun planeamentu ba programa tinan 2015.

Alokasaun orsamentu ba PDID mai husi despeza Kapital Dezenvolvimentu iha fundu CFET. Programa

nee, Ministeriu Administrasaun Estatal mak sei kordena ho Instituisaun hot-hotu nebe iha projetu ho valor

kiik liu rihun $500,001. Ministeriu Administrasaun Estatal mak sei responsabiliza ba alokasaun ba distritu

ida-idak tuir faktor-relevante- sira hanesan populasaun, numeru ema kiak no seluk-seluk tan. Instituisaun

hot-hotu sei apresenta proposta Planu Kapital Dezenvolvimentu liu husi – PDID ba Ministeriu

Administrasaun Estatal .

(5)

determina ona valor osan husi rihun $1,001 to’o rihun $150,000 konsidera ba PDD I no PDD II ho valor

osan husi rihun $150,001 to’o rihun $500,000.

Total orsamentu PDID ba tinan 2015 hamutuk tokon $34,844 hafahe ba : PDID foun ho montante tokon

$28,768; Reapropriasaun 1 & 2 tinan 2012 ba tinan 2015 ho total $775; Reapropriasaun

PDD-1 & PDD-2 tinan 20PDD-13 & 20PDD-14 ba tinan 20PDD-15 ho total rihun $3,068; Reapropriasaun PDL tinan 20PDD-12 ba

2015 ho total $198 no kustus seluk ba PDID tinan 2015 ho total rihun $2,035

Montante reapropriasaun nebe temi iha leten ba projetu PDID (PDD-1 & PDD-2) no PDL reapropria

hikas ba tinan 2015 tanba lakonsege finaliza iha tinan refere. Kalkulasaun ida ne’e hodi prevene projetu

sira nebe labele inplementa ka hakotu iha 31 de Dezembro 2014 (informasaun kompletu bele hare iha

tabela orsamentu husi Distritu ida idak).

Livru no.3 mos apresenta projetu reapropriasaun no retensaun husi 2012, 2013 no 2014 nebe la-konsege

finaliza iha 2014 no sei lori kontinua iha 2015. Ba retensaun no reapropriasaun projetu PDD I no PDD II

husi 2012 hamutuk rihun $774.7; Reapropriasaun/retensaun PDL husi 2012 hamutuk rihun $198.3 no

tokon $3.1 ba reapropriasaun/retensaun PDD- I no PDD-II husi tinan 2013/2014 . Kalkulasaun ida ne’e

hodi prevene projetu sira nebe labele inplementa ka hakotu iha 31 de Dezembro 2014 (informasaun

kompletu bele hare iha tabela orsamentu husi Distritu ida idak).

Bainhira implementa didi’ak, PDID (PDD I ho II) no PNDS sei kontribui direta ba kreximentu ekonómiku,

loke servisu, ho lori oportunidade barak ba distritu, sub-distritu, Suku no aldeia. Nune’e dezenvolvimentu

ekonómiku mos sei aumenta iha distritu sira ne’e tuir objetivu governu nia politika.

Alem de PDID, iha distritu sira mos sei iha Projetu Anual Ministeriu/Ajensia sira ho projetu multi anual

husi Fundu Infra-estrutura, maibe projetu sira ne’e sei implementa husi nivel nasional.

(6)

PARTE A: SUMARIU DESPEZA PDID NO PNDS IHA DISTRITU

SUMARIU ORSAMENTU DISTRITAIS

Iha parte ida ne’e sei apresenta fontes orsamentus ba distritus sira nebee sei informa liu husi grafiku 3.

Grafiku 1 apresenta kona ba fontes orsamentais, grafiku 2 apresenta kona ba orsamentu tuir distritus no

grafiku 3 apresenta kona ba despezas perkapita husi total orsamentu PDID no PNDS tuir distritu ida-idak.

Alen de nee apresenta mos orsamentu nebee implementa husi nivel nasional.

Grafik 1 : Apresenta total orsamentu Distritais no Fontes seluk

 

Grafika 1 hatudu projetu nebe implementa direta husi rekursu nivel distrital hamutuk tokon $63.2 mak

hanesan PNDS, PDID no Mão de Obras. Projetu sira nebee mak nia implementasaun iha distritus maibe

implementador husi nivel nasional hamutuk tokon $59.4 mak hanesan projetu Liñas Ministeriais,

rehabilitasaun eskola no Posto Saúde no projetu nebee la identiifikadu.

PDID, 32,809

PNDS, 17,845

Mão da Obras, 10,526 LM, 39,381

Rehab Eskola & Posto Saude,

20,000

(7)

Grafiku 2

$4.4 – tok

Viqueque,

hamutuk to

boot nebe

rehabilitasa

indika katak

kon $6.1) hu

Baucau, Bo

okon $23.7,

ee kontribu

aun eskola n

Gr

Mana

G

k iha distrit

usi total de

obonaro no

, maibe la-i

ui ba deze

no postu sau

rafiku 3 : A

L Liquica, $51 atuto, $67

Manufahi, $69 Oecuss

Grafiku 2:

tu 5 mak he

speza PDID

Ermera. D

iha diferens

envolviment

ude no proj

Apresenta t

autem, $60 se, $10

Viqueque, $63

PDID no P

etan alokasa

D ho PNDS

Distritu sira n

sa nebee sig

tu distritus

etu adisiona

total orsam

PNDS tuir D

aun despeza

S. Distritu s

nebe hetan

gnifikante. I

s mak han

al PDID 20

mentu PDID

Ai

Di Ermera, $52

Distritus

a boot hamu

sira nebee h

despeza kii

Iha parte ida

nesan proje

14.

D & PNDS

ileu, $67

Aina

Covalim

li, $25

utuk tokon

hetan despe

ik nebee me

a nee apres

etus mão d

perkápita

aro, $64

Baucau, $52

Bobonaro, $51

ma, $56

$26.8 (entr

eza boot ma

enus husi to

enta mos d

de obras,

 

(8)

PDL PDD-I PDD-II Total PDD-I PDD-II Total PDD-I PDD-II Total Fisiku O perasional Total

Aileu 2,838 62,847 20,000 85,685 79,714 19,741 99,455 468,068 1,252,442 1,720,510 1,905,649 905,250 170,250 1,075,500 2,981,149 Ainaro 10,607 6,556 - 17,162 469,398299,434 768,832 694,625 1,237,617 1,932,243 2,718,237 933,500 122,500 1,056,000 3,774,237 Baucau 1,357 13,625 - 14,981 23,369 52,741 76,109 1,404,4891,798,571 3,203,060 3,294,151 2,146,000 350,250 2,496,250 5,790,401 Bobonaro 21,560 2,391 - 23,951 - 216,261 216,261 1,622,3991,138,803 2,761,202 3,001,414 1,393,750 289,250 1,683,000 4,684,414 Covalima 1,400 113,927 - 115,327 11,537 56,995 68,532 424,060 1,603,813 2,027,874 2,211,732 960,500 175,000 1,135,500 3,347,232 Dili 10,200 22,738 61,596 94,534 523,454112,760 636,214 817,342 2,991,006 3,808,349 4,539,097 1,140,750 174,250 1,315,000 5,854,097 Ermera 88,150 33,290 15,157 136,597 27,090155,933 183,022 555,256 3,014,873 3,570,129 3,889,749 1,941,000 306,750 2,247,750 6,137,499 Lautem 10,558 46,824 39,560 96,942 51,386 57,558 108,943 871,627 1,082,882 1,954,508 2,160,394 1,215,250 200,750 1,416,000 3,576,394 Liquica 4,603 18,320 - 22,923 54,858 50,965 105,823 - 2,189,919 2,189,919 2,318,664 807,500 131,250 938,750 3,257,414 Manatuto 20,091 11,319 62,627 94,036 33,315 115,157 148,472 759,221 807,574 1,566,795 1,809,303 890,250 173,500 1,063,750 2,873,053 Manufahi 21,972 6,125 110,000 138,097 80,146 129,299 209,445 810,129 873,170 1,683,299 2,030,840 1,126,000 180,500 1,306,500 3,337,340 O ecusse - - - - - - - - - - - 539,500 89,250 628,750 628,750 Viqueque 5,000 62,371 65,525 132,896 30,306 416,184 446,490 719,243 1,631,093 2,350,337 2,929,723 1,274,500 207,750 1,482,250 4,411,973

Total 400,331198,335 374,464 973,130 932,757 2,134,841 3,067,598 9,056,946 19,711,278 28,768,224 32,808,952 15,273,750 2,571,250 50,653,95217,845,000

Despesas projetu adisional PDID 2014 2,034,660

Despesas ba programa estrada rurais, tejolo no auto emprego 10,526,000

Despesas Rehabilitasaun Eskola no Posto Saude iha Terretorio tomak 20,000,000

Despesas husi projetus Linha Ministeriu no Instituisaun Estadu sira 39,381,014

Grand Total Despesas ba Distrito 2015 122,595,626

Distritus Reapro./Retensaun 2012 ba 2015 Reapro./Retensaun 2013/14 ba 2015 PDID Foun 2015 Total PDID PNDS 2015 Total

Grafiku 3

hatudu katak kuaze distritu hotu hetan despezas per-kápita bot liu rihun $50 (entre rihun $51 –

rihun $69). Distrutu sira nebee ninia despezas per-kapita menus husi $50 mak Distritu Dili no Oecusse, ba

distritu Dili konsidera liu ba sub distritu Atauro no Metinaru, no ba Rejiaun Administrativa Espesial

Oecusse Ambeno iha 2015 konsidera deit programa PNDS tamba ninia mekanismu ezekusaun presiza

banati tuir manual programa nebee hatur ona.

TOTAL ORSAMENTU PDID NO PNDS BA DISTRITU

Politika V Governu ba 2015 hahu aloka fali orsamentu projetu PDID foun kompara tinan 2014 nebee

konsentra deit ba projetu reapropriasaun no retensaun. Orsamentu foun alokadu ba projetu PDID hamutuk

tokon $28.7, projetu reapropriasaun/retensaun husi PDD no PDL nebee sei kontinua iha 2015 sei aloka

mos orsamentu hamutuk tokon $4.0 no Orsamentu ba PNDS hamutuk tokon $17.8 nebee refere ba projetu

fiziku hamutuk tokon $15.3 no kustus operasional hamutuk tokon $2.6. Informasaun orsamentu sira nee

bele akompanha tuir tabela nee:

Husi tabela iha leten akomoda orsamentu hotu-hotu nebee ninia target implementasaun iha distritus, tantu

implementasaun direta iha nivel distritus no mos implementasaun husi nivel nasional.

1.

Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDL tinan 2012 nebe uluk ninia alokasaun atravês

husi kategoria Transferensias Publika, maibe iha tinan 2014 aloka fali iha kategoria Kapital

Dezenvolvimentu hodi finaliza, maibe iha 2015 presiza prevé nafatin orsamentu rihun $198 hodi

kontinua finaliza 42 projetus iha 12 Distritus husi 102 projetus iha 2014 ho total orsamentu rihun

$469.6.

2.

Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDID husi tinan 2012 nebe aloka tiha orsamentu iha

(9)

3.

Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDID husi tinan 2013 aloka iha tinan 2014 hodi

finaliza projetu 467 (PDD-I projetus 311 no PDD-II projetus 156), maibe projetus hirak nee seidauk

finaliza hotu. Nunee iha tinan 2015 presiza prevé nafatin orsamentu tokon $3.1 hodi realiza projetus

106 (total PDD-I hamutuk rihun $932.7 ba 62 projetus no projetus 43 husi PDD-II ho valor orsamentu

hamutuk tokon $2.1).

4.

Husi total orsamentu reapropriasaun/retensaun ne’e, Governu aloka mos orsamentu tokon $2 ho

intensaun hodi responde no finaliza projetus adisional PDID iha tinan 2014 nebee seidauk hotu hodi

kontinua reapropria ba tinan 2015.

5.

Politika Governu tinan 2015 hahu aloka fali orsamentu PDID foun ho montante tokon $28.7 ba projetu

152 (PDD-I projetus 87 ho montante orsamentu tokon $9.1 no tokon $19.7 aloka iha PDD-II ba

projetu 65). Medidas politika ida nee ho objetivu hodi kontinua implementa programa nasional refere

hodi fó oportunidade atu kria kampu trabalhu ba komunidade hodi hadia sira nian ekonomia iha nivel

minimu nian.

6.

Tinan 2015, V Governu Konstitusional kontinua aloka orsamentu boot ba programa PNDS hamutuk

tokon $17,845 kompara ho tinan 2014 nebee aloka deit tokon $13.6. Total orsamentu ida nee aloka ba

projetu fisiku hamutuk tokon $15.3 ba suku 353 no kustus operasional hamutuk tokon $ 2.6 ba suku

439 (inklui sukus balun husi Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno).

7.

Alen de orsamentu ho tipu kategoria PDID no PNDS, iha mos despezas orsamentais balun nebee

kontribui ba dezenvolvimentu distritais hamutuk tokon $69.9. Fontes orsamentu nee mai husi projetus

Liñas Ministeriu sira, Mão de Obra no resposta emergensia rehabilitasaun eskola no postu saúde iha

territóriu tomak.

Grafik 4 : Reapropriasaun/retensaun PDL 2012 ba 2015

 

Aileu, 1%

Ainaro, 5%

Baucau, 1%

Bobonaro, 11%

Covalima, 1%

Dili, 5%

Ermera, 45% Lautem, 5%

Liquica, 2% Manatuto, 10%

Manufahi, 11%

Oecusse, 0%Viqueque, 3%

(10)

Grafiku 4 h

reaproprias

seluk heta

reprezenta

Grafiku 5

boot entre

Aileu, Lau

9% ka men

0% tamba

hatudu kata

saun/retensa

an alokasau

0% tamba

Gra

hatudu rea

11% - 16%

utem, Dili (

nus husi 10%

separa ona

Grafi

ak Distritu E

aun PDL 2

un menus h

separa ona

afik-5 : R

apropriasau

%, nebee ak

(11%). Dist

%. PDID 20

husi Distrit

ik 6 : Rea

Erm Lautem, 4% Liquica, 3% Manatuto, 5%

Manuf Oecu

Ermera, Ma

2012 ba 20

husi 10%. P

husi Distritu

Reapropri

un/retensaun

kontese iha D

tritu sira sel

012 ba Rejia

tus sira selu

aproprias

mera, 6% % %

fahi, 7% sse, 0%

Viqueque, 15%

anufahi, Oe

15 nebee a

PDL ba Re

us sira seluk

iasaun/Re

n PDID 201

Distritu Viq

luk mos het

aun Admini

uk.

saun/Rete

Dili, 21 %

PDID 2013/14

cusse no Bo

a’as, entre

ejiaun Adm

k.

etensaun

12 ba 2015

queque (16%

tan alokasau

istrativa Esp

ensaun PD

Aileu, 3%

Co 1%

4 ba 2015

obonaro he

e 10% - 40

ministrativa

Pdid 201

5 nebee he

%) , Manufa

un despeza

pesial Oe-C

DID 2013

Ainaro, 25%

Baucau, 2

Bobonaro, 7 valima, 2%

etan alokasa

%, enkuan

Espesial O

2 ba 2015

 

etan alokasa

fahi (15%),

s kiik entre

Cusse Ambe

3/14 ba 20

%

2%

7%

aun boot ba

ntu ba distri

Oe-Cusse A

5

aun ho pers

Cova Lima

e persentaj

eno reprezen

015

 

projetu

itus sira

Ambeno

sentajen

a (15%),

(11)

Grafiku 6 : Hatudu projetu reapropriasaun/retensaun PDID 2013/14 nebe hetan alokasaun despezas

boot akontese iha Distritu 3 ho persentajen entre 15% - 25% (Distritu Viqueque 15%, Distritu Dili 21%

no Distritu Ainaro 25%). Iha Distritu 10 seluk hetan alokasaun dspesas kiik husi 7% mai too 3%. PDID

2013/14 ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno reprezenta mos 0% tamba separa ona husi

Distritus sira seluk.

Grafiku 7. : Apresenta Persentagen Orsamentu Foun PDID 2015

 

Grafiku 7. Hatudu katak distritu hotu-hotu hetan alokasaun despezas ba projetus PDID foun iha tinan 2015,

maibe distritu Oecusse la-hetan alokasaun despezas husi PDID. Distritus sira nebee hetan despezas boot

husi programa PDID tinan ida nee mak Distritu Bobonaro, Dili, Ermera no Baucau nebee hetan alokasaun

entre 10% - 13% no distritus sira seluk hetan alokasaun despezas menus husi 10% too 5%. PDID foun ba

Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno tinan 2015 la-hetan alokasaun orsamentu ba programa

PDID ho intensaun katak presiza focus ona programas sira nebee trasa ona husi Autoriedade Rejiaun

Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial no Economia Sosial Merkadu Oe-Cusse Ambeno.

Aileu, 6%

Ainaro, 7%

Baucau, 11%

Bobonaro, 10%

Covalima, 7%

Dili, 13% Ermera, 12%

Lautem, 7% Liquica, 8%

Manatuto, 5% Manufahi, 6%

Oecusse, 0%Viqueque, 8%

(12)

Grafiku 7 .

mak Distri

4%. Iha pa

Distritu.

Grafik 7

. Hatudu ors

tu Baucau h

arte kustus o

7 : Aprese

samentu ba

ho 14 % no

operasional

enta Perse

programa P

Distritu Erm

nian alokas

entajen O

PNDS 2015

mera ho 13

saun iha var

Orsament

5 iha parte p

% no alok

riasaun mon

u Progra

projetu fisik

kasaun kiik l

ntante tanba

ma PNDS

ku hetan alok

liu mak Dis

a aloka tuir t

S 2015

kasaun boot

stritu Oecus

total Sukus

t liu

se ho

(13)

PARTE B: SUMARIU ESTATISTIKA DISTRITAL

MAPA 1: LINA KIAK DISTRITU

Liña kiak hatudu persentajen populasaun iha distritu ho númeru nebee sei a’as ho nia rendimentu rihun $32

kada fulan nebee Governu konsidera tama iha kategoria populasaun sei kiak.

Tuir mapa estatistika iha okos hatudu katak:

1. Distritu Manufahi hatudu liña probreza ne’ebé a’as tebes.(kor mean);

2. Distritu Manatuto, Aileu, Ainaro no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi Ambeno iha liña pobreza

ladun diak;

3. Distritu Dili, Viqueque, Liquiçá, Ermera, Bobonaro no Cova-Lima iha liña pobreza diak uituan.

4. Distrtu Baucau no Lautem iha liña pobreza tun/kiik;

Sources

 National Statistic Directorate_World Bank‐ Timor‐Leste Poverty in a Young Nation_2008 Poverty headcount ratio

Percent Total

Oecusse

Li qui ca

Coval i ma Bobonaro

Ermera Di l i

Ai l eu Manatuto

Manufahi Ai naro

Vi queque

Lautem Baucau

T ot al

(14)

Page 13 of 136

 

 

Sources

National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Proportion of private households using an improved drinking water source

Oecusse

Liquica

Covalima Bobonaro

Ermera Dili

Aileu Manatuto

Manufahi Ainaro

Viqueque

Lautem Baucau

Per cent (%) 

0.00 ‐ 19.99 20.00 ‐ 39.99 40.00 ‐ 59.99 60.00 ‐ 79.99 80.00 ‐ 100.00

MAPA 2: HASA’E KUALIDADE BE’E MOS IHA DISTRITU

Estatistika ida ne’e hatudu persentajen populasaun ne’ebé simu bee husi bee matan ne’ebé di’ak.

Hadi’a bee matan inklui baze ida ne’ebé uza ba konstrusaun hodi garante protesaun husi infeksaun,

liliu husi fezes. Be matan bai-bain ne’ebé maka hadi’a ona maka bee torneira, posu ne’ebe protejidu,

posus artezianus no halibur udan been. Fontes nebee seidauk hetan protesaun mak inklui mota, lagus,

lagoas, belorin no fonte seluk ne’ebé nakloke ba infeksaun no bele fahe moras hanesan tifu, kolera no

dizenteria. Tuir mapa estatistika iha okos:

1.

Iha Distritu Baucau asesu ba be’e mo’os atinji 20% - 40%;

2.

Iha Distritu Viqueque, Aileu, Ermera, Ainaro no Manufahi , 40 – 60 % asesu ba be mo’os;

3.

Iha Distritu Lautem, Liquiçá, Bobonaro, Cova-Lima no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi

Ambeno, atinji 60 – 80% asesu ba Be Mo’os;

4.

Distritu Dili atinji 80 -100% ba asesu Be Mo’os.

 

(15)

Page 14 of 136

 

MAPA 3: HADI’A SANEAMENTU BASIKU IHA DISTRITU

Hadi’a fasilidade saneamentu katak atu haketak foer no hasai husi ema husi kontaktu ba ema fali.

Ne’e inklui deskarga sintina, koneksaun sistema esgotu kanalizadu, deskarga/pour flush ba latrinas

posu, ventiladu latrina di’ak (VLD) no latrina ho laje.

Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak :

1.

Distritu Viqueque no Ainaro hetan kualifikasaun aat tanba atinji entre 0 – 20 %;

2.

Distritu Baucau, Lautem, Aileu, Manufahi, Liquiçá, Ermera, Bobonaro, Cova-Lima no Rejiaun

Administrativa Espesial Oecussi Ambeno hetan persentajen entre 20 – 40 % ho predikadu aat

uituan;

3.

Distritu Manatuto ho persentajen entre 40 – 60 % ho predikadu naton;

4.

Distrito Dili ho persentajen entre 80 – 100 % ho predikadu diak tebes.

 

 

 

 

 

 

 

Sources

National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Proportion of private households using an improved sanitation facility

Oecusse

Liquica

Covalima Bobonaro

Ermera Dili

Aileu Manatuto

Manufahi Ainaro

Viqueque

Lautem Baucau

Per cent (%) 

(16)

Page 15 of 136

 

MAPA 4: UMA KAIN BA PRODUSAUN AGRIKULA IHA DISTRITU

Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak:

1.

Iha mapa nebe kor mean signifika katak populasaun nebe presta servisu iha agrikultura

kiik/uituan liu ho total entre 4.547 – 5.826;

2.

Iha mapa ho kor matak naroman hatudu katak numeru populasaun entre 9.213 -14.073 mak

partisipa iha vida agrikultor;

3.

Iha mapa ho kor kinur hatudu katak numeru populasaun entre 7.729 -9.212 mak partisipa iha

vida agrikultor;

4.

Iha mapa ho kor pink hatudu katak numeru populasaun entre 5.827 -7.728 mak partisipa iha vida

agrikultor

 

 

Sources

National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Private household in crop production

Number Total

Total 

4,547 ‐ 5,826 5,827 ‐ 7,728 7,729 ‐ 9,212 9,213 ‐ 14,073 14,074 ‐ 15,526 Missing Value

(17)

Page 16 of 136

 

MAPA 5: INSKRISAUN NETO ENSINU PRIMÁRIU IHA DISTRITU

Kor kinur (Ermera no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi Ambeno) iha Mapa kraik hatudu

katak persentajen labarik ba eskola kiik entre 40 – 60% nebe ba eskola primaria kompara ho distritu

seluk nebe atinji 60 – 80 % nebe asesu ba eskola primaria.

 

Sources

National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010

Net enrolment ratio in primary education

Oecusse

Liquica

Covalima Bobonaro

Ermera Dili

Aileu Manatuto

Manufahi Ainaro

Viqueque

Lautem Baucau

(18)

Page 17 of 136

 

Proportion of population aged 15‐64 who are economically inactive

Percent Total

Total 

0.00 ‐ 19.99 20.00 ‐ 39.99 40.00 ‐ 59.99 60.00 ‐ 79.99 80.00 ‐ 100.00 Missing Value

MAPA 6: PROPORSAUN POPULASAUN NE’EBE EKONOMIA LADUN DIAK

Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak:

1.

Mapa ho kor pink hatudu 20 – 40 % ba populasaun nebe nia ekonomia ladun diak tanba la

servisu, katuas, moras, la eskola no seluk tan;

2.

Mapa ho kor kinur hatudu 40 – 60 % populasaun nebe partisipa iha dezenvolvimentu ekonomia

maibe sidauk atinji kualidade ida ke sufisiente.

 

 

 

(19)

;;;; ;

AILEU VILA

REMEXIO

LIQUIDOE LAULARA

FA TU RILAU

SUCO LIU RAI

FA HIRIA

FA TU RASA ACUM AU TU LA TAQUEO TA LI TU

SELOI CRAIC

FA TU BOSA

BERE LEU AISIR IMOU

SABORI A

BANDUD ATO

SUCO-LIURA I

LA HAE FA TI SI

FA HISOI

HOHOLA U

FA DABLOCO

HAUTOHO MADA BENO

NAMOLESO

MANU CASA TOHU META

MAUM ETA

FA HISOI

AILEU DISTRICT

0 5 10 15 20 Kilometers Spatial D istribution of Dwellings

CHC (Comm unity Health Center) Suco B oundary Subdistrict B oundary

Two-lane sealed road

;

; Hospital and Clinic

One-lane road 4 W vehicle track Occupied Dwelling

PARTE C : PERFIL NO ORSAMENTU DISTRITU HUSI PROGRAMA PDID NO PNDS

1.

DISTRICT AILEU

 

Perfil

Mapa 1 hatudu pozisaun jeográfika Distritu Aileu nebe ho luan hamutuk 729 km² ho populasaun ema

na’in 44.325 tuir Sensus 2010. Topografia Distritu Aileu nebee foho dominante liu ho a’as entre

350 m to’o 1.500 m sukat husi tasi. Kapitál maka Aileu Vila iha foho Mota Mantane ho altitude 913

m. Distritu Aileu iha Sub-Distritus 4, Sukus 31 no aldeias 139 hanesan hatudu iha tabela 1.1.

Tabela 1.1 Sub-Distritu , Sukus no total Aldeias/Sukus Distritu Aileu

Aileu Vila Laulara Liquidoe Remexio

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Aissirimou 5 Fatisi 5 Acubilitoho 3 Acumau 3 Badudato 3 Cotolau 5 Bereleu 5 Fadabloco 7

Fahiria 6 Madabeno 5 Betulau 3 Fahisoi 3

Fatubossa 7 Talitu 4 Fahisoi 3 Faturasa 4

Hoholau 5 Tohumeta 3 Faturilau 2 Hautoho 3

(20)

Funsionárius Governu iha Distritu Aileu inklui:

SES:

1.

99 Polísias,

2.

40 kompostu husi : 37 pessoal Seguransa Sivíl no 3 funsionarius administrativa

3.

21 Bombeirus

Edukasaun:

1.

Professores Ensino Infantil : Publiku (

28

); Fundasaun (

11

)

2.

Profesores Ensinu Basiku: Públiku (

508

), Privadu (-);

3.

Profesores Ensinu Sekundárius Geral : Públiku (

68

) , Fundasaun (

43

)

4.

Profesores Ensinu Sekundárius Tecnico vocacional. : Publiku (

18)

: Fundasaun (-)

Distritu Aileu iha eskolas Infantil Publiku (

6

) Fundasaun (

14

); Eskolas Ensinu Basiku Publiku

(

71

) no Privadu (

2

) , Eskolas Sekundárias Publiku (

3

) no Privadu/Fundasaun (

3

), ho Eskolas

Ensinu Tekniku Vocasional Publiku (

1

)no Privadu (-).

Saúde:

1.

Funsionáriu administrasaun no lojistika

: 14

2.

Médikus lokais : 45 (inklui espesialistas);

3.

Enfermeirus (31)

4.

Assistente enfermeiros : 8 ho

5.

Parteiras : 24;

Fasilidades saúde ne’ebé iha, maka Sentru Saude (5), Postus Saude (23), Klínika Privadas (1) ho

SISCa (33).

MSS :

1.

Numero idosos ( tinan 60 ba leten ) no invalidus nebe simu subsidio iha Distritu Aileu

hamutuk 3.052 pessoas nebe kompostu husi idosos 2.918 pessoas no invalidus 134 pessoas.

2.

Numerus benefisiarius ba program Bolsa da Mãe hamutuk 2.935

3.

Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Distritu

Aileu hamutuk 2,836 pessoas.

4.

Total funsionariu hamutuk 6 mak destaka ba Distritu ; 3 iha Distritu no 3 ba Subdistrito, kada

Subdistritu funsionariu ida (1).

MAP

: 54 Extensionistas

CNE

: 7 funsionarius

Ministeriu Justisa

: 10 funsionarius

MCIA

: 6 funsionarius

MOP

: 29 funsionarius

SEJD : 1 funsionariu

SEPFOPE

: 4 funsionarius

MAE : 65 funsionarius kompostu husi Diresaun Distrital 34 ; STAE 7 ; PNDS 24.

MCIA : 5

 

(21)

PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS)

Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Distritu Aileu

hamutuk tokon $1.1 nebe kompostu husi orsamentu fisiku ho montante rihun $905.2 no kustus

operasional aloka rihun $170,250. Orsamentu fisiku ba Distritu Aileu aloka ba Suku 23 nebe

kompostu husi : Sub Distritu Aileu Vila: Suku 11; Sub Distrito Laulara : Suku 5; no Sub Distrito

Liquidoe : Suku 7 hodi implementa programa PNDS inklui mos kustus operasional. Suku 8 Iha

Sub Distrito Remexio la hetan alokasaun orsamentu ba projetu fisiku maibe aloka deit kustus

operasional hodi halo preparasaun planeamentu programa PNDS ba tinan 2015 hanesan temi iha

tabela 1.2

 

Tabela 1.2. Kapital Grants - PNDS

Naran

Orgaun Programa Naran Distritu Sub Distritus Sukus Projetu Fisiku Operasional Kustus Total Kustus

MAE PNDS Aileu Aileu Vila Aisimou 39,750 5,250 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Bandudato 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Fahiria 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Fatubosa 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Hoholau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Lahae 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Lausi 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Saboria 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Seloi Craic 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Seloi Malere 39,750 5,250 45,000

MAE PNDS Aileu Aileu Vila Suco Liurai (Alieu

Vila) 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Cotolau 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Fatisi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Madabeno 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Laulara Talitu 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Tohumeta 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Acubilitoho 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Bereleu 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Betulau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Fahisoi 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Fatulirau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Manucasa 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Namoleso 35,000 5,000 40,000

MAE PNDS Aileu Remexio Acumau 5,750 5,750

MAE PNDS Aileu Remexio Fadabloco 5,500 5,500

MAE PNDS Aileu Remexio Faisoi (Remixio) 5,500 5,500

MAE PNDS Aileu Remexio Faturasa 5,500 5,500

MAE PNDS Aileu Remexio Hautoho 5,500 5,500

MAE PNDS Aileu Remexio Maumeta 5,500 5,500

MAE PNDS Aileu Remexio Suco Liurai

(Remexio) 6,000 6,000

MAE PNDS Aileu Remexio Tulataqueo 6,250 6,250

Total Dist. Aileu 905,250 170,250 1,075,500

(22)

PROGRAMA DEZENVOLVIMENTU INTEGRADO DISTRITAL (PDID) 2015

Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PDID foun iha Distritu

Aileu hamutuk tokon $1.7 nebe refere ba PDD I aprezenta ho total rihun $468 no tokon $1.3 ba

PDD II. Husi total orsamentu ne’e hodi finansia projetu konstrusaun ponte, eskola, valeta,

“bronjong”, posto saude, irigasaun no seluk tan Sub Distritu Aileu Vila, Liquidoe no Laulara hanesan

mensiona iha tabela 1.3.

Tabela 1.3. Kapital Dezenvolvimentu PDD-I no PDD-II 2015

Naran Orgaun

Naran Programa

Naran Projetu Distritu Sub

Distritus

Sukus Total Kustus

MAE PDD-I Konst.Ponte ki'ik Seloi Kraik (Rehabilita ponte 1 no

konstruksaun foun ponte 1) Aileu Aileu Vila Seloi Kraik 143,016 MAE PDD-I Konst.Eskola EB Premeiru no Segundu Siklu Fatukhun,

Laulara Aileu Laulara Talitu 142,704

MAE PDD-I Konst.Valeta, penahan no plat Deker suco Fahisoi Aileu Lequidoe Fahisoi 120,134 MAE PDD-I Konst. Bronjong iha Aldeia Tatilisame(Fahisoi Lequidoe) Aileu Liquidoe Fahisoi 62,214

Total PDD-I 468,068

MAE PDD-II Konst. Posto Saude Tulataqeu Aileu Remexio Tulatakeu 281,445

MAE PDD-II Konst. Be'e mos lahae 3.5 km Aileu Aileu Vila Lahae 175,083

MAE PDD-II Rehabilitasaun Irigasaun Sarin(Suco Fahiria Aileu Aileu Vila Fahiria 173,569 MAE PDD-II Konst.Ponte Tolu plat deker 6 no Valetas Suku liurai Aileu Aileu Vila Suco

Leurai 174,002 MAE PDD-II Rehabilitasaun Be'e Matan Hula rema no Troka kanu

Transmisaun

Aileu Aileu Vila Seloi Malere

153,559

MAE PDD-II Loke Estrada( Suco Liurai ) 2,7 km Aileu Aileu Vila Suco

Leurai 294,784

Total PDD-II 1,252,442

Total PDD-I+II 1,720,510

REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II NO PDL 2012 BA 2015

 

Iha tabela 1.4 aprezenta orsamentu projetu reapropriasaun/retensaun ba PDD I & II no PDL tinan

2012 nebe sei reapropria ba tinan 2015 ho montante rihun $85,685 nebe refere ba PDD I rihun

$62,847, rihun $20,000 ba projetu PDD II no rihun $2,838 ba PDL . Razaun halo reapropriasaun

projetu hirak ne’e tamba ninia implementasaun la-konsege remata iha tinan 2014 nunee sei kontinua

implementa fali iha tinan 2015 ba konstrusaun eskola, irrigasaun, MCK, sentru komunitaria no

vedasaun.

Tabela 1.4. Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I & II no PDL 2012 ba 2015

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total

ME PDD-I EP 2301 P F Erhetu Aileu Aileu Vila Fatubossa 11,954

ME PDD-I EPS P F 1005 Bereleu Aileu Liquidoe Bereleu 24,375

MAEOT PDD-I Irigasaun Bandudato Aileu Aileu Vila Bandudato 22,590

MAP PDD-I Konstrusaun kanal Irrigasaun Daisoli Aileu Aileu Vila Lahae 3,928

Total PDD-I 62,847

MJ PDD-II Construsaun, vedasaun no jardim ba Edificio DTPSC (eis edificio estatistica) Distrito Aileu, Sub Distrito Aileu, Suco Aisirimau, Aldeia Hudularan.

Aileu Aileu Aissirimou 20,000

Total PDD-II 20,000

(23)

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total

MAEOT PDL Construsaun Centro Komunitario Lebumera Aileu Lequidoe Bereleu 1,380

Total PDL 2,838

Total PDD I&II+PDL 85,685

REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II 2013/2014

Iha tabela 1.5 aprezenta projetu reapropriasaun PDD 1 & 2 tinan 2013 nebe sei reapropria ba tinan

2015 ho montante rihun $99,455. Husi total nee koloka ba PDD I hamutuk rihun $79,714 no rihun

$19,741 ba projetu PDD II. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia

implementasaun la-konsege remata iha tinan 2012 no sei kontinua implementa fali iha tinan 2015 ba

konstrusaun ponte, sentru komunitaria no irrigasaun.

Tabela 1.5 Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD-I&II 2013/14 ba 2015

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus

MAE PDD-I Konstrusaun Ponte Dat-Rema Aileu Aileu Vila Suco

Liurai

8,663

MAE PDD-I Konstrusaun Centru Joventude Aileu Aileu Aileu Vila Suco

Liurai 8,894 MAE PDD-I Konstrusaun Be’e dalan iha Fahisoi 3 km + plat Deker. Aileu Liquidoe Fahisoi 62,156

Total PDD-I 79,714

MAE PDD-II Konstruksaun Kanal irigasaun Halmeta Aileu Aileu Vila Seloi Craic 19,741

Total PDD-II 19,741

Total PDD-I+II 99,455

DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU

Iha projetu 15 husi paerseiru dezenvolvimentu mak planeia atu implementa iha Distritu Aileu iha

2015. Hamutuk tokon $4.8 Projetu sira ne’e balun sai hanesan kontinuasaun no balun sai hanesan

projetu foun ho nia orsamentu hanesan mensiona iha tabela 1.6.

Tabela 1.6 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu 2015

Distritu Aileu

ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu 2015

Finansiamentu husi Parseiru Dezenvolvimentu

sira

87292481766 Programa Polísia Komunitária Timor-Leste nian

Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

304,611.883

87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus

Naturais nian ho baze iha Komunidade Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian

468,485.914

87292407183 Projektu bá Agro-negósiu husi Feto Rural sira

Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian

32,174.962 87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu

Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde nian

- DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

466,355.36

(24)

Distritu Aileu

ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu 2015

Finansiamentu husi Parseiru Dezenvolvimentu

sira

87292371438 P116520: Projektu bá Segunda

Oportunidade Ensinu nian iha TL Banku Mundial

209,396.48 87292371460 P125032 - Projektu bá Kapasidade

Reziliénsia Klimátika Lurón /Estrada sira Timor-Leste nian

Banku Mundial 1,326,930

87292393359 Projektu Apoiu bá Servisu Sekundáriu sira Faze 2 entre Austrália no Timor-Leste (ATLASS II)

DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

188,295.596

87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL) DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

333,653.673 87292191224 Projektu bá Kuda Hare & Irrigasaun

(PKHI) Faze II iha Manatuto

Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian

186,475.341

87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

786,388.86 87292643967 Programa Dezenvolvimentu Rural Bá

Dala Hat (IV) (fundu BMZ nian)

Kooperasaun Alemanha nian 68,670.18

87292481529 Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

136,229.203

87292431586 Bá oin hodi Hametin Seguransa no Reziliénsia Komunidade nian liu husi Habelar no Konsolida Sistema Atendimentu bá Alerta Antesipada

Uniaun Europeia 2,018.662

87292434910 Kria ambiente ida saudável bá labarik sira

iha komunidade rural Uniaun Europeia

281,106 87292431571 Ahimatan bá futuru – Hamenus kiak/mukit

iha Timor-Leste liu husi turismu ho baze iha komunidade

Uniaun Europeia 35,052.914

(25)

;;;

2. DISTRITU AINARO

 

Perfil

Mapa 2. hatudu pozisaun jeográfiku Distritu Ainaro nebe ho luan 797 km² ho populasaun nain

59.175 tuir Sensus 2010. Distritu Ainaro iha Sub-Distritus ha’at, Sukus 21 no Aldeias 131 hanesan

hatudu iha Tabela 2.1.

Tabela 2.1. Sub-Distritus , Sukus no total Aldeias /Sukus

Ainaro Hatu Builico Hatu Udo Maubisse

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Sukus Total Aldeias

Ainaro 7 Mauchiga 7 Foho-Ai-Lico (Beikala) 6 Aituto 9

Data husi : MAE no Diresaun Nasional Estatistca

Funsionáriu Governu iha Distritru Ainaro kompostu :

SES:

1.

104 Polísias

2.

68 kompostu husi : 64 pessoal Seguransa Sivil no 4 funsionarius administrativa

Edukasaun:

1.

Professores Ensino Infantil : Publiku (16); Pribadu/Fundasaun (10)

(26)

3.

Profesores Ensino Sekundáriu Publiku (48) no Privadu ( 21 )

4.

Profesores du Ensinu Tekniku Vocasional : Públiku (-) no Privadu (-)

Iha Distritu Ainaro iha Eskolas Ensino Infantil : Publiku ( 9 ) no Pribadu/Fundasaun (6) ; Ensino

Basiku : Publiku (81) no Privadu (6), Ensinu Sekundárias Publika/Jeral (2) no

Privadu/Fundasaun ( 2 ), ho Eskolas Ensinu Teknico Sekundária Publiko (-) no Privadu (-).

Saude:

1.

Funsionáriu administrasaun no lojistika : 10

2.

36 Médikus lokais (inklui espesialistas);

3.

36 Enfermeirus

4.

6 Assistente enfermeiros

5.

20 parteiras/os;

Fasilidade saúde maka Ospital (1), CHC (4), Postus Saude (10), Klinikas privada (1), SISCa

(50).

MSS :

1.

Numero idosos (tinan 60 ba leten) no invalidus nebe simu subsidio iha Distritu Ainaro

hamutuk 5.931 pessoas nebe kompostu husi idosos 5.634 pessoas no invalidus 297 pessoas.

2.

Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Distritu

Ainaro hamutuk 3.603 pessoas.

3.

Bolsa de Mãe : 3.709

4.

Funsionarius Administrativa : 6

MAP

: 60 extensionistas no naun-extensionista

CNE

: 6 funsionarius

Ministeriu Justisa

:12 funsionarius

SEPFOPE : 2 funsionarius

MAE : 61 kompostu husi : Diresaun Distrital : 38; STAE : 6 no PNDS : 21

MCIA : 9, MOP : 31, SEJD: 2, MOP: 31, SEPFOPE: 2, MdF: 1 (ofisial finansas)

PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS)

Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Distritu Ainaro

hamutuk tokon $1,056,000. Husi total nee aloka projetu fisiku hamutuk rihun $933,500 no kustus

operasional aloka rihun $122,500. Orsamentu fisiku ba Distritu Ainaro aloka ba Suku 21 nebe refere

Sub Distritu Ainaro Vila: Suku 7; Sub Distrito Hato Builico : Suku 3; no Sub Distrito Hatu Udo :

Suku 2 no Sub Distrito Maubisse; Suku 9 hodi implementa programa PNDS inklui mos kustus

operasional hanesan temi iha tabela 2.2

Tabela 2.2. Kapital Grants - PDNS

Naran

(27)

Naran

Orgaun Programa Naran Distritu Distritus Sub Sukus Projetu Fisiku Operasional Kustus Total Kustus MAE PNDS Ainaro Ainaro Soro 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Ainaro Ainaro Suro Craic 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Mau Chiga 45,250 5,750 51,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Mulo 49,000 6,000 55,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Nunu-Mogue 39,750 5,250 45,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Udo Foho-Ailico 48,750 6,250 55,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Udo Leolima 53,500 6,500 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Aitutu 49,000 6,000 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Edi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Fatubessi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Horai-Quic 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Manelobas 48,500 6,500 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Manetu 53,250 6,750 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Maubisse 53,500 6,500 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Mau-Lau 48,750 6,250 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Suco Liurai

(Maubisse) 44,000 6,000 50,000 Total Dist. Ainaro 933,500 122,500 1,056,000

PROGRAMA DEZENVOLVIMENTU INTEGRADO DISTRITAL (PDID)

Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PDID iha Distritu Ainaro

hamutuk tokon $1,932,243. Husi total nee aloka ba PDD I hamutuk rihun $694,625 no tokon

$1,237,617 ba PDD II. Husi total orsamentu ne’e hodi finansia ba projetu kanalizasaun be-mos,

konstrusaun eskola, irigasaun, rehabilitasaun estrada no sst, hanesan mensiona iha tabela 2.3.

Tabela 2.3. Kapital Dezenvolvimentu PDD I&II

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus

MAE PDD-I Kanalizasaun be'e mos ba suku Manetu Ainaro Maubisse Manetu 79,519 MAE PDD-I Reconstrucao escola sala tolu iha suku

Manutaci ( hatumetaudu ) Ainaro Ainaro Manutaci 103,315 MAE PDD-I Construcao centru Comunitario iha Suku

Horaiki’ik ( Aldeia 4 ) Ainaro Maubisse Horaikik 81,409 MAE PDD-I Kuntinuasaun Konst. Irigasaun Koiloe Ainaro Ainaro Manutaci 93,981 MAE PDD-I Kanalizasaun bemos iha Suku Liurai Ainaro Maubisse Suco

Liurai 65,081 MAE PDD-I Kanalizasaun be mos Hilokomou (polorema)–

Ainaro Ainaro Ainaro Ainaro 58,121 MAE PDD-I Construcao centru Veternario iha Maubisse

Vila Ainaro Maubisse Maubisse 78,062 MAE PDD-I Kuntinuasaun Konst. Irigasaun Mau-nunu Ainaro Ainaro Maununu 95,895 MAE PDD-I Canalizasaun be'e ba Hortikultura (Qeorema) Ainaro Hatubuilico Nunumoge 39,242 Total PDD-I 694,625 MAE PDD-II Construcao no rehabilitacao estrada Aitutu ba

Manumera 4 Km Ainaro Hatubuilico Mulo 215,076 MAE PDD-II Rehab. estrada Raibere ba Goulau 4 Km,

saluran + plat deker Ainaro Hatu-udo Leolima 311,191 MAE PDD-II Konst. Escola EBC Mauxiga Ainaro Hatubuilico Mauxiga 212,872 MAE PDD-II Konst. Escola Secundario Publico

Hatubuilico Ainaro Hatubuilico Nunumoge 234,411 MAE PDD-II Konstr. Postu Klinika iha Suco Manutaci +

(28)

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus

Total PDD-II 1,237,617 Total PDD-I+II 1,932,243

Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I & PDL 2012

Iha tabela 2.4 aprezenta projetu reapropriasaun PDD I no PDL tinan 2012 nebe sei reapropria ba

tinan 2015 ho montante rihun $17,162. Husi total orsamentu aloka ba PDD I hamutuk rihun $6,556

no rihun $10,607 ba projetu PDL. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia

implementasaun la-konsege remata iha tinan 2014 no sei kontinua implementa fali iha tinan 2015 ba

projetu konstrusaun fatin lixu, kanalizasaun be-mos, sentru komunitariu no juventude.

Tabela 2.4. Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I&II no PDL 2012

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total

MAEOT PDD-I Konstrusaun Fatin Lixu 9 Ainaro Ainaro Ainaro 1,605

MAEOT PDD-I Kanalizasaun be'e mos Ainaro

Hatu-Builico Mauchiga 4,951

Total PDD-I 6,556

MAEOT PDL Canalizasaun be'e mos iha tukaro Ainaro Hatobuilico Nunumogue 1,977 MAEOT PDL konstrusaun centru comunitario iha foho ailico Ainaro Hatudo Foho Ailico 1,400 MAEOT PDL konstrusaun centru comunitario Iha Ainaro Ainaro Ainaro Sabago 3,500 MAEOT PDL Canalizasaun be'e mos iha leushati iha suco Aituto Ainaro Maubisse Aituto 1,929

MAEOT PDL Construsaun Centru Joventude Ainaro Ainaro Mau-Ulo 1,800

Total PDL 10,607

Total PDD I+PDL 17,162

 

REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II 2013/2014

Iha tabela 2.5 aprezenta projetu reapropriasaun PDD-I & II tinan 2013/2014 nebe sei reapropria ba

tinan 2015 hamutuk rihun $768,832. Husi total nee, aloka PDD I hamutuk rihun $299,434 no rihun

$469,398 ba projetu PDD II. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia

implementasaun la-konsege remata iha tinan 2013/2014 no sei kontinua implementa fali iha tinan

2015. Husi total orsamentu nee hodi finansia ba projetu konstrusaun eskola, ponte, bee-mos,

irrigasaun, rehabilita estrada no sst hanesan mensiona iha tabela nee.

Tabela 2.5 Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD – I&II 2013/2014

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total

MAE PDD-I Konstrusaun Eskola Infantil Aututu Rina+Fasilidade 21x9 Ainaro Hato-Builico

Mulo 9,715

MAE PDD-I Konstrusaun Escola Pre- Secundario Nunomogue Karaik +

Fasilidade Ainaro Hato-Builico Nuno-Mugoe 11,395

MAE PDD-I Konstrusaun Ponte Erabuti Fatudekor + Konstrusaun Plat deker + Saluran + Tembok Penahan Nuntete – sede suco – Lessata, Suco Mau – ulo.

Ainaro Ainaru Mau Ulo 16,715

MAE PDD-I Konstrusaun no Kanalizasaun Bee Mos Sistema Grafitasaun Bui-Fu

Ainaro Ainaru Suro -

Craic

12,695

MAE PDD-I Konstrusaun no Kanalizasaun Bee Mos Sistema Grafitasaun

Suco Manutasi ba Aldeia 3 Ainaro Ainaru Manutaci 15,209

MAE PDD-I Kanalizasaun Bee Mos Aso ba Mini Mercado Foho Ailico Ainaro Hato-udo Foho-Ai-lico

(29)

Naran

Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total

MAE PDD-I Kanalijacao bee moos sistema solar cell Soru kraik Suco leo lima

Ainaro Hato-udo Leolima 6,959

MAE PDD-I Halo Uma Klinika Goulau Lama Suco Leolima + Fasilidade Ainaro Hato-udo Leolima 7,346

MAE PDD-I Rehabilitasaun ADM Ainaro no Konstrusaun Moru Haleu ADM Distrito Ainaro

Ainaro Ainaru Ainaro 13,504

MAE PDD-I Konstrusaun Residencia EDTL + Moru Haleu EDTL Dist.

Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 25,379

MAE PDD-I Konstrusaun Irigasaun Aldeia Lugatu Suco Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 33,851 MAE PDD-I Konstrusaun Edificio Meio Ambiente Distrito Ainaro +

fasilidade (MCIA) Ainaro Ainaru Ainaro 8,853

MAE PDD-I Konstrusaun Moru haleu Mercado Bascem Ainaro vila Suco Ainaro

Ainaro Ainaru Ainaro 24,558

MAE PDD-I Konstrusaun Uma Ba Seguranca + Paving + Uma Gerador

ba MJ Distrito Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 3,737

MAE PDD-I Rehabilitasaun ba irigasaun buirudu Ainaro Ainaru Ainaro 14,246

MAE PDD-I Konstrusaun foun ba armajen iha Mulo Ainaro

Hato-Builico

Mulo 19,556

MAE PDD-I New construction of fence at green house Ainaro Ainaru Ainaro 40,892 MAE PDD-I New construction of new fence for MAP office in Maloure Ainaro Ainaru Ainaro 12,190

MdF PDD-I New Cosntruction of Office Statistic at Ainaro District

Ministry of Finance Ainaro Ainaru Ainaro 11,663

Total PDD-I 299,434

MAE PDD-II Konstrusaun Moru hodi Proteje Mota iha Foho Ailiku Ainaro Hatu-udo Foho-Ailico

116,166

MAE PDD-II Konstrusaun Escola Basico Central (EBC Agapito da

Costa) Ailora + Fasilidade Ainaro Hatu-udo Foho-Ailico 57,494 MAE PDD-II Konstrusaun Edificio Dezenvolvimento Local Distrito

Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 22,488

MAE PDD-II Rehabilitasaun Estrada + Plat Deker + Be Dalan Husi Aldeia Hatuquero ba Aldeia Leotelo I (12 Km)

Ainaro Hatu-Builico

Mauchiga 78,003

ME PDD-II ES 972 ES C St Inacio de Loiola, Nova Construção das

Instalações de Salas de aulas e latrinas 335 m2 Ainaro Maubesi Maubise 21,859 MAE PDD-II Construsaun Caserna PNTL Maubisse Ainaro Maubesi Maubise 22,221 MAE PDD-II Konstrusaun muru satan estrada crusamentu ba pouzada

372m

Ainaro Maubesi Maubise 90,370

MAE PDD-II Kontinuasaun Konst. Edificio Administrasaun Distritu Ainaro/Rehabilitasaun Edificio Administ. Dist. Ainaro (Ex Pemda)

Ainaro Ainaru Ainaro 50,504

MAE PDD-II Konstrusaun armagen iha suco Leolima Ainaro Hatudo Leolima 10,293

Total PDD-II 469,398

Total PDD-I+II 768,832

DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU

(30)

Tabela 2.6 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu 2015 ba Distritu Ainaro

Distritu Ainaro

ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu 2015 Finansiamentu

husi Parseiru Dezenvolvimentu

sira

87292817405 Kria Reziliénsia Komunidade nian relasionadu ho Redusaun Risku Dezastre nian iha Timor-Leste Faze II- CS.0571

Ajénsia ba Dezenvolvimentu Internasional Estadus Unidus nian

71,269.52

87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus Naturais nian ho baze iha Komunidade

Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian

468,485.914

87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus Naturais nian ho baze iha Komunidade

Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian

468,485.914

87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde nian

- DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

466,355.36

- Uniaun Europeia - Banku Mundial

87292371438 P116520: Projektu bá Segunda Oportunidade Ensinu nian iha TL

Banku Mundial 209,396.48

87292371460 P125032 - Projektu bá Reziliénsia Klimátika Lurón /Estrada sira Timor-Leste nian

Banku Mundial 1,326,930

87292393359 Programa Apoiu bá Servisu Sekundáriu Faze 2 entre Austrália no Timor - Leste (ATLASS II)

DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

188,295.596

87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL) DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

333,653.673 87292481500 Fundu Xefe Misaun nian Programa Ajuda Nova Zelándia

nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

9,476.81

87292486924 Haburas komersializasaun no

produsaun liu husi kooperativa agríkola sira iha Timor- Leste (IMPACT)

Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

93,075.853

87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu

DFAT - Programa Ajuda Austrália nian

262,129.62 87292471522 BOSS - Projektu bá Oportunidade

Negósiu no Servisu sira Apoiu nian - Ajuda Irlanda nian - Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

833,957.25

87292643967 Programa Dezenvolvimentu Rural bá Dala Hat (Fundu BMZ nian)

Kooperasaun Alemanha nian 49,595.13

87292486272 Promove Susesu Agro-negósiu nian iha

Timor-Leste (FAST) Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

1,226,908.975

87292481529 Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun

Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu

136,229.203

87292431586 Bá oin hodi Hametin Seguransa no Reziliénsia Komunidade nian liu husi Habelar no Konsolida Sistema Atendimentu bá Alerta Antesipada

(31)

Distritu Ainaro

ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador

Planu Dezembolsu 2015 Finansiamentu

husi Parseiru Dezenvolvimentu

sira

87292434915 Enerjia bá ema hothotu - solusaun bá enerjia alternativa bá zona Rural no Peri-Urbana sira Timor-Leste nian

Uniaun Europeia 63,507.788

87292431571 Ahimatan bá futuru – Hamenus kiak/mukit iha Timor-Leste liu husi turismu iha baze komunitária

Uniaun Europeia 35,052.914

6,244,824.67

 

Gambar

Grafik 1 : Apresenta total orsamentu Distritais no Fontes seluk
Grafik 4 : Reapropriasaun/retensaun PDL 2012 ba 2015

Referensi

Dokumen terkait

f) Sertifikat keahlian (SKA) dan Ijazah tenaga ahli tetap yang dipersyaratkan, dan.. g) Surat pengangkatan tenaga ahli tetap bersangkutan oleh pimpinan perusahaan dan

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk

Kata seorang dari mereka, “lalu, apakah yang engkau tawarkan sebagai kompensasi bagi kami?” Jawab Suhaib, “Jika anda sekalian setuju, bekal berupa barang dagangan yang kubawa,

Apabila pada waktu tersebut di atas Saudara atau yang mewakili (dibuktikan dengan Surat Kuasa) tidak dapat hadir dan tidak dapat membuktikan keaslian dan

Dalam hal pembinaan ini, menurut Rektor UMSU Drs H Chairuman Pasaribu, UMSU diberi tugas untuk melakukan pembinaan terhadap Universitas Muhammadiyah Tapanuli Selatan di

Saudara diminta untuk menyiapkan seluruh data/dokumen kualifikasi perusahaan asli yang sah dan dapat menunjukannya saat pembuktian untuk diteliti kebenaran

Sebagai kelanjutan dari proses pengumuman ini, akan diterbitkan Surat Penunjukan Penyedia Barang/Jasa dan Surat Perintah Kerja. Demikian untuk diketahui dan atas

Kalau sejarah Muhammadiyah dibentangkan dan diukur dengan kacamata historikofilosofis, maka akan tampak jelas perjalanan sejarah pemikiran dan wacana dalam tubuh