República Democrática de Timor-Leste
Livru 6
Fundus Espesiais
Orsamentu Geral
Estadu 2016
I
NDISE
1.
FDKU KA FDKU/ FUNDU DEZENVOLVIMENTU KAPITAL UMANU IHA
RELANSE(SEKILAS)
...
2
1.1.
Enkuadramentu Legal
... 21.2.
Programas ne’ebé Finansia ho FDKU
... 31.3.
Áreas Programas Prioritárius
... 41.3.1.
Programa Bolsa Estudus
... 41.3.2.
Formasoens Profisionais,Téknikas ho Tipus Formasaun Seluk
... 42.
PLANU ESTRATÉJIKU DEZENVOLVIMENTU (PED KA SDP) NO NIA FAZES KONA-BA
REKURSUS UMANUS
...
5
3.
ESTUDUS NE’EBÉ HALA’O HODI APOIA PROGRAMAS FDKU
...
5
3.1.
Avaliasaun programas FDKU nian husi 2011-2014
... 63.2.
Mapeamentu Nasional kona-ba Dezenvolvimentu Rekursus Umanus iha setor Públiku no setor
Privadu tuir Minisípius.
... 73.2.1.
Progresu Atividade Mapeamentu Rekursus Umanus (Faze I Abordajen Revizaun Literatura)
... 84.
SUMÁRIU ALOKASAUN NO DESPEZAS ORSAMENTU 2011 – 2015
...
9
4.1.
Despezas Orsamentu iha 2011, 2012 no 2013
... 94.1.1.
Realizasoens Programa iha 2013
... 184.2.
Programas no Orsamentu iha 2014
... 184.3.
Programa no Orsamentu iha 2015
... 255.
REALIZASOENS PROGRAMA IHA 2015
...
26
5.1
Programas Bolsas Estudu
... 265.2.
Formasaun Profisional, Formasaun Téknika no Formasaun Espesializada seluk
... 296.
SUMÁRIU ORSAMENTU SUMÁRIU 2016 NIAN KLASIFIKA TUIR ÁREAS
...
31
6.1.
Programa Bolsas estudu iha 2016
... 316.2.
Programa Formasaun ba 2016
... 327.
ORIENTASOENS KA DIRETRIZES JERAIS KONA-BA ALOKASAUN ORSAMENTU BA
2016
...
35
7.1.
Orientasoens jerais kona-ba ezekusaun orsamentu ba programas formasaun
... 357.2.
Sumáriu kona-ba total alokasaun orsamentu ba 2016
... 361. FDKU KA FDKU/ Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu iha
relanse(sekilas)
1.1. Enkuadramentu
Legal
Dezenvolvimentu Rekursus Umanus iha efeitus múltiplus ba dezenvolvimentu sosial no
ekonómiku paíz nian. Provizaun no promosaun edukasaun sei aumenta literasia, ne’ebé hodi mos
hadi’a rekursus umanus no kontribui di’ak liu ba dezenvolvimentu nasional. Konsidera
importânsia rekursus umanus ba dezenvolvimentu, mak Governu marka tiha ona
Dezenvolvimentu Rekursus Umanus hanesan ninia programa prioritária ida hotu.
Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu estabelese ho Lei No. 1 ne’ebé aprova Orsamentu
Estadu 2011 nian no regulariza ho Dekretu-Lei no.12/2011 iha 23 Marsu, no mos
Primeiru-Ministru ho nia Diploma Ministerial no. 9/2011 iha 23 Abril, ne’ebé estabelese rejimentu internu
no prosedimentus kona-ba gabinete Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu. Objetivu prinsipal
fundu ne’e nian mak atu finansia programas no projetus formasaun plurianual ho
dezenvolvimentu rekursus umanus.Objetivu primáriu Fundu ne’e nian mak atu dezenvolve
rekursus umanus hodi apoia dezenvolvimentu nasional iha kampus barabarak, hadi’a
planeamentu, jestaun ho implementasaun programas, enkuantu asegura mos transparénsia boot
liu, iha despezas setor públiku ho kustus seluk ligadus ho programas formasaun no
dezenvolvimentu rekursus umanus.
Atu asegura objetivu prinsipal promosaun transparénsia no prestasaun kontas ka
responsabilizasaun iha implementasaun programas no projetus ne’e bele alkansa, Governu
estabelese Konsellu Administrativu (
Konsellu Administrasaun)
ne’ebé hanesan responsável ba
manual polítika Fundu nian enkuantu jestaun ho operasaun Fundu nian entrega ba Sekretariadu
Tékniku Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu. Konsellu Administrativu nia prezidente mak
Primeiru-Ministru RDTL hanesan mos Prezidente Fundu nian,no hetan apoiu husi ninia
membrus permanentes hanesan Ministru(a) Finansas, Ministru Edukasaun, Ministru Justisa,
Ministru Petróleu no Rekursus Minerais ho SEPFOPE (Sekretariadu Formasaun Profisional no
Polítikas Empregu).
Enkuantu Sekretariadu Ezekutivu Fundu nian xefia Sekretariadu Tékniku Eskritóriu Fundu
Dezenvolvimentu Kapital Umanu nian (FDKU) hodi fó asisténsia téknika ba Konsellu
Administrativu no mos asisti halo supervizaun ba implementasaun tomak inklui monitoriza
programas hotu-hotu ne’ebé relasiona ho programas dezenvolvimentu rekursus umanus iha
Timor-Leste.
Programa ne’e hahú iha 2011 liuhusi provizaun programa bolsas estudu no formasaun ba
instituisoens 9 governu nian. Maibé, hahú husi ne’ebá, númeru instituisoens ne’e aumenta no
akredita hotu ba Fundu hahú ho instituisoens 9 iha 2011 aumenta ba 27 instituisoens iha 2014.
Ne’e bele aumenta tan iha 2015, tanba Sekretariadu FDKU simu tan ona propostas iha 2015 husi
serkade 34 Instituisoens.
tuir it abele haree iha okos mai. Iha 2014, instituisoens akreditadas ba fundu ne’e pur-voltade 27
instituisoens husi Ministérius ho Sekretarias Estadu hotu-hotu plus Gabinete Prezidente RDTL
(GPR), Gabinete Primeiru-Ministru (GPM), Gabinete Prokurador Jeral Repúblika (GPJR),
Gabinete Inspetor Jeral Estadu (GIJE), Komisaun Anti-Korrupsaun (KAK) ho seluktán. Iha
maisde 200 iha lista kampus/áreas formasaun ne’ebé hetan apoiu no dezdeke kria Fundu ida
ne’e, nakloke ba instituisoens públikas no mos indivíduus privadus aleinde ba sentrus formasaun
profisional iha Timor-Leste ho ekilíbriu kona-ba jéneru ba benefisiárius hotu-hotu.
1.2. Programas ne’ebé Finansia ho FDKU
Hahú husi kriasaun FDKU iha 2011, programas ne’ebé finansia ho FDKU kategoriza tuir grupus
prinsipais haat hanesan: Formasaun Profisional, Formasaun Téknika, Programa Bolsa Estudu,
tipus seluk Formasaun.
Maibé, iha anu fiskal 2015, durante prosesu aprovasaun husi Parlamentu Nasional, sujere husi
“Komisaun Eventual”atu aumenta tan kategorias rua ba programa FDKU ne’e hanesan:
Asisténsia Téknika ba Setor Justisa & Asisténsia Téknika ba Ensinu Tersiáriu. Kona-ba
orsamentu ne’ebé halo planu ba anu fiskal 2016, Konsellu Administrativu FDKU deside atu la
inklui tan kategorias rua iha programas FDKU tanba programas rua ne’e, tuir nia natureza, la
kategoriza hanesan Dezenvolvimentu Kapital Umanu.
Tuir mai iha elaborasaun badak ida kona-ba programas ne’ebé finansia ho FDKU:
1.
Programa Formasaun Profisional (Kódigu – 810). Programa ida ne’e ho objetivu apoia
atividades formasaun/treinamentu tomak relasiona ho programa dezenvolvimentu abilidades
ka kompeténsias iha Timor-Leste ne’ebé sei tulun dezenvolve ekonomia paíz nian liuhusi
resposta ba merkadu traballu nia prokura no nesesidades. Nia apoia mos formasaun
maun-de-obra ka forsa laboral atu bá servisu iha rai li’ur, liu-liu iha konstrusaun, ospitalidade,
ortikultura, peskas, akuakulruta, agrikultura etc, fó formasaun ba formadores sira iha sentrus
formasaun profisional inklui apoia ka suporta formasoens bázikus kona-ba linguas no
matemátika. Aleinde ne’e , programa ida ne’e bele mos fó apoiu ba abilidades ka
kompeténsias espesializadas ba funsionárius públikus sira iha departamentus ho ministérius
hotu-hotu ;
2.
Programas Formasaun Téknika (Kódigu – 811). Programa ida ne’e kompostu prinsipalmente
husi atividades formasaun ba administrasaun públika hanesan parte husi programa
dezenvolvimentu profisional hodi hasa’e kapasidade Funsionárius Públikus sir aba
departamentus governu nian tomak tuir prioridade ne’ebé estipula iha Planu Estratéjiku
Dezenvolvimentu governu nian ne’ebé PrimeiruMinistru RDTL mak promove;
3.
Programa Bolsa Estudu (Kódigu – 812). Programa Bolsas Estudu ne’e ba públiku ein-jeral,
Funsionárius Públikus sira no mos veteranus sira-nia oanno bazeia ba Sistema méritu.
Atualmente iha Ministérius lima (5) mak fó bolsa estudus ho suporte finanseiru husi
FDKU;no
espesializadus seluk ne’ebé aprezenta proposta no aprova husi Konsellu Administrativu
Fundu nian.
Programas adisionais rua iha 2015 ne’ebé la rekomenda atu finansia ho FDKU:
1.
Asisténsia Téknika ba Setor Judisial (Kódigu-922): Programa ida ne’e orienta ba
nesesidades setor judisial,liu-liu ba dezenvolvimentu ninia rekursus umanus.Iha Instituisoens
tolu ne’ebé organiza programas hirak ne’e hanesan
Ministériu Justisa
–Proporsiona ka fó
formasaun profisional no jestaun rekursus umanus iha área judisiária,
Courts (Tribunais)
–
Dezenvolve kapasidades Servisus Judisiais liuhusi Programa Kolokasaun iha áreas Judisiais
Porkuradoria Jeral Repúblika
– Formasaun ba prokuradores sira, aprendizajens no mais
formasaun hodi reforsa ofisiais justisa iha Timor-Leste.
2.
Asistensia Téknika ba Ensinu Tersiáriu (Kódigu-923): Programa ida ne’e refere liu-liu ba
hadi’a kualidade rekursus umanus iha Universidade Nasional Timor-Leste (UNTL).
Programa ne’ebé UNTL mak organiza hanesan: Formasaun ba Mestradus no Progroma
Doutoramentu iha Portugal,Programa Mestradu iha Timor-Leste, Lisensiatura no
re-introdusaun Língua Portugeza.
1.3.
Áreas Programas Prioritárius
Haktuir Dekretu-Lei no.12/2011, natureza ho objetivu Fundu ne’e nian mak objetivu Fundu nian
atu-hodi finansia formasaun multi ka plurianual ho programas dezenvolvimentu rekursus
umanus, inklui programa formasaun hodi hadi’a kualidade profisionais Timoroan iha setores
estratéjikus dezenvolvimentu, hanesan justisa, saúde, edukasaun, infra-estruturas, agrikultura,
turizmu, jestaun petrólífera, Polísia,Forsa Armada, Juízes, enjeñeirus, kontabilistas,
administrasaun públika, jestaun finansas no seluktán. Ne’e inklui atividades formasaun iha
rai-laran no ba estranjeiru no mos programas bolsas estudu husi níveis graduasuan to’o
pós-graduasaun.
1.3.1. Programa Bolsa Estudus
Prioridade programa ne’e nian ba bolsas estudus kobre disiplinas lubun ida ne’ebédetermina tuir
nesesidades ne’ebé liñas ministeriais mak identifika. Programa prioritáriu ne’ebé hetan
finansiamentu durante ne’e mak hanesan “Medisina Jeral, Ekonómikas, Jestaun, Administrasaun
Públika, Siénsias, Enjeñaria, Siénsia Saúde, Kontabilidade, Siénsias Naturais, Teknolojia,
Siénsia Edukasaun, Lei,Siensias Ambientais, Telekomunikasoens, Jeolojia,Siensias
Petrolíferas/Enjeñaria,Navegasaun Aérea,Turizmu, Estatístikas, Arkitektura,Planeamentu
Urbanu no Rural, Arte no Kultura, ho kursus relevantes seluktán”.
1.3.2. Formasoens Profisionais,Téknikas ho Tipus Formasaun Seluk
2. Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED ka SDP) no nia Fazes kona-ba
Rekursus Umanus
Timor Leste paíz ne’ebé foin hetan independénsia iha 2002. Hanesan paíz foun ida, ninia
dezenvolvimentu ho progresu depende tomak ba planu no nia ezekusaun ne’ebé tenke aliña ho
vizaun fundasaun nian. Iha 2011, governu Timor-Leste formaliza ninia vizaun iha ninia Planu
Estratéjiku Dezenvolvimentu (PED) ba tinan 20, 2011-2030. PED proporsiona enkuadramentu
boot ida ba tranzisaun Timor-Leste husi baixu rendimentu ba paíz ho rendimentu superior médiu.
PED iha fazes separadas tolu. Durante kurtu prazu (2011 to’o 2015) fó liu énfaze ba
dezenvolvimentu infra-estruturas fundamentais, apoiu ba dezenvolvimentu rekursus umanus, no
mos estabelese indústrias estratéjikas. Subsekuentemente ka tuir fali mai, ba planu médiu prazu
nian, (2016 to’o 2020) sei foka liu ba dezenvolvimentu infra-estruturas ne’ebé iha, reforsa
rekursus umanus no hadi’a asesu ba merkadus. Planu longu prazu nian husi PED (2021 to’o
2030) mak atu erradika pobreza, estabelese setor privadu ne’ebé forte no alkansa ekonomia
diversifikada ne’ebé la dependente ba petróleu ho gáz. Maibé, tenke nota katak fundu ka esensia
PED nian mak dezenvolvimentu rekursus umanus.
Relasiona ho Planu Estratéjiku,Governu Repúblika Demokrátika Timor-Leste konsidera katak
rekursus Umanus ne’e vital ba nasaun nia futuru. Governu, servisu hamutuk ho instituisoens
relevantes, tenta atu prepara no dezenvolve rekursus umanus ho alta kualidade atu bele iha kbiit
atu fó kontribuisaun máxima no kompleta ba Dezenvolvimentu Nasional Timor-Leste. Relasiona
ho fazes ne’ebé mensiona iha PED, tinan 2015 konklui kurtu prazu (2011 to’o 2015) ne’ebé fó
apoiu ba dezenvolvimentu rekursus umanus. Tinan 2016 hanesan inísiu ba planeamentu médiu
prazu (2016 to’o 2020) ne’ebé foka ba fortalesimentu rekursus umanus iha Timor-Leste.
3. Estudus ne’ebé hala’o hodi apoia programas FDKU
Iha tinan haat (4) laran dezkdeke kria iha 2011,Konsellu Administrativu Fundu fó instrusaun ba
Sekretariadu Fundu hodi avalia rezultadus programas no mos hodi hetan rezultadus husi
programas hotu-hotu relasiona ho ezekusaun pelu menus husi 2011 to’o 2014.
Husi parte seluk, Konsellu Administrativu Fundu nian haree katak, atu bele tulun konsellu deside
kona-ba áreas prioritárias ba formasaun ou formasoens, tenke ihaestudu ida hodi halo
mapeamentu ou identifika kuantidade no kualidade rekursus umanus ne’ebé presiza hodi alkansa
objetivus nasionais, rekursus umanus profisionais nokualifikadus hira ona mak iha, iha áreas
ne’ebé no saída mak sai hanesan obstákulus ne’ebé presiza halo kompletu.
3.1.
Avaliasaun programas FDKU nian husi 2011-2014
Avaliasaun ne’e kobre programas ho fundus ne’ebé dezembolsa no implementa dezde 2011 to’o
agora. Nia objetivu mak atu avalia rezultadus husi programas no mos buka hetan rezultadus husi
programas tomak relasiona ho ezekusaun orsamentu.
Preparasaun no planeamentu ba estudu hahú iha Abril 2015, ho nota konseitu ida ne’ebé
dezenvolve inklui dokumentu dezeñu ka konsepsaun, depoisde diskuti, halo revizaun, aprezenta
ba komisaun téknika ne’ebé estabelese ho reprezentantes husi 27 Liñas Ministeriais (LMs).
Bazeia ba dokumentu dezeñu/konsepsaun, estudu ne’e tuir planu sei finaliza iha fins Outubru
2015, maibé iha mos dezafius balun ne’ebé atraza fali estudu ne’e.
Tamañu ka total amostras (1,433) estudu nian foti husi total populasaun (31,802 bazeia ba tabela
iha kraik).
Tipu Símbolu # Unidades Formasaun /apoiu
Formasaun Profisional 1N 10,331
Formasaun Téknika 2N 14,002
Bolsas Estudu 3N 1,346
Tipus Formasaun Seluk 4N 6,123
Total N 31,802
Ne’e maka total dadus ne’ebé partilla entre Liñas Ministeriais ho Sekretariadu Tékniku FDKU.
Total amostras mak 1,433 no fahe bazeia ba tabela iha kraik ba programas 4;
Tipu Símbolu # Unidades formasaun/Apoiu
Formasaun Profisional 1n 379
Formasaun Téknika 2n 382
Bolsas Estudu 3n 303
Tipus Formasaun seluk 4n 369
Total n 1,433
Hanesan tabela hatudu, formasaun téknika, profisional ho tipus formasaun seluk, númeru
benefisiárius boot liu kompara ho programa bolsa estudus.
Ba kada populasaun, nia estratifikasaun Liña Ministerial mak aplika hodi asegura katak amostra
aleatória husi respondentes ne’ebé selesiona reprezenta dunik distribuisaun populasaun.
Estratifikasaun husi kada Liña Ministerial kalkula iha kada programa laran ne’ebé persentajen
benefisiárius iha Liña Ministerial ida hanesan ho persentajen benefisiárius tomak iha programa
ne’ebá laran.
Estudu ida ne’e tuir loloos finaliza iha fins Fevereiru 2016, no wainhira kolesaun dadus ho
análize halo ona, sei elabora no hato’o relatóriu final ba Konsellu Administrativu FDKU nian.
Maibé, relatóriu progresu heni mos katak bele aprezenta ba Konsellu iha finais Novembru 2015
3.2.
Mapeamentu Nasional kona-ba Dezenvolvimentu Rekursus Umanus iha setor Públiku
no setor Privadu tuir Minisípius.
Objetivu prinsipal estudu ida ne’e nian mak atu halibur informasaun,atu nune’e Sekretariadu
Fundu bele iha referénsia kona-ba lista prioridades relasiona ho dezenvolvimentu rekursus
umanus iha territóriu tomak, wainhira presta nia asesoria ba Konsellu hodi foti desizoens atu
aprova propostas hotu-hotu kada tinan nian no mos hato’o relatóriu ba públiku kona-ba
rezultadus.
Sample Size
Vocational Training
Technical
Training Other Support Scholarships Total
1 CAC 1 ‐ ‐ ‐ 1
2 F‐FDTL ‐ 3 ‐ ‐ 3
3 GPM 6 ‐ 2 ‐ 8
4 GPR 4 1 ‐ 2 7
5 IGE 13 ‐ ‐ ‐ 13
6 INAP/CFP ‐ 88 11 50 149
7 INFORDEPE ‐ 167 ‐ ‐ 167
8 MAP ‐ 2 ‐ ‐ 2
9 MCIA ‐ 1 ‐ ‐ 1
10 ME ‐ GBE ‐ ‐ 166 59 225
11 MF ‐ 9 5 13 27
12 MJ 13 ‐ ‐ 1 14
13 MNEC 3 1 ‐ ‐ 4
14 MOP 5 9 ‐ ‐ 14
15 MPRM/SERN 1 62 ‐ 17 80
16 MS ‐ ‐ ‐ 154 154
17 MT ‐ 1 ‐ ‐ 1
18 MTC 2 3 ‐ ‐ 5
19 PGR 2 1 3 ‐ 6
20 PNTL 4 15 52 ‐ 71
21 SECOMS 1 ‐ ‐ ‐ 1
22 SED 1 1 1 ‐ 3
23 SEJD 3 1 40 2 46
24 SEPFOPE 301 ‐ ‐ ‐ 301
25 SEPI 3 ‐ 1 1 5
26 SES 15 17 ‐ ‐ 32
27 UNTL 1 ‐ 88 4 93
379 382 369 303 1,433