• Tidak ada hasil yang ditemukan

2PRINT Matadalan Orcamentu 2013 25 June 2013 Final

N/A
N/A
Protected

Academic year: 2017

Membagikan "2PRINT Matadalan Orcamentu 2013 25 June 2013 Final"

Copied!
16
0
0

Teks penuh

(1)

2013

Matadalan ba

Orsamentu

(2)

Page 2 of 16

Introdusaun

Sai sidadaun ida-ne’ebé di’ak, mak sai mós eroi foun ba ita-nia nasaun hanesan

tópiku importante ida no kompromisu husi povu Timor-Leste liu husi V Governu

Konstitusionál atu rezolve problema no nesesidade povu Timor-Leste. Konflitu

hanesan dezafiu ida-ne’ebé fo inpaktu ba Dezemvolvimentu Nasaun Timor-Leste.

Atu implementa kompromisu ida-ne’e, Governu Timor-Leste harii sistema no fó

mandatu ba Ministériu Finansas liu husi lei orgániku Ministériu nia.

Lei Orgániku Ministériu Finansas nia espesifika responsabilidade Diresaun Nasionál

Orsamentu nia atu halibur no jere informasaun finanseiru ne’ebé iha relasaun ho seitór

públiku no atu publika rezultadu estatístiku.

Tuir provizaun ida-ne’e atu hasa’e transparénsia finansa públika maka Ministériu

Finansas publika “Matadalan Sidadaun ba Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2013 iha

Timor-Leste”,

Dokumentu ne’e aprezenta informasaun prinsipál ne’ebé iha Orsamentu Estadu 2013

ho badak, klaru no ses hosi termu finanseiru sira-ne’ebé kompleksu.

Bainhira ema entende didi’ak Orsamentu Jerál Estadu Tinan 2013, sira sei kaer

governu ho responsabilidade no ita hotu sei hakat hamutuk ba oin no hatete “Sai

sidadaun di’ak, sai eroi foun ba Nasaun”.

Emília Pires

(3)

Page 3 of 16

Matadalan Sidadaun nian ba Orsamentu Estadu 2013 ne’e katak sáida?

Governu nia interese atu hatudu ba ema

hotu-hotu hodi komprende didi’ak

Orsamentu Jerál Estadu. Matadalan

ida-sai eroi foun ba ita-nia Nasaun”.

Tanbasá mak imi preokupa ho

nia. Orsamentu Jerál Estadu sei gasta tuir

seitór ida-idak ne’ebé mak identifikadu

ona hanesan programa prioridade

hanesan: Saúde, Edukasaun, Infrastrutura,

Agrikultura, Saneamentu no Sosiál husi

Nasionál to’o Distritu.

Orsamentu Estadu 2013 ne’e saida?

Orsamentu Estadu 2013 ne’e mak polítika Governu nian liuhusi prosesu aloka

orsamentu ba Ministériu sira hodi gasta

no implementa tuir programa ka prioridade

ne’ebé planeia ona. Planu Orsamentu Jerál Estadu 2013 tenki implementa tuir polítika

governu nian hodi to’o objetivu ka atu

Governu Konstituisionál hanesan

fundamentál ida ne’ebé forte hodi kontinua

dezenvolvimentu ba oin nafatin. V

Governu Konstituisionál fiar katak sei

servisu hamutuk ho órgaun hotu-hotu

hanesan Partidu Polítiku, Igreja,

Organizasaun Governamentál no

non-Governmentál, Seitór Privadu no orgaun

kompeténte sira seluk ne’ebé iha knar bot

defende estabilidade, pás no hala’o

dezenvolvimentu ho sustentavel liu husi

programa prioridade ne’ebé identifika ona

iha Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu

2011-2030. Programa prioridade sira nee

sei implementa tuir polítika prinsipál V

Governu Konstituisionál mak hanesan tuir

mai nee:

Dezenvolvimentu Futuru Timor-Leste Nian, Governu hasouru dezafiu

ne’ebé boot liliu Timor-Leste sei menus iha área infraestrutura báziku no

númeru dezempregadu ne’ebé sei aas.

Ho nune’e mak Governu tenki iha

(4)

Page 4 of 16

no bele redús kiak ho sistemátika iha

nasaun nia laran. Governu mós harii

fundamentu dezenvolvimentu ba

nasaun hodi kria estabilidade, pás no

dezenvolve ekonomia ne’ebé forte.

Governu kria mós kampu traballu ba

komunidade sira no tenki disidi hodi

fó benefísiu mós ba nasaun tomak nia

rikusoin ne’ebé mai husi natureza no

presiza mós dezenvolve ekonomia

merkadoria no seitór privadu ne’ebé

maka’as no iha kualidade.

Dezenvolvimentu Kapitál Sosiál,

Governu fó atensaun ba

Dezenvolvimentu Kapitál Sosiál nian

ne’ebé planu tiha ona iha Orsamentu Jerál Estadu 2013 hodi implementa

liu-liu iha área saúde, edukasaun,

inkluzaun sosiál, ambiente, kultura no

eransa, mídia no demokrasia.

Dezenvolvimentu Infraestrutura,

Dezenvolvimentu infraestrutura iha

nasaun ne’ebé di’ak tenki dezenvolve

ekonomia modernu hodi kria kampu

servisu no sai infraestrutura ne’ebé

produtiva, tuir planu no programa

infraestrutura nia atu implementa tuir

target ho sai efetivu ba

dezenvolvimentu infraestrutura.

Dezenvolvimentu infraestrutura sira-

ne’e mak hanesan: ponte no estrada, bee, saneamentu no drainajen,

eletrisidade, portu, aeroportu,

transporte no telekomunikasaun,

Dezenvolvimentu Ekonomia,

Governu haree dezenvolvimentu

ekonomiku ihasetor xave tolu maka

agrikultura, turizmu no minarai ho

gas. Seitór tolu ne’e hanesan pakote

importante atu hamosu seitór privadu

liu-liu iha área rurál.

Konsolidasaun kuandru servisu instituisaun nia inklui área importante

ne’ebé atu implementa hanesan: polítika ekonomika, seitór públiku,

estabilidade pás no relasaun

internasionál.

Oinsá Elabora Orsamentu Estadu 2013?

Orsamentu Jerál Estadu 2013 ne’ebé

elabora husi liña Ministériu (hanesan

Saúde no Edukasaun) sira maka halo planu

orsamentu no hato’o ba Diresaun Nasionál

Orsamentu, Ministériu Finansas hodi

analiza no rezultadu aprezenta ba

Komisaun Tekniku Revizaun Orsamentu

(KTRO) hodi diskuti ho kle’an atu haree

korresponde ho planu ne’ebé trasa ona

hosi instituisaun estadu sira ka lae.

Desizaun hosi KTRO sei aprezenta ba

Komisaun Revizaun Orsamentu Polítiku

(KROP) hodi tetu tan. Hosi rezultadu sira

nee, Ministériu Finansas liuhosi Diresaun

(5)

Page 5 of 16

orsamentu hanesan: Livru Orsamentu,

Proposta Lei Orsamentu no Memorandum

Esplikatóriu. Ramata tiha dokumentu sira

mak Ministra Finansa hato’o ba Konseilu

Ministru atu diskuti ho desidi. . Ministériu

Finansas liuhosi Diresaun Nasionál

Orsamentu (DNO) no parte relevante sei

halo ajustamentu finál ba dokumentu

hotu-hotu no haruka ba Xefe Guvernu hodi

hetan aprovasaun finál molok hato’o ba

Parlamentu Nasionál. Dokumentu ne’ebé

Governu entrega ba Parlamentu Nasionál

mak hanesan: Proposta Lei Orsamentu,

Memorandum Esplikatóriu no Livru

Orsamentu No. 1 to’o 6.

Tuir horáriu liuhusi Komisaun C,

Parlaamentu Nasional sei konvida

Ministériu Finansa atu halo audénsia hodi

hato’o apresisaun no esplikasaun kona-ba Orsamentu Jerál Estadu 2013. Nune’e mós

instituisaun estadu sira ida-idak mos sei

aprezenta relatóriu ba plenária Parlamentu

Nasionál atu halo debate no aprova

Orsamentu Jerál Estadu iha parte

Jeneralidade.

Iha OJE 2013, Parlamentu Nasionál disidi

kria Komisaun Eventuál ho objetivu

hamutuk ho Governu halo konsensus ba

Orsamentu Jerál Estadu 2013 inklui mós

proposta adisionál hosi Parlamentu

Nasionála. Rezultadu hosi Komisaun

Eventuál nee hato’o ba Plenária hodi

debate molok Parlamentu Nasionál aprova

Orsamentu Jerál Estadu 2013. Komisaun C

Parlamentu Nasionál no Governu –

Ministériu Finansas sei halu ajustamentu

aprovasaun final molok atu hato’o ba

Prezidente Parlamentu Nasionál hodi

aprova no haruka ba Prezidente Repúblika

atu promulga. Rezultadu promulgasaun

nee sei publika iha Jornál Repúblika. Tuir

mai Orsamentu Jerál Estadu sei ajusta iha

sistema finanseira iha Ministeriu Finansa.

Nunee Orsamentu Jeral estadu protu ona

atu halu ezekusaun tuir Instituisaun Estadu

sira nia planu ho regra ne’ebé iha.

Orsamentu hira mak Governu atu gasta iha 2013?

Planu despeza governu tuir Orsamentu

Estadu 2013 hamutuk billaun $1,647.5.

notifikasaun gastu. Gráfiku 1 hatudu

despeza atuál 2009-2011 no OJE 2012 no

(6)

Page 6 of 16 Gráfiku 1 Gastus Atuál 2009 - 2011 no

OJE 2012-2013.

Governu gasta osan ba saida?

Osan sira-ne’e governu gasta tuir

kategoria lima hanesan tuir mai ne’e:

Saláriu no Vensimentu. Iha kategoria despeza ida-ne’e, Governu sei selu

saláriu funsionáriu públiku, F-FDTL,

PNTL, membru governu, membru

parlamentu, juis, médiku, profesór, no

dosente sira iha UNTL. Pagamentu

seluk mak hanesan oras estraordináriu

ba funsionáriu no ajente sira ne’ebé

hala’o servisu liu oras normál no halo mós pagamentu alojamentu ba

diplomata timor oan sira ne’ebé mak

reprezenta nasaun li’ur.

Sasán no Servisu kategoria despeza

edifísiu, seguransa aihán, selebrasaun

nasionál, viajen lokál ho estranjeiru no

seluk-seluk tan.

Transferénsia. Iha kategoria despeza ida-ne’e, governu selu ba veteranu,

Organizasaun Nasionál no

internasionál, Igreja no ajénsia seluk

ne’ebé mak presiza.

Kapitál Minór, iha kategoria despeza ida-ne’e, governu uza atu sosa

ekipamentu sira ne’ebé nia tinan liu

tinan ida hanesan kareta no motór,

ekipamentu informátika hanesan

komputadór, laptop, impresora,

ekipamentu ba seguransa hanesan

(kilat, kilat-musan, etc), ekipamentu

ba komunikasaun hanesan (telefone,

telemovel), no mobiliáriu (meja ,

kadeira, armáriu, nsst).

Kapitál no Dezenvolvimentu,

kategoria despeza ida-ne’e mak hetan

alokasaun orsamentu ho eskala boot liu

ho nia objetivu atu halo

dezenvolvimentu husi nasionál to’o iha

baze liuhusi projetu ba área

(7)

Page 7 of 16

Mane, Sentrál eletrisidade, estrada,

saneamentu, ponte, portu, aeroportu,

edifísiu, no uma ba ema kiak (MDGs).

Iha kategoria despeza ida mós Governu

uza hodi finansia projetu iha Planu

Dezenvolvimentu Integradu Distritál

(PDID) ne’ebé mak planeia husi nivel

suku sira.

Gráfiku 2 Despeza tuir kategoria 2009 - 2013.

Gráfiku 2 hatudu montante orsamentu

ne’ebé mak governu gasta komesa 2009

to’o 2012 no orsamentu ne’ebé mak atu gasta iha tinan 2013. Despeza sira-ne’e nia

objetivu mak atu halo dezenvolvimentu

liu-liu iha área infraestrutura nia hanesan :

 Hadia infrastruktura báziku atu nune’e bele fasilita populasaun iha teritóriu

tomak. Governu gasta barak liu iha

nee.

 Iha aumenta gastu ba Sasán Serbisu no Saláriu ho Vensimentu atu hadi’a

prestasaun servisu tuir planu ne’ebé

iha.

 Aumenta gasta ba Transferénsia tanba tina-tinan númeru idozu, veteranus, no

organizasaun sira aumenta ba bebeik.

Governu fó apoiu ho intensaun hodi

bele hamenus ema husi kiak no mukit.

 Iha gastus ba Kapitál Minór ho

montante ne’ebé ki’ik no estavel

tina-tinan hodi apoiu servisu eskritóriu

governu nia.

Osan hira mak gasta husi Fundu (saida?) ho ba Ministériu Oi-Oin?

Iha Gráfiku 3 tuir mai sei hatudu Fundu

Dezenvolvimentu Kapitál Umanu no

Infraestrutura ne’ebé atu gasta no

orsamentu estadu ho montante boot ne’ebé

planeia atu gasta husi Ministériu sira

hanesan tuir mai ne’e:

 Governu nia planu atu gasta orsamentu boot liu iha Fundu Infraestrutura tuir

polítika governu nian hodi harii

infraestrutura ne’ebé esensiál atu

hasa’e kresimentu ekonómiku iha rai-

laran.

 Iha aumenta ne’ebé signifikante husi Ministériu Solidaridade Sosiál nia

orsamentu tanba pagamentu ba

veteranu, idozu, bolsa da mãe no fó

(8)

Page 8 of 16

 Iha aumenta orsamentu ne’ebé

signifikante mós ba Ministériu

Edukasaun liu-liu ba merenda eskolár,

formasaun profesionál no profesór sira

no sosa ekipamnetu eskola, atu nune’e

hodi bele eleva tan kualidade

edukasaun ne’ebé maka’as.

 Iha aumenta ne’ebé signifikante ba orsamentu Ministériu Obras Públika

nia liu-liu atu halo reabilitasaun ba

estrada, manutensaun rutina, no

resposta emerjénsia no apoiu

kombustivel ba sentru eletrisidade sira.

Gráfiku 3 Despeza husi Ministérius no Fundu iha 2013 (Ministériu ne’ebé selekta)

Iha parte seluk liuhosi gráfika 4 hatudu

mós despeza ba Fundu Infrastruktura iha

2013 barak liu aloka área enerjia

eletrisidade ne’ebé reprezenta ho montante

tokon $123.7. Programa ne’e hodi finansia

projetu distribuisaun liña média voltaje no

baixa voltaje, liña transmisaun, sentrál

elétrika Hera, Betanu no Oekuse,

modifikasaun sistema kontrolu liña

distribuisaun no seluk tan iha Timor laran

tomak.

Programa daruak ne’ebé ho montante boot

maka programa Tasi Mane hamutuk tokon

$139.4 hodi finansia kontrusaun aeroportu,

auto estrada, baze fornesiamentu mina

(ponte), minarai ho gas no seluk tan.

Programa governu gasta bot datoluk maka

iha MDG Suku ne’ebé mak governu sei

harii uma lima aldeia ida-idak hodi ajuda

no transforma moris ema kiak sira nian. Ba

tinan ida-ne’e, governu tau osan hamutuk

tokon $46.2.

Programa governu bot dahaat gasta ba

konstrusaun eskola no klínika ho

orsamentu hamutuk tokon $11.1.

(9)

Page 9 of 16

Planu Saida mak Governu halo atu Dezenvolve Distritu sira?

Governu iha komitmentu boot atu

dezenvolve distritu sira hotu iha teritóriu

tomak liuhusi programa importante sira

hanesan PDID (PDD 1&2), PNDS,

Reapropriasaun PDD 1&2, Repropriasaun

PDL, inklui mós projetu sira ne’ebé

implementa husi liña Ministériu.

Programa PDID no PNDS barak liu mak

sei uza atu halo konstrusaun no

reabilitasaun ba infraestrutura maka sei

implementa husi kompañia lokál sira ho

nia objetivu atu hasa’e kresimentu

ekonómiku no kria mós empregu ba

distritu sira. Governu mós halo

klarifikasaun ba projetu hanesan :

 Repropriasaun PDL aprezenta ho

montante orsamentu ne’ebé ho eskala

ki’ik hodi finaliza projetu ne’ebé la konsege finaliza iha tinan 2012

 PNDS hanesan programa ida-ne’ebé Transforma husi PDL nian. Ba tinan

ida-ne’e PNDS sei implementa uluk

iha distritu 5 no distritu seluk sei aloka

de’it orsamentu operasionál hodi halo

preparasaun planu ba tinan 2014.

Programa pilotu ne’ebé sei implementa

distritu 5 mak hanesaun distritu Dili,

Manatutu, Ermera, Likisá no Aileu.

Programa pilotu ne’e sei aprezenta

montante orsamentu pakote na projetu

fíziku katak identifikasaun projetu sei

aprezenta hosi komunidade sira rasik

liuhosi prosesu ne’ebé hatuur tiha ona

hosi Dekretu Lei ne’ebé hatuur tiha

ona.

 Projetu repropriasaun PDD 1&2 mós aprezenta montante orsamentu ho

eskala naton atu hodi kontinua finaliza

obras ne’ebé mak seidauk konsege

remata tinan 2012.

 PDID Orsamentu ida-ne’e akumula

husi programa PDD 1&2. Prosesu ida-

ne’e nian planu programa mai hosi

suku ne’ebé sei akumula hosi

Ministériu Administrasaun Estatál

(Botton Up Planning).

Governu planu ona montante orsamentu

ne’ebé atu gasta ba PDD 1 no PDD 2 (PDID) totál hamutuk tokon $ 71.3 iha

2013. PDD 1 ho 2 iha tinan ida-ne’e

hanaran tiha ba PDID. Gráfiku 5 hatudu

(10)

Page 10 of 16 Gráfiku 5 Despeza PDID tuir Distritu

Alokasaun orsamentu ba programa -ne’e

ho despeza la hanesan ba distritu ida tanba

governu uza kritériu númeru populasaun,

taxa probreza no nesesidade ba

infraestrutura distritu ida-idak.. Iha tinan

2013, Governu hari PNDS atu troka PDL

ne’ebé sei implementa iha nivel suku. PNDS nia despeza bele haree iha Gráfiku:

Gráfiku 6 Despeza PNDS tuir Distritu

Programa PNDS sei implementa iha nivel

suku ho intensaun hodi bele responde ba

nesesidade báziku ne’ebé povu imfrenta

duranti Timor-Leste ukun-an.

Alêm kustus foun programa PDID, iha

tinan ida ne’e mós governu sei realoka nafatin orsamentu ba PDD 1 ho 2 ne’ebé la

hotu iha tinan 2012. Orsamentu nee sei

reapropria fali ba tinan 2013 hanesan

hatudu iha Gráfiku 7 tuirmai:

Gráfiku 7 Despeza Repropriasaun PDD 1 ho 2 2012 ba 2013

Alein de projetu repropriasaun husi PDD1

ho 2 iha tinan 2012, governu mós kontinua

halo repropriasaun PDL tinan 2012 nian

ne’ebé la hotu ho sei inklui iha tinan 2013 hodi finalize nebe hatudu iha Gráfiku 8

(11)

Page 11 of 16 Gráfiku 8 Reapropriasaun PDL 2012

2013

Ba tinan 2013, governu aloka orsamentu

ba PDID no PNDS inklui programa

reapropriasaun PDD no PDL hamutuk

tokon $94.9. Programa sira-ne’e hodi fó

tulun komunidade ema na’in 1.067.126

liuhosi asesu saúde, eskola, infraestrutura,

eletrisidade, estrada, bee, saneamentu no

seluk tan. Hein katak hosi totál despeza

ne’e bele fó tulun komunidade mínimu $55 no máximu $159 ema ida iha tinan

ida-ne’e. Atu klaru liu bele haree iha

Gráfiku 9 tuirmai ne’e.

Gráfiku 9 Despeza PDID no PNDS ba ema ida Tinan 2013

Hosi gGáfiku 9 hatudu katak iha distritu 7

mak hetan despeza kada ema aas

reprezenta ho 64.2% (entre rihun $106 –

rihun $159) hosi totál despeza mak

hanesan distritu Manatutu, Manufahi,

Ainaru, Aileu, Kovalima, Likisá no

Vikeke. Totál 36.8% sai hanesan despeza

per-kapita ba distritu seluk ho diferensa la

signifikante.

Iha mós projetu seluk ne’ebé sei

implementa liuhusi liña ministériu sira

ne’ebé mak planeia ona hanesan ita bele haree iha Gráfiku 10 tuirmai:

Gráfiku 10. Projetu Liña Ministeriu,2013

Oinsá mak Governu selu despeza Orsamentu 2013

Governu tenki selu despeza sira-ne’e ho

Orsamentu Estadu 2013 nian ne’ebé mai

husi:

 Halibur impostu husi pesoál no

kompañia sira ne’ebé mak halo

operasaun iha Timor-Leste

 Foti osan husi Fundu Minarai

(12)

Page 12 of 16

Gráfiku 11 hatudu katak despeza ne’ebé

mak maioria husi parte redimentu

sustentavel, exesu levantamentu osan

petrolíferu, utilizasaun saldu kaixa nian

(Rendimentu Doméstiku) no empréstimu

ne’ebéki’ik.

Gráfiku 11 Despeza 2013

Saida mak Fundu Minarai?

Fundu Minarai mai husi kompañia

privadu sira ne’ebé halu esplorasaun (fura)

iha Kosta Sul Timor-Leste no hetan lukru.

Kompañia sira ne’e selu impostu ba

Governu Timor-Leste. Impostu sira nee

sei tau iha konta Fundu Minarai. Osan

hirak ne’e rai no investe iha tezouru EUA. Ho lian seluk, Governu Timor-Leste fó

impresta Governu EUA. Nunee Governu

EUA sei selu fali osan inan no funan

ne’ebé boot aban bainrua. Tanba sá mak rai osan iha EUA? Tanba investimentu iha

EUA mak seguru liu no hanesan nasaun

tuir Lei Fundu Minarai labele liu 3% (temi

Rendimentu Sustentavel Estimadu (RSE)).

Bainhira governu hakarak foti osan nia

tenki iha planu ida-ne’ebé diak no

sustentavel ba desenvolviementu nasaun

(13)

Page 13 of 16  Rendimentu husi investimentu sira iha

Timor-Leste.

Gráfiku 12 hatudurRndimentu Estimativu

Sustentavel ho hasai osan esesu (aas liu

RES) Fundu hosi 2009 to’o 2013. Ita haree

governu planu atu hasai osan barak liu iha

tinan 2012 husi Fundu Minarai maibe iha

tinan 2013 hasai deit RES.

Gráfiku 12 Rendimentu Sustentavel Estimadu no Levantamentu

Governu hasai orsamentu ne’ebé barak liu

iha tinan 2012 (?) husi rendimentu

sustentavel nia hodi bele responde

nesesidades basiku populasaun nia

hanesan infraestrutura ne’ebé fo benefísiu

aban bainrua. Despeza infraestrutura ne’e

sei lori ita atu hasa’e kresimentu

ekonómiku no koleksaun redimentu

doméstiku. Analiza detailu ida husi

Governu hatudu ona katak iha longu prazu,

kuandu despeza infraestrutura menus no

rendimentu doméstiku sa’e montante osan

ne’ebé foti husi Fundu Minarai bele too deit ka kiik liu Rendimentu Estimativu

Sustentavel.

Impaktu Ekonómiku saida hosi Orsamentu Estadu nia?

Orsamentu Estadu 2013 ne’ebé sa’e

maka’as hasae kresimentu ekonomiku makas. Maibeinflasaun mós sa’e makas.

Tanba nee presiza elimina desafiu sira nee

iha ekonomia Timor-Leste

Governu Timor-Leste agora preokupa ho

inflasaun ne’ebé sa’e maka’as tanba afeta

ba ema kiak. Analiza hatudu aumentu

folin importasaun nian kontribui ba

inflasaun. Ida-ne’e ladún hetan atensaun

governu. Oras nee, Ministériu Finansa halo

analiza kona-ba impaktu polítika governu

ba inflasaun.

Oinsá kona-ba programa ajuda sira?

Programa ajuda sira hanesan projetu

prioridade ne’ebé hetan suporta orsamentu

husi doadór sira, hodi aumentu ba

orsamentu no despeza governu nian liuhusi

lista programa projetu importante ne’ebé

identifika husi Governu Timor-Leste.

Gráfika 13 hatudu despeza projetu doadór

(14)

Page 14 of 16 Gráfika 13 Despeza Projekto Doadór tuir

Ministériu

Gráfika nee hatudu katak projetu

prioridade governu ne’ebé hetan

kontribuisaun husi doadór liliu iha área

kapitál sosiál, infrastruktura,

dezenvolvimentu ekonomiku iha tinan

2013.

Projetu doadór nian mós governu lansa

ona liuhusi liña portál atu nune’e sidadaun

hotu bele asesu no komprende liután

kona-ba tulun ne’ebé mak Timor-Leste simu.

Informasaun ne’ebé hanesan sei fahe tuir

distritu ida-idak atu sidadaun sira bele

hatene bainhira sira-nia distritu hetan

benefísiu husi asisténsia internasionál sira.

Iha ne’ebé mak sidadaun sira bele hetan informasaun kle’an kona-ba orsamentu?

Governu Timor-Leste iha kompromisu

boot ba transparénsia informasaun liuhusi

dokumentu barak mak hanesan dokumentu

ba Orsamentu Jerál Estadu 2013 ne’ebé

iha realidade hatudu ona ba públiku sira.

Se presiza informasaun ne’ebé kle’an

liután bele asesu iha diresaun hanesan tuir

mai ne’e:

 Livru no. 1. Sei fó informasaun kona-ba Vizaun no panorama ekonomia kona-ba

Orsamentu Estadu Governu nian

tomak. @ http://www.mof.gov.tl

 Livru no. 2 to’o no. 6 informasaun detailadu kona-ba despeza orsamentu

estadu nian ne’ebé ministériu sira sei

implementa tuir estratejia governu nian

ne’ebé trasa ona liuhusi programa planu asaun anuál no projetu sira

ne’ebé identifika husi nasionál to’o distritu no área rurál hotu, no mós

inklui projetu doadór sira-ne’ebé

implementa. @

http://www.mof.gov.tl

 Haree mós ba iha portál transparénsia nian hodi bele hatene informasaun

kona-ba orsamentu detailladu ne’ebé

gasta tuir program Governu nian. @

http://www.transparancy.gov.tl.

 Haree mós informasaun kompletu

kona-ba orsamentu ne’ebé husi portál

ausiliu sira duranti Governu Timor

Lestse simu ka hetan ajuda husi doadór

(15)

Page 15 of 16

Se maluk sira iha dúvida ka pergunta

relasiona publukasaun informasaun ida

ne’e bele kontaktu ba iha Diretór Nasionál Orsamentu, Sr. Agostinho Castro, e-mail

acastro@mof.gov.tl, no. Telefone : +670

(16)

Edifício 5, 1.º Andar, Palácio do Governo, Díli, Timor-Leste Phone - +670 3339510 Fax - +670 3331204

Referensi

Dokumen terkait

kurikulum 2013 itu adalah usaha yang terpadu antara (1) rekonstruksi kompetensi lulusam, dengan (2) kesesuaian & kecukupan, keluasan & kedalaman materi, (3) revolusi

Negosiante sira- ne‟ebé mak iha totál faturasaun (rendimentu brutu) liu dollar tokon ida (>$1,000,000) iha tinan impostu kotuk presiza selu prestasaun Im- postu Rendimentu

Projetu fisiku ba tinan 2014 sei implementa deit ba sukus 250 iha Distritus 13 ho razaun katak funsionarius/as PNDS nebe atu fó asistensia ba implementasaun programa ne’e hamutuk

Suku 11 nebe iha Sub Distrito Baucau la-hetan alokasaun orsamentu ba projetu fisiku maibe aloka deit kustus operasional hodi halo preparasaun planeamentu programa PNDS ba

Grafika 1 : hatudu projetu nebeé implementa direta iha nivel Munisipal hamutuk tokon $42 - mak hanesan PNDS, PDIM no Mão de Obras. Projetu sira nebeé’e mak nia implementasaun iha

Ne’e hein katak ba despeza públika sei halo kontribusaun ida pozitiva ba kresimentu PIB iha tinan 2005-06 no liu tiha ne’e.Hein tan katak ba despezas Orsamentu Estadu nian sa’e

Iha loron 4 fulan Fevereru 2009, Ministra Finansas husu ona ba KKI atu fó pareser kona-ba proposta hosi ABP atu kontrata Banku Pagamentu Internasional (BPI) hodi sai nudar jerente

LAPORAN KHUSUS Kemiskinan dan Makroekonomi Pada sisi ekspor, selama Januari – April 2013, ekspor produk per- tanian dan pertambangan lebih tinggi dibandingkan periode yang sama di