REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE
Livru 3-A
Orsamentu Geral Estadu
Distritus
“
Prefásiu
Lei Orgáni
no jere info
Tuir prov
publika ver
promulga
Nasional.
Dokument
da Repúbli
Livru 1
Livru 2
Livru 3
Livru 3
Livru 4
Livru 5
Livru 6
Livru 3A D
Livru ida n
servisu iha
Produsaun
orsamentu
Dokument
bá publik
syaquim@
Bainhira T
fiar katak d
no bainhir
informasau
Emilìa
Pires
Ministra
Fin
S e j a u mu
ika Ministé
ormasaun fi
vizaun ida n
rsaun final
husi Sua E
asaun husi
ika , no mos
1 :
Rezum
2 :
Planu
3A :
Distri
3B :
RAEO
4 :
Items
5 :
Parse
6 :
Fundu
Distritu ana
ne’e aumen
a distritu hus
Livru ida
no projetu
asaun orsam
kasaun bele
@mof.gov.tl
Timor-Leste
dokumentu
a disemina
un importan
s
nansas
m b o m
ériu Finansa
inansial ne’
ne’e no atu
kona-bá do
Eselensia P
Orsamentu
s produs liv
mu Orsame
u Asaun Anu
it
us
OA & ZEES
liña Orsam
iru Dezenvo
u Espesial.
aliza detaille
nta transparé
si aproprias
nee mos at
sira nebe a
mental bele
e dirije ba
ka telefone
e hatete
“Sa
sira ne’e se
ba povu T
nte kona-bá
Repú
c i d a d ã
Gabine
Li
as nian espe
ebé iha rela
u aumenta
okumentu si
Prezidente d
Jeral Estad
vru orsamen
ntu
uál
SM
mental
olvimentu
es program
énsia orsam
saun orsame
tu haklaken
aloka ba Suk
e hetan iha w
a Diretor
e +670 333
ai Sidadaun
ei aumenta
Timor-Leste
á Orsamentu
ública Dem
Minist
ã o , s e j a
ete da Mi
ivru 3A -
esifika resp
asaun ho set
a transparén
ira ne’ebé ih
da Repúblik
du 2015 ham
ntu apoiu
oi-ma Governu
mentu hodi i
ental.
n informasau
ku, Sub-Dis
website Min
Nasional
9518.
n ida ne’ebé
koiñesimen
e, Sosiedade
u Estadu 20
mocrática
tério das
a u m n o
nistra
Distritus
onsabilidad
tor públiku
nsia kona-bá
ha relasaun
ka hafoin
mutuk ho L
-oin hanesan
ba Distritu
informa ba
un ba públi
stritu no Dis
nistériu Fina
Orsament
é diak, sai h
ntu no komp
e Sivil no
15.
a de Timo
Finanças
o v o h é r
de Diresaun
no publika
á finansas p
ho Orsame
debate iha
Lei Orsamen
n tuir mai:
ida-idak, to
sidadaun s
iku atu heta
stritu.
ansas,
www
tu, Sr. Sa
heroi foun b
priensaun k
Parseiru D
or-Leste
s
r o i p a r
n Nasional O
rezultadu e
publikas, M
entu Jerál Es
Sesaun Pl
ntu, ne’ebé
o’o Sub-Dis
ira kona-bá
an koiñesim
w.mof.gov.t
lomão Yaq
ba ita nian
kona-bá fina
Dezenvolvim
r a a n o
Orsamentu
statístika.
Ministériu F
stadu 2015,
enária Parl
públika iha
stritu no Su
á planu desp
mentu konab
l
. Pergunta
quim iha
Nasaun”
, i
ansa Gover
mentu sira h
s s a N a
atu foti
Finansas
, ne’ebé
lamentu
a Jornal
uku sira.
peza no
ba total
as
kona-e-mail:
ita hotu
rnu nian
hanesan
Índice
Prefásiu ... 1
Introdusaun ...3
PARTE A: Sumariu Despeza PDID no PNDS iha Distritu ...5
PARTE B: Sumariu Estatistika Distrital ... 12
Mapa 1: Liña kiak Distritu ... 12
Mapa 2: Hasa’e kualidade Be’e Mos iha Distritu ... 13
Mapa 3: Hadi’a Saneamentu Basiku iha Distritu ... 14
Mapa 4: Uma Kain ba produsaun agrikula iha Distritu ... 15
Mapa 5: Inskrisaun Neto Ensinu Primáriu iha Distritu ... 16
Mapa 6: Proporsaun Populasaun ne’ebe ekonomia ladun diak ... 17
PARTE C : Perfil no Orsamentu Distritu husi programa PDID no PNDS ... 18
1. District Aileu ... 18
2. Distritu Ainaro ... 24
3. Distritu Baucau ... 31
4. Distritu Bobonaro ... 38
5. Distritu Cova-Lima ... 45
6. Distritu Dili ... 51
7. Distritu Ermera ... 59
8. Distritu Laútem ... 67
9. Distritu Liquiça ... 73
10. Distritu Manatuto ... 79
11. Distritu Manufahi ... 85
12. Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno ... 91
13. Distritu Viqueque ... 96
Despezas sira seluk ba Dezenvolvimentu iha Distritus. ... 102
INTRODUSAUN
Livru Nu. 3A Orsamentu Jeral Estadu 2015 ne’e hatudu Orsamentu Estadu tuir distritu ho orsamentu
multi-distritu (distritu rua ba leten), inklui mos informasaun badak konaba distritu hanesan : populasaun,
funsionáriu governu, fasilidades saúde no edukasaun, idozu no invalidu sira, Bolsa da Mãe, Kombatente
Libertasaun Nasional no benifisiariu- ba Mártire sira, ho despeza Parseiru Dezenvolvimentu iha distritu
sira tuir Ministeriu/Ajensia.
Iha tinan 2015, V Governu Konstitusional haforsa liu tan ninia esforsu ba dezenvolvimentu lokal nudar
dalan ida atu atinji metas ne’ebe hatúr ona iha Planu Estratejiku Dezenvolvimentu Nasional ho nune’e
halao kontinuasaun ba programa dezenvolvimentu foun rua nebe deklara tiha ona husi IV Governu liu
Resolusaun no. 1/2012 nebe hanaran Programa Nasional Dezenvolvimentu Suku (PNDS) hodi troka
Programa PDL no DL no. 4/2012 konaba Programa Dezenvolvimentu Integradu Distrital (PDID) nebe sei
akumula PDD 1 no 2 .
Alokasaun Orsamentu ba PNDS mai husi Despeza Transferensia Publika iha Fundu Konsolidadu
Timor-Leste (FKTL). Alokasaun orsamentu ba Suku ida-idak depende ba kriteria hanesan total populasaun, no
klasifikasaun hanesan area remota, remota liu no remota teb-tebes husi Suku ba Kapital Sub Distritu,
Distritu no Kapital Nasaun (Dili). Ba programa ida ne’e, Ministeriu Administrasaun Estatal liu husi
Sekretario Estado Desenvolvimento Lokal mak sei responzabiliza diretamente ba alokasaun orsamentu
Distrital tuir kriteriu sira nebe mak determina husi lei no konsulta ho Konseilu Suku sira.
PNDS sei hakbi’it komunidade sira, sira nia Xefe no Konsellus Sukus, atu planeia no hari’i infra estrutura
bázika ne’ebe sai hanesan prioridade suku, responsavel ba resultadu no fundus ne’ebe utiliza no atu asegura
manutensaun projetus no atu nune’e projetus kontinua funsiona no oferese benefisius ba komunidade.
Komunidade presiza assistensia barak atu bele implementa no realiza mehi refere.
Ba tinan 2015 PNDS hetan alokasaun orsamentu hamutuk tokon $17,8
ho nian kompozisaun ba projetu
fisiku hamutuk tokon $15,3 no tokon $ 2,6 ba kustus operasional. Projetu fisiku ba tinan 2015
sei
implementa deit iha Sukus 353, Distritus 13 ho razaun baseia ba siklu ka faze PNDS nebe tau iha Manual
operasional PNDS no fo tempu barak ba Sekretariadu PNDS atu prepara rekursus nebe diak liu ba
implementasaun programa no fo tempu sufisiente ba funsionarius/as foun ba programa ida ne’e atu aprende
liu tan antes koloka ba Sub Distritus no Sukus tomak iha territoriu Timor Leste. Kustus operasional hetan
alokasaun ba Suku hotu (442) iha distirtu 13 hodi halo preparasaun planeamentu ba programa tinan 2015.
Alokasaun orsamentu ba PDID mai husi despeza Kapital Dezenvolvimentu iha fundu CFET. Programa
nee, Ministeriu Administrasaun Estatal mak sei kordena ho Instituisaun hot-hotu nebe iha projetu ho valor
kiik liu rihun $500,001. Ministeriu Administrasaun Estatal mak sei responsabiliza ba alokasaun ba distritu
ida-idak tuir faktor-relevante- sira hanesan populasaun, numeru ema kiak no seluk-seluk tan. Instituisaun
hot-hotu sei apresenta proposta Planu Kapital Dezenvolvimentu liu husi – PDID ba Ministeriu
Administrasaun Estatal .
determina ona valor osan husi rihun $1,001 to’o rihun $150,000 konsidera ba PDD I no PDD II ho valor
osan husi rihun $150,001 to’o rihun $500,000.
Total orsamentu PDID ba tinan 2015 hamutuk tokon $34,844 hafahe ba : PDID foun ho montante tokon
$28,768; Reapropriasaun 1 & 2 tinan 2012 ba tinan 2015 ho total $775; Reapropriasaun
PDD-1 & PDD-2 tinan 20PDD-13 & 20PDD-14 ba tinan 20PDD-15 ho total rihun $3,068; Reapropriasaun PDL tinan 20PDD-12 ba
2015 ho total $198 no kustus seluk ba PDID tinan 2015 ho total rihun $2,035
Montante reapropriasaun nebe temi iha leten ba projetu PDID (PDD-1 & PDD-2) no PDL reapropria
hikas ba tinan 2015 tanba lakonsege finaliza iha tinan refere. Kalkulasaun ida ne’e hodi prevene projetu
sira nebe labele inplementa ka hakotu iha 31 de Dezembro 2014 (informasaun kompletu bele hare iha
tabela orsamentu husi Distritu ida idak).
Livru no.3 mos apresenta projetu reapropriasaun no retensaun husi 2012, 2013 no 2014 nebe la-konsege
finaliza iha 2014 no sei lori kontinua iha 2015. Ba retensaun no reapropriasaun projetu PDD I no PDD II
husi 2012 hamutuk rihun $774.7; Reapropriasaun/retensaun PDL husi 2012 hamutuk rihun $198.3 no
tokon $3.1 ba reapropriasaun/retensaun PDD- I no PDD-II husi tinan 2013/2014 . Kalkulasaun ida ne’e
hodi prevene projetu sira nebe labele inplementa ka hakotu iha 31 de Dezembro 2014 (informasaun
kompletu bele hare iha tabela orsamentu husi Distritu ida idak).
Bainhira implementa didi’ak, PDID (PDD I ho II) no PNDS sei kontribui direta ba kreximentu ekonómiku,
loke servisu, ho lori oportunidade barak ba distritu, sub-distritu, Suku no aldeia. Nune’e dezenvolvimentu
ekonómiku mos sei aumenta iha distritu sira ne’e tuir objetivu governu nia politika.
Alem de PDID, iha distritu sira mos sei iha Projetu Anual Ministeriu/Ajensia sira ho projetu multi anual
husi Fundu Infra-estrutura, maibe projetu sira ne’e sei implementa husi nivel nasional.
PARTE A: SUMARIU DESPEZA PDID NO PNDS IHA DISTRITU
SUMARIU ORSAMENTU DISTRITAIS
Iha parte ida ne’e sei apresenta fontes orsamentus ba distritus sira nebee sei informa liu husi grafiku 3.
Grafiku 1 apresenta kona ba fontes orsamentais, grafiku 2 apresenta kona ba orsamentu tuir distritus no
grafiku 3 apresenta kona ba despezas perkapita husi total orsamentu PDID no PNDS tuir distritu ida-idak.
Alen de nee apresenta mos orsamentu nebee implementa husi nivel nasional.
Grafik 1 : Apresenta total orsamentu Distritais no Fontes seluk
Grafika 1 hatudu projetu nebe implementa direta husi rekursu nivel distrital hamutuk tokon $63.2 mak
hanesan PNDS, PDID no Mão de Obras. Projetu sira nebee mak nia implementasaun iha distritus maibe
implementador husi nivel nasional hamutuk tokon $59.4 mak hanesan projetu Liñas Ministeriais,
rehabilitasaun eskola no Posto Saúde no projetu nebee la identiifikadu.
PDID, 32,809
PNDS, 17,845
Mão da Obras, 10,526 LM, 39,381
Rehab Eskola & Posto Saude,
20,000
Grafiku 2
$4.4 – tok
Viqueque,
hamutuk to
boot nebe
rehabilitasa
indika katak
kon $6.1) hu
Baucau, Bo
okon $23.7,
ee kontribu
aun eskola n
Gr
Mana
G
k iha distrit
usi total de
obonaro no
, maibe la-i
ui ba deze
no postu sau
rafiku 3 : A
L Liquica, $51 atuto, $67
Manufahi, $69 Oecuss
Grafiku 2:
tu 5 mak he
speza PDID
Ermera. D
iha diferens
envolviment
ude no proj
Apresenta t
autem, $60 se, $10
Viqueque, $63
PDID no P
etan alokasa
D ho PNDS
Distritu sira n
sa nebee sig
tu distritus
etu adisiona
total orsam
PNDS tuir D
aun despeza
S. Distritu s
nebe hetan
gnifikante. I
s mak han
al PDID 20
mentu PDID
Ai
Di Ermera, $52
Distritus
a boot hamu
sira nebee h
despeza kii
Iha parte ida
nesan proje
14.
D & PNDS
ileu, $67
Aina
Covalim
li, $25
utuk tokon
hetan despe
ik nebee me
a nee apres
etus mão d
perkápita
aro, $64
Baucau, $52
Bobonaro, $51
ma, $56
$26.8 (entr
eza boot ma
enus husi to
enta mos d
de obras,
PDL PDD-I PDD-II Total PDD-I PDD-II Total PDD-I PDD-II Total Fisiku O perasional Total
Aileu 2,838 62,847 20,000 85,685 79,714 19,741 99,455 468,068 1,252,442 1,720,510 1,905,649 905,250 170,250 1,075,500 2,981,149 Ainaro 10,607 6,556 - 17,162 469,398299,434 768,832 694,625 1,237,617 1,932,243 2,718,237 933,500 122,500 1,056,000 3,774,237 Baucau 1,357 13,625 - 14,981 23,369 52,741 76,109 1,404,4891,798,571 3,203,060 3,294,151 2,146,000 350,250 2,496,250 5,790,401 Bobonaro 21,560 2,391 - 23,951 - 216,261 216,261 1,622,3991,138,803 2,761,202 3,001,414 1,393,750 289,250 1,683,000 4,684,414 Covalima 1,400 113,927 - 115,327 11,537 56,995 68,532 424,060 1,603,813 2,027,874 2,211,732 960,500 175,000 1,135,500 3,347,232 Dili 10,200 22,738 61,596 94,534 523,454112,760 636,214 817,342 2,991,006 3,808,349 4,539,097 1,140,750 174,250 1,315,000 5,854,097 Ermera 88,150 33,290 15,157 136,597 27,090155,933 183,022 555,256 3,014,873 3,570,129 3,889,749 1,941,000 306,750 2,247,750 6,137,499 Lautem 10,558 46,824 39,560 96,942 51,386 57,558 108,943 871,627 1,082,882 1,954,508 2,160,394 1,215,250 200,750 1,416,000 3,576,394 Liquica 4,603 18,320 - 22,923 54,858 50,965 105,823 - 2,189,919 2,189,919 2,318,664 807,500 131,250 938,750 3,257,414 Manatuto 20,091 11,319 62,627 94,036 33,315 115,157 148,472 759,221 807,574 1,566,795 1,809,303 890,250 173,500 1,063,750 2,873,053 Manufahi 21,972 6,125 110,000 138,097 80,146 129,299 209,445 810,129 873,170 1,683,299 2,030,840 1,126,000 180,500 1,306,500 3,337,340 O ecusse - - - - - - - - - - - 539,500 89,250 628,750 628,750 Viqueque 5,000 62,371 65,525 132,896 30,306 416,184 446,490 719,243 1,631,093 2,350,337 2,929,723 1,274,500 207,750 1,482,250 4,411,973
Total 400,331198,335 374,464 973,130 932,757 2,134,841 3,067,598 9,056,946 19,711,278 28,768,224 32,808,952 15,273,750 2,571,250 50,653,95217,845,000
Despesas projetu adisional PDID 2014 2,034,660
Despesas ba programa estrada rurais, tejolo no auto emprego 10,526,000
Despesas Rehabilitasaun Eskola no Posto Saude iha Terretorio tomak 20,000,000
Despesas husi projetus Linha Ministeriu no Instituisaun Estadu sira 39,381,014
Grand Total Despesas ba Distrito 2015 122,595,626
Distritus Reapro./Retensaun 2012 ba 2015 Reapro./Retensaun 2013/14 ba 2015 PDID Foun 2015 Total PDID PNDS 2015 Total
Grafiku 3
hatudu katak kuaze distritu hotu hetan despezas per-kápita bot liu rihun $50 (entre rihun $51 –
rihun $69). Distrutu sira nebee ninia despezas per-kapita menus husi $50 mak Distritu Dili no Oecusse, ba
distritu Dili konsidera liu ba sub distritu Atauro no Metinaru, no ba Rejiaun Administrativa Espesial
Oecusse Ambeno iha 2015 konsidera deit programa PNDS tamba ninia mekanismu ezekusaun presiza
banati tuir manual programa nebee hatur ona.
TOTAL ORSAMENTU PDID NO PNDS BA DISTRITU
Politika V Governu ba 2015 hahu aloka fali orsamentu projetu PDID foun kompara tinan 2014 nebee
konsentra deit ba projetu reapropriasaun no retensaun. Orsamentu foun alokadu ba projetu PDID hamutuk
tokon $28.7, projetu reapropriasaun/retensaun husi PDD no PDL nebee sei kontinua iha 2015 sei aloka
mos orsamentu hamutuk tokon $4.0 no Orsamentu ba PNDS hamutuk tokon $17.8 nebee refere ba projetu
fiziku hamutuk tokon $15.3 no kustus operasional hamutuk tokon $2.6. Informasaun orsamentu sira nee
bele akompanha tuir tabela nee:
Husi tabela iha leten akomoda orsamentu hotu-hotu nebee ninia target implementasaun iha distritus, tantu
implementasaun direta iha nivel distritus no mos implementasaun husi nivel nasional.
1.
Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDL tinan 2012 nebe uluk ninia alokasaun atravês
husi kategoria Transferensias Publika, maibe iha tinan 2014 aloka fali iha kategoria Kapital
Dezenvolvimentu hodi finaliza, maibe iha 2015 presiza prevé nafatin orsamentu rihun $198 hodi
kontinua finaliza 42 projetus iha 12 Distritus husi 102 projetus iha 2014 ho total orsamentu rihun
$469.6.
2.
Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDID husi tinan 2012 nebe aloka tiha orsamentu iha
3.
Orsamentu ba projetu reapropriasaun/retensaun PDID husi tinan 2013 aloka iha tinan 2014 hodi
finaliza projetu 467 (PDD-I projetus 311 no PDD-II projetus 156), maibe projetus hirak nee seidauk
finaliza hotu. Nunee iha tinan 2015 presiza prevé nafatin orsamentu tokon $3.1 hodi realiza projetus
106 (total PDD-I hamutuk rihun $932.7 ba 62 projetus no projetus 43 husi PDD-II ho valor orsamentu
hamutuk tokon $2.1).
4.
Husi total orsamentu reapropriasaun/retensaun ne’e, Governu aloka mos orsamentu tokon $2 ho
intensaun hodi responde no finaliza projetus adisional PDID iha tinan 2014 nebee seidauk hotu hodi
kontinua reapropria ba tinan 2015.
5.
Politika Governu tinan 2015 hahu aloka fali orsamentu PDID foun ho montante tokon $28.7 ba projetu
152 (PDD-I projetus 87 ho montante orsamentu tokon $9.1 no tokon $19.7 aloka iha PDD-II ba
projetu 65). Medidas politika ida nee ho objetivu hodi kontinua implementa programa nasional refere
hodi fó oportunidade atu kria kampu trabalhu ba komunidade hodi hadia sira nian ekonomia iha nivel
minimu nian.
6.
Tinan 2015, V Governu Konstitusional kontinua aloka orsamentu boot ba programa PNDS hamutuk
tokon $17,845 kompara ho tinan 2014 nebee aloka deit tokon $13.6. Total orsamentu ida nee aloka ba
projetu fisiku hamutuk tokon $15.3 ba suku 353 no kustus operasional hamutuk tokon $ 2.6 ba suku
439 (inklui sukus balun husi Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno).
7.
Alen de orsamentu ho tipu kategoria PDID no PNDS, iha mos despezas orsamentais balun nebee
kontribui ba dezenvolvimentu distritais hamutuk tokon $69.9. Fontes orsamentu nee mai husi projetus
Liñas Ministeriu sira, Mão de Obra no resposta emergensia rehabilitasaun eskola no postu saúde iha
territóriu tomak.
Grafik 4 : Reapropriasaun/retensaun PDL 2012 ba 2015
Aileu, 1%
Ainaro, 5%
Baucau, 1%
Bobonaro, 11%
Covalima, 1%
Dili, 5%
Ermera, 45% Lautem, 5%
Liquica, 2% Manatuto, 10%
Manufahi, 11%
Oecusse, 0%Viqueque, 3%
Grafiku 4 h
reaproprias
seluk heta
reprezenta
Grafiku 5
boot entre
Aileu, Lau
9% ka men
0% tamba
hatudu kata
saun/retensa
an alokasau
0% tamba
Gra
hatudu rea
11% - 16%
utem, Dili (
nus husi 10%
separa ona
Grafi
ak Distritu E
aun PDL 2
un menus h
separa ona
afik-5 : R
apropriasau
%, nebee ak
(11%). Dist
%. PDID 20
husi Distrit
ik 6 : Rea
Erm Lautem, 4% Liquica, 3% Manatuto, 5%
Manuf Oecu
Ermera, Ma
2012 ba 20
husi 10%. P
husi Distritu
Reapropri
un/retensaun
kontese iha D
tritu sira sel
012 ba Rejia
tus sira selu
aproprias
mera, 6% % %
fahi, 7% sse, 0%
Viqueque, 15%
anufahi, Oe
15 nebee a
PDL ba Re
us sira seluk
iasaun/Re
n PDID 201
Distritu Viq
luk mos het
aun Admini
uk.
saun/Rete
Dili, 21 %
PDID 2013/14
cusse no Bo
a’as, entre
ejiaun Adm
k.
etensaun
12 ba 2015
queque (16%
tan alokasau
istrativa Esp
ensaun PD
Aileu, 3%
Co 1%
4 ba 2015
obonaro he
e 10% - 40
ministrativa
Pdid 201
5 nebee he
%) , Manufa
un despeza
pesial Oe-C
DID 2013
Ainaro, 25%
Baucau, 2
Bobonaro, 7 valima, 2%
etan alokasa
%, enkuan
Espesial O
2 ba 2015
etan alokasa
fahi (15%),
s kiik entre
Cusse Ambe
3/14 ba 20
%
2%
7%
aun boot ba
ntu ba distri
Oe-Cusse A
5
aun ho pers
Cova Lima
e persentaj
eno reprezen
015
projetu
itus sira
Ambeno
sentajen
a (15%),
Grafiku 6 : Hatudu projetu reapropriasaun/retensaun PDID 2013/14 nebe hetan alokasaun despezas
boot akontese iha Distritu 3 ho persentajen entre 15% - 25% (Distritu Viqueque 15%, Distritu Dili 21%
no Distritu Ainaro 25%). Iha Distritu 10 seluk hetan alokasaun dspesas kiik husi 7% mai too 3%. PDID
2013/14 ba Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno reprezenta mos 0% tamba separa ona husi
Distritus sira seluk.
Grafiku 7. : Apresenta Persentagen Orsamentu Foun PDID 2015
Grafiku 7. Hatudu katak distritu hotu-hotu hetan alokasaun despezas ba projetus PDID foun iha tinan 2015,
maibe distritu Oecusse la-hetan alokasaun despezas husi PDID. Distritus sira nebee hetan despezas boot
husi programa PDID tinan ida nee mak Distritu Bobonaro, Dili, Ermera no Baucau nebee hetan alokasaun
entre 10% - 13% no distritus sira seluk hetan alokasaun despezas menus husi 10% too 5%. PDID foun ba
Rejiaun Administrativa Espesial Oe-Cusse Ambeno tinan 2015 la-hetan alokasaun orsamentu ba programa
PDID ho intensaun katak presiza focus ona programas sira nebee trasa ona husi Autoriedade Rejiaun
Espesial Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesial no Economia Sosial Merkadu Oe-Cusse Ambeno.
Aileu, 6%
Ainaro, 7%
Baucau, 11%
Bobonaro, 10%
Covalima, 7%
Dili, 13% Ermera, 12%
Lautem, 7% Liquica, 8%
Manatuto, 5% Manufahi, 6%
Oecusse, 0%Viqueque, 8%
Grafiku 7 .
mak Distri
4%. Iha pa
Distritu.
Grafik 7
. Hatudu ors
tu Baucau h
arte kustus o
7 : Aprese
samentu ba
ho 14 % no
operasional
enta Perse
programa P
Distritu Erm
nian alokas
entajen O
PNDS 2015
mera ho 13
saun iha var
Orsament
5 iha parte p
% no alok
riasaun mon
u Progra
projetu fisik
kasaun kiik l
ntante tanba
ma PNDS
ku hetan alok
liu mak Dis
a aloka tuir t
S 2015
kasaun boot
stritu Oecus
total Sukus
t liu
se ho
PARTE B: SUMARIU ESTATISTIKA DISTRITAL
MAPA 1: LINA KIAK DISTRITU
Liña kiak hatudu persentajen populasaun iha distritu ho númeru nebee sei a’as ho nia rendimentu rihun $32
kada fulan nebee Governu konsidera tama iha kategoria populasaun sei kiak.
Tuir mapa estatistika iha okos hatudu katak:
1. Distritu Manufahi hatudu liña probreza ne’ebé a’as tebes.(kor mean);
2. Distritu Manatuto, Aileu, Ainaro no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi Ambeno iha liña pobreza
ladun diak;
3. Distritu Dili, Viqueque, Liquiçá, Ermera, Bobonaro no Cova-Lima iha liña pobreza diak uituan.
4. Distrtu Baucau no Lautem iha liña pobreza tun/kiik;
Sources
National Statistic Directorate_World Bank‐ Timor‐Leste Poverty in a Young Nation_2008 Poverty headcount ratio
Percent Total
Oecusse
Li qui ca
Coval i ma Bobonaro
Ermera Di l i
Ai l eu Manatuto
Manufahi Ai naro
Vi queque
Lautem Baucau
T ot al
Page 13 of 136
Sources
National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Proportion of private households using an improved drinking water source
Oecusse
Liquica
Covalima Bobonaro
Ermera Dili
Aileu Manatuto
Manufahi Ainaro
Viqueque
Lautem Baucau
Per cent (%)
0.00 ‐ 19.99 20.00 ‐ 39.99 40.00 ‐ 59.99 60.00 ‐ 79.99 80.00 ‐ 100.00
MAPA 2: HASA’E KUALIDADE BE’E MOS IHA DISTRITU
Estatistika ida ne’e hatudu persentajen populasaun ne’ebé simu bee husi bee matan ne’ebé di’ak.
Hadi’a bee matan inklui baze ida ne’ebé uza ba konstrusaun hodi garante protesaun husi infeksaun,
liliu husi fezes. Be matan bai-bain ne’ebé maka hadi’a ona maka bee torneira, posu ne’ebe protejidu,
posus artezianus no halibur udan been. Fontes nebee seidauk hetan protesaun mak inklui mota, lagus,
lagoas, belorin no fonte seluk ne’ebé nakloke ba infeksaun no bele fahe moras hanesan tifu, kolera no
dizenteria. Tuir mapa estatistika iha okos:
1.
Iha Distritu Baucau asesu ba be’e mo’os atinji 20% - 40%;
2.
Iha Distritu Viqueque, Aileu, Ermera, Ainaro no Manufahi , 40 – 60 % asesu ba be mo’os;
3.
Iha Distritu Lautem, Liquiçá, Bobonaro, Cova-Lima no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi
Ambeno, atinji 60 – 80% asesu ba Be Mo’os;
4.
Distritu Dili atinji 80 -100% ba asesu Be Mo’os.
Page 14 of 136
MAPA 3: HADI’A SANEAMENTU BASIKU IHA DISTRITU
Hadi’a fasilidade saneamentu katak atu haketak foer no hasai husi ema husi kontaktu ba ema fali.
Ne’e inklui deskarga sintina, koneksaun sistema esgotu kanalizadu, deskarga/pour flush ba latrinas
posu, ventiladu latrina di’ak (VLD) no latrina ho laje.
Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak :
1.
Distritu Viqueque no Ainaro hetan kualifikasaun aat tanba atinji entre 0 – 20 %;
2.
Distritu Baucau, Lautem, Aileu, Manufahi, Liquiçá, Ermera, Bobonaro, Cova-Lima no Rejiaun
Administrativa Espesial Oecussi Ambeno hetan persentajen entre 20 – 40 % ho predikadu aat
uituan;
3.
Distritu Manatuto ho persentajen entre 40 – 60 % ho predikadu naton;
4.
Distrito Dili ho persentajen entre 80 – 100 % ho predikadu diak tebes.
Sources
National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Proportion of private households using an improved sanitation facility
Oecusse
Liquica
Covalima Bobonaro
Ermera Dili
Aileu Manatuto
Manufahi Ainaro
Viqueque
Lautem Baucau
Per cent (%)
Page 15 of 136
MAPA 4: UMA KAIN BA PRODUSAUN AGRIKULA IHA DISTRITU
Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak:
1.
Iha mapa nebe kor mean signifika katak populasaun nebe presta servisu iha agrikultura
kiik/uituan liu ho total entre 4.547 – 5.826;
2.
Iha mapa ho kor matak naroman hatudu katak numeru populasaun entre 9.213 -14.073 mak
partisipa iha vida agrikultor;
3.
Iha mapa ho kor kinur hatudu katak numeru populasaun entre 7.729 -9.212 mak partisipa iha
vida agrikultor;
4.
Iha mapa ho kor pink hatudu katak numeru populasaun entre 5.827 -7.728 mak partisipa iha vida
agrikultor
Sources
National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010 Private household in crop production
Number Total
Total
4,547 ‐ 5,826 5,827 ‐ 7,728 7,729 ‐ 9,212 9,213 ‐ 14,073 14,074 ‐ 15,526 Missing Value
Page 16 of 136
MAPA 5: INSKRISAUN NETO ENSINU PRIMÁRIU IHA DISTRITU
Kor kinur (Ermera no Rejiaun Administrativa Espesial Oecussi Ambeno) iha Mapa kraik hatudu
katak persentajen labarik ba eskola kiik entre 40 – 60% nebe ba eskola primaria kompara ho distritu
seluk nebe atinji 60 – 80 % nebe asesu ba eskola primaria.
Sources
National Statistic Directorate_CENSUS:TIMOR‐LESTE POPULATION AND HOUSING CENSUS_2010
Net enrolment ratio in primary education
Oecusse
Liquica
Covalima Bobonaro
Ermera Dili
Aileu Manatuto
Manufahi Ainaro
Viqueque
Lautem Baucau
Page 17 of 136
Proportion of population aged 15‐64 who are economically inactive
Percent Total
Total
0.00 ‐ 19.99 20.00 ‐ 39.99 40.00 ‐ 59.99 60.00 ‐ 79.99 80.00 ‐ 100.00 Missing Value
MAPA 6: PROPORSAUN POPULASAUN NE’EBE EKONOMIA LADUN DIAK
Tuir dadus mapa estatistika iha okos hatudu katak:
1.
Mapa ho kor pink hatudu 20 – 40 % ba populasaun nebe nia ekonomia ladun diak tanba la
servisu, katuas, moras, la eskola no seluk tan;
2.
Mapa ho kor kinur hatudu 40 – 60 % populasaun nebe partisipa iha dezenvolvimentu ekonomia
maibe sidauk atinji kualidade ida ke sufisiente.
;;;; ;
AILEU VILA
REMEXIO
LIQUIDOE LAULARA
FA TU RILAU
SUCO LIU RAI
FA HIRIA
FA TU RASA ACUM AU TU LA TAQUEO TA LI TU
SELOI CRAIC
FA TU BOSA
BERE LEU AISIR IMOU
SABORI A
BANDUD ATO
SUCO-LIURA I
LA HAE FA TI SI
FA HISOI
HOHOLA U
FA DABLOCO
HAUTOHO MADA BENO
NAMOLESO
MANU CASA TOHU META
MAUM ETA
FA HISOI
AILEU DISTRICT
0 5 10 15 20 Kilometers Spatial D istribution of Dwellings
CHC (Comm unity Health Center) Suco B oundary Subdistrict B oundary
Two-lane sealed road
;
; Hospital and Clinic
One-lane road 4 W vehicle track Occupied Dwelling
PARTE C : PERFIL NO ORSAMENTU DISTRITU HUSI PROGRAMA PDID NO PNDS
1.
DISTRICT AILEU
Perfil
Mapa 1 hatudu pozisaun jeográfika Distritu Aileu nebe ho luan hamutuk 729 km² ho populasaun ema
na’in 44.325 tuir Sensus 2010. Topografia Distritu Aileu nebee foho dominante liu ho a’as entre
350 m to’o 1.500 m sukat husi tasi. Kapitál maka Aileu Vila iha foho Mota Mantane ho altitude 913
m. Distritu Aileu iha Sub-Distritus 4, Sukus 31 no aldeias 139 hanesan hatudu iha tabela 1.1.
Tabela 1.1 Sub-Distritu , Sukus no total Aldeias/Sukus Distritu Aileu
Aileu Vila Laulara Liquidoe Remexio
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Aissirimou 5 Fatisi 5 Acubilitoho 3 Acumau 3 Badudato 3 Cotolau 5 Bereleu 5 Fadabloco 7
Fahiria 6 Madabeno 5 Betulau 3 Fahisoi 3
Fatubossa 7 Talitu 4 Fahisoi 3 Faturasa 4
Hoholau 5 Tohumeta 3 Faturilau 2 Hautoho 3
Funsionárius Governu iha Distritu Aileu inklui:
SES:
1.
99 Polísias,
2.
40 kompostu husi : 37 pessoal Seguransa Sivíl no 3 funsionarius administrativa
3.
21 Bombeirus
Edukasaun:
1.
Professores Ensino Infantil : Publiku (
28
); Fundasaun (
11
)
2.
Profesores Ensinu Basiku: Públiku (
508
), Privadu (-);
3.
Profesores Ensinu Sekundárius Geral : Públiku (
68
) , Fundasaun (
43
)
4.
Profesores Ensinu Sekundárius Tecnico vocacional. : Publiku (
18)
: Fundasaun (-)
Distritu Aileu iha eskolas Infantil Publiku (
6
) Fundasaun (
14
); Eskolas Ensinu Basiku Publiku
(
71
) no Privadu (
2
) , Eskolas Sekundárias Publiku (
3
) no Privadu/Fundasaun (
3
), ho Eskolas
Ensinu Tekniku Vocasional Publiku (
1
)no Privadu (-).
Saúde:
1.
Funsionáriu administrasaun no lojistika
: 14
2.
Médikus lokais : 45 (inklui espesialistas);
3.
Enfermeirus (31)
4.
Assistente enfermeiros : 8 ho
5.
Parteiras : 24;
Fasilidades saúde ne’ebé iha, maka Sentru Saude (5), Postus Saude (23), Klínika Privadas (1) ho
SISCa (33).
MSS :
1.
Numero idosos ( tinan 60 ba leten ) no invalidus nebe simu subsidio iha Distritu Aileu
hamutuk 3.052 pessoas nebe kompostu husi idosos 2.918 pessoas no invalidus 134 pessoas.
2.
Numerus benefisiarius ba program Bolsa da Mãe hamutuk 2.935
3.
Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Distritu
Aileu hamutuk 2,836 pessoas.
4.
Total funsionariu hamutuk 6 mak destaka ba Distritu ; 3 iha Distritu no 3 ba Subdistrito, kada
Subdistritu funsionariu ida (1).
MAP
: 54 Extensionistas
CNE
: 7 funsionarius
Ministeriu Justisa
: 10 funsionarius
MCIA
: 6 funsionarius
MOP
: 29 funsionarius
SEJD : 1 funsionariu
SEPFOPE
: 4 funsionarius
MAE : 65 funsionarius kompostu husi Diresaun Distrital 34 ; STAE 7 ; PNDS 24.
MCIA : 5
PROGRAMA NASIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS)
Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Distritu Aileu
hamutuk tokon $1.1 nebe kompostu husi orsamentu fisiku ho montante rihun $905.2 no kustus
operasional aloka rihun $170,250. Orsamentu fisiku ba Distritu Aileu aloka ba Suku 23 nebe
kompostu husi : Sub Distritu Aileu Vila: Suku 11; Sub Distrito Laulara : Suku 5; no Sub Distrito
Liquidoe : Suku 7 hodi implementa programa PNDS inklui mos kustus operasional. Suku 8 Iha
Sub Distrito Remexio la hetan alokasaun orsamentu ba projetu fisiku maibe aloka deit kustus
operasional hodi halo preparasaun planeamentu programa PNDS ba tinan 2015 hanesan temi iha
tabela 1.2
Tabela 1.2. Kapital Grants - PNDS
Naran
Orgaun Programa Naran Distritu Sub Distritus Sukus Projetu Fisiku Operasional Kustus Total Kustus
MAE PNDS Aileu Aileu Vila Aisimou 39,750 5,250 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Bandudato 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Fahiria 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Fatubosa 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Hoholau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Lahae 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Lausi 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Saboria 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Seloi Craic 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Aileu Vila Seloi Malere 39,750 5,250 45,000
MAE PNDS Aileu Aileu Vila Suco Liurai (Alieu
Vila) 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Cotolau 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Fatisi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Madabeno 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Laulara Talitu 44,250 5,750 50,000 MAE PNDS Aileu Laulara Tohumeta 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Acubilitoho 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Bereleu 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Betulau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Fahisoi 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Fatulirau 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Manucasa 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Aileu Liquidoe Namoleso 35,000 5,000 40,000
MAE PNDS Aileu Remexio Acumau 5,750 5,750
MAE PNDS Aileu Remexio Fadabloco 5,500 5,500
MAE PNDS Aileu Remexio Faisoi (Remixio) 5,500 5,500
MAE PNDS Aileu Remexio Faturasa 5,500 5,500
MAE PNDS Aileu Remexio Hautoho 5,500 5,500
MAE PNDS Aileu Remexio Maumeta 5,500 5,500
MAE PNDS Aileu Remexio Suco Liurai
(Remexio) 6,000 6,000
MAE PNDS Aileu Remexio Tulataqueo 6,250 6,250
Total Dist. Aileu 905,250 170,250 1,075,500
PROGRAMA DEZENVOLVIMENTU INTEGRADO DISTRITAL (PDID) 2015
Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PDID foun iha Distritu
Aileu hamutuk tokon $1.7 nebe refere ba PDD I aprezenta ho total rihun $468 no tokon $1.3 ba
PDD II. Husi total orsamentu ne’e hodi finansia projetu konstrusaun ponte, eskola, valeta,
“bronjong”, posto saude, irigasaun no seluk tan Sub Distritu Aileu Vila, Liquidoe no Laulara hanesan
mensiona iha tabela 1.3.
Tabela 1.3. Kapital Dezenvolvimentu PDD-I no PDD-II 2015
Naran Orgaun
Naran Programa
Naran Projetu Distritu Sub
Distritus
Sukus Total Kustus
MAE PDD-I Konst.Ponte ki'ik Seloi Kraik (Rehabilita ponte 1 no
konstruksaun foun ponte 1) Aileu Aileu Vila Seloi Kraik 143,016 MAE PDD-I Konst.Eskola EB Premeiru no Segundu Siklu Fatukhun,
Laulara Aileu Laulara Talitu 142,704
MAE PDD-I Konst.Valeta, penahan no plat Deker suco Fahisoi Aileu Lequidoe Fahisoi 120,134 MAE PDD-I Konst. Bronjong iha Aldeia Tatilisame(Fahisoi Lequidoe) Aileu Liquidoe Fahisoi 62,214
Total PDD-I 468,068
MAE PDD-II Konst. Posto Saude Tulataqeu Aileu Remexio Tulatakeu 281,445
MAE PDD-II Konst. Be'e mos lahae 3.5 km Aileu Aileu Vila Lahae 175,083
MAE PDD-II Rehabilitasaun Irigasaun Sarin(Suco Fahiria Aileu Aileu Vila Fahiria 173,569 MAE PDD-II Konst.Ponte Tolu plat deker 6 no Valetas Suku liurai Aileu Aileu Vila Suco
Leurai 174,002 MAE PDD-II Rehabilitasaun Be'e Matan Hula rema no Troka kanu
Transmisaun
Aileu Aileu Vila Seloi Malere
153,559
MAE PDD-II Loke Estrada( Suco Liurai ) 2,7 km Aileu Aileu Vila Suco
Leurai 294,784
Total PDD-II 1,252,442
Total PDD-I+II 1,720,510
REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II NO PDL 2012 BA 2015
Iha tabela 1.4 aprezenta orsamentu projetu reapropriasaun/retensaun ba PDD I & II no PDL tinan
2012 nebe sei reapropria ba tinan 2015 ho montante rihun $85,685 nebe refere ba PDD I rihun
$62,847, rihun $20,000 ba projetu PDD II no rihun $2,838 ba PDL . Razaun halo reapropriasaun
projetu hirak ne’e tamba ninia implementasaun la-konsege remata iha tinan 2014 nunee sei kontinua
implementa fali iha tinan 2015 ba konstrusaun eskola, irrigasaun, MCK, sentru komunitaria no
vedasaun.
Tabela 1.4. Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I & II no PDL 2012 ba 2015
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total
ME PDD-I EP 2301 P F Erhetu Aileu Aileu Vila Fatubossa 11,954
ME PDD-I EPS P F 1005 Bereleu Aileu Liquidoe Bereleu 24,375
MAEOT PDD-I Irigasaun Bandudato Aileu Aileu Vila Bandudato 22,590
MAP PDD-I Konstrusaun kanal Irrigasaun Daisoli Aileu Aileu Vila Lahae 3,928
Total PDD-I 62,847
MJ PDD-II Construsaun, vedasaun no jardim ba Edificio DTPSC (eis edificio estatistica) Distrito Aileu, Sub Distrito Aileu, Suco Aisirimau, Aldeia Hudularan.
Aileu Aileu Aissirimou 20,000
Total PDD-II 20,000
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total
MAEOT PDL Construsaun Centro Komunitario Lebumera Aileu Lequidoe Bereleu 1,380
Total PDL 2,838
Total PDD I&II+PDL 85,685
REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II 2013/2014
Iha tabela 1.5 aprezenta projetu reapropriasaun PDD 1 & 2 tinan 2013 nebe sei reapropria ba tinan
2015 ho montante rihun $99,455. Husi total nee koloka ba PDD I hamutuk rihun $79,714 no rihun
$19,741 ba projetu PDD II. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia
implementasaun la-konsege remata iha tinan 2012 no sei kontinua implementa fali iha tinan 2015 ba
konstrusaun ponte, sentru komunitaria no irrigasaun.
Tabela 1.5 Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD-I&II 2013/14 ba 2015
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus
MAE PDD-I Konstrusaun Ponte Dat-Rema Aileu Aileu Vila Suco
Liurai
8,663
MAE PDD-I Konstrusaun Centru Joventude Aileu Aileu Aileu Vila Suco
Liurai 8,894 MAE PDD-I Konstrusaun Be’e dalan iha Fahisoi 3 km + plat Deker. Aileu Liquidoe Fahisoi 62,156
Total PDD-I 79,714
MAE PDD-II Konstruksaun Kanal irigasaun Halmeta Aileu Aileu Vila Seloi Craic 19,741
Total PDD-II 19,741
Total PDD-I+II 99,455
DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU
Iha projetu 15 husi paerseiru dezenvolvimentu mak planeia atu implementa iha Distritu Aileu iha
2015. Hamutuk tokon $4.8 Projetu sira ne’e balun sai hanesan kontinuasaun no balun sai hanesan
projetu foun ho nia orsamentu hanesan mensiona iha tabela 1.6.
Tabela 1.6 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu 2015
Distritu AileuID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu 2015
Finansiamentu husi Parseiru Dezenvolvimentu
sira
87292481766 Programa Polísia Komunitária Timor-Leste nian
Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
304,611.883
87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus
Naturais nian ho baze iha Komunidade Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian
468,485.914
87292407183 Projektu bá Agro-negósiu husi Feto Rural sira
Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian
32,174.962 87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu
Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde nian
- DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
466,355.36
Distritu Aileu
ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu 2015
Finansiamentu husi Parseiru Dezenvolvimentu
sira
87292371438 P116520: Projektu bá Segunda
Oportunidade Ensinu nian iha TL Banku Mundial
209,396.48 87292371460 P125032 - Projektu bá Kapasidade
Reziliénsia Klimátika Lurón /Estrada sira Timor-Leste nian
Banku Mundial 1,326,930
87292393359 Projektu Apoiu bá Servisu Sekundáriu sira Faze 2 entre Austrália no Timor-Leste (ATLASS II)
DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
188,295.596
87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL) DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
333,653.673 87292191224 Projektu bá Kuda Hare & Irrigasaun
(PKHI) Faze II iha Manatuto
Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian
186,475.341
87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
786,388.86 87292643967 Programa Dezenvolvimentu Rural Bá
Dala Hat (IV) (fundu BMZ nian)
Kooperasaun Alemanha nian 68,670.18
87292481529 Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
136,229.203
87292431586 Bá oin hodi Hametin Seguransa no Reziliénsia Komunidade nian liu husi Habelar no Konsolida Sistema Atendimentu bá Alerta Antesipada
Uniaun Europeia 2,018.662
87292434910 Kria ambiente ida saudável bá labarik sira
iha komunidade rural Uniaun Europeia
281,106 87292431571 Ahimatan bá futuru – Hamenus kiak/mukit
iha Timor-Leste liu husi turismu ho baze iha komunidade
Uniaun Europeia 35,052.914
;;;
2. DISTRITU AINARO
Perfil
Mapa 2. hatudu pozisaun jeográfiku Distritu Ainaro nebe ho luan 797 km² ho populasaun nain
59.175 tuir Sensus 2010. Distritu Ainaro iha Sub-Distritus ha’at, Sukus 21 no Aldeias 131 hanesan
hatudu iha Tabela 2.1.
Tabela 2.1. Sub-Distritus , Sukus no total Aldeias /Sukus
Ainaro Hatu Builico Hatu Udo Maubisse
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Sukus Total Aldeias
Ainaro 7 Mauchiga 7 Foho-Ai-Lico (Beikala) 6 Aituto 9
Data husi : MAE no Diresaun Nasional Estatistca
Funsionáriu Governu iha Distritru Ainaro kompostu :
SES:
1.
104 Polísias
2.
68 kompostu husi : 64 pessoal Seguransa Sivil no 4 funsionarius administrativa
Edukasaun:
1.
Professores Ensino Infantil : Publiku (16); Pribadu/Fundasaun (10)
3.
Profesores Ensino Sekundáriu Publiku (48) no Privadu ( 21 )
4.
Profesores du Ensinu Tekniku Vocasional : Públiku (-) no Privadu (-)
Iha Distritu Ainaro iha Eskolas Ensino Infantil : Publiku ( 9 ) no Pribadu/Fundasaun (6) ; Ensino
Basiku : Publiku (81) no Privadu (6), Ensinu Sekundárias Publika/Jeral (2) no
Privadu/Fundasaun ( 2 ), ho Eskolas Ensinu Teknico Sekundária Publiko (-) no Privadu (-).
Saude:
1.
Funsionáriu administrasaun no lojistika : 10
2.
36 Médikus lokais (inklui espesialistas);
3.
36 Enfermeirus
4.
6 Assistente enfermeiros
5.
20 parteiras/os;
Fasilidade saúde maka Ospital (1), CHC (4), Postus Saude (10), Klinikas privada (1), SISCa
(50).
MSS :
1.
Numero idosos (tinan 60 ba leten) no invalidus nebe simu subsidio iha Distritu Ainaro
hamutuk 5.931 pessoas nebe kompostu husi idosos 5.634 pessoas no invalidus 297 pessoas.
2.
Numerus Combatentes ba Libertasaun Nasional no benefisiarius ba Martires iha Distritu
Ainaro hamutuk 3.603 pessoas.
3.
Bolsa de Mãe : 3.709
4.
Funsionarius Administrativa : 6
MAP
: 60 extensionistas no naun-extensionista
CNE
: 6 funsionarius
Ministeriu Justisa
:12 funsionarius
SEPFOPE : 2 funsionarius
MAE : 61 kompostu husi : Diresaun Distrital : 38; STAE : 6 no PNDS : 21
MCIA : 9, MOP : 31, SEJD: 2, MOP: 31, SEPFOPE: 2, MdF: 1 (ofisial finansas)
PROGRAMA NACIONAL DEZENVOLVIMENTU SUKUS (PNDS)
Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PNDS iha Distritu Ainaro
hamutuk tokon $1,056,000. Husi total nee aloka projetu fisiku hamutuk rihun $933,500 no kustus
operasional aloka rihun $122,500. Orsamentu fisiku ba Distritu Ainaro aloka ba Suku 21 nebe refere
Sub Distritu Ainaro Vila: Suku 7; Sub Distrito Hato Builico : Suku 3; no Sub Distrito Hatu Udo :
Suku 2 no Sub Distrito Maubisse; Suku 9 hodi implementa programa PNDS inklui mos kustus
operasional hanesan temi iha tabela 2.2
Tabela 2.2. Kapital Grants - PDNS
Naran
Naran
Orgaun Programa Naran Distritu Distritus Sub Sukus Projetu Fisiku Operasional Kustus Total Kustus MAE PNDS Ainaro Ainaro Soro 35,000 5,000 40,000 MAE PNDS Ainaro Ainaro Suro Craic 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Mau Chiga 45,250 5,750 51,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Mulo 49,000 6,000 55,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Builico Nunu-Mogue 39,750 5,250 45,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Udo Foho-Ailico 48,750 6,250 55,000 MAE PNDS Ainaro Hatu Udo Leolima 53,500 6,500 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Aitutu 49,000 6,000 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Edi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Fatubessi 44,000 6,000 50,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Horai-Quic 39,500 5,500 45,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Manelobas 48,500 6,500 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Manetu 53,250 6,750 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Maubisse 53,500 6,500 60,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Mau-Lau 48,750 6,250 55,000 MAE PNDS Ainaro Maubisse Suco Liurai
(Maubisse) 44,000 6,000 50,000 Total Dist. Ainaro 933,500 122,500 1,056,000
PROGRAMA DEZENVOLVIMENTU INTEGRADO DISTRITAL (PDID)
Iha tinan 2015, V Governo Konstitusional aloka orsamentu ba programa PDID iha Distritu Ainaro
hamutuk tokon $1,932,243. Husi total nee aloka ba PDD I hamutuk rihun $694,625 no tokon
$1,237,617 ba PDD II. Husi total orsamentu ne’e hodi finansia ba projetu kanalizasaun be-mos,
konstrusaun eskola, irigasaun, rehabilitasaun estrada no sst, hanesan mensiona iha tabela 2.3.
Tabela 2.3. Kapital Dezenvolvimentu PDD I&II
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus
MAE PDD-I Kanalizasaun be'e mos ba suku Manetu Ainaro Maubisse Manetu 79,519 MAE PDD-I Reconstrucao escola sala tolu iha suku
Manutaci ( hatumetaudu ) Ainaro Ainaro Manutaci 103,315 MAE PDD-I Construcao centru Comunitario iha Suku
Horaiki’ik ( Aldeia 4 ) Ainaro Maubisse Horaikik 81,409 MAE PDD-I Kuntinuasaun Konst. Irigasaun Koiloe Ainaro Ainaro Manutaci 93,981 MAE PDD-I Kanalizasaun bemos iha Suku Liurai Ainaro Maubisse Suco
Liurai 65,081 MAE PDD-I Kanalizasaun be mos Hilokomou (polorema)–
Ainaro Ainaro Ainaro Ainaro 58,121 MAE PDD-I Construcao centru Veternario iha Maubisse
Vila Ainaro Maubisse Maubisse 78,062 MAE PDD-I Kuntinuasaun Konst. Irigasaun Mau-nunu Ainaro Ainaro Maununu 95,895 MAE PDD-I Canalizasaun be'e ba Hortikultura (Qeorema) Ainaro Hatubuilico Nunumoge 39,242 Total PDD-I 694,625 MAE PDD-II Construcao no rehabilitacao estrada Aitutu ba
Manumera 4 Km Ainaro Hatubuilico Mulo 215,076 MAE PDD-II Rehab. estrada Raibere ba Goulau 4 Km,
saluran + plat deker Ainaro Hatu-udo Leolima 311,191 MAE PDD-II Konst. Escola EBC Mauxiga Ainaro Hatubuilico Mauxiga 212,872 MAE PDD-II Konst. Escola Secundario Publico
Hatubuilico Ainaro Hatubuilico Nunumoge 234,411 MAE PDD-II Konstr. Postu Klinika iha Suco Manutaci +
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Total Kustus
Total PDD-II 1,237,617 Total PDD-I+II 1,932,243
Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I & PDL 2012
Iha tabela 2.4 aprezenta projetu reapropriasaun PDD I no PDL tinan 2012 nebe sei reapropria ba
tinan 2015 ho montante rihun $17,162. Husi total orsamentu aloka ba PDD I hamutuk rihun $6,556
no rihun $10,607 ba projetu PDL. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia
implementasaun la-konsege remata iha tinan 2014 no sei kontinua implementa fali iha tinan 2015 ba
projetu konstrusaun fatin lixu, kanalizasaun be-mos, sentru komunitariu no juventude.
Tabela 2.4. Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD I&II no PDL 2012
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total
MAEOT PDD-I Konstrusaun Fatin Lixu 9 Ainaro Ainaro Ainaro 1,605
MAEOT PDD-I Kanalizasaun be'e mos Ainaro
Hatu-Builico Mauchiga 4,951
Total PDD-I 6,556
MAEOT PDL Canalizasaun be'e mos iha tukaro Ainaro Hatobuilico Nunumogue 1,977 MAEOT PDL konstrusaun centru comunitario iha foho ailico Ainaro Hatudo Foho Ailico 1,400 MAEOT PDL konstrusaun centru comunitario Iha Ainaro Ainaro Ainaro Sabago 3,500 MAEOT PDL Canalizasaun be'e mos iha leushati iha suco Aituto Ainaro Maubisse Aituto 1,929
MAEOT PDL Construsaun Centru Joventude Ainaro Ainaro Mau-Ulo 1,800
Total PDL 10,607
Total PDD I+PDL 17,162
REAPROPRIASAUN KAPITAL DEZENVOLVIMENTU PDD I & II 2013/2014
Iha tabela 2.5 aprezenta projetu reapropriasaun PDD-I & II tinan 2013/2014 nebe sei reapropria ba
tinan 2015 hamutuk rihun $768,832. Husi total nee, aloka PDD I hamutuk rihun $299,434 no rihun
$469,398 ba projetu PDD II. Razaun halo reapropriasaun projetu hirak ne’e tamba ninia
implementasaun la-konsege remata iha tinan 2013/2014 no sei kontinua implementa fali iha tinan
2015. Husi total orsamentu nee hodi finansia ba projetu konstrusaun eskola, ponte, bee-mos,
irrigasaun, rehabilita estrada no sst hanesan mensiona iha tabela nee.
Tabela 2.5 Reapropriasaun Kapital Dezenvolvimentu PDD – I&II 2013/2014
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total
MAE PDD-I Konstrusaun Eskola Infantil Aututu Rina+Fasilidade 21x9 Ainaro Hato-Builico
Mulo 9,715
MAE PDD-I Konstrusaun Escola Pre- Secundario Nunomogue Karaik +
Fasilidade Ainaro Hato-Builico Nuno-Mugoe 11,395
MAE PDD-I Konstrusaun Ponte Erabuti Fatudekor + Konstrusaun Plat deker + Saluran + Tembok Penahan Nuntete – sede suco – Lessata, Suco Mau – ulo.
Ainaro Ainaru Mau Ulo 16,715
MAE PDD-I Konstrusaun no Kanalizasaun Bee Mos Sistema Grafitasaun Bui-Fu
Ainaro Ainaru Suro -
Craic
12,695
MAE PDD-I Konstrusaun no Kanalizasaun Bee Mos Sistema Grafitasaun
Suco Manutasi ba Aldeia 3 Ainaro Ainaru Manutaci 15,209
MAE PDD-I Kanalizasaun Bee Mos Aso ba Mini Mercado Foho Ailico Ainaro Hato-udo Foho-Ai-lico
Naran
Orgaun Programa Naran Naran Projetu Distritu Distritus Sub Sukus Kustus Total
MAE PDD-I Kanalijacao bee moos sistema solar cell Soru kraik Suco leo lima
Ainaro Hato-udo Leolima 6,959
MAE PDD-I Halo Uma Klinika Goulau Lama Suco Leolima + Fasilidade Ainaro Hato-udo Leolima 7,346
MAE PDD-I Rehabilitasaun ADM Ainaro no Konstrusaun Moru Haleu ADM Distrito Ainaro
Ainaro Ainaru Ainaro 13,504
MAE PDD-I Konstrusaun Residencia EDTL + Moru Haleu EDTL Dist.
Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 25,379
MAE PDD-I Konstrusaun Irigasaun Aldeia Lugatu Suco Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 33,851 MAE PDD-I Konstrusaun Edificio Meio Ambiente Distrito Ainaro +
fasilidade (MCIA) Ainaro Ainaru Ainaro 8,853
MAE PDD-I Konstrusaun Moru haleu Mercado Bascem Ainaro vila Suco Ainaro
Ainaro Ainaru Ainaro 24,558
MAE PDD-I Konstrusaun Uma Ba Seguranca + Paving + Uma Gerador
ba MJ Distrito Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 3,737
MAE PDD-I Rehabilitasaun ba irigasaun buirudu Ainaro Ainaru Ainaro 14,246
MAE PDD-I Konstrusaun foun ba armajen iha Mulo Ainaro
Hato-Builico
Mulo 19,556
MAE PDD-I New construction of fence at green house Ainaro Ainaru Ainaro 40,892 MAE PDD-I New construction of new fence for MAP office in Maloure Ainaro Ainaru Ainaro 12,190
MdF PDD-I New Cosntruction of Office Statistic at Ainaro District
Ministry of Finance Ainaro Ainaru Ainaro 11,663
Total PDD-I 299,434
MAE PDD-II Konstrusaun Moru hodi Proteje Mota iha Foho Ailiku Ainaro Hatu-udo Foho-Ailico
116,166
MAE PDD-II Konstrusaun Escola Basico Central (EBC Agapito da
Costa) Ailora + Fasilidade Ainaro Hatu-udo Foho-Ailico 57,494 MAE PDD-II Konstrusaun Edificio Dezenvolvimento Local Distrito
Ainaro Ainaro Ainaru Ainaro 22,488
MAE PDD-II Rehabilitasaun Estrada + Plat Deker + Be Dalan Husi Aldeia Hatuquero ba Aldeia Leotelo I (12 Km)
Ainaro Hatu-Builico
Mauchiga 78,003
ME PDD-II ES 972 ES C St Inacio de Loiola, Nova Construção das
Instalações de Salas de aulas e latrinas 335 m2 Ainaro Maubesi Maubise 21,859 MAE PDD-II Construsaun Caserna PNTL Maubisse Ainaro Maubesi Maubise 22,221 MAE PDD-II Konstrusaun muru satan estrada crusamentu ba pouzada
372m
Ainaro Maubesi Maubise 90,370
MAE PDD-II Kontinuasaun Konst. Edificio Administrasaun Distritu Ainaro/Rehabilitasaun Edificio Administ. Dist. Ainaro (Ex Pemda)
Ainaro Ainaru Ainaro 50,504
MAE PDD-II Konstrusaun armagen iha suco Leolima Ainaro Hatudo Leolima 10,293
Total PDD-II 469,398
Total PDD-I+II 768,832
DESPEZA PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU
Tabela 2.6 Despezas Parseiru Dezenvolvimentu 2015 ba Distritu Ainaro
Distritu Ainaro
ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu 2015 Finansiamentu
husi Parseiru Dezenvolvimentu
sira
87292817405 Kria Reziliénsia Komunidade nian relasionadu ho Redusaun Risku Dezastre nian iha Timor-Leste Faze II- CS.0571
Ajénsia ba Dezenvolvimentu Internasional Estadus Unidus nian
71,269.52
87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus Naturais nian ho baze iha Komunidade
Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian
468,485.914
87292191227 Projektu bá Jestaun Sustentável Rekursus Naturais nian ho baze iha Komunidade
Ajénsia Kooperasaun Internasional Japão nian
468,485.914
87292191133 P104794/IDA-H343, TF091653: Projektu Apoiu bá Planu Estratéjiku Sektor Saúde nian
- DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
466,355.36
- Uniaun Europeia - Banku Mundial
87292371438 P116520: Projektu bá Segunda Oportunidade Ensinu nian iha TL
Banku Mundial 209,396.48
87292371460 P125032 - Projektu bá Reziliénsia Klimátika Lurón /Estrada sira Timor-Leste nian
Banku Mundial 1,326,930
87292393359 Programa Apoiu bá Servisu Sekundáriu Faze 2 entre Austrália no Timor - Leste (ATLASS II)
DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
188,295.596
87292191130 Fini Moris / Vida nian (SOL) DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
333,653.673 87292481500 Fundu Xefe Misaun nian Programa Ajuda Nova Zelándia
nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
9,476.81
87292486924 Haburas komersializasaun no
produsaun liu husi kooperativa agríkola sira iha Timor- Leste (IMPACT)
Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
93,075.853
87292471702 R4D - Lurón / Dalan bá Dezenvolvimentu
DFAT - Programa Ajuda Austrália nian
262,129.62 87292471522 BOSS - Projektu bá Oportunidade
Negósiu no Servisu sira Apoiu nian - Ajuda Irlanda nian - Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
833,957.25
87292643967 Programa Dezenvolvimentu Rural bá Dala Hat (Fundu BMZ nian)
Kooperasaun Alemanha nian 49,595.13
87292486272 Promove Susesu Agro-negósiu nian iha
Timor-Leste (FAST) Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
1,226,908.975
87292481529 Bolsa Estudu no Estájiu Pos-Graduasaun
Programa Ajuda Nova Zelándia nian, Ministériu Negósius Estranjeirus no Komérsiu
136,229.203
87292431586 Bá oin hodi Hametin Seguransa no Reziliénsia Komunidade nian liu husi Habelar no Konsolida Sistema Atendimentu bá Alerta Antesipada
Distritu Ainaro
ID AMP NIAN Títulu Projektu nian Ajénsia Doador
Planu Dezembolsu 2015 Finansiamentu
husi Parseiru Dezenvolvimentu
sira
87292434915 Enerjia bá ema hothotu - solusaun bá enerjia alternativa bá zona Rural no Peri-Urbana sira Timor-Leste nian
Uniaun Europeia 63,507.788
87292431571 Ahimatan bá futuru – Hamenus kiak/mukit iha Timor-Leste liu husi turismu iha baze komunitária
Uniaun Europeia 35,052.914
6,244,824.67