2013
Matadalan ba
Orsamentu
Page 2 of 16
Introdusaun
Sai sidadaun ida-ne’ebé di’ak, mak sai mós eroi foun ba ita-nia nasaun hanesan
tópiku importante ida no kompromisu husi povu Timor-Leste liu husi V Governu
Konstitusionál atu rezolve problema no nesesidade povu Timor-Leste. Konflitu
hanesan dezafiu ida-ne’ebé fo inpaktu ba Dezemvolvimentu Nasaun Timor-Leste.
Atu implementa kompromisu ida-ne’e, Governu Timor-Leste harii sistema no fó
mandatu ba Ministériu Finansas liu husi lei orgániku Ministériu nia.
Lei Orgániku Ministériu Finansas nia espesifika responsabilidade Diresaun Nasionál
Orsamentu nia atu halibur no jere informasaun finanseiru ne’ebé iha relasaun ho seitór
públiku no atu publika rezultadu estatístiku.
Tuir provizaun ida-ne’e atu hasa’e transparénsia finansa públika maka Ministériu
Finansas publika “Matadalan Sidadaun ba Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2013 iha
Timor-Leste”,
Dokumentu ne’e aprezenta informasaun prinsipál ne’ebé iha Orsamentu Estadu 2013
ho badak, klaru no ses hosi termu finanseiru sira-ne’ebé kompleksu.
Bainhira ema entende didi’ak Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2013, sira sei kaer
governu ho responsabilidade no ita hotu sei hakat hamutuk ba oin no hatete “Sai
sidadaun di’ak, sai eroi foun ba Nasaun”.
Emília Pires
Page 3 of 16
Matadalan Sidadaun nian ba Orsamentu Estadu 2013 ne’e katak sáida?
Governu nia interese atu hatudu ba ema
hotu-hotu hodi komprende didi’ak
Orsamentu Jerál Estadu. Matadalan
ida-sai eroi foun ba ita-nia Nasaun”.
Tanbasá mak imi preokupa ho
nia. Orsamentu Jerál Estadu sei gasta tuir
seitór ida-idak ne’ebé mak identifikadu
ona hanesan programa prioridade
hanesan: Saúde, Edukasaun, Infrastrutura,
Agrikultura, Saneamentu no Sosiál husi
Nasionál to’o Distritu.
Orsamentu Estadu 2013 ne’e saida?
Orsamentu Estadu 2013 ne’e mak polítika Governu nian liuhusi prosesu aloka
orsamentu ba Ministériu sira hodi gasta
no implementa tuir programa ka prioridade
ne’ebé planeia ona. Planu Orsamentu Jerál Estadu 2013 tenki implementa tuir polítika
governu nian hodi to’o objetivu ka atu
Governu Konstituisionál hanesan
fundamentál ida ne’ebé forte hodi kontinua
dezenvolvimentu ba oin nafatin. V
Governu Konstituisionál fiar katak sei
servisu hamutuk ho órgaun hotu-hotu
hanesan Partidu Polítiku, Igreja,
Organizasaun Governamentál no
non-Governmentál, Seitór Privadu no orgaun
kompeténte sira seluk ne’ebé iha knar bot
defende estabilidade, pás no hala’o
dezenvolvimentu ho sustentavel liu husi
programa prioridade ne’ebé identifika ona
iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu
2011-2030. Programa prioridade sira nee
sei implementa tuir polítika prinsipál V
Governu Konstituisionál mak hanesan tuir
mai nee:
Dezenvolvimentu Futuru Timor-Leste Nian, Governu hasouru dezafiu
ne’ebé boot liliu Timor-Leste sei menus iha área infraestrutura báziku no
númeru dezempregadu ne’ebé sei aas.
Ho nune’e mak Governu tenki iha
Page 4 of 16
no bele redús kiak ho sistemátika iha
nasaun nia laran. Governu mós harii
fundamentu dezenvolvimentu ba
nasaun hodi kria estabilidade, pás no
dezenvolve ekonomia ne’ebé forte.
Governu kria mós kampu traballu ba
komunidade sira no tenki disidi hodi
fó benefísiu mós ba nasaun tomak nia
rikusoin ne’ebé mai husi natureza no
presiza mós dezenvolve ekonomia
merkadoria no seitór privadu ne’ebé
maka’as no iha kualidade.
Dezenvolvimentu Kapitál Sosiál,
Governu fó atensaun ba
Dezenvolvimentu Kapitál Sosiál nian
ne’ebé planu tiha ona iha Orsamentu Jerál Estadu 2013 hodi implementa
liu-liu iha área saúde, edukasaun,
inkluzaun sosiál, ambiente, kultura no
eransa, mídia no demokrasia.
Dezenvolvimentu Infraestrutura,
Dezenvolvimentu infraestrutura iha
nasaun ne’ebé di’ak tenki dezenvolve
ekonomia modernu hodi kria kampu
servisu no sai infraestrutura ne’ebé
produtiva, tuir planu no programa
infraestrutura nia atu implementa tuir
target ho sai efetivu ba
dezenvolvimentu infraestrutura.
Dezenvolvimentu infraestrutura sira-
ne’e mak hanesan: ponte no estrada, bee, saneamentu no drainajen,
eletrisidade, portu, aeroportu,
transporte no telekomunikasaun,
Dezenvolvimentu Ekonomia,
Governu haree dezenvolvimentu
ekonomiku ihasetor xave tolu maka
agrikultura, turizmu no minarai ho
gas. Seitór tolu ne’e hanesan pakote
importante atu hamosu seitór privadu
liu-liu iha área rurál.
Konsolidasaun kuandru servisu instituisaun nia inklui área importante
ne’ebé atu implementa hanesan: polítika ekonomika, seitór públiku,
estabilidade pás no relasaun
internasionál.
Oinsá Elabora Orsamentu Estadu 2013?
Orsamentu Jerál Estadu 2013 ne’ebé
elabora husi liña Ministériu (hanesan
Saúde no Edukasaun) sira maka halo planu
orsamentu no hato’o ba Diresaun Nasionál
Orsamentu, Ministériu Finansas hodi
analiza no rezultadu aprezenta ba
Komisaun Tekniku Revizaun Orsamentu
(KTRO) hodi diskuti ho kle’an atu haree
korresponde ho planu ne’ebé trasa ona
hosi instituisaun estadu sira ka lae.
Desizaun hosi KTRO sei aprezenta ba
Komisaun Revizaun Orsamentu Polítiku
(KROP) hodi tetu tan. Hosi rezultadu sira
nee, Ministériu Finansas liuhosi Diresaun
Page 5 of 16
orsamentu hanesan: Livru Orsamentu,
Proposta Lei Orsamentu no Memorandum
Esplikatóriu. Ramata tiha dokumentu sira
mak Ministra Finansa hato’o ba Konseilu
Ministru atu diskuti ho desidi. . Ministériu
Finansas liuhosi Diresaun Nasionál
Orsamentu (DNO) no parte relevante sei
halo ajustamentu finál ba dokumentu
hotu-hotu no haruka ba Xefe Guvernu hodi
hetan aprovasaun finál molok hato’o ba
Parlamentu Nasionál. Dokumentu ne’ebé
Governu entrega ba Parlamentu Nasionál
mak hanesan: Proposta Lei Orsamentu,
Memorandum Esplikatóriu no Livru
Orsamentu No. 1 to’o 6.
Tuir horáriu liuhusi Komisaun C,
Parlaamentu Nasional sei konvida
Ministériu Finansa atu halo audénsia hodi
hato’o apresisaun no esplikasaun kona-ba Orsamentu Jerál Estadu 2013. Nune’e mós
instituisaun estadu sira ida-idak mos sei
aprezenta relatóriu ba plenária Parlamentu
Nasionál atu halo debate no aprova
Orsamentu Jerál Estadu iha parte
Jeneralidade.
Iha OJE 2013, Parlamentu Nasionál disidi
kria Komisaun Eventuál ho objetivu
hamutuk ho Governu halo konsensus ba
Orsamentu Jerál Estadu 2013 inklui mós
proposta adisionál hosi Parlamentu
Nasionála. Rezultadu hosi Komisaun
Eventuál nee hato’o ba Plenária hodi
debate molok Parlamentu Nasionál aprova
Orsamentu Jerál Estadu 2013. Komisaun C
Parlamentu Nasionál no Governu –
Ministériu Finansas sei halu ajustamentu
aprovasaun final molok atu hato’o ba
Prezidente Parlamentu Nasionál hodi
aprova no haruka ba Prezidente Repúblika
atu promulga. Rezultadu promulgasaun
nee sei publika iha Jornál Repúblika. Tuir
mai Orsamentu Jerál Estadu sei ajusta iha
sistema finanseira iha Ministeriu Finansa.
Nunee Orsamentu Jeral estadu protu ona
atu halu ezekusaun tuir Instituisaun Estadu
sira nia planu ho regra ne’ebé iha.
Orsamentu hira mak Governu atu gasta iha 2013?
Planu despeza governu tuir Orsamentu
Estadu 2013 hamutuk billaun $1,647.5.
notifikasaun gastu. Gráfiku 1 hatudu
despeza atuál 2009-2011 no OJE 2012 no
Page 6 of 16 Gráfiku 1 Gastus Atuál 2009 - 2011 no
OJE 2012-2013.
Governu gasta osan ba saida?
Osan sira-ne’e governu gasta tuir
kategoria lima hanesan tuir mai ne’e:
Saláriu no Vensimentu. Iha kategoria despeza ida-ne’e, Governu sei selu
saláriu funsionáriu públiku, F-FDTL,
PNTL, membru governu, membru
parlamentu, juis, médiku, profesór, no
dosente sira iha UNTL. Pagamentu
seluk mak hanesan oras estraordináriu
ba funsionáriu no ajente sira ne’ebé
hala’o servisu liu oras normál no halo mós pagamentu alojamentu ba
diplomata timor oan sira ne’ebé mak
reprezenta nasaun li’ur.
Sasán no Servisu kategoria despeza
edifísiu, seguransa aihán, selebrasaun
nasionál, viajen lokál ho estranjeiru no
seluk-seluk tan.
Transferénsia. Iha kategoria despeza ida-ne’e, governu selu ba veteranu,
Organizasaun Nasionál no
internasionál, Igreja no ajénsia seluk
ne’ebé mak presiza.
Kapitál Minór, iha kategoria despeza ida-ne’e, governu uza atu sosa
ekipamentu sira ne’ebé nia tinan liu
tinan ida hanesan kareta no motór,
ekipamentu informátika hanesan
komputadór, laptop, impresora,
ekipamentu ba seguransa hanesan
(kilat, kilat-musan, etc), ekipamentu
ba komunikasaun hanesan (telefone,
telemovel), no mobiliáriu (meja ,
kadeira, armáriu, nsst).
Kapitál no Dezenvolvimentu,
kategoria despeza ida-ne’e mak hetan
alokasaun orsamentu ho eskala boot liu
ho nia objetivu atu halo
dezenvolvimentu husi nasionál to’o iha
baze liuhusi projetu ba área
Page 7 of 16
Mane, Sentrál eletrisidade, estrada,
saneamentu, ponte, portu, aeroportu,
edifísiu, no uma ba ema kiak (MDGs).
Iha kategoria despeza ida mós Governu
uza hodi finansia projetu iha Planu
Dezenvolvimentu Integradu Distritál
(PDID) ne’ebé mak planeia husi nivel
suku sira.
Gráfiku 2 Despeza tuir kategoria 2009 - 2013.
Gráfiku 2 hatudu montante orsamentu
ne’ebé mak governu gasta komesa 2009
to’o 2012 no orsamentu ne’ebé mak atu gasta iha tinan 2013. Despeza sira-ne’e nia
objetivu mak atu halo dezenvolvimentu
liu-liu iha área infraestrutura nia hanesan :
Hadia infrastruktura báziku atu nune’e bele fasilita populasaun iha teritóriu
tomak. Governu gasta barak liu iha
nee.
Iha aumenta gastu ba Sasán Serbisu no Saláriu ho Vensimentu atu hadi’a
prestasaun servisu tuir planu ne’ebé
iha.
Aumenta gasta ba Transferénsia tanba tina-tinan númeru idozu, veteranus, no
organizasaun sira aumenta ba bebeik.
Governu fó apoiu ho intensaun hodi
bele hamenus ema husi kiak no mukit.
Iha gastus ba Kapitál Minór ho
montante ne’ebé ki’ik no estavel
tina-tinan hodi apoiu servisu eskritóriu
governu nia.
Osan hira mak gasta husi Fundu (saida?) ho ba Ministériu Oi-Oin?
Iha Gráfiku 3 tuir mai sei hatudu Fundu
Dezenvolvimentu Kapitál Umanu no
Infraestrutura ne’ebé atu gasta no
orsamentu estadu ho montante boot ne’ebé
planeia atu gasta husi Ministériu sira
hanesan tuir mai ne’e:
Governu nia planu atu gasta orsamentu boot liu iha Fundu Infraestrutura tuir
polítika governu nian hodi harii
infraestrutura ne’ebé esensiál atu
hasa’e kresimentu ekonómiku iha rai-
laran.
Iha aumenta ne’ebé signifikante husi Ministériu Solidaridade Sosiál nia
orsamentu tanba pagamentu ba
veteranu, idozu, bolsa da mãe no fó
Page 8 of 16
Iha aumenta orsamentu ne’ebé
signifikante mós ba Ministériu
Edukasaun liu-liu ba merenda eskolár,
formasaun profesionál no profesór sira
no sosa ekipamnetu eskola, atu nune’e
hodi bele eleva tan kualidade
edukasaun ne’ebé maka’as.
Iha aumenta ne’ebé signifikante ba orsamentu Ministériu Obras Públika
nia liu-liu atu halo reabilitasaun ba
estrada, manutensaun rutina, no
resposta emerjénsia no apoiu
kombustivel ba sentru eletrisidade sira.
Gráfiku 3 Despeza husi Ministérius no Fundu iha 2013 (Ministériu ne’ebé selekta)
Iha parte seluk liuhosi gráfika 4 hatudu
mós despeza ba Fundu Infrastruktura iha
2013 barak liu aloka área enerjia
eletrisidade ne’ebé reprezenta ho montante
tokon $123.7. Programa ne’e hodi finansia
projetu distribuisaun liña média voltaje no
baixa voltaje, liña transmisaun, sentrál
elétrika Hera, Betanu no Oekuse,
modifikasaun sistema kontrolu liña
distribuisaun no seluk tan iha Timor laran
tomak.
Programa daruak ne’ebé ho montante boot
maka programa Tasi Mane hamutuk tokon
$139.4 hodi finansia kontrusaun aeroportu,
auto estrada, baze fornesiamentu mina
(ponte), minarai ho gas no seluk tan.
Programa governu gasta bot datoluk maka
iha MDG Suku ne’ebé mak governu sei
harii uma lima aldeia ida-idak hodi ajuda
no transforma moris ema kiak sira nian. Ba
tinan ida-ne’e, governu tau osan hamutuk
tokon $46.2.
Programa governu bot dahaat gasta ba
konstrusaun eskola no klínika ho
orsamentu hamutuk tokon $11.1.
Page 9 of 16
Planu Saida mak Governu halo atu Dezenvolve Distritu sira?
Governu iha komitmentu boot atu
dezenvolve distritu sira hotu iha teritóriu
tomak liuhusi programa importante sira
hanesan PDID (PDD 1&2), PNDS,
Reapropriasaun PDD 1&2, Repropriasaun
PDL, inklui mós projetu sira ne’ebé
implementa husi liña Ministériu.
Programa PDID no PNDS barak liu mak
sei uza atu halo konstrusaun no
reabilitasaun ba infraestrutura maka sei
implementa husi kompañia lokál sira ho
nia objetivu atu hasa’e kresimentu
ekonómiku no kria mós empregu ba
distritu sira. Governu mós halo
klarifikasaun ba projetu hanesan :
Repropriasaun PDL aprezenta ho
montante orsamentu ne’ebé ho eskala
ki’ik hodi finaliza projetu ne’ebé la konsege finaliza iha tinan 2012
PNDS hanesan programa ida-ne’ebé Transforma husi PDL nian. Ba tinan
ida-ne’e PNDS sei implementa uluk
iha distritu 5 no distritu seluk sei aloka
de’it orsamentu operasionál hodi halo
preparasaun planu ba tinan 2014.
Programa pilotu ne’ebé sei implementa
distritu 5 mak hanesaun distritu Dili,
Manatutu, Ermera, Likisá no Aileu.
Programa pilotu ne’e sei aprezenta
montante orsamentu pakote na projetu
fíziku katak identifikasaun projetu sei
aprezenta hosi komunidade sira rasik
liuhosi prosesu ne’ebé hatuur tiha ona
hosi Dekretu Lei ne’ebé hatuur tiha
ona.
Projetu repropriasaun PDD 1&2 mós aprezenta montante orsamentu ho
eskala naton atu hodi kontinua finaliza
obras ne’ebé mak seidauk konsege
remata tinan 2012.
PDID Orsamentu ida-ne’e akumula
husi programa PDD 1&2. Prosesu ida-
ne’e nian planu programa mai hosi
suku ne’ebé sei akumula hosi
Ministériu Administrasaun Estatál
(Botton Up Planning).
Governu planu ona montante orsamentu
ne’ebé atu gasta ba PDD 1 no PDD 2 (PDID) totál hamutuk tokon $ 71.3 iha
2013. PDD 1 ho 2 iha tinan ida-ne’e
hanaran tiha ba PDID. Gráfiku 5 hatudu
Page 10 of 16 Gráfiku 5 Despeza PDID tuir Distritu
Alokasaun orsamentu ba programa -ne’e
ho despeza la hanesan ba distritu ida tanba
governu uza kritériu númeru populasaun,
taxa probreza no nesesidade ba
infraestrutura distritu ida-idak.. Iha tinan
2013, Governu hari PNDS atu troka PDL
ne’ebé sei implementa iha nivel suku. PNDS nia despeza bele haree iha Gráfiku:
Gráfiku 6 Despeza PNDS tuir Distritu
Programa PNDS sei implementa iha nivel
suku ho intensaun hodi bele responde ba
nesesidade báziku ne’ebé povu imfrenta
duranti Timor-Leste ukun-an.
Alêm kustus foun programa PDID, iha
tinan ida ne’e mós governu sei realoka nafatin orsamentu ba PDD 1 ho 2 ne’ebé la
hotu iha tinan 2012. Orsamentu nee sei
reapropria fali ba tinan 2013 hanesan
hatudu iha Gráfiku 7 tuirmai:
Gráfiku 7 Despeza Repropriasaun PDD 1 ho 2 2012 ba 2013
Alein de projetu repropriasaun husi PDD1
ho 2 iha tinan 2012, governu mós kontinua
halo repropriasaun PDL tinan 2012 nian
ne’ebé la hotu ho sei inklui iha tinan 2013 hodi finalize nebe hatudu iha Gráfiku 8
Page 11 of 16 Gráfiku 8 Reapropriasaun PDL 2012
2013
Ba tinan 2013, governu aloka orsamentu
ba PDID no PNDS inklui programa
reapropriasaun PDD no PDL hamutuk
tokon $94.9. Programa sira-ne’e hodi fó
tulun komunidade ema na’in 1.067.126
liuhosi asesu saúde, eskola, infraestrutura,
eletrisidade, estrada, bee, saneamentu no
seluk tan. Hein katak hosi totál despeza
ne’e bele fó tulun komunidade mínimu $55 no máximu $159 ema ida iha tinan
ida-ne’e. Atu klaru liu bele haree iha
Gráfiku 9 tuirmai ne’e.
Gráfiku 9 Despeza PDID no PNDS ba ema ida Tinan 2013
Hosi gGáfiku 9 hatudu katak iha distritu 7
mak hetan despeza kada ema aas
reprezenta ho 64.2% (entre rihun $106 –
rihun $159) hosi totál despeza mak
hanesan distritu Manatutu, Manufahi,
Ainaru, Aileu, Kovalima, Likisá no
Vikeke. Totál 36.8% sai hanesan despeza
per-kapita ba distritu seluk ho diferensa la
signifikante.
Iha mós projetu seluk ne’ebé sei
implementa liuhusi liña ministériu sira
ne’ebé mak planeia ona hanesan ita bele haree iha Gráfiku 10 tuirmai:
Gráfiku 10. Projetu Liña Ministeriu,2013
Oinsá mak Governu selu despeza Orsamentu 2013
Governu tenki selu despeza sira-ne’e ho
Orsamentu Estadu 2013 nian ne’ebé mai
husi:
Halibur impostu husi pesoál no
kompañia sira ne’ebé mak halo
operasaun iha Timor-Leste
Foti osan husi Fundu Minarai
Page 12 of 16
Gráfiku 11 hatudu katak despeza ne’ebé
mak maioria husi parte redimentu
sustentavel, exesu levantamentu osan
petrolíferu, utilizasaun saldu kaixa nian
(Rendimentu Doméstiku) no empréstimu
ne’ebéki’ik.
Gráfiku 11 Despeza 2013
Saida mak Fundu Minarai?
Fundu Minarai mai husi kompañia
privadu sira ne’ebé halu esplorasaun (fura)
iha Kosta Sul Timor-Leste no hetan lukru.
Kompañia sira ne’e selu impostu ba
Governu Timor-Leste. Impostu sira nee
sei tau iha konta Fundu Minarai. Osan
hirak ne’e rai no investe iha tezouru EUA. Ho lian seluk, Governu Timor-Leste fó
impresta Governu EUA. Nunee Governu
EUA sei selu fali osan inan no funan
ne’ebé boot aban bainrua. Tanba sá mak rai osan iha EUA? Tanba investimentu iha
EUA mak seguru liu no hanesan nasaun
tuir Lei Fundu Minarai labele liu 3% (temi
Rendimentu Sustentavel Estimadu (RSE)).
Bainhira governu hakarak foti osan nia
tenki iha planu ida-ne’ebé diak no
sustentavel ba desenvolviementu nasaun
Page 13 of 16 Rendimentu husi investimentu sira iha
Timor-Leste.
Gráfiku 12 hatudurRndimentu Estimativu
Sustentavel ho hasai osan esesu (aas liu
RES) Fundu hosi 2009 to’o 2013. Ita haree
governu planu atu hasai osan barak liu iha
tinan 2012 husi Fundu Minarai maibe iha
tinan 2013 hasai deit RES.
Gráfiku 12 Rendimentu Sustentavel Estimadu no Levantamentu
Governu hasai orsamentu ne’ebé barak liu
iha tinan 2012 (?) husi rendimentu
sustentavel nia hodi bele responde
nesesidades basiku populasaun nia
hanesan infraestrutura ne’ebé fo benefísiu
aban bainrua. Despeza infraestrutura ne’e
sei lori ita atu hasa’e kresimentu
ekonómiku no koleksaun redimentu
doméstiku. Analiza detailu ida husi
Governu hatudu ona katak iha longu prazu,
kuandu despeza infraestrutura menus no
rendimentu doméstiku sa’e montante osan
ne’ebé foti husi Fundu Minarai bele too deit ka kiik liu Rendimentu Estimativu
Sustentavel.
Impaktu Ekonómiku saida hosi Orsamentu Estadu nia?
Orsamentu Estadu 2013 ne’ebé sa’e
maka’as hasae kresimentu ekonomiku makas. Maibeinflasaun mós sa’e makas.
Tanba nee presiza elimina desafiu sira nee
iha ekonomia Timor-Leste
Governu Timor-Leste agora preokupa ho
inflasaun ne’ebé sa’e maka’as tanba afeta
ba ema kiak. Analiza hatudu aumentu
folin importasaun nian kontribui ba
inflasaun. Ida-ne’e ladún hetan atensaun
governu. Oras nee, Ministériu Finansa halo
analiza kona-ba impaktu polítika governu
ba inflasaun.
Oinsá kona-ba programa ajuda sira?
Programa ajuda sira hanesan projetu
prioridade ne’ebé hetan suporta orsamentu
husi doadór sira, hodi aumentu ba
orsamentu no despeza governu nian liuhusi
lista programa projetu importante ne’ebé
identifika husi Governu Timor-Leste.
Gráfika 13 hatudu despeza projetu doadór
Page 14 of 16 Gráfika 13 Despeza Projekto Doadór tuir
Ministériu
Gráfika nee hatudu katak projetu
prioridade governu ne’ebé hetan
kontribuisaun husi doadór liliu iha área
kapitál sosiál, infrastruktura,
dezenvolvimentu ekonomiku iha tinan
2013.
Projetu doadór nian mós governu lansa
ona liuhusi liña portál atu nune’e sidadaun
hotu bele asesu no komprende liután
kona-ba tulun ne’ebé mak Timor-Leste simu.
Informasaun ne’ebé hanesan sei fahe tuir
distritu ida-idak atu sidadaun sira bele
hatene bainhira sira-nia distritu hetan
benefísiu husi asisténsia internasionál sira.
Iha ne’ebé mak sidadaun sira bele hetan informasaun kle’an kona-ba orsamentu?
Governu Timor-Leste iha kompromisu
boot ba transparénsia informasaun liuhusi
dokumentu barak mak hanesan dokumentu
ba Orsamentu Jerál Estadu 2013 ne’ebé
iha realidade hatudu ona ba públiku sira.
Se presiza informasaun ne’ebé kle’an
liután bele asesu iha diresaun hanesan tuir
mai ne’e:
Livru no. 1. Sei fó informasaun kona-ba Vizaun no panorama ekonomia kona-ba
Orsamentu Estadu Governu nian
tomak. @ http://www.mof.gov.tl
Livru no. 2 to’o no. 6 informasaun detailadu kona-ba despeza orsamentu
estadu nian ne’ebé ministériu sira sei
implementa tuir estratejia governu nian
ne’ebé trasa ona liuhusi programa planu asaun anuál no projetu sira
ne’ebé identifika husi nasionál to’o distritu no área rurál hotu, no mós
inklui projetu doadór sira-ne’ebé
implementa. @
http://www.mof.gov.tl
Haree mós ba iha portál transparénsia nian hodi bele hatene informasaun
kona-ba orsamentu detailladu ne’ebé
gasta tuir program Governu nian. @
http://www.transparancy.gov.tl.
Haree mós informasaun kompletu
kona-ba orsamentu ne’ebé husi portál
ausiliu sira duranti Governu Timor
Lestse simu ka hetan ajuda husi doadór
Page 15 of 16
Se maluk sira iha dúvida ka pergunta
relasiona publukasaun informasaun ida
ne’e bele kontaktu ba iha Diretór Nasionál Orsamentu, Sr. Agostinho Castro, e-mail
acastro@mof.gov.tl, no. Telefone : +670
Edifício 5, 1.º Andar, Palácio do Governo, Díli, Timor-Leste Phone - +670 3339510 Fax - +670 3331204