REPÚBLIKA DEMOKRÁTIKA
TIMOR-LESTE
Orsamentu Jeral Estadu ba tinan 2005-06
Dokumentu Orsamental N° 1
ÍNDISE
EZEKUSAUN DESPEZAS NO ORSAMENTUJERALESTADU NIAN...10
POLÍTIKA POUPANSAS NO FUNDU MINARAI...11
PROGRAMA INVESTIMENTU SEKTORIAL (PIS)...12
PROGRAMA APOIU BA KONSOLIDASAUN (PAC)...13
PARTE 2–DEZENVOLVIMENTUS PRINSIPAIS IHANASAUN... 17
RESEITAS NEBÉ LAÓS MINARAI NIAN...32
RESEITAS AJÉNSIAS AUTÓNOMAS...35
PARTE 5–FUNDU MINARAI... 36
INFORMASOENS BA FUNDU NO KONSULTAS...36
PRINSIPIU PRINSIPAL KONA BA KONSEITU (HANOIN) ...36
ASPEKTUS PRINSIPAIS FUNDU MINARAI NIAN...37
POLÍTIKA BA POUPANSAS...40
KÁLKULU NÍVEL ESTIMADU BA DESPEZAS SUSTENTÁVEIS...41
PARTE 6–DESPEZAS... 45
PERSENTAJENS SEKTORIAIS ORSAMENTUESTADU NIAN NO FONTES KOMBINADAS...45
JAPAUN FÓ TULUN NEBÉ LAÓS PROJEKTUS...48
MEDIDAS PRINSIPAIS FOUN BA ORSAMENTU JERAL ESTADU NIAN NO DESPEZAS...48
PANORAMA...48
PROGRAMA KONABÁ APOIU BA KONSOLIDASAUN (PAK) ...55
NUMERU NO KESTAUN HIRAK KONABÁ FUNSIONARIU SIRA...56
KUADRU KONABÁ FINANSIAMENTU NO MEDIDA BALUN HOSI MINISTERIU BA MINISTERIU SELUK NO HOSI SEKRETARIU ESTADU IDA BA SEKRETARIU ESTADU SELUK...58
Gabinete Presidente nian ... 58
Parlamentu Nasional... 60
Gabinete Primeiru-Ministru nian no Presidensia Konsellu Ministru sira nian ... 63
Ministeriu Defeza ... 68
Sekretariu Estadu Konsellu Ministru nian... 72
MINISTERIU ADMINISTRASAUN ESTATAL...74
Ministeriu Interior (la sura ho PNTL)... 79
Polisia Nasional Timor-Leste nian (PNTL) ... 83
Ministeriu Dezenvolvimentu ... 87
Ministeriu Justisa... 91
Ministeriu Agrikultura, Floresta no Peska ... 97
Ministeriu Edukasaun no Kultura ... 106
Ministeriu Saude ... 112
Ministeriu Traballu no Reinsersaun Komunitaria (halo sosiedade bele simu fali ema hirak ne’ebé lakon naran di’ak) ... 117
Ministeriu Negosiu ho Rai Li’ur no Kooperasaun ... 122
Ministeriu Planu no Fiinansa... 0
J.NEVES... 1
Ministériu Transportes ho Kominikasaun nian ... 6
Ministériu Obras Públikas nian ... 11
Ministériu Rekursus Naturais, Minerais i Polítika Energétika nian... 15
Secretáriu Estadu Juventude i Desportu nian ... 18
Tribunais... 21
Autoridade Bankaria i Pagamentus nian ... 24
Servisu Públiku Radiodifuzaun Timor-Leste nian... 26
Provedor Direitus Humanus... 30
Ajénsia Autónoma - Servisu Eletrisidade Timór-Leste nian ... 34
Ajénsia Autónoma sira seluk ... 36
BALUN7–DEKLARASAUNRISKUNIAN ... 38
RISKUORSAMENTÁL XAVE –RESEITA NIAN ...38
2
Tasi Timór ... 39
Kontribuisaun Doadór sira nian ... 39
Risku Jerál sira... 39
RISKU ORSAMENTÁLXAVE–DESPEZA...39
UNMISET no Avaliasaun ONU nian ... 40
Alterasaun iha Presu Kombustível nian... 40
Prosesu Eleitorál sira oin mai ... 40
Nesesidade Kapitál ba Defeza no ba Polísia ... 40
Subsídiu FCTL nian ba Eletrisidade Timór-Leste... 40
Ezekusaun orsamentál ... 41
ANEKSU 1ORSAMENTU JERÁL ESTADUNIAN(ESKLUÍNDU AJÉNSIA AUTÓNOMA SIRA ($000) ...42
ANEKSU 2ORSAMENTU JERÁL ESTADU NIAN (INKLUÍNDU AJÉNSIA AUTÓNOMA SIRA)($000)...43
ANEKSU 3ORSAMENTU JÉRAL ESTADU DOTASAUN SIRA HOSI 2005-06 NO ESTIMATIVAS BA 2006-07 TO’O 2008-09PROGRAMA IDA-IDAK ($000) ...44
ANEKSU 3 PLANU KAPITÁL NO DEZENVOLVIMENTU BA TIMÓR-LESTE 2005-06 TO’O 2008-09 ...83
ANEKSU 4MAPA DOTASAUN ORSAMENTU JERÁL ESTADU ($000) ...98
ANEKSU 5PERFÍL FUNSIONÁRIU NIAN...111
3
TABELAS NO GRÁFIKUS
TABELA 1.1ORSAMENTUFONTES KOMBINADAS LAÓS MINARIA NIAN TINAN 2004-05 TO’O TINAN 2008-09($M)...7
TABELA 1.2SALDUS ESTIMADUS BA PTP/ NO PROPOSTU FUNDU MINARAI TIMOR-LESTE NIAN TINAN 2004-05 A 2008-09($M)...7
TABELA 1.3POUPANSAS ESTIMADAS BA TIMOR-LESTE TINAN 2004-05 TO’O TINAN 2008-09($M)...7
GRÁFIKUS1.1MOVIMENTUS IHA FOLIN MINARAI NIAN NO SUPOSISOENS 1986–2011 ...8
TABELA 1.4SALDU FISKAL BA ESTADU HÓTU TUIR SENÁRIU FOLIN MINARAI BASE,ALTUS NO BAIXUS...8
TABELA 1.5ORSAMENTUJERAL ESTADO NIAN BA TINAN 2004-05 A 2008-09($M) ...9
GRÁFIKUS 1.2RESEITAS MINARAI NO DESPEZAS SUSTENTÁVEIS BA RESEITAS MINARAI...11
TABELA 1.6ORSAMENTU FONTES KOMBINADAS TINAN 2004-05 TO’O TINAN 2008-09($M) ...15
TABELA 1.7ORSAMENTU DE FONTES KOMBINADAS TINAN 2004-05 TO’O TINAN 2008-09(% PIB NIAN)...16
TABELA 2.1TENDÊNSIAS IHA ASISTÉNSIA BA TIMOR-LESTE ($M) ... TABELA 3.1PRINSIPAIS KOMPONENTES BA PIB($M) ... TABELA 3.2TAXAS DE KRESSIMENTU NO KONTRIBUISOENS BA KRESIMENTU PIB NIAN (%) TINAN 2001-2003 ... TABELA 3.3TAXAS DE KRESIMENTU BA PIBREAL... TABELA 3.4 TAXAS BA PIBNOMINAL TINAN 1999-00 TO’O TINAN 2008-09 ... GRÁFISO 3.1DESPEZA HÓSI AJENTES MANUTENSAUN PAZ ONU NIAN, ASISTÉNSIA INTERNASIONAL SELUK NO ORSAMENTU ESTAD NIAN NO PIB NEBÉ LAÓS MINARAI NIAN. ... TABELA 4.1 TOTAL ESTIMADU BA RESEITAS TIMOR-LESTE NIAN ($M) ...28
TABELA 4.2PRESSUPOSTUS BA FOLIN MINARAI MUNDIAL ($ BARRIL IDA)...29
TABELA 4.3 ESTIMATIVA RESEITAS MINARAI NIAN ($M) ...30
GRÁFISO 4.1ALTERASOENS IHA FOLIN MINARAI MUNDIAL – BASE WTI($ BARRIL IDA) ...31
GRÁFISO 4.2RESEITAS MINA RAI TIMOR-LESTE NIAN IHA TINAN 2004-05 NO 2022-23 NIA LARAN...31
TABELA 4.4SENÁRIUS BA RESEITAS TASI TIMOR...32
TABELA 4.5RESEITAS NEBÉ LAÓS MINARAI NIAN ($M) ...32
TABELA 4.6TAXAS,PAGAMENTUS BA UTILIZASAUN NO RESEITAS SELUK($M) ...33
TABELA 4.7RESEITAS BA AUTORIDADES PÚBLIKAS NEBÉ LAÓS FINANSEIRAS ($M) ...35
DIAGRAMA 5.1HALO PREVIZAUN OINSÁ FUNDU MINARAI SEI FUNSIONA IHA TIMOR-LESTE ...39
TABELA 5.1OFUNDU MINARAI...39
GRÁFISO 5.1RESEITAS MINARAI NO DESPEZAS SUSTENTÁVEIS RESEITAS MINARAI NIAN...40
DIAGRAMA 5.2KÁLKULU BA RENDIMENTUS SUSTENTÁVEIS RESEITAS MINARAI NIAN...42
TABELA 6.2RESEITAS MINARAI NIAN NEBÉ DESKONTA TIHA ONA...44
TABELA 6.1ORSAMENTUFONTES KOMBINADAS TINAN 2005-06...46
TABELA 6.2AGRUPAMENTU MINISTÉRIUS SIRA NIAN IHA SEKTORES PDN/PIS NIA LARAN...47
TABELA 6.3TOTAL BA AFEKTASOENS ORSAMENTUJERALESTAD U NIAN TINAN 2005-06 ...49
TABELA 6.4MEDIDAS PRINSIPAIS ORSAMENTUJERALESTADU NIAN TINAN 2005-06 A 2008-09 ...50
TABELA 6.5OORSAMENTUJERALESTADU NIAN (GOVERNU JERAL)VALORES AGREGADUS... TABELAS 6.6REALIZASOENS KONTRA ALVUS PAT NIAN TINAN 2005-06 TO’O TINAN 2008-09(%) ... TABELA 6.7TOTAL FUNSIONÁRIUS TINAN 2005-06 ... TABELA 6.8KUADRU FINANSIAMENTU KONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS GABINETE PREZIDENTE NIAN ($000)
TABELA 6.9VISTA JERAL DE FINANSIAMENTO SONSOLIDADO E FUNSIONÁRIUSPARLAMENTO NASIONAL ($000) ...60
TABELA 6.10VISTA JERAL FINANSIAMENTU KONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS GABINETE PRIMEIRU-MINISTRU NO PREZIDÉNSIA CDM($000)63 TABELA 6.11KUADRU FINANSIAMENTU KONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS MINISTRU DEFEZA ($000)... 68
TABELA 6.14KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS SEKRETÁRIU ESTADU KONSELLU MINISTRUS ($000)...72
TABELA 6.13KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUNOFUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU ADMINISTRASAUN ESTATAL ($000)...74
TABELA 6.16KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUNOFUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU INTERIOR (EXSL PNTL)($000) ...79
TABELA 6.17KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUNOFUNSIONÁRIUS PNTL($000)...83
TABELA 6.18KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUNOFUNSIONÁRIUS MINISTÉRIU DEZENVOLVIMENTU ($000)...87
TABELA 6.19KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUNOFUNSIONÁRIUS MINISTÉRIU JUSTISA ($000)...91
4
TABELA 6.21KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU FUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU EDUKASAUN I KULTURA ($000)...106
TABELA 6.22KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU SAÚDE ($000) ...112
TABELA 6.23KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS MINISTÉRIU TRABALLU I REINSERSAUN KOMUNITÁRIA ($000)...117
TABELA 6.24KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADUFUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU NEGÓSIUS ESTRANJEIRUS I KOOPERASAUN ($000)...122
TABELA 6.25KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU PLANU I FINANSAS ($000) ...0
TABELA 6.26KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUSMINISTÉRIU TRANSPORTES I KOMUNIKASOENS ($000) ...6
TABELA 6.27KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS MINISTÉRIU OBRAS PÚBLIKAS ($000)...11
TABELA 6.28KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS MINISTÉRIU REKURSUS NATURAIS,MINERAIS I POLÍTIKA ENERJÉTIKA ($000) ...15
TABELA 6.30KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU FUNSIONÁRIUSSEKRETÁRIU JUVENTUDE NO DESPORTU ($000) ...18
TABELA 6.31KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS TRIBUNAL SIRA NIAN ($000)...21
TABELA 6.32KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS AUTORIDADE BANKÁRIA I PAGAMENTUS ($000) ...24
TABELA 6.33KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUSSERVISUS PÚBLIKUS RADIU DIFUSAUN TIMOR-LESTE ($000)...26
TABELA 6.34KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUSPROVEDOR DIREITUS HUMANUS ($000) ...30
TABELA 6.35KUADRUFINANSIAMENTUKONSOLIDADU NO FUNSIONÁRIUS SERVISU ELEKTRISIDADE TIMOR-LESTE ($000) ...34
5
PARTE 1 – PANORAMA
To’o loron ohin, Timor-Leste sonsegue duni rezultadu oin-oin iha implementasaun Planu Dezenvolvimentu Nasional (PDN). Iha dezafius boot rua nebé Timor-Leste teinke fó resposta atu nune’e bele hala’o polítika PDN nian. Uluk nana’in, polítika no programa Governu nian tuir hateten iha Programa Investimentu Sektorial(PIS) teinke hala’o finansiamentu no implementasaun. Tuir fali mai, Governu teinke hasai Orsamentu ba despezas iha nível boot liu nebé sustentável husi nia reseita rasik, nune’e mos bele aumenta nível despeza Orsamentu nian hó forma ida nebé diak. Parseiru Dezenvolvimentu sei fó tulun hódi tau sés tiha dezafius, hódi fó nafatin sira nia kontribuisaun ba programa PIS, fó assisténsia téknika, kaPACitasau no kontribuisaun ba assisténsia iha programa apoiiu konsolidasaun nian.
6
ORSAMENTU FONTES KOMBINADAS
Orsamentu Fontes Kombinadas iha tinan 2005-06 sei laiha finansiamentu ba tinan hat oin mai nia laran. Sei sai nune’e wainhira total estimativu ba despezas PIS nian a’as liu total rekursus finanseirus nebé iha, hahú hósi nível Orsamentu Estadu sustentável nebé konta tiha ona no ba komprimissus despezas nian nebé Parseirus Desenvolvimentu uza daudaun. Halakon défise finansiamentu ida ne’e sai hanesan dezafiu fiskal boot ida nebé Timor-Leste sei hasoru ba dala uluk no ba nia Parseirus Dezenvolvimentu.
PIS haré katak presiza osan dólar tokon $988m ba despezas, ka osan dólar besik tokon $247m iha tinan ida, ba tinan hat oin mai nia laran, atu nune’e bele implementa diak liu tan no bele hetan objestivu nebé difini tiha ona iha PDN no Objestivu Dezenvolvimentu Miléniu nian ba Timor-Leste. Estimativa ida ne’e hanesan rezultadu análize ida nebé boot ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian, hanesam kontribuisaun finanseira nebé mais ou menus diak hósi Parseirus Dezenvolvimentu no teinke implementa kaPACidade atu hala’o projektus desenvolvimento. Tuir planu Governu nian sei hamenus despeza atu nune’e bele hamenus kiak no hatun taxa dezenvolvimentu ekonómiku no sosial nian iha Timor-Leste.
Governu maka sei hala’o rasik nia rekursus (riku soi) lolós no nune’e bele evita “maldisaun ba rekursus” nebé maka hamonu nasaun barak nebé sei hala’o hela dezenvolvimentu no iha riku soi barak. Nuné, Timor-Leste sei gasta nível sustentável no sei poupa reseitas seluk-seluk hósi Fundu MInarai, atu nune’e bele respeita prinsípiu justisa gerasional atu uza rekursus hósi fontes nebé sei labele hetan tan ona.
Maske panorama iha indústria minarai nian sempre hetan riskus, folin minarai nian nebé a’as iha merkadu mundial (daudaun ne’e ka haré ba tempu nebé sei mai) no dezenvolvimentu nebé hala’o diak iha projektu Bayu Undan daudaun ne’e fó osan maka’as no sei bele fó tan ba tempu oin mai. Timor-Leste sei hala’o polítika poupansas nian maka’as hódi uza nia Fundu Minarai atu: halo poupansas nebé maka’as duni hahú hósi reseitas minarai hanesan mekanismu investimentu nian ida atu konserva nafatin rekursus nia valor, hetan rendimentu no nune’e bele fó garantia ba gerasaun tuir mai hetan mos benefísiu hósi reseita minarai nian ne’e.
Nível sustentadu ba despezas daudaun ne’e hetan estimativa liu tiha osan dólar tokon $138m iha tinan 2005-06, aumenta liu tan ba osan dólar tokon $155m iha tinan 2008-09. Nune’e Governu sei hala’o polítika despezas klaru hó aumentu signifikativu liu ba gastus iha tinan 2005-06 no ba tinan hirak tuir mai. Hanesan exemplu, despezas iha tinan 2005-06 sei aumenta liu porsento 30%. Revizaun Semestral no Orsamentus Futuru nian sei uza atu hódi aumenta tan ba despezas to’o hetan estimativa sustentável ba despezas hirak ne’e no hódi monitor níveis exekusaun nian. Governu hakarak katak despezas Orsamentu Estadu nian wainhira persentajem total despezas nian aumenta maka’as hósi proporsaun ida nebé ki’ik tebes (menus hósi porsentu 40%) ba despezas fontes kombinadas iha tinan 2004-05 ba proporsaun (mais ou menus porsentu [60] % ba despezas tinan 2008-09.
Despesas seluk fontes kombinadas nian sei halo parte iha programas bilaterais no multilaterais nebé nia finansiamentu mai hósi Parseiros Dezenvolvimentu. Rejistu Assisténsia Esterna (RAE) hatudu katak kompromissus despezas nebé hala’o hósi Parseirus Dezenvolvimentu tun ba nível ki’ik liu iha tinan hat oin mai nia laran. Henasan exemplu, tun mais ou menus osan dólar tokon $108m iha tinan 2004-05 ba mais ou menus osan dólar tokon $58m iha tinan 2005-06, sei tun liu tan ba mais ou menus osa dólar tokon $6m iha tinan 2008-09. Atu hetan tulun ba despezas hósi Parseirus Dezenvolvimentu tuir nesessidade ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian maka hanesan dezafiu boot ba Timor-Leste rasik no ba nia Parseirus Dezenvolvimentu sira. Governu akonsella Parseirus Dezenvolvimentu atu sira bele servisu liu hósi Grupus Sektoriais Traballu nian atu nune’e sira bele hala’o hamutuk servisu kona ba Programas seluk-seluk tan nebé halo parte mos iha PIS.
7
Tabela 1.1
Orsamentu Fontes Kombinadas Nebé Laós Minarai Nian tinan 2004-05 to’o 2008-09
($m)
2004-05 2005-06 2006-07 2007-08 2008-90 Total 4 Anos
Decisoes Tomadas 195 180 152 141 132 604
Orçamento Geral do Estado Comprometido 87 122 120 127 125 494
Parceiros de Desenvolvimento Comprometido 108 58 32 14 6 109
Total de Despesas no PIS 197 234 259 262 233 988
Orçamento Geral do Estado 87 122 120 127 125 494
Parceiros de Desenvolvimento 110 112 139 135 108 494
Compromisso Requirido dos Parceiros de Desenvolvimento 2 54 107 121 102 385
Tabela 1.2
Saldu Estimadu PTP/ no Propostu Fundu Minarai Timor-Leste nian tinan 2004-05
to’o tinan 2008-09
($m) 2005-06 2006-07 2007-08 2008-09 Saldo (Princípio) 63 108 235 352 Receitas Petrolíferas 41 177 168 199 Saídas 0 59 64 68 Juros 5 9 13 19 Saldo (Fim do Ano) 108 235 352 503Tabela 1.3
Poupansas Estimadas Timor-Leste nian tinan 2004-05 to’o tinan 2008-09 ($m)
2004-05 2005-06 2006-07 2007-08 2008-09 Est Est Est Est Est Fundo Petrolifero/Primeiro Tranche Petrolifero 63 108 235 352 503Fundo Consolidado de Timor-Leste 228 266 266 266 266
Total Saldo (Fim do Ano) 291 374 500 618 768
Hanesan bainbain estimativas hirak ne’e bele hetan riskus no bele iha mudansa. Bele hetan mos mudansa maka’as tamba haré ba folin minarai nian nebé sa’e maka’as no komprimissus ba despezas hósi Parseirus Dezenvolvimentu nebé refere kona ba programas Bilaterais / Multilaterais.
8
Gráfiku 1.1
Movimentu Folin Minarai nian no Supozisoens 1986 – 2011
0
Preço do Dia e Baso Cenário Alto Cenário Baixo
A Tabela 1.3 mostra Senáriu ida ne’e hatudu kona ba valor A’as, nebé folin minarai nian osan dólar $5 de’it a’as liu nebé hatudu iha Senáriu Baze, nebé maka sei hasa’e iha fiskais. Maske nune’e hatudu mos Senáriu hó valores Baixus, nebé folin minarai nian osan dólar $10 de’it ki’ik liu ba senáriu baze no iha kazu ida ne’e sei la hasa’e fiskais ne’e hakarak hateten katak polítikas ba despezas sei la sustentável no estratéjia fiskal Governu nian teinke haré hikas fali.
Tabela 1.4
Saldu Fiskal Estadu nian Hótu tuir Senárius folin minarai nian Baze, Altus (A’as) no
Baixus (Ki’ik)
2005-06 2006-07 2007-08 2008-09 4 Anos
Cenário Base 86 129 120 153 488 Cenário Baixo 15 41 28 31 115 Cenário Alto 118 162 149 305 735
POZISAUN ORSAMENTU JERAL ESTADU NIAN
9
Tabela 1.5
ORSAMENTU JERAL ESTADU NIAN TINAN 2004-05 TO' 2008-09 ($m)
2004-05 2005-06 2006-07 2007-08 2008-09 Total
Est Est Est Est 4 Anos
Administração Pública
Receitas Total 306 205 235 232 263 935
Receitas Domésticas 33 36 39 41 44 160
Impostos Domésticas 27 27 28 29 30 114
Outras Receitas Domésticas 6 9 11 12 13 46
Receitas Petrolíferas 243 159 186 181 219 744
Impostos Petrolíferas 194 112 135 127 113 487
Direitos e Juros do Mar de Timor 49 41 42 41 86 210
Outras Receitas Petrolíferas 0 6 9 13 19 47
Apoio Directo ao Orcamento do Estado 31 10 11 11 1 32
Despesas Total 79 112 109 115 112 447
Salários 28 29 31 32 33 126
Bens e Serviços 34 47 48 47 48 190
Capital Menor 2 6 4 4 4 18
Capita de Desenvolvimento 9 24 19 24 19 86
Subsidios (aos APNF) 5 4 4 6 5 19
Capital Subsidisado pelo Governo Geral - 2 2 3 3 9
Saldo Orçamental da Administração Pública Total 228 93 126 118 150 488
Investimentos Total - 11 - - - 11
Capitalização da ABP - 11 - - - 11
Saldo Fiscal da Administração Pública 228 83 126 118 150 477
Agências Autônomas - - - - - -Receitas - - - - - -Transferencias do Governo Central 5 6 6 8 8 28
Autoridades Públicas Não financieiras 8 10 12 12 13 47
Despesas - - - - - -Autoridades Públicas Não financieiras 14 16 18 20 21 75
Saldo Fiscal Agências Autônomas - 0 - - - -
- - - - -Saldo Fiscal Todo o Estado 228 83 126 118 150 477 Iha estimativa ba reseitas Orsamentu Estadu nian nebé sa’e liu fali reseita ida uluk, tuir tabela iha Parte 4. Ne’e tanba reseitas Minarai nian nebé maka sa’e liu. Reseitas minarai nian sa’e maka’as tanba folin minarai nian mos sa’e maka’as iha mundu hó folin daudaun ne’e osan dólar $50 barril ida, hafoin minarai nia folin tun sa’e ba osan dólar $32 no dólar $56 barril ida iha tinan 2004 foin hahú. Liu tan ida ne’e, merkadu sira hein katak daudaun ne’e folin minarai nian iha tempu oin mai sei sa’e liu fali uluk, ba tinan 2010 mais ou menus osan dólar $38, valor ida ne’e a’as liu dólar $28 nebé hein tiha ona iha tinan ida nia laran.
Governu nia polítika katak gasta maibé gasta lolós ba buat nebé presiza atu gasta. Hó reseitas minarai nian nebé a’as liu nia estimativa haré katak sei aumentu iha despezas ba Orsamentu Jeral Estadu nian iha tinan 2005-06. Hanesan exemplu, sei aumenta osan dólar tokon $77.8m iha tinan 2004-05 ba osan dólar tokon $106.4m iha 2005-06, nebé hatudu katak iha aumentu ida liu porsentu 35%. Governu halo planu atu haré no hafoun fila fali nia desizaun sira ba despezas iha Revizaun Semestral no iha Orsamentu ba tempu oin mai, hó hanoin atu aumenta despezas iha médiu prazou to’o nia nível sustentável, nebé daudaun iha estimativa hó osan dólar tokon $157m iha 2008-09.
Iha aumentu maka’as liu iha despezas atu kaer metin responsabilidade prinsipal sira no kontinua nafatin hala’o finansiamentu nian iha sektor públiku hósi Parseirus Dezenvolvimentu ka finansiamentu hirak nebé hala’o tiha liu hósi aktividades PIS nian. Hakat ona uitoan tuir dalan ba objektivu ida ne’e iha tinan 2004- 05, hó aktividades oi-oin no kontribuisoens nebé bele hala’o Orsamentu Estadu nian, hanesan tuir mai ne’e:
• Ministériu Saúde – estabelese laboratóriu patolojia forense;
10
• Ministériu Defeza – toma konta kontratu esternu atu fó apoiu ba lojístika;
Hadia’a sistema atu fahe teknolojia komunikasaun no informasaun Governu nian;
• Halo billete identidade ba ema Timor Oan sira;
• Halo administrasaun ba lei foun investimentu nian;
• Hatan exijénsias hanesan ba finansiamentu nian iha Edukasaun no Saúde tanba aumentu no partisiPACaun populasaun nian.
Parte 6 iha tan informasoens kona ba despezas.
EZEKUSAUN DESPEZAS NO ORSAMENTU JERAL ESTADU NIAN
Maske Governu hakarak aumenta tan servisu no hamenus kiak liu hósi despezas Orsamentu Estadu nian lalais liu diak liu tan, no estimativa ba nível sustentável despezas nian sei ki’ik, iha mos limitasaun seluk nebé bele hamenus despezas iha tinan 2005-06. Lori tempu atu dezenvolve planus ba despeza nebé bele justifika osan gasta nian no ba osan nebé bele atu gasta . Aspektu importante ida nebé bele haré maka total ba gastus nebé halo iha tinan 2004-05 kontinua ki’ik nafatin tuir planu, ne’e bele dehan katak planeamentu diak ba despeza importante tebes atu bele konsegue rezultadu diak
Atu hamenus despezas depende mos ba kapasidade funsaun públika nian oinsá implementa programas no hala’o projektus. Iha tinan ida liu ba nia laran fó tiha ona atansaun boot ba kestaun. Iha resposta oin-oin atu hala’o didiak ba, inklui mos: alterasaun estrutural; revizaun no reforma prosessu; no bele kompreende didiak sistema aprovizionamentu ba fatin hótu-hótu. Nesessidade atu aumenta nível ezekusaun fahe ba parte Governu nian no ba parte Parseirus Dezenvolvimentu. Medidas hóla tiha ona no medidas seluk teinke hóla hó forma nebé maka ezekusaun orsamental iha tinan 2005-06 bele a’as liuliu fali iha tinan fiskal daudaun ne’e. Iha medidas hirak ne’e maka hanesan tuir mai ne’e:
• PIS dezenvolve programas despeza hó objektivu atu alkansa meta nebé estabelese tiha ona iha PDN no Objektivus Dezenvolvimentu Miléniu. Knar refinasaun no implementasaun programas PIS nian sei hala’o hósi Governu no Parseirus Dezenvolvimentu liu hósi Grupus Sektoriais Traballu.
• Alterasoens iha estrutura Governu hanesan realiñamentu Ministériu sira no nomeasaun Sekretarias Estadu foun hanesan resposta direkta ba kestaun ida ne’e.
• Iha tinan ikus liu ba Primeiru-Ministru estabelese no supervisiona tiha ona komissaun ida hó intensaun atu ezamina no monitoriza ezekusaun orsamental hósi Ministérius operasionais sira.
• Hakotu revisoens prosessu aprovizionamentu iha Ministériu Planu i Finansas (MPF) atu hamutuk hó sira seluk, konsidera aumentu nível kompras nebé halo direktamente hósi Ministérius operasionais la presiza atu tuir prosessu aprovasaun sentral nebé administra hósi MPF. Iha mos konsiderasaun ba kestoens seluk tan hó impaktu iha administrasaun ba despezas Orsamentu Estadu nian iha distritus.
Presiza servisu liu tan atu nune’e Funsionárius sira bele hetan informasaun no instrusaun kona ba prosessu aprovizionamentu no oinsá atu hala’o knar iha MPF nia laran.
• Halo tuir exemplu Ministériu Saúde, Ministérius Edukasaun, Kultura, Juventude no Desportu, Agrikultura, Florestas i Peskas no Transportes Komunikasoens no Obras
11
POLÍTIKA POUPANSAS NO FUNDU MINARAI
Nasaun barak nebé sei hala’o hela dezenvolvimentu iha riku soi barak hetan terus “maldisaun iha rekursus”. Sala ida nebé nasaun hirak ne’e halo maka gasta hótu tiha sira nia reseitas nebé sira hetan hódi la poupa balu ba tempu oin ma no hó níveis despezas nian sa’e tun tuir folin sasan sira nian.
Goveruo lakohi atu halo tuir sala nebé nasaun hirak ne’e halo nebé riku iha rekursus barak. Governu adopta tiha ona polítika poupansas no harí ona Fundu Minarai atu mantem no hala’o nia poupansas nebé mai hósi reseitas minarai.
Xave ba polítika poupansas Timor-Leste nian maka despezas konkretas teinke adapta iha médiu prazu tuir akordu hó nível despezas sustentáveis. Nível sustentável ida ne’e bazeia ba estimativas reseitas minarai daudaun ne’e nian no ba tempu oin mai. Ne’e maka nível despezas nebé bele sustentável hó forma nebé labele defini, tama mos aumentu hó inflasaun. Gráfiku 1.2 halo komparasaun ba reseitas minarai la tama jurus, hó nível despezas sustentável ba reseitas minarai.
Gráfiku 1.2
Reseitas Minarai no Despezas Sustentáveis ba Reseitas Minarai
0 100 200 300 400 500 600
04-05 06-07 08-09 10-11 12-13 14-15 16-17 18-19 20-21 22-23 24-25
Dinheiro Sustentavel
Fundu Minarai sei akumula níveis poupansas boot mai hósi reseitas minarai. Sei funsiona hanesan mos sumasu ida ba finansiamentu despezas nian wainhira iha falla temporária ruma iha reseitas minarai. Nune’e, levantamentus Fundu Minarai bele halo fianansiamentu ba níveis despeza estáveis no sustentáveis, maske reseitas minarai nian bele sa’e tun maka’as.
Polítika poupansas Governu nian iha vantajens hanesan tuir mai ne’e:
• Fundu Minarai teinke akumula níveis poupansas nebé maka’as duni ba benefísiu jerasaun timor oan sira nian iha tempu oin mai.
• Poupansas Fundu Minarai teinke halo jurus nebé maka maka’as, maske remata ona ba reseitas minarai nian.
• Folin minarai mundial nebé sa’e tun sei fó impaktu uitoan de’it ba despezas, tanba sei ekilibra hó poupansas.
12
Governu estabelese daudaun Fundu Minarai ida atu hódi hahú haré ba operasoens iha loron 1 fulan Jullu tinan 2005. Hahú iha fulan Novembru tinan 2004, hala’o konsultas públikas barak iha Díli no iha sede Distritus seluk sira nian no liu hósi “site” Governu nian kona ba polítika atu hódi estabelese Fundu Minarai. Iha tinan 2005 proposta lei nebé estabelese Fundu Minarai f’ó sai tiha ona hósi “site” governu nian atu hódi halibur komentárius, sujestoens no kona ba proposta ida ne’e duni hala’o tiha ona konsulta públika direkta iha Díli. Proposta ida ne’e aprova tiha hósi Konsellu Ministru
Konsepsaun Fundu Minarai no proposta Lei korrespondente estabelese iha prinsípius fundamentais hanesan tuir mai ne’e:
• Fundu Minarai sei sai nu’udar meiu ida nebé sei kontribui ba jestaun lolós ba rekursus minarai Timor-Leste nian, hódi fó benefísiu ba jerasaun dadaun ne’e nian no ba jerasaun iha tempu oin mai.
• Fundu Minarai hetan prátikas internasionais nebé diak liu no reflekte ba sirkunstánsias Timor-Leste nian hósi aspektus seluk-seluk tan hó responsabilidade, transparénsia no informasaun.
• Fundu Minarai tuir lei Konstitusional “estabelesimentu ba rezervas finanseiras obrigatórias”, tuir hakerek iha artigu 139º, no fó ba Parlamentu no ba Governu kbit nebé korresponde hó sira nia kompeténsias.
• Fundu Minarai prevé responsabilidade nebé boot no kaPACidade hósi instituisoens prinsipais sektor públiku nian, hanesan Parlamentu, Governu, Ministériu Planu i Finansas no Banku Sentral, halo parte mos Konsellu Konsultivu ida nebé independente atu hódi fó konsellu ba Parlamentu no tau matan ba nia interesses.
Fundu Petrolífero teinke sai nu’udar meiu ida nebé kontribui ba polítika fiskal ida nebé maka metin, tulun atu estabelese ekilíbriu ida nebé adekuadu ba despezas daudaun ne’e nian no ba investimentu iha aplikasoens fianseiras.
• Fundu Minarai nian teinke hala’o hó hanoin diak, uza forma investimentu nebé seguru no uza aplikasoens finanseiras hó baixu risku iha rai li’ur.
• Jestaun Fundu Minarai nian teinke tuir padroens nebé a’as hó transparénsia no responsabilidade, halo parte mos portal ida nebé Primeiru-Ministru aprova tiha ona.
Parte 5 tama tan informasoens kona ba prinsípius nebé sei tuir mai no funsionamentu Fundu Minarai.
PROGRAMA INVESTIMENTU SEKTORIAL (PIS)
Hala’o dezenvolvimentu programa PIS nu’udar prioridade nebé defini tiha ona iha programa PDN tuir liña hó Objektivus Dezenvolvimentu ba Milénio no Timor-Leste nia nesessidades boot ba dezenvolvimentu. Importánsia boot ba nesessidades dezenvolvimentu hirak ne’e, hatudu hósi sektor oin-oin, hanesan nível ki’ik PIB per kapita, taxa ema mate sira nian a’as, nível a’as ba ema nebé la hatene lé no hakerek no nível ki’ik iha infra-estruturas públikas.
PIS fó sai análize ida boot tebes ba polítika no programa nebé Timor-Leste presiza atu hatama iha tinan hirak oin mai hódi hatan ba objektivu hirak ne’e; iha ona avaliasaun real ida ba rekursus finanseirus nebé iha ona no oinsá hala’o lalais projektus no programas foun nebé bele implementa, tuir kaPACidade Funsaun Públika nian.
Nune’e, PIS individual 17 fó oportunidade ida atu:
• Buka atu alkansa lalais objektivu programas PDN no ODM;
• Harí no implementa planus iha médiu prazu ba sektor públiku iha Timor-Leste; no
• Bele hala’o duni koordenasaun diak hó Parseirus Dezenvolvimentu no Timor-Leste no hó Parseirus Dezenvolvimentu.
Iha knar oin mai hateten kona ba atu implementa polítika no programa PIS nian.
13
atu lideransa Governu hetan kbit nebé refere ba mobilizasaun rekursus nesessárius atu lori programa PIS nian no mos bele garante koordenasaun aktividades iha sektor nia laran.
Grupu Traballu idak-idak no nia Prezidente (hanesan bai-bain Ministru Ministériu sektorial líder) nebé hetan apoiu hósi Sesretariadu ida. Sekretariadu ida ne’e, kompostu hósi reprezentantes Ministériu líder e de outros no Ministérius nebé iha relevánsia ba sektor, Ministériu Planu i Finansas, no Parseirus Dezenvolvimentu nebé maka doador no iha interesse, fó apoiu ba organizasaun no administrasaun hódi bele hala’o didiak Grupu Traballu. Governu halo planu atu iha hótu GST sanulu hódi estabelese no hala’o iha tinan 2005 nia klaran.
Parseirus Dezenvolvimentu hetan konvite atu:
• partisipa iha GST hirak ne’e no fó apoiu ba sira nia sekretariadus;
• mobiliza rekursus ba projektus PIS nian; no
• adapta sira nia projektus bilaterais no multilaterais atu hatan ba prioridades no programas Governu nian, tuir planu PIS nian.
PIS sei hetan averiguasaun, revistu no kontratu iha tinan ida-ida, iha diskusaun, kompromissus no esperiénsia. Parseirus Dezenvolvimentu hanesan konvidadu atu fó kontribuisaun ba prosessu ida ne’e. A Parte 2 iha tan informasoens seluk kona ba polítikas nebé halo parte iha PIS.
PROGRAMA APOIU BA KONSOLIDASAUN (PAC)
Programa Apoiu ba Tranzisaun (PAT) hala’o hó susessu tanba iha mekanismu koordenasaun efektivu entre Governu hó Parseirus de Dezenvolvimentu. Parseirus Dezenvolvimentu bele kontribuí direktamente ba responsabilidade fundamental Governu nian hó sira nia hanoin no mós hó osan, liu-liu ba buat nebé hateten kona ba oportunidades no dezafius prátikus nebé sira hasoru iha administrasaun ida nebé foin hahú no foin hala’o daudaun nia dezenvolvimentu. Hala’o diálogu ida regular ba polítika no administrasaun entre Governu no Parseirus Dezenvolvimentu, nebé reflekte iha nesessidades dezenvolvimentu tuir akordu ba Timor-Leste no fó tulun atu hala’o diak liu tan polítika Governu nian.
Parseiros Dezenvolvimentu hetan konvite atu partisipa mos iha PAC, nebé sei repete fali fórmula susessu ida ne’e nian. Tuir PAT, PAC mos teinke envolve an iha revisaun independente ida atu hódi halo monitorizasaun no avaliasaun, nu’udar baze ida atu bele rezolve problemas. Nia objektivu atu fó tulun hódi aumenta nível despeza Governu nian, no nune’e mós atu bele hala’o didiak administrasaun Governu nian. Sei fó :
• Apoiu ba prosessus planeamentu no Orsamentu nian Governu nian tomak;
• Tulun atu harí kapasiidade iha sistemas nebé kona ba Governu;
• Hametin koordenasaun entre Parseirus Dezenvolvimentu hó Governu no Parseirus Dezenvolvimentu;
• Buka atu hametin liu konfiansa hósi instituisoens supervisaun, jénerus, transparénsia, no selu-seluk tan;no
• Buka hala’o knar administrasaun nian tuir kalendáriu nebé fixa tiha ona.
Haré ba alterasaun ambiente fiskal Orsamentu Jeral Estadu nian, maibé tau nafatin iha prioridade ba insidénsia estra nebé akompaña kontribuisaun finanseira, [ Governu solisita PAC ida hó osan dólar tokon $10m to’o osan dólar tokon $15m ba tinan ida] iha tinan tolu oin mai nia laran. Ida ne’e menus hósi porsentu sanulu hósi kontribuisaun total nebé maka Parseirus Dezenvolvimentu sei hala’o iha tempu ida ne’e, maibé reprezenta oportunidade ida ba Parseirus Dezenvolvimentu atu assiste Governu gasta lolós osan dólar tokon $100m resin iha tinan ida nia laran ba nia despezas sira.
Iha sorumutuk tuir malu nebé hala’o hó diak kona ba PAC hahú iha tinan 2005, Governu haruka matriz aksaun ida, nebé iha aumentu ba nia níveis despezas, no daudaun ne’e konvida Parseirus Dezenvolvimentu atu tama iha programa foun - PAC.
14
aumentu Orsamentu hósi rendimentu Estadu nian no hó aumentu simples ida programas Parseirus Dezenvolvimentu nebé tuir PIS.
Estimativas ba Kontas Nasionais uluk nanain hatudu katak PIB real nebé laós mina nian sa’e iha tinan 2001 nia laran.
Governu iha intensaun atu kontrata forsa asessu rua atu haburas no hasa’e investimentu. Ida ne’e atu bele hetan nível ekonómiku a’as atu nune’e bele hala’o lalais servisu no hadi’a liu tan nível média ba rendimentu.
Primeiru, fonte prinsipal ba haburas ekonomia iha tempu naruk nia laran iha sektor privadu, hó nia investimentu primáriu iha agrikultura komersial no aktidade privada (não cultivo) nebé laós aihan importante tebes. Governu sei hala’o promosaun ida ne’e iha ambiente ida nebé legal no tuir lei emprezarial nian, hó responsabilidade boot hódi hakbit an atu hetan oportunidade ba investimentu iha investidores rai laran no internasionais nian, no mós tau hanesan prioridade iha hadi’a estradas no pontes públikas (infra-estruturas públikas) hódi bele hala’o negósius. Ida ne’e knar boot ida ba nasaun foun no sei lori tinan balu atu dezenvolve no kompleta programa ida ne’e.
Segundu, Governu sei buka oinsá atu harí tan kampu traballu iha tinan oin mai no iha tempu badak liu hósi aumentu iha konstrusaun aktividades públikas. Iha PIS iha eskala ida boot tebes ba konstrusoens públikas. Konstrusaun hirak ne’e maka hanesan infra-estrutura nebé presiza atu entrega servisu Metas Dezenvolvimentu Miléniu nian no fó tulun ba ema sira nebé maka presiza liu tulun iha Timor-Leste. Sei fornese mós infra-estrutura públikas ba ema hirak nebé hala’o negósius. Iha kazu hirak ne’e sei loke tan sevisu iha sektor privadu, halo parte mós Distritus sira nebé presiza duni hadi’a infra-estrutura.
15
Tabela 1.6
Orsamentu Fontes Kombinadas tinan 2004-05 to’o tinan 2008-09 ($m)
2004-05 2005-06 2006-07 2007-08 Total
Est Est Est Est 4 Anos
Receitas de Fontes Combinadas Total 423 273 278 258 1,092
Receitas Todo o Governo 284 205 236 234 951
Receitas Petroliferas 243 159 186 181 744
Receitas Domesticas 33 36 39 41 160
Agências Autônomas 8 10 12 12 47
Fundos de Outros Governos 139 68 42 24 141
Receitas do PAT (Apoio Directo ao Orcamento) 31 10 11 11 32
Apoio Indirecto ao Orçamento 108 58 32 14 109
Despesas Combinadas Total 197 234 259 262 988
Despesas Todo o Estado 87 122 120 127 494
Administração Pública 73 106 102 107 420
Agências Autônomas 14 16 18 20 75
Despesas Bilaterais e Multilaterais 108 58 32 14 109
Despesas Recorrentes 73 27 11 5 45
Despesas Capital 35 30 20 9 64
Actividades do PIS Não Financiados 2 54 107 121 385
Despesas Recorrentes 1 26 38 40 134
Despesas Capital 1 28 69 81 251
Outros Transacçôes Financieiras e Investimentos 228 104 126 118 498
Capitalização da ABP - 11 - - 11
Pagamentos ao Fundo Petrolífero 49 159 126 118 553
Alterações aos Reservas do FCTL 179 (65) - - (65)
16
Tabela 1.7
Orsamentu Fontes Kombinadas tinan 2004-05 to’o tinan 2008-09 (% de PIB)
2004-05 2005-06 2006-07 2007-08 2008-09
Est Est Est Est Est
Receitas de Fontes Combinadas Total 120.4 71.7 68.4 59.6 61.7
Receitas Todo o Governo 80.9 53.9 58.0 54.0 60.1 Receitas Petroliferas 69.1 41.6 45.7 41.8 47.8 Receitas Domesticas 9.5 9.5 9.5 9.4 9.5 Agências Autônomas 2.3 2.7 2.8 2.8 2.8
Fundos de Outros Governos 39.5 17.8 10.4 5.6 1.5 Receitas do PAT (Apoio Directo ao Orcamento) 8.7 2.7 2.6 2.4 0.1 Apoio Indirecto ao Orçamento 30.8 15.1 7.8 3.1 1.4
Despesas Combinadas Total 56.2 61.4 63.7 60.5 51.0
Despesas Todo o Estado 24.8 32.0 29.5 29.3 27.4 Administração Pública 20.9 27.8 25.1 24.7 22.9 Agências Autônomas 3.9 4.2 4.4 4.7 4.5
Despesas Bilaterais e Multilaterais 30.8 15.1 7.8 3.1 1.4 Despesas Recorrentes 20.7 7.2 2.8 1.0 0.4 Despesas Capital 10.1 7.9 5.0 2.1 1.0
Actividades do PIS Não Financiados 0.5 14.3 26.4 28.0 22.2 Despesas Recorrentes 0.4 6.8 9.4 9.3 6.4 Despesas Capital 0.2 7.5 17.0 18.6 15.8
Outros Transacçôes Financieiras e Investimentos 64.8 27.3 31.1 27.1 32.9 Investimentos - 2.8 - - -Pagamentos ao Fundo Petrolífero 13.9 41.6 31.1 27.1 32.9 Alterações aos Reservas do FCTL 50.9 - 17.1 - -
17
PARTE 2 –DEZENVOLVIMENTUS PRINSIPAIS IHA
NASAUN
Liu tiha tinan hahú hósi restaurasaun independênsia, Timor-Leste hala’o ba oin neneik hó progressu nafatin maibé sei alkansa meta balu nebé estabelese tiha ona iha Planu Dezenvolviemntu Nasional nian, nune’e mós bele hateten katak sei presiza tan assisténsia atu hódi bele alkansa tan metas seluk. Hamenus kiak no haburas ekonomia hó lalais, lolós hó sustentável nune’e bele fó bem-estar (moris diak) nafatin ba populasaun Timor oan tomak, ne’e sai nu’udar objektivu prinsipal ba dezenvolviemntu nasaun nian. Iha tinan Fiskal 2004-05 nia laran,Timor-Leste sei kontinuadezenvolve ba oin nafatin iha polítika ida ne’e, atu nune’e bele manan dezafius ba dezenvolvimentu ida nebé signifikativu, no haburas tan programa nebé hala’o tiha ona hódi nune’e bele hasoru dezafius foun nebé sei mosu mai, atu bele tama iha faze dezenvolvimentu avansadu- liu ba tan faze auxíliu (tulun) nian, reabilitasaun (hadia’a hikas fali) no rekuperasaun liu tiha konflitu, atu bele tama ba dezenvolvimentu iha médiu prazu nian.
Timor-Leste, hó apoiu tékniku finanseiru hósi Parseirus Dezenvolvimentu, sei kontinua hó nia kbit tomakhódi fó forsa ba instituisoens demokrátikas no mós ba estdu direitu nian;hala’o knar nebé importante ba povu Timor-Leste tomak; no hametin aliserse ba jerasaun iha empregu(servisu) no hala’o promosaun haburas ekonomia. Progressu no dezenvolvimentu nasaun nian ba tinan fiskal 2004/2005 nia rezumu sei hakerek tuir mai.
Governasaun
Kuadru legal: Hahú hósi tian 2004/2005 Timor-Leste hala’o ba oin nafatin progressu nebé maka ita bele haré hódi fó kbit ba kuadru legal, nune’e Parlamentu Nasional mós adopta lejislasaun nebé maka importante liu. Halo parte hanesan ezemplu, Lei kona ba Konsellu Estadu nian no mós Lei Orgániku ba Konsellu Superior Defeza no Seguransa, nebé promulga (fó sai) tiha ona iha loron 3 no loron 17 fulan Fevereiru tinan ida ne’e. Konsellu Ministru aprova tiha ona Leis kona ba Investimentu Esternu (rai li’ur) no Doméstiku (rai laran) nian iha loron 9 fulan Fevereiru tinan 2005, hafoin seiharuka fali ba Parlamentu atu hódi haré no tetu didiak atu bele aprova. Wainhira iha esforsu hósi lejislativu sira sei kontinua, Governu estabelese mós komisaun ida hó elementu na’in lima atu hódi haré no tetu didiak Lei hirak nebé hala’o daudaun, atu nune’e bele fó garantia ba nia konsisténsia.
Eleisaun iha Suku : Desentralizasaun nu’udar meiu ida importante tebes atu bele garante partisipasaun hósi Timor oan tomak ba oin iha vida polítika nível lokal nian.Eleisaun lokal ba Xefes Suku sira no Konsellu Suku-iha eleisaun ba dalauluk nian nebé hala’o tiha ona hahú hósi restaurasaun independénsia no ba eleisaun ida ne’e hala’o rasik hósi ulun boot Timor oan sira nune’e sira lori baoin tuir dalan nebé diak. Eleisaun hala’o hó susessu iha Distritus Bobonaru no Oekusi iha fulan Dezembru nia laran tinan 2004 no mós Distritus Lautem, Baukau no Manatutu iha fulan Marsu tinan 2005.Importante tebes hódi rejista inisiativa nebé sira hóla liu-liu promove partisipasaun feto sira nian, hó Lei eleitoral prevé iha eleisaun hó mínimu feto na’in tolu ba konsellu suku ida-idak. Eleisaun iha Distritu ualu sira seluk tuir ajenda sei hala’o iha fulan Abril to’o Juñu tinan 2005. Eleisaun ba suku hirak ne’e hanesan hakat boot ida tebes ba desentralizasaun no nune’e bele hóla desizaun tuir dalan demokrasia iha nível lokal.
Saudi : Governu halo progressu diak hódi hadia infra-estrutura basika nian ba vasinasaun, husi aspektu ida ne’e vital tebes hódi hamenus mate labarik ki’ik sira. Husi segundu trimester tinan 2004/2005, Timor Leste to’o iha taxa vasinasaun porsentu 73% ba difteria, mear konvulsa, tétanu hó sarampu, nebé liu tiha alvu anual nian hó porsentu 72 hó 70%. Nune’e mós halo rejista iha diak nian ba saudi materna no mós ba kaek oan foin moris, tuir faktu nebé hatudu katak iha segundu trimestre Tinan Fiskal 2004/2005, porsentu 47,6 % ba partus ka tu’ur ahi nebé supervisiona husi pessoal saudi nian nebé kualifikadu, nebé kontra alvu tinan nian porsentu 50%. Hó acessu nebé hódi hala’o knar ba saude Públika, maibé sei susar, atu halo diak hanesan ba hótu, iha mós visitas esternas nian hó 2,2 ba kapita ida iha fulan Dezembru 2004, nebé bele halo komparasaun hó alvu 2,35.
Husi situasaun be’e hó saniamentu segurus nian, ida ne’e ba oin sei susar, maibé bele dehan katak liuliu iha area urbana nian lao diak ona. Husi ne’e bele haré katak husi indikadoris no dezempeñu hirak ne’e sei tu’un ka ki’i liu wainhira husi dadus foun sensu nian hódi mai tau iha oin hódi haré.
18
habit an hódi prepara legislasaun, regulamentu no prosedimentu suplementar nian, atu nune’e bele hametin Lei Funsaun Públika sai hanesan operasional ba hótu-hótu. Jestaun nebé diak husi rekursus humanus nian ne’e hanesan aliserse ida ba sistema funsaun Públika nian.Husi kobransa dadus hó verifikasaun ba ficheiru ema ida-idak nian nebé hala’o tiha ona iha fulan Janeiru tinan 2005, hódi haré ba oin atu hamoris Sistema Informasaun ida hó Jestaun ba ema ida-idak nian. Hó hakat ba oin sei haré halo nusa atu dezenvolve sistema informatiku ida hódi hametin no hódi gere registu hirak ne’e.
Jestaun ba Finansas Públikas : Governu lao ba oin hó medidas oin-oin atu nune’e hódi bele fo’o resposta ba problema ezekusaun orsamental nian. Hó inisiativa Primeiro Ministru nian hódi harí komissaun ida atu hódi supervisiona no atu hódi hala’o didiak ezekusaun orsamental. Asaun seluk hanesan : (i) Halo preparasaun planu aprovisionamentu ba agensia nian ba tinan 2005 tuir sektor hirak nebé vital no hódi bele fo’o sai kona ba progressu ne’e; (ii) Halo avaliasaun ba nesesidade libertasaun fundu nian tuir negosiasaun ba Avisu Autorizasaun Despeza nian hahú uluk husi sektor hirak nebé bo’ot liu. Nune’e hein katak hó medidas hirak ne’e bele lori no hatudu ba dalan diak nebé signifikativu hódi hala’o ezekusaun orsamental tuir prinsipiu sektor hirak ne’e nian, hóida ne’e reprezenta sakrifisiu kualidade gastu nian. Knar aktividade hirak nebé diak hódi rejista ne’e hanesan knar ida nebé hala’o ona atu nune’e hódi prepara ba Orsamentu Nasional Tinan Fiskal 2005/2006 liu husi baze ida fontes kombinadas nian.
Transparénsia hó responsabilizasaun : Transparensia hó responsabilizasaun ne’e bo’ot tebes atu hódi garante ba governasaun ida diak. Lei Organika ba Gabinete Provedor Direitus Humanus hó Justisa nian foin aprova husi Parlamentu no foin promulga husi Presidente iha fulan Maiu 2004.Provevedor nia knar atu halibur informasaun hirak nebé kona ba abusu direitus hunanus noba pratika nebé lao ladiak husi administrativa nian, nune’e mós ba iha korupsaun, no simu hódi responde kesar hirak nebé mai husi públiku, atu nune’e hódi haburas no habo’ot tan konsiensializasaun Públika ba direitus sidadaun nian no ba forma rektifikasaun .Provedor foin eleitu dadaun ne’e husi Parlamentu.Bain-bain sei hala’o knar hanesan Inspektor Jeraj,nune’e nia bele hasa’e lia ba lo’os Primeiro Ministru no knar hirak ne’e bele lao diak ba oin tuir medidas hirak nebé hódi fo’o kbi’it ba auditorias no kontrolu internu nian nebé hamutuk hódi harí no hamoris funsaun Públika ida efektivu liu no livre husi korupsaun no nepotismu.
Justisa : Hahú husi Tinan Fiskal 2004/2005 hala’o ba oin nafatin hó badinas atu hódi forma ofisial jutisa timor oan sira atu nune’e hódi bele halo diak ba prestasaun knar judisial nian. Halo avaliasaun ba juiz nasional sira nebé hala’o tiha ona iha tinan 2004, nune’e sira mós iha oin hódi bele avalia prokuradores no defensoris públikus sira.Iha fulan Janeiru tinan 2005 fo’o sai anunsiu ida katak ba juizes nasional tomak la hetan aproveitamentu ida diak husi avaliasaun ida ne’e,hanesaa ne’e la liu husi karreira ida ne’e no labele eleitu atu sai juiz efektivu. Sistema justisa nian manten nafatin hó juiz internasionais sira, wainhira sidadaun nasional nain hat nulu (40) dadaun ne’e sei tuir hela formasaun ba tempu tomak, ida ne’e sei hótu iha tinan klaran 2006, to’o iha tempu neba sei hili ida nebé maka bele sai hanesan prokuradores, defensores ka juizes no sei hahú ba periudu tinan ida iha esperiensia, hahú iha ne’e sei hala’o knar tuir orientasaun husi ema ida profissional extrangeiru. Hanesan ne’e hein katak to’o iha fulan Juñó tinan 2007 bele hetan ona grupu ida profissional, nasional, klassifikadu, no matenek duni hódi simu knar oin-oin nebé dadaun ne’e hala’o husi ema profissinais legais internasionais nian.
Kumpri lei : Polisia Nasional Timor Leste (PNTL) simu knar hódi hala’o funsaun polísia Missaun Apoiu Nasoens Unidas nian Iha Timor Leste (UNMISET) iha loron ruanulu (20) fulan Maio tinan 2004. Hó apoiu parseirus bilateral no multilateral nian nebé hala’o progressu barak ona hódi fó kbi’it ba instituisaun no ba formasaun agente polisia nasional nian. Ne’e importante tebes atu rejista ba formasaun no mós ba esforsu selu-seluk tan hódi kontribui ba halo bo’ot uniformizasaun hódi haré ba oin knar ida nebé kona ba polisia Nasional nian. Esforsus hirak ne’e mós halo hódi hanoin ba medidas nebé atu habo’ot konfiansa husi parte komunidade nian. Harí tiha ona Komissaun revisaun independente ida hó nia knar atu monitoriza ba kajus hanesan keixas kontra polisia nebé sei investiga hela husi Gabinete Étika Profissional.
Forsa Defesa : Kapasidade husi Forsa Defesa Timor nian sei kontinua fortifika nafatin liu husi formasaun ba transferensia kualifikasoens no koňesimentus.Iha fulan Marsu hótu tinan 2005 sei bele hetan elementus foun nain atus rua limanulu resin ualu (258) nebé bele hótu ona hó treinamentu ne’e, sei halo planu mós ba rekrutamentu no treino ema soldadus nai hitu nulu (70) tan ba fulan oin mai. Knar atu hódi halo dezenvolvimentu ba planu defesa nian, ba “Defesa 2020”, nebé rejista ona progressu balu, nebé organiza tiha ona husi sessoens barak servisu nian iha fulan Dezembru tinan 2004, nebé kona ba knar ne’e sei hala’o iha aban bain rua. Sei fó nafatin atensaun espesial ida ba kapasitasaun Unidade Kontrolo Fronteira nian.
19
Amizade atu hódi hala’o kestaun hirak nebé kona ba violasaun dieritus humanus iha tinan 1999, hanesan ne’e mós kona ba kestoens bilaterais seluk-seluk. Termus Referensia ba Komisssaun ida ne’e daudaun ne’e halo hela besik atu hótu ona. Iha Timor Leste, ba Komissaun Akollimentu, Verdade hó Rekonsiliasaun hala’o hótu tiha ona audiensia Públika no mós nia servisu ba investigasaun no dadaun ne’e hala’o hela prosessu preparasaun ba relatoriu final sei hótu uluk baihira atu remata sira nia mandatu iha loron hitu (7) fulan Jullu tinan 2005. Relatorio ida ne’e sei sai hanesan primeiru registu independete ba violasoens direitus humanus nebé komete iha Timor Leste hahú husi tinan 1974 no tinan 1999.
Veteranus : Iha kestaun seluk mós importante ba rekonsiliasaun nasional nebé hateten kona ba veteranus sira. Iha loro 21 fulan Agostu tinan 2004 hala’o mós Dialugu Nasional ida husi veteranus hó instituisoens Estadu nian, nebé hatama ba deklarasaun ida hódi halo programa ba komprimissu husi parte rua ne’e. Hó baze husi knar Komissaun Assuntus Antigus Kombatentes hó Komissaun ba Assuntus Veteranus, ba Komissaun Parlamentar Ad Hóc kona ba Assuntus Veteranus nebé dadaun ne’e relatorius ne’e atu hótu ona, hó ida ne’e sei hatama mós konjuntu rekomendasaun relativa ba lei ida iha aban bain rua kona deit veteranus.Hanesan ne’e, Presidente RePúblika hatun knar ida ba Komissaun Assuntus Kuadru Resistensia nian hódi identifika membrus resistensia sira nebé civil.
KNAR BÁZIKU SOSIAIS NIAN
Meta ida prinsipal ba Planu Dezenvolvimentu Nasional ne’e hanesan atu hametin diak liu tan ba oin moris populasaun nian husi fatin rua hanesan saudi no edukasaun. Hó Prestasaun ne’e hódi hala’o diak liu tan knar baziku sosiais nian nebé importante tebes hódi hasoru no halakon moris kiak nian.Hahú husi independensia tinan 2002,Timor- Leste hala’o progressu barak nune’e hódi bele aumenta asessu ba povu hódi hala’o knar sosial nian,nebé tama iha edukasaun bazika,kuidadu ba saudi primária, be’e mós no saniamentu seguru .
Edukasaun : Asesu ba eskola aumenta ba nafatin, hó matríkula edukasaun primária mós lao diak nafatin ba oin.Dadaun ne’e taxa likída ba matríkula edukasaun primária nian hó porsentu 76% ba labarik mane no porsentu 74% ne’e ba labarik feto deit.Husi seluk fali, taxa ba reprovasaun hó sira nebé husik eskola ne’e kontinua ás nafatin, ne’e pursentu ruanulu (20%) hó pursentu sanulu (10%).Hó ida ne’e, hó kbi’it maka’as atu hódi hadia diak liu tan efisiensia eskola interna nian, nune’e mós kona ba kualidade ba profeesoris sira. Governo dadaun ne’e atu halo ramata ona pilitika ida ba sektor edukasaun nebé hódi estabelese prioridades no estratégia sektor nian ne’e sei hala’o ba oin tinan lima laran.Governu hahú mós hanesan ne’e prosessu ida reforma kurrikular ba eskola primária nian. Planu ba Reforma Kurrikular ba edukasaun prmária ne’e hato’o tiha ona ba Konsellu Ministriu iha tinan 2004. Programa ba estudu edukasaun primária nian nebé mós aprova tiha ona oras ne’e hala’o hela iha regioens tolu ba tinan ida nia laran, hahú iha fulam Marsu tinan 2005.Ne’e mós tuir formasaun porsentu hitunulu lima (75%) ba professores pré-sekundariu nian, nebé hó formasaun, ne’e sei lao hela.
Dadus Demográfikus nian : Timor Leste halo hótu ona primeiru Sensu Nasional iha fulan Setembro tinan 2004, tuir mai fó sai mós dadus prliminares. Hó ida ne’e hatudu katak iha aumentu populasional porsentu 17,4%, ne’e bele halo komparasaun hó reseltadus estudu suku nian ba tinan 2001. Iha mós Dadus ba Estudu Demográfiku no ba Saudi nian.Hó estudu ida ne’e hatudu katak iha taxa kresimentu populasional ne’e ás liu iha mundu – hó pursentu hat porsentu (4%) tinan ida, maibé bele haré mós katak iha parte ida ás ne’e, sei bele to’o porsentu 1% tinan ida, bele hateten katak ne’e hahú hó refugiadus sira fila hikas husi Timor Ocidental.Hó informasaun demográfika fooun ida ne’e hó implikasoens nebé bele haré husi sektores nebé responsável lolos no prestasaun diak hódi hala’o knar bazikus ba populasaun sira. Governu hasoru desafius bo’ot oi-oin iha sektor ida ne’e, wainhira nia atu hala’o knar kona ba saudi no edukasaun ba ema barak .
20
ne’e bele haré husi eskolas nebé kpasidade jestaun diak bele simu verbas bloko nian. Hó eskema ida ne’e hala’o tiha ona iha eskola hitu, nune’e eskola ida simu ona osan dólar US$3.000, ba tinan ida. Assosiassoens husi aman sira no professores no mós Konsellus Direktivus nebé sei hala’o knar disizivu ida iha jestaun ba osan hirak ne’e.
SEKTOR HIRAK NEBÉ KONA BA PRODUSAUN NIAN
Dezenvolvimentu ba Sektor Privadu nian : Sektor privadu sei hakas an liu tan ba hanesan be matan bo’ot hódi haburas ba empregu iha Timor Leste. Governu sei rekoñese katak presisa esforsu bo’ot hódi estimula empresas no investimentu privadus sira. Hó ida ne’e, Governu sei kontinua dezenvolve kuadrus legais no reguladores ba empresas no investimentu sira.
Iha tinan 2004/2005 kona ba leis instimentu domestiku no externu hetan tiha ona aprovasaun husi Konsellu Ministrus sira. Nune’e mós aprova tiha ona dekretu lei ida kona ba kooperativas.Lei ba segurus no nia instrusoens asssiadas ne’e aprova jeraj ona husi Konsellu Ministrus no mós Parlamentu, dadaun ne’e iha Komissaun Ekonomia Finansas Parlamentu nian atu hódi dezenvolve previsoens nebé detalladas no espesifikas liu. Prepara tiha ona dekretu lei ida kona ba falensias nian.Iha realasaun rai hó propriedades nebé aprova tiha ona dekretu lei ida husi Konsellu Ministrus liu-liu relasiona hó arrendamentu propriedades governu nian, ida ne’e promulga iha fulan Dezembru tinan 2004. Nebé hakerek tiha ona halo didiak iha dekretu lei ida kona ba arrendamentu ba privadus nian, hó ida ne’e sei deskuti hela iha Parlamentu.
Hó nomeasaun Chefe Ezekutivu ida, hein katak hó Agensia Promósaun Investimentu no Exportasoens (APIE) nian ne’e sei implenta iha tinan operasional tinan 2005 hótu.Autoridade Bankária hó Pagamentus (ABP) nian, ne’e maka sei lori to’o hótu knar barak liu iha Banku Sentral nian,nebé sei transforma ofisialmente ba Banku Sentral iha aban bai rua nian. Lei kona ba Banku Sentral dadaun sei prepara hela deit.
Governu hatene nesesidade atu hódi dezenvolve emprezas nune’e hódi bele garete progressu ida ba oin hó objektivu hetan dalan ida ba ekonomia diak no aktiva liu husi sektor privadu sira.Ema sira nebé knar nain hala’o servisu hó sira nia kosar ben rasik sira ne’e mós sei bele simu formasaun husi Sentrus ha’at Dezenvolvimentu Emprezas nian. Halo planu ona ba primeiru Forum Dialugu Emprezas nian – Governu fó fatin iha fulan klaran Abril tinan 2005.
Hó baze ba kontratu ida nebé hala’o tiha ona hó kompañia sul koreana ida hó relasaun ba Programa Traballadores Emigrantes nian (PIB), hó primeiro grupu ema atus ida (100) ka atus rua (200) servisu nain husi rihun ida (1000) nebé previstu hela to’o ramata tinan 2005 sei ba iha Koreia Sul iha tinan klaran tinan 2005.Governu sei kontinua buka nafatin eskema hanesan ne’e ba paizes seluk.
Agrikultura : Agrikultura sai hanesan aktividade bo’ot tebes ba ekonomia Timor Leste nian, bele dehan katak ne’e reprezenta porsentu ruanulu resin ne’en porsentu (26%) ba Produktu Internu Brutu (PIB) no ba ema hala’o knar porsentu ualunulu (80%). Iha Fulan Setembru tinan 2004 Knsellu Ministru aprova tiha ona Kuadru Politiku no Estratégiku ba Ministeriu Agrikultura ,Florestas hó Peskas nian.Hó Kuadru ne’e insidi liu ba seguransa hahan diak liu husi aumenta produtividade ba kolleita hahan no mós ba kualidade nutricional nian, nune’e mós ba promósaun ba agrikultura no mós agro-indústria nebé hateke liu ba iha merkadu ka fa’an.Ba iha liu neba, hala’o mós preparasaun ba assitencia esterna kona ba leis no regulamentus ba Pestisidas, Fini ka(Semenetes) no Fertilizantes no ba Kriasaun Animal nian, hanesan ne’e mós ba Politika Seguransa Hahan nian no ba leis Kuarentena nian.Ne’e mós hakerek tiha ona ba Politika Nasional Rekursus Hídrikus nian.
Iha kampu produsaun hahan nian ne’e mós hala’o hela ona programa ida hódi habelar no bele fahe fini ka sementes no tubérkulus, hódi haré ba introdusaun uniformizasaun, ba avaliasaun, ba fahe no bele iha garantia ba kualidade aioan foun nian. Husi Ministériu fahe mós ba agrikultores sira iha distritus buat foun rua maibé oin-oin husi Forerai, batar hó fehuk midar. Ministériu mós hahú desnvolve modelu ida timor nian hódi halo investigasaun no ba prestasaun servisu nian liu husi revisaun experiensia lokal no internasional husi termus prestasaun servisu nian.
Infra-estruturas Bazikas nian
infra-21
estruturas nebé diak ne’e sai hanesan aliserse ida ba hódi dezenvolve sektor privadu, liu-liu kona ba áreas iha distritus. Ba investimentu públiku iha infra-estruturas ne’e fó kontribuisaun bo’ot ba hódi hamoris empregu iha prazu badak.
Elektrisidade : Husi sektor elektrisidade nian hetan mós progressu signifikativu ba iha kobertura elektrisidade iha Dili. Elektrisidade iha Dili hetan disponível oras ruanulu resin hat loron ida. Substituisaun ka reabilitasaun ba geradores elektrisidade iha estasaun eléktrika Komoro lao nafatin, maibé ba rede distribuisaun elektrka nian iha Dili foin atu reabelita hó asisténsia esterna .Ba liu naba,hó introdusaun tau kontadoris-pré-pagu hó sussesu, nune’e instaladu ona 22.000, hódi bele halo diak ona buat barak hanesan rekuperasaun ba Kustus elektrisidade iha Dili. Dadaun ne’e prioridades ba sektor elektrisidade sei atu hala’o kobertura elektrisidade iha distritus, tama mós hó sentrus distritu nian, hanesan ne’e mós ba iha reabilitasaun ba sistema tolunulu resin hat (34) elektrisidades rurais nian, nune’e mós ba kontinuasaun hódi halo diak ba efesiensia kobransa iha Dili.
Transportes : Husi sektor transportes, jestaun ba rede rodoviária ne’e anesan buat ida bo’ot tebes . Ne’e halo ona estudu ida ba dezenvolvimentu no setratégia rodoviárias, hamutuk hó assitensia esterna, ne’e hahú iha fulan Fevereiru tinan 2005. Resultadu husi estudu ida ne’e sei tama mós hó preparasaun ba estratégia ida ba dezenvolvimentu detallada ba tinan lima laran no planu investimentu indikativu ba tinan sanulu (100), hanesan ba níveis diak liu ba despezas konstrusaun no manutensaun estradas nian. Ba manutensau rodoviária hó baze iha komunidade nune’e ba oin importante hódi hare ba futuru hamoris empregus, hanesan ne’e mós ba ba manutensaun rodoviária nian. Hanoin mós katak bele harí 517 no 451 empregus lolós hó 1◦ no 2◦ trimestre ba Tinan Fiskal 2004/05 nia laran, liu husi manutensaun rodovária hó baze ba komunidade. Governu mós halo hela planu atu hódi harí empregus rihun ida (1000) ba tinan oin mai.
Bé hó Saneamentu : Husi sektor bé hó saneamentu sei presiza investimentu ida konsiderável nune’e hódi bele to’o iha alvus ba Objektivus Nasionais Dezenvolvimentu Mileniu nian ne’e iha relasaun ba assessu bé mós no saneamentu seguru nune’e ba áreas urbanas hanesan mós ba áreas rurais.Progressu ba Tinan Fiskal 2004/05 nia laran tama mós manutensaun periódika ba Estasoens Tratamentu Bé nian, hó buat selu-seluk daet malu hó manutensaun, ba instalasoens, ba abastesimentu bé mós iha kapital tomak distritu nian no dezenvolvimentu ba instalasoens bé no saneamentu iha áreas rurais.Hó baze ba dekretu kona ba Servisus Bé nebé promulga ona iha fulan Fevereiru tinan 2004 husi Governu mós hahú hala’o kobransa ba uza bé ne’e, hahú uluk husi konsumidores sira nebé bo’ot.
Kapasitasaun hó Dezenvolvimentu Institusional
Ba Unidade Koordenasaun Dezemvolvimentu Kapasidades (UKDK) ne’e atu hódi konsolida aktividades kapasitasaun nian hó ida ne’e bele to’o iha prestasaun diak ida ba servisus liu husi formasaun ministérius nian no haburas ekonomia tuir dalan estabelesimentu instalasoens hateke ba kapasitasaun. Ne’e ba oin bele to’o maibé liu husi estabelesimentu ba objektivus lolós kona ba buat hirak nebé bele halo no bele implementa aktividades ba kapasitasaun tuir lideransa ida maka’as, hó kapasidade no autoridade hódi foti disisaun nune’e bele hala’o hó fleksível.
Hala’o hotu dadaun ne’e Análise ida ba Nesessidades Formasaun hó Kapasitasaun (ANFK) ba funsaun públika nian.Ida ne’e halo hó baze ba rekomendasoens Estrtégikas Governasaun nian no Jestaun ba Sektor Públiku (GGSP) (2001), no mós ba Nessessidades Priporitárias nebé haré husi Rekursus Humanus liu husi Governu Timor Leste wainhira ba independensia (2001), hó mós Dokumentu Estratégiku atu hódi fó kbi’it ba Servisu Públiku (DESP) iha Timor Leste,Nebé sei hato’o iha reuniaun hó Parseirus Dezenvolvimentu nian iha tinan 2003. Governu Timor Leste (GTL) hatudu nia preokupasaun nebé koalia kona ba kontinuasaun dependensia husi assessores internasionais sira nebé tuur iha posisoens ás iha ministérius, hó aspektu ida ne’e hatudu katak sei kuran tebes kualifikasoens ás no bo’ot ba funsionárius lakais sira.
Ba ANFC hala’o duni to’o rohan iha tinan klaran 2004, nune’e hatudu hó modelu airin tolu ba kapasitasaun.Hó nia objektivu bo’ot liu hódi hala’o tiha konsolidasaun ba inisiativas tomak ba kapasitasaun nebé iha relasaun hó funsaun públika, no hateke ba oin hódi habo’ot liu resultadus ba kontribuisaun osan nian husi Parseirus Dezenvolvimentu no hódi garente ba kapasitasaun bele hala’o implementasaun iha aban bain rua hó diak no bele reflekte mós ba oin buat hirak nebé lós nian ba iha funsaun públika. Ba ANFC tuir dalan ida husi kraik ba leten no bele reflete buat hirak nebé kona ba formasaun nebé koalia tiha ona ba 124 Divisoens iha Ministérius sanulu (10) nia laran, Sekretarias Estadu hat (4) no hat seluk husi instituisoens seluk Estadu nian, hamutuk hótu hó total 15.336 funsionárius.
22
Iha tinan 2004/05 nia laran, Governu kontinua fó kbi’it ba nia knar lideransa no ba relasaun planeamentu prioridades ba dezenvolvimentu país nian no mós ba mobilizasaun no koordensaun ba asisténsia esterna atu nune’e hódi bele apoia ita.
Dezenvovimentu ida importante iha kampu ida ne’e nebé iha ligasaun hó dezenvolvimentu ba PIS. Prosessu ba PIS nian husu atu Governu habo’ot liu tan ligasoens hó formulasaun ba politikas nian, husi programas hó despezas hódi haré atu bele to’o iha metas no mós ba objektivos nasionais nian nebé hatun tiha ona iha Planu Dezenvolvimentu Nasional.
Sei hala’o knar kona ba kuadrus sektoriais Governu nian iha prazu badak nia laran nune’e ba sektores sanulu resin hitu (17) nebé prinsipais no sei apresenta lista ida kona ba projektus dezenvolvimentu prioritáriu nebé bo’ot tebes nune’e atu bele to’o ba kuadrus sektoriais hirak ne’e. Husi prossessu ba PIS husu atu Governu halo maka’as lia lideransa no hanoin ida iha relasaun nebé harí ona iha nia estrtégia rasik no prioridades sektoriais nian no mós ba mobilizasaun ba rekursus hirak nebé presiza hanesan. Ba Parseirus Dezenvolvimentu, fó orientasaun ida lós hó relasaun ba prioridades asisténsia nian.Prinsipiu husi mata dalan nian halo nusa bele korresponde ka tuir buat nebé Parseirus Dezenvolvimentu sira hakarak husi mekanismu ida prestasaun nian no ba halo projektos tuir prioridades politikas Governu nian.
Ba Grupus Sektoriais Knar nian, hanesan abut bo’ot ida hodi bele halo implementasaun ba PIS maibé hó lideransa Governu nian tuir siklus nebé tau tiha ona.Hamoris tiha ona Grupus Sektoriais Knar nian ba iha Agrikultura, ba infra-estruturas bazikas no ba Kuidadu saudi nian, harí ona grupu ida ba eduksaun no formasaun nian. Ba grupus nebé hela ba ikus sektores nian sira ne mós seiharí neneik to’o iha tinan fiskal ida ne’e hótu.
Governu mós habi’it nia kapasidade hodi hala’o monitorizasaun ba nia servisu no nia dezempeñu.Ba Planus Asaun Anuais no ba Matrizes Relatórius Trimestrais dadaun ne’e tama didiak ona iha prossessu planeamentu Ministériu ida-idak nian. Husi Programas ba Apoiu Tranzisaun nian husi tinan tolu ikus nian hala’o mós kontribuisaun bo’ot atu hodi hadia kapasidade jestaun dezempeñu governu nian nune’e ba promósaun nia responsabilidade. Ba Matriz Aksaun husi PAT sai hanesan bessi bo’ot ida ba hala’o minitorizasaun no bele tama iha reporte,hanesan ne’e mós ba avaliasaun progressu nian tuir dalan to’o iha metas no objektivus iha sektor ida-idak nia laran, se karik tuir hanesan ne’e sei bele hala’o diskusaun ruma hó detalladu liu maibé tuir kuadru nebé tau ona husi Grupus Sektoriais Knar nian. Hó kuadru ba koordenasaun sektoral nebé dadaun ne’e foin harí, dadaun ne’e iha baze ida diak atu hahú halo knar oi-oin nebé iha relasaun hó difinisaun detallada husi kuadru minitorizasaun no ba avaliasaun ba sektor ida-idak.
Tendénsias iha Asisténsia Esterna
Ba Asisténsia Esterna okupa parte bo’ot liu iha finansiamnetu nebé nessessariu atu hódi hala’o dezenvolvimentu iha Timor Leste ba tinan lima ikus liu.Orsamentu Fontes Kombinadas nian ba Tinan Fiskal 2004/05 nebé preve aproximadamente pursentu ualunulu rua (82%) ba nia funsionamentu sei mai husi asisténsia esterna, tama mós hó apaoiu orasamental, ba Fundu Fidusiáriu Timor Leste nian, Apoiu ba projectus bilateral / ka multilaterais nian, hó postus nebé sei preenche husi ONU.
Wainhira iha reuniaun iha fulan Dezembru tinan 1999 hó Parseirus Dezenvolvimentu, iha Tokiu, sira promete osan dólar tokon US$522 ba tinan tolu atu hódi halo rekonstrusaun iha Timor Leste. Wainhira hala’o reuniaun iha fulan Maiu tinan 2002 hó Parseirus Dezenvolvimentu, iha Dili, nebé sira promete osan dólar tokon US$ 360, ne’e tama hamutuk hó osan dólar tokon US$82 ba apoiu orsamental, atu hódi hala’o dezenvolvimentu iha Timor Leste ba tinan tolu laran. Tabela ida nebé iha okos hatudu tendensia iha asisténsia esterna ba Timor Leste, husi baze ida ba dezembulsu tinan nian.
Pontu prinsipal tau mós iha oin katak husi rejista nian hatudu kuran ba bebeik níveis ba apoiu externu nian.
Tabela 2.1.
Tendénsia ba asisténsia iha Timor Leste ($m)
1999-00 2000-01 2001-02 2002-03 2003-04
Desenvolvimento e Assistencia Tecnica (Orçamental) 63 121 146 119 108
Desenvolvimento e Assistencia Tecnica (Fora-Orçamento) 27 34 33 37 26
Postos de Conselho Segurança ONU 0 0 0 14 8
Assistencia Humanitario 84 30 12 3 2
Apoio ao Orçamento 27 45 32 31 33
Despesas Administrativas dos dos Doadores 1 7 6 5 5